Atmiņas par šo sen uzsākto, bet nepabeigto ierakstu manī uzjundīja šodienas karstais piedzīvojums ar Evitu (eees) Bikram jogas studijā Ventspils ielā.
To, ka joga eksistē, es uzzināju bērnībā, vecāku bibliotēkā bija bilžu grāmata jogai mājas apstākļos. Bildes man patika, bet patikšana tā arī palika teorētiska. Mana praktiskā iepazīšanās ar jogu, ja parokās atmiņās, sākās kādus 10-12 gadus atpakaļ, kad kādu rītu draudzene mani pierunāja uz rīta fitnesa jogas nodarbību 7.15. Divi galvenie faktori šo pirmo nodarbību uz daudzajiem gadiem padarīja arī par pēdējo: tas agrais rīts un tas, ka es jutos pilnīgi tizla uz pārējo fona, nespējot izpildīt ne pusi no tā, ko citi darīja ar šķietamu vieglumu, un vispār nesaprotot, kas tur ar to elpošanu.
Pagājušajā rudenī iegūtais ITB sindroms rosināja daudzas pārdomas manā skrējēja galvā. Galvenokārt, ko lai tādu padara, lai traumas neatkārtotos. Nobruņojusies ar vairākām grāmatām, sāku pētīt. Kā nu bija, kā nu nē, ļoti daudzas no skriešanas grāmatām piemin jogu kā ļoti labu papildinājumu skriešanai – lai izstieptu muskuļus, attīstītu nepieciešamo lokanību un līdzsvara sajūtu, vienā no grāmatām pat redzēju jogas pozas, kas izmantojamas iesildīšanās pirms skriešanas. Lai arī ilgi briedu (jo joprojām atceros to tizluma sajūtu), tomēr nolēmu mēģināt. Turpmākais ir tādās kā epizodēs, domas pierakstītas gandrīz pēc nodarbībām, tāpēc nedaudz sadrumstalots. Jāmin, ka lielākā daļa nodarbību, uz kurām esmu bijusi (7 jogas nodarbības, 5 jogas-pilates mix, kas gana tuvu jogai no skrējēja viedokļa) ir apmeklētas CityFitness Domina (pie treneres Egijas) un tikai pēdējā – Bikram joga (tiem, kam šis nosaukums ir svešs – tā ir joga karstā telpā, ar noteiktu nodarbības struktūru, kurā pozas un elpošanas vingrojumi tiek pildīti vienmēr tajā pašā secībā, precīzi 90 minūtes).
Pēc 2 nedēļām jeb 4 nodarbībām. Mana beidzot izlocītā mugura jūtas tik labi, ka pavīd doma, ka cilvēkiem ar sēdošo darbu būtu jāiet uz jogu obligātā kārtā. Varbūt ierosināt darba devējiem, lai ievieš punktu darba pienākumu aprakstos? Kā kaut ko tik atbrīvojošu var laist garām pēc mokpilnas dienas pie datora?
4 dienas pirms NRM. Stiepjot kāju, vien kādas 10minūtes pēc sākuma, man sarādījās, ka ir ļoti grūti, ka esmu nomocījusies darbā un pilnīgā bezspēkā. Pieķerot sevi pie šīm sajūtām, nodomāju “Pag, pag, pag, Tev pēc 4 dienām ir jāskrien 42km un Tev ir pilnīgs bezspēks. Nu ka fiksi, fiksi savākties!”. Mentāli iepļaukājot sev pāris reizes, vēl pēc laika atskārtu, ka pildu vingrojumus no visa spēka, ar tīru sirdsapziņu un nekādu enerģiju trūkumu neizjūtu.
Pēc garāka skrējiena. Lai arī izstiepusies un jau pat nedaudz atdzisusi, novietojoties bērna poza sākotnēji šķiet ļoti nepatīkami. Pēdas pilnīgi stīvas, stiepjot tās sāp, gurnos arī ir iekrājies nepatīkams spriegums, viss tāds kā sastindzis un sāpīgs. Tomēr pēc 15minūtēm dažādās stiepšanās, elpošanā un koncentrēšanās, iet daudz vieglāk un arī spriegums no muskuļiem pamazām pazūd.
Otrais mēnesis. Cik forši, ka kāds tomēr atklāja bērna pozu! 10 minūtes uz paklājiņa un var pilnībā izslēgt apkārtni (tai otrajā vingrošanas zālē tiešām bija mūzika? un te jau savākusies pilna zāle ar cilvēkiem?), skrienošās viena otrai pakaļ domas (darbs, mājas, atkal darbs, dārzs, kaķis tāds slims no rīta izskatījās utt.), atslābināt plecus un muguru. Varbūt vajag turēt ofisā arī vienu jogas paklājiņu?
Bikram joga. Pamēģināt šo es gribēju jau sen. Bet vienmēr likās, ka tā tāda ekzotika un ko tad nu es, kautrīgi un bailīgi. Tāpēc ļoti nopriecājos, ka Evita uzrakstīja forumā par iespēju aiziet pamēģināt. Zinot, ka būs karsti, uzreiz morāli gatavojos tam, ka trūks elpas, reibs galva, nu un, protams, ne visu spēšu izpildīt. Bet nekā, tik traki nemaz nav, lai jūs nebiedē +40,6C, kuros vēl ir arī jāvingro. Protams, pēc aptuveni 5 minūtēm sviedri jau tek aumaļām un tas tā arī turpināsies visas pusotras stundas. Man, piemēram, gan roku, gan kāju pirkstu āda bija sačokurojusies, it kā es vannā būtu aizmigusi. Bet viss notiek lēnām un pamazām, katra poza vai vingrojums tiek izpildīts divas reizes, kārtīgi izskaidrots, apstāstīts, nokontrolēts un palielīts, ja sanāk (ļoti motivējoši, starp citu). Elpojas viegli, varbūt tāpēc, ka, ja koncentrējas uz elpu un stāju, vieglāk pildīt. Visu izpildīt, kā meitenes, kuras iet ilgi un regulāri (tik skaisti, kā Evita, piemēram) man, protams, neizdevās; es priecājos, ka vispār spēju saprast kā un nostāties pozā. Priecē tas, ka visu var apgūt pamazām un, jācer, pēc laika, ja turpināšu, arī es varēšu ar lepnumu pētīt savu pēdu bezmazvai karājoties pāri galvai (joks, tik traki nemaz nav!) Beigās ik pa brīdim starp pozām mums ļāva atslābt uz paklājiņa, domājot par neko vai pareizāk teikt, nedomājot (īsas meditācijas?). Un ticiet vai neticiet – tajos brīžos likās, ka ir pat vēsi. Un par to galvas reibšanu – pieņemu, ka tas ir individuāli, man pāris reizes sareiba, kad cēlos no guļus pozas sēdus.
Sausais (vai varbūt šeit jāsaka slapjais?) atlikums: lokanības vingrojumus pildīt daudz vieglāk karstā telpā; lai arī mierīgs, sanāk pilnvērtīgs aerobais treniņš; pilnīgs atslābums miesā un tukšums galvā!
P.S. Starp citu, lai arī es joprojām esmu nelokana, tizla es vairs jogā nejūtos. Šeit ir viss ļoti atkarīgs arī no trenera, gan trenere Egija, gan Maija Bikram jogas studijā ir ārkārtīgi pozitīvas un spēj radīt sajūtu, ka arī es ko spēju. Pie tam līdzsvara turēšanā es pat neesmu bezcerīga, acīmredzot, ziemas vingrojumi, stāvot un tupjoties uz vienas kājas, ir nesuši savus augļus.
P.P.S. Visu šo mēnesi Evitai ir lieliska iespēja, ejot uz nodarbību, paņemt līdzi draugu(-dzeni), kas ir absolūti par brīvu. Meitenes un puiši, noteikti izmantojiet izdevību un piesakaties!
km 
-
Tāks, pēc šitādas reklāmas es arī vēlētos izmēģināt pilnīgu atslābumu miesā un tukšumu galvā. Evita? :)
GunaO, es domāju, ka Evita ar prieku :D Arī esmu no tiem cilvēkiem, kuriem Evita piedāvāja šo superīgo iespēju! Un tagad nāku katru dienu!!!
GunaO, šonedēļ ir palikušas iespējas ceturtdien un piektdien 18:45 Ventspils ielā. Nākamā nedēļa vēl nav aizrunāta, tā kā tur ir kur izvērsties. Ja nopietni-dodiet tik ziņu un visu sarunāsim :)
P.S. Un man jau nemaz tik skaisti viss nesanāk kā Jekaterina uzrakstīja, es katru reizi cīnos ar savu varēšanu/nevarēšanu, karstumu utt. Bet es ticu, ka joga ir vajadzīga mūsu mugurām un nav svarīgi vai tā ir karstā, fitnes joga vai kāda cita :)
Īsumā pārsfrāzējot – karsts piedzīvojums ar meitenēm dažādās pozās :)
Sound’s good :)
ario, precīzi! Es tik neesmu droša, ka Tev būtu laiks/spēks uz meitenēm skatīties, stāvot kādā no pozām ;)
Tur tak arī puiši iet. Žēl ka Stefans(pasniedzējs) aizbrauca, viņam bija glīts smaids un pirms viņa īsts spāņu dievs bija atbraucis :)… īsumā-meitenēm ar ir kur aci piesiet, tikai žēl, ka tā spēka tam īsti nepietiek ;)
kas ir jāņem līdz apmeklējot nodarbību?
Parasti janjem lidzi: jogas paklajinjsh; 2-vi dvielji(viens liels uz paklajinja ko uzklat un vel viens dushai) un liela(1.5l) udens pudele. Muguraa isais treninjterps, jo garaa buus karsti, lai gan citas iet arī garos. Puiši gan parasti tikai šortus uzvelk :)
A ja nav savs jogas paklajinjsh, to pa 1Ls var uz vietas iznomaat, taa pat dvieljus un udeni(par katru vienibu 1ls)
ak jā vēl tai dienā vēlams daudz dzert ūdeni, 2h pirms nodarbības neest smagu barību un tad vēl gribasspēks jāpaņem līdzi, lai gan tas manā gadījumā. Tiem, kam pirtis patīk pieņemu ir vieglāk :)))
Un vispār svarīgi sevi nesalīdzināt ar citiem-darīt cik var a ja nevar, vienkārši pietupties un pasēdēt :))
eees:vai Tu nākamnedēļ mani vari paņemt līdzi uz rīta nodarbību,ja tādas vispār ir?
Joga, manuprāt, ir lielisks papildspēks skriešanas treniņiem, un cepuri nost, ka vari atrast apņēmību un laiku jogas klasēm! Es savos ļoti retajos jogas apmeklējumos vienmēr saskaros ar problēmu – brīdī, kad tiek paziņots, ka tagad atbrīvojam prātu, es tik ļoti par to domāju, ka beigās nekāda atbrīvošanās nesanāk, un tad man noteikti vajag analizēt, kāpēc nesanāk. Rezultātā esmu visu nodarbību pavadījusi nelielā spriedzē par to, ka nevaru tā vienkārši ņemt un nedomāt :) Laikam jau ar prāta atbrīvošanu ir līdzīgi kā ar maratonu – divās dienās nesatrenēsies :)
Hmm, man kopš sāku skriet, tieši daudz vieglāk ir kļuvis ar prāta atbrīvošanu, lasīju arī, ka meditācija skrējējiem padodas vieglāk, jo jau ir pieradums koncentrēties uz elpošanu (viena no metodēm, kā atbrīvot prātu). Varbūt biežāk jāmēģina? :) Un var jau ņemt palīgā arī kādas nomierinošās mūzikas utt? (pati gan neesmu mēģinājusi, man tieši klusums palīdz nokoncentrēties uz sevi).
Jebkurā gadījumā, ir taisnība arī par maratonu un meditāciju – process esot pakāpenisks, bet labumi esot tā vērti ;) Kas ķermenim vingrošana, tas prātam – meditācija.
marcinsh: nākamnedēļ 2-dien vai 4-dien 6:45 mūsu rajonā :)
eees:piesakos uz otrdienu,ja nav aizņemts.:)))
OK, jau Tevi pieraxtīju uz piezimju lapinja pirms pieteicies :)) Precīzākas instrukcijas būs biku vēlāk in PM. :)
Paldies:)))
Twitterī pieminēju seksu, un te arī uzdrīkstēšos
(esmu strādājis skolā un nepilngadīgie ir zinošāki kā šķistu)
Nekad nebiju domājis, ka manī ir tik daudz šķidruma. Tā nebiju svīdis, ne pirtī, ne citās miesu izdzenošās nodarbēs (skriešana atpaliek no seksa, jo reizēm pirmais sviedrs parādās vien pēc 50 noskrietajiem kilometriem)
Pateicība eees par iespēju sevi pamocīt. Viens vingrinājums man dikti patika, tas krā vajadzēja atgāzties uz paklājiņa atpakaļ, kamēr kājas zem sevīm. Un, protams, tā balansēšana uz vienas kājas, kamēr otra aptinusies sazin kur ;)
Un tikai nodarbības laikā sapratu, kamdēļ vajadzīgi divi dvieļi, tas viens bija slapjāks par neizgrieztu grīdas lupatu. No paša varētu kādu akvāriju pietecināt. Vien nesapratu, kamdēļ tik maz vūrišķu, bijām trīs minoritātes. Pie sevis nosecināju, ka dāmām patīk pretējā dzimuma pasniedzējs, kamēr puiši ignorē savu dzimumu un gaida, kad būs daiļā dzimuma pasākuma vadītāja
Vēlreiz Paldies Evitai!
Njā, tā ir.. meitenes vairāk ar raudāšanu, minoritātes – ar svīšanu tiek vaļā no liekā dihidrogēnmonoksīda :)
Ventspils ielas Bikram jogas studija man ir tik tuvu mājai, ka vienīgais iemesls kāpēc vēl neesmu tur iegriezusies ir tieši bezcerīgā tizluma sajūta itin visā, kas attiecas uz lokanību un vingrošanu. Lai gan ar prātu apzinos, ka vajag, pat ļoti vajag.
Bet šis: “Sausais (vai varbūt šeit jāsaka slapjais?) atlikums: lokanības vingrojumus pildīt daudz vieglāk karstā telpā; lai arī mierīgs, sanāk pilnvērtīgs aerobais treniņš; pilnīgs atslābums miesā un tukšums galvā!” izklausās cerīgi pat man.:) Būs jasaņemās, un paldies par iedvesmu!
Izbaudīju šo prieku arī es – iespēju aiziet līdzi Evitai uz Bikram. Bija interesanti un daudzas lietas es pirmo reizi dzīvē spēju izpildīt (iepriekš nebija sanācis). Dalītas sajūtas par karstumu. Pēc tam jutos ļoti labi izstaipījusies, kas pēc skrējieniem bieži piemirstas. Paldies Katjai par rakstu un reklāmu, Evitai par iespēju!
Paldies jāsaka Bikram studijai, ja viņi šo iespēju nepiedāvātu, tad es arī nevarētu nevienu paņemt līdz 90 min karstā ekskursijā :)
Visi kas līdz šim ir nākuši līdzi ir godam to izturējuši-labāk nekā es savā pirmajā reizē :)
Trakākais būs, ja kaut kādā brīnumainā kārtā ar kādu no jums vinnēsim to ceļojumu, kas nāk klāt šai akcijai (katrs draugu pāris piedalās, neatceros uz kurieni, jo loterijām neticu)- nju tad jums būs jābrauc kopā ar mani :)))
Uz Grieķiju :)
Lasīju par Ziemeļkipru ;)
Vakar ar Gunu un Lindu notestējām Jogu skrējējiem Labo sajūtu laboratorijā (http://www.karstajoga.lv/index.php/joga/joga-skrejejiem/). Bijām tikai trijatā, izmocīja mūs pēc pilnas programmas, sajūtas pēc tam, teiksim tā – izstieptas :D Trenere daudz paralēli stāsta par ķermeņa uzbūvi un kas skrējiena laikā notiek ar dažādiem muskuļiem (pārsvarā tie saīsinās, man radās iespaids) un cik svarīgi to visu izstiept. Man gāja diezgan grūti, nemaz nevajag karsto jogu, lai sviedri tecētu aumaļām. Šorīt no rīta joprojām ir sajūta, ka vakar labi pastrādāts.