Kad pirms diviem gadiem pieveicu savu pirmo maratonu tīri labā ātrumā 3:24:27 un nejutos pārāk saguris, skaidri zināju, ka nākamais noteikti būs, tikai jautājums bija – cik ātri to pieveikt? Protams, ka būtu vareni izpildīt olimpisko normatīvu 2:45 (visiem jau nav jāsaka, ka tas ir normatīvs sievietēm), tomēr skaidrs, ka līdz tam tikt varētu būt, maigi sakot, pagrūti. Tad nu salasījos dažādus skrējēju rakstus un nospriedu, ka noskriet maratonu zem 3 stundām parastam vidusmēra amatierim skaitītos varen labi. 2017. gadā tā kā sāku tam trenēties, bet trauma pēc ultramaratona Rīga-Valmiera pārvilka treknu svītru visiem plāniem, un gads sanāca tāds – nekāds.
2017. gada rudenī jau sāku trenēties cītīgāk, mēnesī noskrienot ap 200km. Kārtējo reizi saņēmos un decembra sākumā atmetu smēķēšanu, kas gan, protams, atkal noveda pie pamatīga svara pieauguma. Tomēr sāka atgriezties ne tikai apaļā forma, un pirmajā Noskrien ziemu posmā jau varēju paskriet puslīdz pieklājīgi. Janvārī sāku rukāt uz pilniem apgriezieniem, un rezultātus varēja manīt, pieklājīgi noskrienot ultru no Bikstiem līdz Rīgai.
Treniņplānu pildīju kārtīgi, skriešanai ārā netraucēja arī sals un sniegs. Svars arī pamazām tomēr dila, un nākamajos Noskrien ziemu posmos gāja aizvien labāk. Tā nu pamazām trenējos, kamēr aprīļa sākumā pienāca Liepājas pusmaratons, kurā beidzot paskrēju zem maģiskās 1:30 robežas. Tā kā vēl nedaudz rezervju bija un līdz maratonam vairāk nekā mēnesis, sub3h sāka likties reāls.
Šajā laikā trenējos varen centīgi, treniņos laboju veselu kaudzi PB distancēs līdz 10km, Vo2max sasniedza 58, Garmins prognozēja fantastiskus finiša laikus. Nekas īpaši nesāpēja, vienīgais – palaidos svara regulēšanā, un no cerīgajiem 75kg atkal biju pietuvojies 80kg robežai (tā, salīdzināšanai – pie mana 170cm auguma svaram vajadzētu būt ap 65kg, nu, ņemot vērā, ka daudz muskuļu savulaik nevajadzīgi uzkačāts, tad ap 68kg). Sākot pirmsmaratona diētu, svars nedaudz nokritās, bet pēc uzlādes ar saldumiem starta rītā nepielūdzamie svari rādīja 79kg. Ko tur vairs, pašam vien būs tā riepa līdzi jāstiepj. Labi, ka vismaz siltums iestājās krietni ātri un varēja puslīdz aprast ar skriešanu šādos laika apstākļos. Nedēļā pirms maratona nedaudz stresoju, jo sāku apjēgt, uz ko esmu parakstījies, līdz ar to naktīs gulēju ne visai labi, un starta rītā nedaudz sagriezās vēders, par laimi, ne pārāk briesmīgi.
Atšķirībā no pirmā maratona, kurā mani uz katra stūra gaidīja pudeles ar vitargo maisījumu, šoreiz biju bez atbalsta komandas trases malās, kas nozīmēja, ka būs līdzi jāstiepj želejas un jāmēģina skrienot iemānīt iekšā ūdeni mutē no glāzītēm dzeršanas punktos, kas gan ātrumā ap 4:15 min/km bieži vien rezultējas ar aizrīšanos un palikšanu bez vērtīgā šķidruma. Pirms starta uzpildījos ar vitargo šķīdumu, līdzi paķēru 6 želejas, no tām 3 – ar kofeīna piešprici. Droši vien, ka par daudz, bet ļoti biedēja izslavētā “siena”, kurā negribējās atdurties enerģijas trūkuma dēļ. Plāns bija pirmo želeju apēst pēc 10. kilometra, un tad pa vienai ik pēc 5km.
Tāds nu arī 20. maija rītā devos uz startu. Pāris km iesildījos, satiku “Mans pirmais maratons” absolventus Andu, Arni, Aivaru un Māri, uzmundrinājām viens otru un ieņēmām starta pozīcijas. Pieredzes mācīts, pielavījos iespējami tuvu elites koridoram, lai nebūtu jārausta temps, vēlāk dzenoties pakaļ tempa turētājiem.
Pēc starta rikšoju vienā tempā ar Aivaru, kurš skrēja pusmaratonu, sarkanie TT baloni vēl bija kaut kur aizmugurē. Pēc kāda gabaliņa gan Uldis un Reinis mūs apdzina, un mēs iekārtojāmies vajadzīgajā pozīcijā. Pirmie 5km pagāja tīri ok, 5. kilometrs pat tika noskriets visātrāk – 4:10. Pēc tam jau sāka palikt grūtāk, īpaši vietās, kur spīdēja saulīte un nebija vēja. Laiks no rīta likās pat tīri dzestrs, un grādu bija mazāk nekā iepriekšējās dienās, tomēr uzreiz varēja sajust saulītes iedarbību.
Kaut kur drīz burzmā pazaudēju Aivaru, domāju, ka viņš aizskrējis ātrāk, bet izrādījās, ka diemžēl izstājies. Saulīti jau labi sajutu Ķīpsalā, tāpēc sāku ātri lakt ūdeni un laistīties. Atgriežoties uz Vanšu tilta, jau sāka palikt grūtāk un temps nokritās par pāris sekundēm, kā ierasts, pēc 7. km sāku prātuļot par izstāšanos. Tomēr baloni vēl turpat vien bija, un turpināju rikšot. Turpat netālu arī skrēja “Mans pirmais maratons” kolēģis Raimonds, kurš veica pusmaratona distanci, un varēja manīt, ka viegli viņam neiet.
Pamazām siltajos trases posmos jutu, ka temps sarūk, arī vējš, kas labi dzesēja, arī nedaudz pūta atpakaļ. Pie Akmens tilta baloni jau bija pamukuši nedaudz prom. Uz AB dambja saņēmu uzmundrinājumus no Reno un brīdinājumu, ka tālāk būs grūti, kas tā arī bija. Posms pa Mūkusalas ielu līdz Salu tiltam bija īsta cepešpanna, kas arī nokāva manas izredzes vēl turēties līdzi baloniem. Kādu brīdi vēl temps turējās ap 4:20, bet tad jau spēju vien pavilkt uz 4:35. Tuvojoties pusmaratona finišam, vienu km noskrēju uz 4:26, bet tas bija arī viss. Pusmaratons tika pieveikts 1:32 (mans otrs labākais pusmaratons). No plāna atpaliku jau 2 minūtes, un bija skaidrs, ka tās atvinnēt vairs nevarēšu. Nu bija iemesls palaisties slinkumā un ķerties pie plāna B, kas nozīmēja – noskriet PB un neļaut, ka noķer TT 3:15 baloni Konstantīna vadībā.
Cepešpanna
Tālāk skrēju jau tempā ap 4:35-4:45 min/km. Būtu sācis šādā ātrumā, tad jau nekas, bet pirmā trases puse bija nogurdinājusi, saulīte cepināja un pretvējš spīdzināja, tāpēc īpaši viegli nebija. Bija jau arī pienākusi nomācošākā trases daļa – Skanstes plašumi, tomēr kaut kā steberēju uz priekšu. 32. kilometrā pirms Vanšu tilta apdzinu Ludriku, kurš sākumā skrēja varen ātri un vēlāk bija nolūzis, bet Ķīpsalā ūdens uzpildes punktā noķēru Valdi, kurš gan tūlīt aizmuka, bet pēc brīža nolūza un tapa apdzīts. Ātrums gan brīžiem jau bija gandrīz 5 min/km.
Plāns “Noķer Andri” izpildīts
Uz Vanšu tilta man pa priekšu skrēja viens vācietis, kuram viņa līdzjutējs vizinājās pa priekšu uz velo bļaustoties un uzmundrinot. Tas mani kaitināja, arī pabļaustījos vāciski, dabūju otro elpu un 4km pirms finiša sāku skriet nedaudz naskāk. Tomēr maratons paliek maratons, drīz kājas kļuva kā no koka, un pēdējie pāris km nebija viegli. Pašā finišā vēl mēģināju pasprintot, jo viens nesās garām, tomēr čalis pamanījās pašā pēdējā brīdī aizšmaukt pirmais.
Gala rezultāts 3:13:50, 184. vieta kopvērtējumā, 20. vieta vecuma grupā. PB uzlabots par 11min.
Secinājumi? Ar vienu ātru 1:29 pusmaratonu laikam nepietiek sub3h maratonam. Jānoskrien vismaz kāds pārītis ap 1:26 – 1:27. Un jārij mazāk.
km 
-
Mārtiņ, Tu esi apbrīnojami apņēmīgs, tāpēc ticu, ka sasniegsi savus iecerētos plānus. Arī šis rezultāts manās acīs ir superlabs, ar ko Tevi apsveicu!
Pēc tā, kā mums gāja uz Salu tilta, es nesaprotu, kā Tu vēlvienu apli sakarīgi varēji noskriet. Visu cieņu! Bet man jā- uz Vanšu tilta atpakaļceļā vairs neko diži labi vairs neklājās.
Malacis, Mārtiņ, ka nepadevies un nocīnījies līdz galam.
sub 3:00 būs būt!!
Malacis, tā turpināt! Ir interesanti sekot līdzi Taviem apņēmīgajiem un centīgajiem treniņiem. :)
Par tiem velo pavadoņiem es nespēju vien brīnīties, diezgan daudz tādi tika trasē manīti, arī pati 2.aplī pāris km dabūju skriet aizmugurē meitenei, kurai nepārtraukti zig zagā tirinājās līdzi 2 velo pavadoņi, nav tā, ka man skauž vai drausmīgi kaitinātu, bet nejēdzīgi gan šķiet, cik ir lasīti nolikumi, tad vienmēr ir teikts, ka tas nav atļauts, bet nē cilvēkam vajag nepārtrauktu apčubināšanu, lai sasniegtu pasaules rekordu – maratona noskriešanu 4h.
Atvainojos par netēmu.
Un par to dzeršanu “ātri” skrienot piekrītu – man tas arī, izrādās, sagādāja nenormālas problēmas, jo es ar tām glāzītēm vispār netiku galā (pārsvarā rīstījos un neko sakarīgi iedzert nevarēju). Tas laikam ir jātrenē.
Par to dzeršanu skrējiena laikā… Man jau liekas: nav aizliegts arī pāriet soļos un iztukšot glāzīti normāli, bez stresa? Necenšoties izskatīties kā profesionālim, kuru tieši tajā mirklī bildē žurnāla vākam :)
Dažas zaudētās sekundes varētu būt atkal atgūstamas.
Ja tiešām var dzerskriešanu:) uztrenēt, tad jau lieliski. Varbūt katram tas nav dots.
Atvainojos par gandrīz netēmu.
Lēni skrienot jau nav problēmu iepauzēt un padzerties, bet lielākā ātrumā ritma raustīšana var sagādāt problēmas. Turklāt arī ātrā elpošana tik ātri nepāriet. Pavisam cita lieta, ja jāpadzeras no sporta pudelēm, tad ūdentiņš tīri smuki iet lejā. Būtu jauki, ja glāzīšu vietā piedāvātu mazās pudelītes, varētu pat piemaksāt :)
Villija laiks ir loti labs. Gan jau reiz buus arii sub3 maratons. Esmu paarsteigts par neatlautiem velosipedistiem trasee. Par shitadam lietaam var zaudet maratona klasifikaciju. Un Nords neko nedara!?
Labs laiks. Jādala jau sub 3:30, sub 3:15 un tad jāķerās pie sub3 :)
Man jau liekās, ka reāli ir pusmaratona laiks x 2 + 10 min.
Viena velosipēdiste, pat ap 5-6 km diezgn priekšgala, brauca meitenei līdzi un filmēja, griežot nost iekšmalas.
Tavs progress ir aprīnojams, Villij! Tu vari būt labs piemērs citiem apaļīgiem smēķētājiem, ka tā vēl nav diagnoze, un ka ir iespējams sasniegt to, ko esi sasniedzis. Patīk Tavs paškritisms un atklātība. Novēlu tādu pašu apņēmību saglabāt un gaidīšu tālākus sasniegumus! ;)
Par dzeršanu pievienojos tiem, kas teica, ka, ja skrien uz PB (vienalga, kāds temps), tas prasa no organisma visu sakoncentrēšanos, un izsist no ritma elpošanu un soli vēl vairāk kā jau tas notiek, dzerot skriešus, manuprāt, ļoti traucē (tas ir, esmu par skrienamdzeršanas trenēšanu).
Piedošanu, bet ja pareizi sapratu, ar vienu 1:29 noskrietu pusmaratonu cerēji uz pilno sub 3h? Pat ja tas bija 1:29:00, sanāk reiz 2 plus 2 min. Daudzi kompetenti avoti raksta, ka ap pilno 3h formula ir pusīte reiz divi +6 min. Atrisinot vienādojumu, pusīte stabili jāskrien 1:27:00.
Es līdz 37 g.v. nonācu līdz pilnajam 2:48:xx, pusīte tad gāja ap 1:21:xx. Ja līmenis ir zemāks (ap 3:15), jāskaita klāt 8 min, ja vēl zemāks (ap 3:30), 10 min.
1.27 arī ir ļoti ambiciozi un riskanti. Breaking3 amatieriem labāk jareķinās ar 10min. 6 min tas ir elitei – VŽ, JG, JV utt…
Manā pieredzē mcmillanrunning.com sevi vienmēr attaisnojis gan uz paša, gan citu rezultātiem. Tiesa, Villija gadījumā vajadzēja nobliezt tuvu 3h07, bet katru startu/finišu ietekmē daudzi tieši tās dienas un trases apstākļi, kā arī paša veselības/fiziskais stāvoklis, kā arī trenētība kopš salīdzināmā vērtējuma, kas šajā gadījumā ir pusīte Liepājā 7 nedēļas agrāk. Pats pirms gada izvēlējos taktiku ar 1h30 testu Daugavpilī un 3 nedēļas vēlāk Rīgā maratons padevās uz trim.
Taču Villija gadījumā šoreiz svarīgāk par 3h ir PB progress par nepilnām 11 minūtēm. Esi uz pareizā ceļa ;)
Domāju, ka tomēr uzreiz vajadzēja orientēties uz 3:05 -3:07, to vienmērīgā tempā pieveikt nevajadzētu būt lielām grūtībām. Ļoti daudz spēka palika pirmajā trases daļā, lai turētos tieši uz 4:15 min/km, uz 4:20-4:25 nebūtu tā jāiespringst. Vēlāk jau sākās lielais tempa kritums, kad spēki iztērēti, pārforsējot sākumu.
Liepājas pusmaratona trase ir ātra un to īsti nevar salīdzināt jeb ņemt par mērauklu ar Rīgas maratona 3 tiltu reljefiem, tāpat gaisa temperatūras starpība ir ievērojama aprīlī un maijā. Tik nopietni trennējoties, nākamgad 3h gan jau ka būs reāls mērķis.
Nu nebija LRM tik traks reljefs, pirmajos 20km kad ir vanšu tilts (turp un atpakaļ), akmens tilts un salu tilts visi tak ir svaigi vēl un īsti nejūt reljefu. Nezinu kāpēc, es ari 34 km īsti nejutu vanšu tilti, a vot 36 jā, bija lūziens. Bet domāju, ja gatavoties labāk tad to ari nejūtu.
Piekritu matiss, lai skriet sub3 jāskrien sub1.25 vismaz. Tad daži 30-34km treniņi un gatavs. Kaut, es sub1.25 pēdējo (un vienīgo LOL) reizi skrēju 2014 gadā. Es kā mērauklu izmantoju Strirnubuku un treniņus, skrēju 28 km maratona tempā, 15km – 15sek ātrāk, un tad nedēļu pirms starta 20km maratona tempā. Spriežot pēc sajūtam un pulsa bija uz 95% skaidrs ka jābūt.
villijs78 nu tev es skatos tikai 60km nedēļā ir vidēji, man liekas tas ir pamaz priekš sub3. Nākamgad pamēģini 80 varbūt un tad būs!
Und, man 1/2M ir 1:27:35 (tīrais laiks, SL Jelgava 2017)(Sportlat uzrādās 1:28:16)
Maratons ir 2:58:52 (LRM 2017)
How cool is that?
Viktoriinii, tad esi pērn Jelgavā mazliet paslinkojis… dusējis uz lauriem… Pavisam vienkārši :) ;)
Vai arī forma nedaudz pazudusi. Vai apstākļi bija kaut kādā ziņā nelabvēlīgāki.
Nu, Rīgu ar Jelgavu salīdzināt! Rīgā puse 01:23:45.10, Jelgavā 01:28:49.00 vienā (2017.)gadā.
Jelgava, manā skatījumā, ir izcilākā trase pusītei.
Jā, Jelgavā vajadzēja noskriet nedaudz ātrāk, bet nesanāca.
Villij, es visu laiku zināju, ka Tu vari ļoti daudz, tomēr atkal esmu pārsteigts par Tavu sasniegumu, malacis, apsveicu.