Es saucu šo personību Ļubļanas “es”, jo pirmo reizi ar viņu satiku Ļubļanas maratona 25.kilometrā, kad sapratu, ka dalu savu ķermeni ar traku blondīni, kas skrien maratonu, cieš sāpes, krampjus, “ērto neērtību” (comfortable discomfort) 42km garumā un priecājas par to.
Vakar no rīta skrienot ātruma treniņu (kārtējos Bart Yasso 800niekus) pa slidenām ielām un pie -12C (diezgan apšaubāms baudījums), es satiku viņu atkal. Man pat izdevās nedaudz viņu iepazīt – to citu personību. Viņa/es ir stiprāka par mani ikdienā un pilnībā kontrolē notiekošo skrējienā. Kad es pēc 5.intervāla sāku čīkstēt, ka ikru muskuļi piedzīti un sāp (atskaņas no pēdējo nedēļu skriešanas apjoma un Skrejlentas maratona), viņa/es tikai vienaldzīgi novelk: “Nu un? Nedaudz sāpes nevari paciest? Skrien.” un tempu palēnināt neļauj. Nav nekādu pierunāšanu, mierināšanu un uzmundrinājumu, jo viņa/es ir aizņemta ar skrējienu, elpu, soli. Tomēr viņa ir arī ļoti racionāla – pēc 6.intervāla ātrumtreniņš tiek beigts, nav ko pārāk mocīties pa slidenām ielām, ka vēl traumās neiedzīvojas, vien nedaudz lielāks ātrums saglabājas arī turpmākos kilometros.
Vairāk es nepagūstu neko uzzināt, bet arī ar to ir pagaidām gana. Un pēkšņi saprotu, ka viens no iemesliem un ne tas mazākais, kāpēc es skrienu – lai reizi gadā satiktu to citu, labāku, “es”. Lai pasmeltos tajā spēku un apziņu, ka es varu. Ne tikai skriet. Arī noskriet.
km 
-
Vienmēr esmu cienījis tos skrējējus, kuri prot apstāties pie noliktā kilometra, nevis sajūtot lidojošo dienas efektu un plānoto pārsniedz divtik, lai pēcāk mocītos sāpēs. Nesaku, ka pats vienmēr esmu spējis noturēties pie gribētā 5km vai 20km, taču to te saklausīju stāstā par 6. intervālu.
Patika!
Super, super.
Sailgojos satikt to citu Ievu, grūti gan atminēties, kā viņa jāsauc. Varētu būt «mans Silenes es».
Jāiet uzskriet.
Labs! Atceros, ka skolā bija jāraksta miniatūras. Šis iederētos tajā žanrā – īsi, bet koncentrēti – ar esenci.
Lieliski! Katram vajadzētu tādu otro “es”, kas liek darīt pareizās lietas!
Jauki! Naakosreiz pasveicini Ļubļanas “es” no muusu visu “es”, vini ir liidziigi :)
priekā!!
comfortably hard ir arī mana jaunā aizraušanās ;-)
Lieliski, Jekaterina!!! Man patika…, pat ļoti,domāju katrs no mums šādas izjūtas ir izbaudījis skrējiena laikā, bet ne katrs to prot ietērpt vārdos.
Visi noskrien.lv “es” veido vienu varenu MĒS! :)
Mmmm… Es lepojos ar savu māsu! Izrādās, ka ne tikai skrien un noskrien, bet tiešām vēl uzraksta garšīgi.