Pirmā tempa turēšana

Sen jau skatījos cik kolosāli ir tempa turētāji. Arī gribējās pamēģināt, kā tas ir. Te pēkšņi Ilzīte man uzrakstīja, ka vajag tempa turētāju uz 2:00:00 Liepājā. Tā, kā Liepāja bija šīs vasaras plānā apmeklēt. Tad runāju ar ģimeni, ka varētu apvienot patīkamo ar patīkamo. Izbraucām piektdienas vakarā uz Liepāju, jo man patīk gulēt teltī. Un Liepāju gribējās apskatīt pamatīgi, dzīvesbiedrs šai pilsētā dienēja, tad nu viņš bija mūsu gids. Rādīja visu, kas tur interesants. Vakarā piebraucām pie viena no vēja ģeneratoriem, kas atradās ļoti tuvu jūrai. Naktī debesis klāja zvaigznes un skatoties uz augšu izskatījās milzīgi skaisti. Tad gājām meklēt telts vietu. Izdomājām, ka celsim pavisam tuvu jūrai… Cēlām pa tumsu telti… Izdevās…Kad gājām gulēt likās, ka būs grūti aizmigt, jo viļņu šalkas bija tik skaļas… Apguļoties uz spilvena, sapratu, ka aizmigšana nesagādās nekādas problēmas… Miegs bija klāt… Naktī gan pamodos ar domu, vai gadījumā ūdens nav atnācis jau pie pašas telts, kad paskatījos nomierinājos un gulēju tālāk. No rīta pamodāmies tā laicīgāk, lai vēl pirms skrējiena paspējam, gan pastaigāt, gan paēst… Pirmais, ko gribējās apskatīt bija iespaidīgais vēja ģenerators.

Tik maziņa jutos tam stāvot apakšā.. Tad pastaigājām pa izskalotajām barikādēm… Tās ir iespaidīgas..

Tad devāmies uz pilsētu, lai iespēcinātos pirms skrējiena… Gardas brokast-pusdienas…

Tad mani aizveda tuvāk stadionam, mazliet paskrēju, lai paspēju uzlikt numuru un balonus. Liekot tos saprotu, ka esmu ļoti uztraukusies… Visi pārējie tempa turētāji mani mierina, ka viss būs kārtībā, lai tik ļoti neuztraucos… Numurus un balonus man piestiprināja citi, jo ar savām trīcošajām rokām neko nevaru izdarīt… Tad jau drīz arī starts kopā ar pārinieku Dzintaru… Sākam skriet… Zinu, ka Dzintaram ir liela pieredze tempa turēšanā. Tāpēc baigi neesmu sagatavota domāt ļoti par to, kādam īsti jābūt laikam… Tikai zinu, ka apmēram 5:35 min/km tempu jātur.  Sākumā liekas, baigi daudz cilvēku… Nevar īsti saprast, ir jāuzmundrina jau vai nav? Un kā? Kad jau ir otrais aplis, kur samazinās cilvēku daudzums 5 km skrējēji ieskrien finišā… Tad sajūtu, ka ir nedaudz cilvēku, kas mēģina turēties līdz. Ik pa brītiņam uzsaucam, lai turamies. Ļoti ievēroju ģitāristu parciņā… Viņam tiešām labi sanāca un super uzmundrinoši tas bija… Vienmēr parādījām viņam īkšķi uz augšu… Otrā apļa beigās puisis skrienot uz finišu mums uzsauca, paldies par tempa turēšanu.. O… Esam palīdzējuši kādam noturēties 10 km viņam nepieciešamajā laikā. Trešais aplis sākas… Pusīte jau noskrieta, sakam mūsu sekotājiem… Vēl tikpat un būsim galā… (Skaista tā Liepāja, skrienot jau trešo apli pa to pašu vietu, tik un tā priecājos) Dzintaram nokrīt baloni, viņš pat nepamanīja, skrienot augšā pa kalniņu saprotam, ka nav balonu… Skatamies, ka brīvprātīgā meitene, paņem balonus un noliek, lai tos neaizpūstu… Nopriecājamies, jo nākošā aplī varēs paņemt.

Trešā apļa beigās sadzirdam, ka Alīna trešajā vietā…. Uzsaucam viņai bravo!!! Dzintaras paņem pieglabātos balonus un skrienam pēdējā aplī…. Ieskrienam 4. aplī… Nu jau pēdējais sekotāji… Vēl tikai mazliet jāpacenšas… Cenšamies turēt tādu pašu tempu, bet pulksteņu nesakritības dēļ Dzintara pulkstenis rāda, ka mums pāri paliek 2 minūtes.. Vēl varētu pagaidīt, lai palīdzētu vēl kādam finišēt 2 stundās, bet manā pulkstenī skatoties, tā tik vien ir kā aizskriet līdz finišam un tad būsim iekļāvušies… Apļa sākumā bija 4 sekotāji, bet apļa beigās palicis gan ir tikai viens sekotājs, kas centīgi skrēja līdzās… Kad jau manījām finiša tuvošanos sūtījām līdzskrējēju uz finišu… Stadiona pēdējos metros mūs panāca, kāds ļoooti ātrā tempā… Malacis… Uzmundrinam, lai tā turpina līdz finišam… Arī līdzskrējējam uzmundrinājumi, ka viņš to var un nu jau finišs… Iekļāvāmies laikā kā Švieces pulkstenis.. Bija prieks, ka vismaz kādam palīdzējām noturēties…

Vēlāk turpināju ar ģimeni, kura gaidot bija izlijusi, apskatīt Liepāju… Sākām ar ūdens atrakcijām (kamēr vēl lija lietus)

Paldies par iespēju paskriet vēju pilsētā un tempa turētājas goda iemēģināšanu! Skaistas brīvdienas!!!