Es skrēju kā vējš, kad man garām panesās 70 gadīgs onka ar sirmiem matiem. Es jutu maza resna vīreļa elsošanu man pakausī… un pamatīgas tantes pakaļgalu 200 metru attālumā. Man ir tikai viens sakāms – es apbrīnoju šos cilvēkus par to, ko viņi dara un kam līdzi netur divtik jaunie.
Par šo situāciju neškrobijos pat 5 sekundes, jo tas bija mans pirmais oficiālais pusmaratons. Galvenais bija noskriet. Lai gan par iešanu es nekaunos, tomēr šoreiz tai vajadzēja stāvēt pie ratiem.
Es zināju, ka pa dienu varu noskriet 21 un vairāk. Es vienreiz biju skrējis 19 km praktiski bez pauzēm. Tikai, lai kaut ko pabildētu, padzertos, iekostu, pastāvēt pie luksafora un tml., bet toreiz liekas nebiju kārtīgi atpūties vai paēdis, jo uz 19 km biju švaks. Piestāju pie veikala tā pailgāk un tad noskrēju vēl 2km, bet pēc tam bija spēka izsīkums. Noejot vēl kādus 2km es pusstundu gulēju zālē, lai ietaupītu spēkus, atpūtinātu muskuļus un nobliestu vēl km 4. Tajā dienā, klibodams pieveicu skrienot un ejot 43 km.
Īsumā sakot, es zināju, ka varu. Plāns bija nedēļu neko nedarīt, lai ietaupītu enerģiju kā ieteica daži skriešanas viedie interneta plašumos. Manuprāt, tā bija kļūda, jo sākot skriet bija neliela asins atplūšana no aknām (tā sāpe labajā sānā), vilka plecs un vispār vajadzēja vismaz paskriet 1-2km dienu pirms.
Vēl uztraucos par ūdeni un vēlējos iegādāties ūdenssomu. Vēlams uz litriem 1.5-2, bet kā izrādījās pietika ar dzirdināšanu 2.5km intervālā un 0.5 pudeli uz sāna. Biju domājis, ka dzirdināšana būs retāk. Paldies organizatoriem! Ūdenssomu iegādāties tā arī nesanāca, bet labi jau vien. Lētākās bija pa ~20 LVL un jāpasūta 10 dienas iepriekš.
Runājot par inventāru, apģērbu skriešanai.. liekas mani vienīgo sponsorēja Addidas ;D vai arī es vienīgais dzīvoju rajonā, kur Addidasā vai vēl labāk Abbibasā ir daudz drošāk skraidīt apkārt. It sevišķi tumšā laikā. :)
Tuvojoties finišam, mani satika un pēdējo km pavadīja mani draugi, kuri skrēja 10km. Kopā ar viņiem sāku skriet ātrāk un mani vairs neapdzina neviens Asics tērpies vecpaps. :)
Neliels fotoieskats skrējienā atrodams: https://www.facebook.com/riga.walk.run
Gandrīz aizmirsu, uzstādīju savu personal best 2.03h. Domāju varētu ātrāk, ja būtu labāk sagatavojies, vieglāk saģērbies un tml. :)
km 
-
Noskrēji ātrāk nekā es savu vārda dienas pusmaratonu tajā pašā Jūrmalā, tajā pašā dienā.
Varbūt man ari uzrakstīt blogā par to ka Jūrmalas pusmaratons ir mans pirmais pusmaratons? Tikai man nav tik daudz emociju… sači ka sači..
Und – uzraksti gan, būtu interesanti palasīties – kā Sportists, kurš skriešanā TRENĒJAS vismaz kopš 2006.gada, noskrien pusmaratonu tikai zem 1:25 :)
Mijamoto – no forši! Opji un omes paskrien garām (tiesa gan, retāk) arī pie pusotras stundas robežas, tā ka par to nav stresa :) Divas stundas tevi gaida, nešaubīgi!
Kuks nu tu esi smieklīgs hihihi :) Vai tas vispār nav brīnums ka es līdz finišam tieku, ar tik mazu kilometrāžu, trenējoties uz 400 un 800m ? :)))
Ir jau gan brīnums, arī tāpēc būtu interesanti palasīt. Nevajag jau visur sarkasmu saskatīt, mani patiešām interesē kā Tu gatavojies un kā skrēji :)
Kuks nav vienīgais, ko ziņkārība moka :) Es arī labprāt palasītu atsauksmes no skrējēja, kas specializējas daudz īsākās distancēs – būs vien jāraksta. Un te arī nekāda sarkasma/ironijas, tīra ziņkāre etc.
+1
Kā arī – kā vispār var ienākt prātā skriet pusmaratonu?
in, no kuras puses jānienāk?
Vai no uz krāsns gulētāja?
Vai no ie kroga alu strebjošā?
Vai no profesionāla sprintera?
und pirmajiem 2 apzīmējumiem nez vai kvalificējas… Arī par pēdējo neesmu īsti droša.
Und, tik uz priekšu. Redz, tauta pieprasa.
Kuk, paldies, par mierinājumu :))
In pēdējais komentārs ir vienk lol ;D
1.25 ir ļoti vājš rezultāts – uz fiziskas nabadzības robežas. Man, kas trenējas pārsvarā priekš 800m (pusmaratons ir 26x reizēs garāks par 800m!), lai noskrietu savā PIRMAJĀ reizē zem 1.30 bija vajadzīgas ~3 nedēļas ar 69 – 73 – 68 km (intervāli, vieglie skrējieni divas reizes 15km ar gandrīz pusmaratona tempu (visu var redzēt Endo)). Ja man būtu 77km/ned vidēja kilometrāža, domāju ka varētu ari tēmēt uz 1.17-1.20 :) Man grūti saprast kā var trenēties, lai ar tik lielu kilometrāžu skriet tik lēni. In, negribi uzrakstīt rakstu par to?
Jauki :) Interesanta attieksme, ka neuztver treniņus un ieguldīto darbu stadiona distancēm par ieguldījumu fiziskajā formā (arī pusmaratonam)…
Žēl tikai, ka joprojām neuztver atšķirību starp trenēšanos, gatavošanos un skriešanu prieka pēc… No šajā lapā esošajiem, trenējas max-10%, gatavojas vēl kādi 20-30%, pārējie vienkārši skrien. :)
Ir cilvēki, kuri bez trenēšanās noskrien 1:25. Kā tu tomēr trenējoties tik švaki?
Es arī vienkārši skrienu.
Ir vnk tādi cilvēki, kam ir kkāds uzmanības trūkums, kuri paši sevi noliekot – ko ta es, es jau neko – tas jau tāds sīkums – ai baigi slikti sanāca – patiesībā cenšās izpelnīties no citiem kkādus komplimentus, uzslavas un saklausīt tajā, ka viņš ir labāks par kādu tādējādi paceļot savu švako pašvērtējumu.
Tu acīmredzot no dabas esi diezgan sportisks cilvēks un tāpēc es neizprotu, kāpēc tu, pat ar nelielu gatavošanos, noskrēji tik šausmīgi švaki, es tavā vietā vnk būtu aizbēgusi un nefinišēju vai demonstratīvi apgājusi finišam līkumu, lai nenolaistos tik zemu un neparādītos rezultātu sarakstā ar tādu rezultātu.
Nē, negribu gan. Man nav mērķa trenēties, lai skrietu lēni. Meklēt kādu, kam tāds mērķis ir, arī negribu. Līdz ar to – nezinu pat, ko tādā rakstā rakstīt :D
Un vispār – ja es gribētu kādu rakstu rakstīt, tad to izdarītu :D Bet apkārtējo aicinājuma/rosinājuma.
Sanāk tāda Mijamoto bloga ieraksta piesārņošana ar kārtējo ņemšanos ap und. Artūr, ta kāpēc Tu vispār skrien to pusmaratonu? Kam Tev kas jāpierāda?
Apsveicu ar pirmo! Noteikti būs vēl, un tie būs vēl labāki, jo kā papildus prieciņi nāks personīgie rekordi! :)
Man arī katrās sacensībās ir vērojams kāds, kurš pēc skata noteikti būtu pēdējā vietā, bet aiznesas man garām kā stāvošai, ja nav jau aiznesies startā! Un ir viens, ko esmu ievērojusi jau vairākkārt, un gan jau kādreiz noskriešu! :)
Kuks – stadionā ieguldītajām darbam (un darbam priekš 400-800m) ir ļoti mazs labums pusmaratonam. Padomā pats… 5×200, vai 1×600, ko tad dod pusmaratonam? Gandrīz neko.
Mārtiņ š – varbūt ari ir, nestrīdēšos, bet tu tas toč nav.
Lindams – Kāpēc gan nē? Sezona beidzas… bar ari izklaidēties un noskriet kādu svešu distanci. Atceries bija diskusija par to ka skriet vidējas distances ir viegli, a vot noskriet pusmaratonu/maratonu/50km/100km/24h ir grūti. Un toreiz man kāds teica – ka es nezinu kā tas ir noskriet HM. Tagad zinu :)
P.S es jau to vienu reizi teicu, tas ir ļoti laba attaisnošana – trenēties, rādīt sliktus rezultātus sačos bet visiem teikt ka tu skrien tā pat, priekā pēc :)
1. Atvainojos Mijamoto par bloga piedrazošanu
2. Nu Artūr es skrienu sava prieka pēc, bet savus rezultātus par sliktiem nesaucu.
3. “Man grūti saprast kā var trenēties, lai ar tik lielu kilometrāžu skriet tik lēni”. Varbūt pateiksi man cik kilometri mēnesī ir jānoskrien, lai maratonu noskrietu Useina Bolta 100m ātrumā?
Es nē, pats uz tādiem noskatos ar skaudību.
Jebkurā distancē skrienot uz rezultātu ir grūti. Ja bija viegli – tad esi slinkojis.
und, kā tu zini, kurš te trenējas, kurš vienkārši skraida? Tas, ja kāds piedalās sacensībās – skriešanas pasākumos, kuri paredzēti skriešanas un veselīga dzīves veida popularizēšanai, taču nenozīmē, ka viņš ir sportists, kam galvenais ir treniņi un rezultāti. Vienalga, vai viņš noskrien 30 vai 330 km nedēļā.
Spried tikai pēc sacensību rezultāta? Bet kā tu zini, kādēļ tas ir tāds? Ja tu sacensībās vienmēr skrien uz maksimumu, tas nenozīmē, ka visi citi arī tā dara.
“P.S es jau to vienu reizi teicu, tas ir ļoti laba attaisnošana – trenēties, rādīt sliktus rezultātus sačos bet visiem teikt ka tu skrien tā pat, priekā pēc :)”
Bet tev taču ne pirmo reizi pirms pāris komentāriem tika paskaidrots, ka TRENēJAS te tikai maza daļa. Tie, kuri te neskrien dēļ kkādiem laika rekordiem, kā es, pat vārdu SAČI, kā tu saki, savā leksikā lieto ļoti reti, jo es nebraucu uz SACENSĪBĀM vai čempionātu tādā un tādā distancē, es braucu uz tādu vai tādu skriešanas pasākumu vai paskriet tādā un tādā pilsētā vai uz tādu un tādu pilsētu un pie reizes paskriet u.tml.
Vēl vienu reizi centīšos aizklauvēties līdz Tavai saprašanai, und. Par stadiona treniņiem un vispār regulāriem treniņiem un to nozīmi pusmaratona fiziskās formas iegūšanā – vai tiešām Tu nopietni uzskati, ka Tavi 7 (vismaz) stadiona gadi un to nodrošinātā vispārējā fiziskā forma ir salīdzināma ar caurmēra “fiziskās nabadzības” formu, kurš ir saņēmies un uzsācis skriet (regulārāk, kā pāris reizes gadā un pakaļ trolejbusam) kādu gadu/pusotru sen?
Ja pirmo 1/2maratonu 1:25 noskrietu šāds (otrais) eksemplārs – es celtu nost cepuri un apbrīnotu šo tīrradni/dabas bērnu. Savukārt, ja to pašu izdara cilvēks, kurš kopš pusaudz gadiem vairāk vai mazāk nopietni trenējas ļoti saistītā sporta veidā – OK, jauki un prieks par viņu, bet ne vairāk.
Tieši tāpat kā īpaši nepārsteidz Valmieras maratona uzvarētāja K.Bērziņa rezultāts debijas maratonā 2:30:xx, jo viņš ir sportists un trenējas, savukārt Labinieka teju vai ieskriešana zem 4h ir atzīmējams un pieminams rezultāts. Iemesls, mūsu vidū (un apkārt) ir ļoti maz KristapuBērziņu, bet par Labinieku kļūt var ikviens.
Paldies par uzmanību, vairāk Tevi, und, neapgrūtināšu. :)
Par Bērziņu tas ir nedaudz cits stāts, tev neliekas? Tomēr pusmaratons un maratons man liekas ir ļoti “tuvas” distances. Garie gabali.
Drusku pārprasts teiciens “skriet uz svaigumu” tas nekas :)
Ātrāk gan jau ka varēji, bet pirmajā pusmaratonā tas nav galvenais, ja nesen esi sācis skriet.
Pēc manas saprašanas staipīšanās bez skriešanas 1-2 km pirms tam ir mazliet bīstama, var kko sastiept.(var arī nesastiept :) )
Ja turpināsi regulāri skriet, tas būs vislielākais ieguvums, noskrien!
Tagad zinam kā var noskriet und un “kā butu, ja butu” redzēsim, ja tāda reize pienāks ar 77 km/ned. Joprojām skrienot ātrak par 1h20 parasti var iekļūt starp 20 ātrākajiem skrējējiem sacensībā.
“Ir vnk tādi cilvēki, kam ir kkāds uzmanības trūkums, kuri paši sevi noliekot – ko ta es, es jau neko – tas jau tāds sīkums – ai baigi slikti sanāca – patiesībā cenšās izpelnīties no citiem kkādus komplimentus, uzslavas un saklausīt tajā, ka viņš ir labāks par kādu tādējādi paceļot savu švako pašvērtējumu.” (c) Dziņa
Izcili pateikts, Dziņa.
Und derētu palasīt Dale Carnegie, kad netiek skrieti 800 m gabali. Deilam ir izcili domu graudi, piemēram, “jebkurš muļķis var kritizēt, nosodīt un tiesāt.” Manuprāt, ir ļoti jauki, kad mans pirmais bloga ieraksts tiek sarkastiski piesmiets, rezultāts noniecināts un tml. Ja es būtu kāda mamzele, tad noteikti raudātu spilvenā. Bet ir sanācis tā, ka esmu nevienu gadu aizvadījis gameru formumos un esmu redzējis labākus troļus.
Und, Jūsu zināšanai, skriet var aiz simts un viena iemesla. Ne tikai, lai uzvarētu sacensības. Piemēram, lai cīnītos ar lieko svaru. Rezultāts ir nevis minūtēs, bet kilogramos. :)
Paldies tiem, kas nokomentēja pa tēmu un ar pozitīvu attieksmi.
Starp citu, ja runā par Bērziņu, tad arī viņš nāk no fiziskās nabadzības gala! Viņš vienkārši sāka skraidīt pirms pāris(varbūt 4, 5) gadiem – pats, bez trenera! Tāpat – prieka pēc. Nu viņš ir… Latvijas čempions maratonā.
Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka skriešana ir skaista kaut vai tikai tāpēc, ka katrs pirms sacensībām (skriešanas pasākuma)var uzstādīt savus mērķus un pēc tam var gūt gandarījumu tad, ja šos mērķus ir izdevies izpildīt vai citreiz arī tad, ja to nav izdevies izdarīt. Manuprāt nav nozīmes kāds ir šis mērķis vai tas ir 1:20 pusmaratonā, finišēt 5km skrējienā, PB vai arī vienkārši pilsētas apskate skrienot – galvenais ir process.
Kaut vai ja ņem par piemēru Valmieru: es braucu pēc rezultāta un to dabūju – laimīgs; viens no maniem čomiem brauca pēc finiša 10km distancē pēc noslinkotas vasaras un to dabūja – laimīgs. Vēl viens čoms brauca pēc pirmā pusmaratona mūžā un to dabūja – laimīgs. Mērķi un distances visiem bija dažādas, bet iznākums bija vienāds un tas ir pats galvenais.
Mijamoto malacis, lai arī rezultāts nav ne tuvu elites skrējējiem, tāpat var teikt, ka Tu esi ātrāks un izturīgāks par miljardiem cilvēku visā pasaulē, kaut vai tikai tāpēc, ka ņēmi un uzdrīkstējies noskriet nebūt ne vieglo un īso pusmaratona distanci.
Paldies,droppy. :) Pirmais pusmaratons nav priekš rezultāta, bet priekš noskriešanas. Prieks, ka man izdevās sasniegt šādu rezultātu, kad pusgadu atpakaļ svēru par 26kg vairāk un varēju noskriet 100-300 metrus. Turpinot trenēties labāks rezultāts neliks gaidīt.
kriss240188 tavs joks par Boltu ir bērnudārza līmenis
Mijamoto sorry ka tavā bloga ieraksta oftopoju, bet nevaajg visur meklēt sarkasmu, es neko par tavu rezultātu nerakstīju nepiesmēju un nenoniecināju to. Es taču nezinu cik tev gadu, kāds tev svars, varbūt tu tikai aizvakar atmeti pīpēšanu utt. Un tavu kilometrāžu es ari neskatījos. Es par tavu rezultātu vispār neko neteicu. Runājot par lieku svaru, vai tad tur nav jāskrien pirms Ae sliekšņa … un tauki dedzinās tikai pēc 40min (avots : http://www.maratonaklubs.lv/lv/jaunakais/275_skriet_pulsa_zonas/). Ļoti šaubos ka tu skrien pusmaratonu Ae zonā…
kasio Bērziņu personiski nepazistu. Zinu tikai ka tagad viņš trenējas pie AM, un ka skriesim.lv var atrast sačus kur viņš skrēja jau 2004 gadā.
Und, neizplatīsim maldinošu informāciju!
Ae (aerobajā) zonā jeb zem Ae sliekšņa netrenējas un sacensībās neskrien. Bāzes (izturības) treniņi notiek miksētajā zonā starp Ae (aerobo) un An (anaerobo) sliekšņiem. Visefektīvākā tauku dedzināšana – tauku kcal/min ir tieši viduspunktā starp Ae un An sliekšņiem. Individuālās sliekšņu un maksimālā pulsa variācijas ir +/-20 sirdspukstu robežās no teorētiskajām vērtībām, tāpēc ir gandrīz neiespējami uzminēt cik ilgi cilvēks var skriet virs An sliekšņa. Dažus sirdspukstus virs Ae sliekšņa teorētiski varētu skriet bezgalīgi ilgi, jo ar škidro pārtiku var uzņemt tikpat daudz ogļhidrātu, cik iztērē.
Pulsa miera stāvokli līdz 126 man ir pirmais līmenis (citiem varētu būt 140), aiz 126 man iestājās aerobais slieksnis. Ja runā par tauku sadedzināšanu, tad tas viss vislabāk notiek man līdz 126, bet tauki sāk degt tikai pēc 40 minūtēm, pirms tam tiek sadedzināti muskuļos esošie ogļhidrāti. Tātad visi iesildīšanos, atsildīšanos un atjaunošanās skrējieni līdz 126.
Nezinu, Aindris raksta par “pirms Ae zonu”.
Ae slieksnis var būt gan 100, gan 140 – atkarīgs no indivīda. Iesildīšanās/atsildīšanās notiek zem Ae – 1. pulsa zonā. Īsie atjaunošanās un arī garie izturības treniņi notiek jau mazliet virs Ae – 2. pulsa zonā, jeb kā Valerts to nosauca – pirmā miksētā zona.
Tauki nesāk tērēties tikai pēc 40 treniņa minūtēm, tie tērējas visu laiku. Piemēram, miera stāvoklī 100% enerģijas tiek iegūts no taukiem. Fona enerģijas patēriņš ir apmēram 1kcal uz svara kg stundā. Skrienot papildus tērejas apmēram 1kcal uz svara kg kilometrā neatkarīgi no ātruma. Pieaugot ātrumam proporcionāli pieaug enerģijas patēriņš. Mainas tikai tauku un glikogēna metabolisma proporcija. Piemēram skrienot uz Ae sliekšņa tērējas 60% tauki un 40% glikogēns.
Ilustrācijai: http://is.gd/aDK9xK
Neesmu iedziļinājies pulsu zonās, tāpēc to nekomentēšu, bet naivi domāt, ka tauki dedzinās tikai skrienot noteiktā ritmā. Tauki dedzinās arī pēc treniņa.
Galvenais princips, ko ir jāievēro tauku dedzināšanai ir x cal dienā uzņemtas – y cal dienā patērētas (papildus slodzes rezultātā + minimālais dienas patēriņš). Ja iegūstiet – vērtību, tad organisms ņem no rezervēm.
Interesanta saruna veidojas Mijamoto un dot. Atzīšos: jau no rīta, izlasot par pazudinātajiem kg, ienāca prātā – varētu jūs abi “samērīties” ar zaudējumiem :) Vēl pikols arī varētu savu rezultātu pielikt.. gan vēl kāds.. Sanāktu atkal viens Supertopsis.. :)
Ja nopietnāk – patiesi cienu jūs visus, kuri esat tik pamatīgi sevi mainījuši! Tā ir lieta, ko es nespētu, ja vajadzētu.
Sorry dot, es vairāk ticu Valrtam šajā tēmā :)
Te jau nav runa par ticību. Varbūt dot nav izbaudījis bet varbūt ir dzirdējis par “otro elpu”. Otrā elpa ir sajūtas kuras tev iestājās tajā brīdī, kad organisms pārslēdzas(izteikti) uz tauku metabolismu un es esmu pārliecināts, ka man tas nav nekādi 60/40. Domāju ka tie 60/40 ir kopējā iztērētās enerģijas attiecība kaut kādā laika posmā – vārdsakot aproximācija…. :)
Man tas iestājas vēl vēlāk kā und tika pēc ~50 minūtēm. Pie tam tajā brīdī es varu kāpināt tempu bez pulsa paaugstināšanās un papildus piepūles jo ir jūtams enerģijas pārpalikums.