Jūs maldāties, ja domājat, ka tagad rakstīt par maniem piedzīvojumiem skrējiensoļojumā `Rīga – Valmiera` ir jau mazliet par vēlu. Un kļūda nav tikai vārdā `mazliet`. Es pat vēl neesmu nopublicējis savā emuārā aprakstu par pērnā gada Ziemassvētku braucienu uz Elzasas reģionu, kas man pat ir jau sen uzrakstīts papīra formātā.. Tā kā apraksts par 8. marta skrējienu (šī gada!) ir tapis gandrīz vai nepieklājīgi pāragri. Lai nu vai kā, tapis tas ir divos cēlienos, kurus nu varu piedāvāt Jums aplūkošanai:
1. cēliens – Kāpēc to vajadzēja darīt?
2. cēliens – Kā man to sanāca izdarīt?
Apraksti par Rēzekni un Biķerniekiem nebūs, jo cik tad galu galā var rakstīt!
km 
-
Ja kāds nav lasījis viņdien publicētos manu vērtējumu par šo skrējienu, kas vēl divus gadus nebija iedomājams. Šobrīd Latvija atrodas īpašā pārmaiņu laikā. Izbaudām to
http://bit.ly/S6s3hT
Izlasot abu autoru visus trīs tekstus, jāsaka – laikam ir pozitīva korelācija starp rakstnieka un ultraskrējēja talantiem :) Paldies!
Anduli, precīzi teikts! Šeit pulcējas ne tikai apņēmīgi, bet arī ļoti talantīgi cilvēki :)
Ļoti patika Oreman stāsts!
Vakarā pirms gulētiešanas tieši laikā labākiem sapņiem noderēja kilometru devalvācijas teorija :)
Vakar pirms miega izlasīju un šonakt sapņoju, ka skrienu ultru 107 km, pēc 35 km ieēdu kaut kādā ēstuvē un stāstu cilvēkiem, ka vēl jau tikai maratons un pusmaratons atlicis un visiem lielas acis :D
Pravietisks sapnis :)
Labs sapnis :)
Pēc visiem šiem lieliskajiem reklāmrakstiem, nākamgad man solās būt branga kompanija :)
Meitenes! ;)
Man jau patīk.