Jau kādu laiku vēlos uzrakstīt, kā man veicas ar gatavošanos manam pirmajam maratonam, kuru esmu ieplānojusi noskriet 19.oktobrī Amsterdamā. Bet nu šoreiz tikai par Valmieras pusmaratonu. Dalība Valmieras pusmaratonā man bija uz ”?”. Piekto nedēļu pēc kārtas piedalīties kādā skriešanas pasākumā/sacensībās šķita jau par daudz un par biežu.
Endomondo programmā izveidotais treniņu plāns mani informē, ka 21. septembrī ir jānoskrien 22 km maratona tempā, t.i. 6:15 min/km. Endomondo „domā”, ka tādā tempā es varētu noskriet maratonu. Šī programma ir ļoti optimistiska.
Tā kā smalkās tempa mērīšanas iekārtas neesmu iegādājusies, tad man ar to vienmērīgā tempa noturēšanu nekādi nevedas. Līdz šim noskrietajos pusmaratonos man pirmie 10 km ir bijuši gandrīz pusi ātrāki nekā pēdējie 11 km. Uzzinājusi, ka Valmierā būs TT uz 2:10, ļoti nopriecājos. Sākumā pat tam nespēju noticēt. Visiem, kam vien varēju, pārjautāju, vai tā ir taisnība. Beigās, kad abas Laumas man apstiprināja, ka viņas tiešām turēs tempu pusmaratonam uz 2:10, es izdarīju izvēli un pieteicos sacensībām. Sev nospraudu uzdevumu – skriet kopā ar Laumām un ja gadījumā man izdotos kopā ar viņām arī finišēt, tad iegūtu arī PB rezultātu.
Ierodos Valmierā – auksti! Meiteņu starpā sākās diskusijas vai skriet krekliņā ar garām rokām, vai īsām. Nolemju, ka skriešu ar garajām. Nedaudz pasildos. Salst rociņas, prasās pēc cimdiņiem.
Laiks doties uz startu. Nostājos kaut kur pa vidu. Paskatos, kur mani TT ar baloniem. Tālu aizmugurē. Tas nekas. Nolemju sākumā skriet lēnām, lai sagaidītu TT. Tā arī daru. Ik pa brīdim atskatos, vai mani baloni tuvojas, vai ne. Pēc noskrieta pirmā kilometra, pamanu Intu. Nodomāju, paskriešu kopā ar viņu, kamēr mani TT mūs panāks. Īsti kopā skriešana mums nesanāk, jo sadzirdu TT Laumu jautro čalošanu. Tad izdomāju, ka varētu skriet TT pa priekšu, nevis aiz tiem. Man šķiet, ka tā ir vieglāk. Tā nu es vairākus km turos pirms TT un viņu līdzskrējēju bariņu. Klausos viņu balsīs, ja nedzirdu, tad atskatos vai viņi ir vēl tepat. Vienā brīdī man no kabatas izkrita želeja, ko es nepamanīju, bet viņi pamanīja un Lauma_B man atskrēja to atdot. Paldies, par to! Es vēlreiz pieteicu, ka skrienu ar kopā viņiem. Kad trase gāja uz leju, atļāvos noskriet lejā brīvā skrējienā un jutu, ka TT balsis no manis ir attālinājušās. Skrienu savā komfortablajā tempā un domāju, gan jau drīz viņi atkal mani panāks.
Pie reversā pagrieziena redzu, ka esmu kādu minūti priekšā TT Laumām, bet, skrienot garām, atgādinu, ka es skrienu kopā ar viņiem. Saku ar domu, ja mans temps kritīsies (tā vienmēr ir bijis), viņām būs mani jāpavelk līdzi. Turpinu savā tempā skriet, jūtos ļoti labi. Tā es pabeidzu pirmo apli un dodos nākamajā. Atskatos, mani TT vairs nav manāmi. Skrienu un priecājos par saulīti un visnotaļ labo pašsajūtu, sveicinu pazīstamos skrējējus. Lēnām tuvojos finišam. Skrienot atpakaļ pēc reversā pagrieziena, kad pēc vairākām minūtēm satieku TT Laumas, šoreiz jau kā joku uzsaucu, ka skrienu kopā ar viņām. Pēc brīža arī finišēju. Rezultāts 2:06:20. Neizprotamā kārtā abi apļi ir noskrieti vienādā laikā. Otrais aplis ir pat par 4 sekundēm ātrāks par pirmo.
Sajūtu ziņā šis pusmaratona skrējiens bija visvieglākais ar vislabāko pašsajūtu no visiem līdz šim skrietajiem pusmaratoniem. Ak, jā tas jau man bija kā treniņskrējiens. Tā nu gadījās, ka arī mans ātrākais skrējiens. Droši vien iemesli tam, ka man viegli labi skrējās, ir vairāki. Bet mans galvenais secinājums – jāmācās sacensībās skriet vienmērīgā tempā.
Nākamais mans treniņskrējiena pusmaratons jau šo sestdien Salaspils biotāniskajā dārzā. Varbūt kāds no iepriekšējā gadsimta skrējējiem man māk pastāstīt, kā tempu turēja (prata vienmērīgā tempā skriet) tad, kad vēl Garmini, Tomtoni un citas smalkās mērierīces vēl nebija izgudrotas? Man noderētu kāds padoms.
km 
-
Kā tev patīk tas endomondo plāns? Štukoju, vai man tādu nevajadzētu, gatavojoties pirmajam maratonam. Tas Edmunds tev pielāgojos, cik bieži mainās plāns?
TāEds tas Endomondo ir, vispirms man maratona laiku paredzēja pesimistiski lēnu, bet pēc 12min ātruma testa kļuva pārlieku optimistisks paredzot, ka man maratons jānoskrien tikpat kā pusmaraona tempā.
Lāsma, pagājušā gadsimtā cilvēki vēl mācēja skriet pēc sajūtām, ieklausoties sevī ;)
Man jau patīk, ko tas Endomondo ir sarēķinājis. Endomondo programma treniņpānu izrēķina pēc ieprekš noskrietā. Ļoti būtisks ir Cooper tests (12 min skrējiens ar maksimālo ātrumu). Es savu programmu veidoju par pamatu izmantojot tobrīd pēdējā noskrietā pusmaratona (Jelgavas pusmaratona) rezultātu. Lēno skrējienu ātrumi ir ļoti lēni, kas daudziem nepatīk. Es arī parasti tik lēni neskrienu. Tie izmainās, ja 12 min testu noskrien ātrāk. Tests ir jāatkārto reizi mēnesī, pēc kura programma automātiski visu pārrēķina. Testa vietā nedrīkst skriet parasto skrējienu, jo tad programma visus treniņus pārrēķinās lēnākus. Lai arī es tos testu noskrēju puslīdz vienādā ātrumā, nebiju pamanījusi, ka aprēķinātais maratona rezultāts pa šiem mēnešiem ir kļuvis par 10 min. ātrāks. Man šajā programmā patīk intervāla treniņi. Telefons skrienot saka priekšā, kad jāskrien ātrāk, kad lēnāk.
Apsveicu ar lielisko Valmieras rezultātu! :) Mani 5 un 10km rekordi vēljoprojām stāv no pagājušā gada Valmieras pusmaratona, kur arī man stāv rekords, tā ka tā trase ir laba! Es jau teiktu, ka tev tas vienmērīgums uzlabojās, jo esi uztrenējusi izturību – ātrums ir viens, bet tas jau arī noturēt ir jāmāk.
Lāsma – es Tallinā skrēju bez jebkādām palīgierīcēm, ieklausoties tikai savās sajūtās, un man izdevās ļoti vienmērīgs skrējiens pirmie 10km 59min un atlikušie 11km- 1:05 min.
Ar Endomondo mans telefons slikti draudzējas, tāpēc tajā nekādus plānus nestādu.
Malacis!
Esi labi satrenējusies un labā sportiskajā formā. :)
Tā tik turpini, un arī Amsterdamā Tev viss izdosies :)
Jauki, tad jau tagad jāgaida atskaite par to Amsterdamas maratonu – lai izdodas!
Tu esi visu laiku cītīgi trenējusies. Maratonu noskriesi kā nieku. Mēs ticam Taviem spēkiem. Rekordi kritīs! Tiem nav nekādu izredžu!
Es skrienu bez visiem tempa turēšanas pulksteņiem. Man ļoti bieži ir problēmas pusmaratonā ar pārāk ātriem pirmajiem 10km un lēniem otrajiem 10 km. Ar laiku esmu iemācījies pirmo pusi no 21km skrien lēnāk, nekā man šķiet, ka varētu – vienkāršiem vārdiem sevi bremzēju, saku sev “neskrien tik ātri”. Otrajā Valmieras aplī spiedu uz ātrumu, cik bija iekšā, muku no maratona TT 3:30 (pusmaratona 1:52). Ar rezultātu biju ļoti apmierināts un bija gandarījums, ka izdarīju visu, ko varu.
Vēl palīdz km atzīmes – es zinu, cik ātri man jānoskrien 5km vai klasiskais 5.27km aplis (ja ir 4 apļi). Tā es aptuveni kontrolēju vidējā tempa dinamiku pa apļiem. Šeit man palīdz mans 20Ls CASIO sporta pulkstenis ar apļu laiku funkciju (vienīgā tā funkcija) un http://www.myasics.com , kas izrēķina tempu vēlākai analīzei. Ar laiku jau pats pēc pusmaratona apļa 26, 27 vai 28 min zinu, cik ātri man šodien veicas un vai šodien izdosies sasniegt labu rezultātu (ja mērķis ir labāks rezultāts).
Trailos (CET, SKM) vidējo tempu noturēt ir grūti, taču cenšos vadīties pēc principa – sākumā skriet lēnāk, nekā gribētos. Otrs man Zelta Princips: “Tas ko sākumā ar ātrumu tiek iegūts, otrajā skrējiena daļā tiek zaudēts”.
Atzīstu, ka normāla GPS vai cita tipa ierīce ar tempa indikāciju man ļautu garākās distancēs noturēt skrējienu vienmērīgā tempā (nepārķert sākumu).
Nu riktīgs prieks par Tevi un par Tavu rakstu, kas ļāva man zināmos Valmieras apstākļus izbaudīt arī no cita skatu punkta. Man arī par to rīta aukstumu bija vilšanās, tomēr vēlākā saulīte visu kompensēja.
Ceru, ka Botāniskajā dārzā Tu neforsēji un domāji par Amsterdamu. Lāsma, vēl divas nedēļas un pāris dienas. Tas tuvojas. Es Tevi apskaužu.
Bet par tām tehnoloģijām, manuprāt, no tām nevajag izvairīties, ja jau tās var dot kādu palīdzību. Tas taču nav tā kā ar baspēdu būšanu, kur ir argumentācija, kāpēc vajag būt tuvāk dabai.