Kāpēc? Nezināšu teikt. Sajūsma un neliels satraukums. Kas nu būs? Gaidām.
3, 2, 1.. Starts. Beidzot, pēc ilgās gaidīšanas, pārdzīvotā lietus un krusas, tikām palaisti trasē. Un tā simtiem un pat tūkstošiem dalībnieku lauzās uz priekšu, lai tiktu pie sava pirmā šķēršļa.
Starp citu, ja dzirdējāt sprāgstošus balonus, tad ziniet, tie bijām mēs ;)
Pirmajām ūdens bedrēm tikām pāri nemanot, ūdens aukstumu īsti pat nevarēja just. Laikam adrenalīns šeit palīdzēja. Tad nu beidzot bija jāsāk skriet, bet pēc individuālajiem startiem trase nebija palikusi tajā labākajā stāvoklī. Saucamie sausie posmi pat tuvu vairs nelīdzinājās tādiem. Es neteiktu, ka man ir īpašas pretenzijas pret dubļiem, zināju taču uz ko biju parakstījies, bet vietās, kur vispār gandrīz dubļiem nevajadzētu būt, grimšana līdz potītei vai līdz celim patiešām noteica to īsto kustības ātrumu. Jau pirmajā saucamajā krosiņā viegli varēja pazaudēt apavus, tāpēc mērķis bija pavisam skaidrs – finišēt tik pat apģērbtam kā esot startā.
Turpinājums: Un vēl nedaudz par šo jauko piedzīvojumu.
km 
-
Fotogrāfijās pirms un pēc smaidi gandrīz vienādi, tad jau ir bijis varen labs piedzīvojums. :) Es gan par šāda veida mačiem labprātāk tikai palasu.
Piedzīvojums tiešām bija labs. ;)