Nordea Rīgas maratons šogad solās būt īpašs. Arī man. Tāpēc uzrakstīju savas pārdomas gan par vēsturi, kas mūs saista, gan par šī gada maratonu.
http://surikati.blogspot.com/2014/05/nordea-rigas-maratons.html
|
||||||
Komandas blogi |
Pārdomas pirms Nordea Rīgas maratona16 komentāri rakstam Pārdomas pirms Nordea Rīgas maratonaKomentēt |
2024. gadā: noskriets - 406824.92 km skrējuši - 342 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 4934.73 km skrējuši - 178 biedri skrējieni - 479 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-
Kā es tevi saprotu par mūžīgo izvēli starp vairākiem sporta veidiem.
baigi foršs raksts, man patika! Pazīstamas sajūtas :) Man regulāri nākas laist garām foršus koptreniņus un sacensības gan tādēļ, ka nav, kas bērnus pieskata, gan tādēļ, ka saprāts ierunājas un iesaka spēkus pietaupīt svarīgākam mērķim. ir mums skrējējiem tā negausības sajūta, ka gribas visu, visu izbaudīt :)
Es jau gan pichoņa gadījumā teiktu, ka prātīgi noskreits maratons tikai nāktu par labu arī citām sacensībām, bet ar uzsvaru uz “prātīgi”. Ja jau sirds tik ļoti sāp par nepiedalīšanos :)
O, Tu pārsteidz! Pēc rogainingu un xReisu rezultātiem nospriedu, ka Tu tāds jau no bērnības skrējējs! Bet paskat – šis vēl ar pīpi zobos pirms dažiem gadiem lepni pōzējis! :) Visu cieņu un apsveikumi ar progresu.
Zini, es domāju, ka bija kļūda šīs emocijas publicēt, jo tūlīt visi sāks (jau ir sākuši) pierunāt uz to, ka no maratona nevajag atteikties… :D
Bet vispār Tevi saprotu, pērn izgāju cauri sāpīgajai atteikšanās no NRM emociju gammai.
Žēeel, ļoti žēl zaudēt skrējējus! Varbūt “mazo” Tev tomēr sanāks pieveikt? :)
Diemžēl nevar vienmēr visu gribēt, visu paspēt, visur būt.
Ja nu gadījumā 18.maijā citu plānu nav, tad varbūt pamēģini ko jaunu, maratons no otras puses- joprojām vajadzīgi brīvprātīgie :)
+1 pulvermuca, varbūt par brīvprātīgo jāpiestrādā un dzeršanas punktā pa rokai jātur kaste ar aukstu alu? :)
Šis tieši kā reiz – https://twitter.com/NordeaMarathon/status/464656521000140800/photo/1
Pilnīgi pareizs lēmums par nepiedalīšanos, un es pat neredzu, par ko pārdzīvot. Rīgas maratons notiek katru gadu. Būs iespēja skriet arī nākamgad, aiznākamgad un arī pēc 10 gadiem. Toties piedaloties šogad NRM, un pēc dažām nedēļām jau 24h sacensībās, var ievērojami saīsināt skrējēja mūžu. Pie tam gandrīz katru nedēļas nogali visā pasaulē notiek maratoni, kuriem ir augstāks prestižs par NRM. Ja ir liekas naudiņas, var braukt uz ārzemēm, kur un kad vien gribās izskriet maratonu
Ļoti jauks ieraksts, arī man pēc cītīgas skriešanas šoziem bija milzīgas pārdomas vispār par sacensībām, nevis par kādu sporta veidu, tas droši vien ir vēl sarežģītāk. Es domāju, vai man to vajag, vai es to vēlos, vai tas ir mans ceļš, protams neizsakāms prieks ir sastapt cilvēkus ko esmu iepazinusi caur šo forumu, bet iekšēja balss man saka, ka sacensības nav man, jo man nepiemīt tas sacensību gars, es to gribu darīt priekš sevis savā nodabā, savam priekam un labsajūtai, un tam nav nepieciešams skriet barā, vai mēģināt no sevis izspiest pēdējos spēkus, kas man dikti nepatīk.
Nordea skriešu, jo tas ir viens no maniem mērķiem, ko uzstādīju sev pati, un tā jau ir sacensība tikai pašai ar sevi ko vēlos pieveikt.
Saldus jau vēl tālu! :)
Teiktu, ka ir varianti arī nesāpināt sevi: salīdzinoši lēnāks maratons nodarīs mazāku skādi; pusmaratons (noteikti sanāks ātrāks kā iepriekš NRM skrietais) – rada vēl mazāku sāpi, lai cik ātri skrietu; 5 vai 10km – atgriešanās pie saknēm – vienk lai izbaudītu NRM un var izmantot kā labus tempa treniņus (ja tiek burzmas sākumā).
Bet trases malā stāvēšana manuprāt tikai to sāpi stiprinās, so neieteiktu, kaut gan citiem protams būtu noderīgi.
Nejautājiet, kamdēļ neskriešu Valmierā maratonu
Tamdēļ, ka par īsu (~6x).
Tiem, kas piedāvā lēnāku skriešanu, pusīti vai vēl kādu citu iespēju – domāju, ka pagaidām pa asfaltu neskraidīšu. Jācer, ka beidzot viss sadzīs.
Skriet vai neskriet?
Labi, ka sacensību daudz – ir no kā izvēlēties. Ja tā nebūtu, tad gan būtu skumji.