Kaut gan mūsdienās strauji pieaug anglicismi, kas tiek izmantoti latviešu valodā, tomēr es pieturēšos pie latviskākas versijas. 2012. gads bija pēdējais, kad piedalījos Naik Rīgas skrējienā (vai Naik Rīga skrien?! Kā pareizi tulkot?). 2013. gads: trauma. 2014. gads: saaukstēšanās. Nebija pārliecības arī par šo gadu, jo augustā/septembrī es iepriekšējos 3 gadus vienmēr esmu saaukstējies. Organismam liels stress un pārdzīvojumi, ka nav vairs iespējas treniņos skriet pie +30C. Bet, ja nopietni, tad saaukstējos parasti no tā, ka pēc smagiem ātruma treniņiem esmu pilnībā nosvīdis. Savukārt, viltīgais atvasaras vējš atpūtas pauzēs starp intervāliem veicina to, ka varu saķert iesnas. Galu galā šoreiz viss bija kārtībā.
Kāpēc Naik Rīgas skrējiens?
Naik Rīgas skrējiens ir īpašs ar to, ka tās ir tikai vienas no 2 (kopā ar Rēzekni) daudz maz masveidīgajām sacensībām 10km distancē šogad. Iepriekšējos gados bija vēl trakāk, jo tad tā bija vienīgā šāda iespēja. Rīkot šosejas skrējienus šajā distancē kaut kā neskaitās populāri. Vēl 10km skrējiens sertificētā trasē notiek arī Ozolniekos, bet to es kaut kā negribētu pat pieskaitīt pie šosejas skrējieniem. LSC trases aplis ir nomērīts precīzi, tomēr starta vai finiša līnija ir atlikta aptuveni 30m par tuvu, līdz ar to 10km distancē sanāk dažas sekundes par tuvu. Vairāk neko nezinu. Savukārt, pavisam unikāls Naik skrējiens ir tādā ziņā, ka tās, kopš vairs nenotiek Zelta Kedas skrējiens, ir vienīgās masveidīgās skriešanas sacensības Mežaparkā (tur, kur nav ierobežojumu dzimumos). Tagad ir tendence katrā Latvijas kaktā pa kādam skrējienam taisīt, bet par Mežaparku kaut kā piemirsts. Ņemot to visu vērā, tad Naik skrējienu biju sev nodefinējis kā vienu no šī gada prioritātēm, uz ko gatavot sportiskās formas virsotni, kur noteikti iešu uz personīgo rekordu. Treniņos ripoja ļoti labi. Krietni labāk nekā aprīlī, kad stadionā uzstādīju savu personīgo 35:59.1. Jutu, ka sportiskās formas virsotni arī izdevās diezgan veiksmīgi sasniegt tieši uz šīm sacensībām, tāpēc izvirzīju mērķi noskriet zem 35:30. Pēdējās 4 dienas treniņos vairs neko nopietnu nedarīju, tikai vieglie skrējieni, lai svaigums būtu. Trase arī ļoti piemērota labiem rezultātiem: daudz taisno posmu pa labu asfaltu, nav neviena 180 grādu pagrieziena, īpaši asprātīgi uztaisīts tas posms pie Zoo ieejas, tikai 2 pavisam nelieli kāpumi, bet tai pat laikā starts ir dažus metrus augstāk nekā finišs. Vienīgi nepatika, ka 5km distancei starts ir kopā ar pamatdistanci. Īsti nesaskatu šai distancei nekādu jēgu, jo tur tāpat nav precīzi 5km, nav nekāda prestiža, un galu galā ir taču arī stafešu skrējieni (agrāk bija 3.5km posmā, kas ir tuvu 5km). Naik skrējiens man vienmēr ir saistījies tikai ar 10km distanci, kā tas bija pirmos 4 gadus.
Skrējiens.
LSC sacensībās pirms 2 nedēļām man 5km distancē izdevās 2. apli noskriet 15s ātrāk kā 1. apli. Arī Naik skrējienā biju ieplānojis noskriet otro distances daļu ātrāk nekā pirmo. Manuprāt, tas ir optimālākais variants, ja gribās pēc iespējas augstāku rezultātu finišā nevis starpfinišā. Piemēram, 17:55+17:34 varētu būt tas, uz ko man tiekties. Startēju no kādas 3. rindas. Sāku kā ieplānots: tīri uz izjūtām, neviena cita tempam nepielāgojoties. Lai citi pielāgojas man! Likās, ka notrāpīju uz īsto frekvenci. Labi uzķēru ritmu. Mēģināju pārāk netērēt enerģiju uz priekšā esošo apdzīšanu. Ja noķēru, tad pagaidīju izdevīgāku brīdi, kurā paskriet garām pa taisnāko trajektoriju, nevis ar lielu līkumu apskriet. Kartē jau biju nomērījis, kur aptuveni būtu jābūt 1. km atzīmei. Tad nu tajā vietā turēju acis vaļā. Diemžēl neieraudzīju. Nu labi. Gadās. Gan jau būs citur. Toties mani apdzīšanas prieki turpinājās. Pie tam, mani apavi, triecoties pret asfaltu, skaļi plīkšķ. Daži no priekšā esošajiem pat atskatījās. Valdis pat teica, ka mani varēja dzirdēt jau pa gabalu tuvojamies. Tātad ar tik skaļu skriešanu slepus pielavīties konkurentiem no aizmugures man nav iespējas. Bet vismaz tas ir kā brīdinājums citiem Patīkams brīdis bija, kad 5km skrējēji atdalījās projām. Tad arī bija skaidrs, kuri no priekšā esošajiem ir mani tiešie konkurenti. Pēc Zoo ieejas noķēru arī sieviešu līderi Anitu. Un te nu mani apdzīšanas prieki arī beidzās! Pamatīgu gabalu priekšā bija Gatis. Tas man diezgan liels pārsteigums. Un vairāk nevienu tur priekšā uz lielās alejas neredzēju. Toties drīz vien ap 5.km trase atkal mazu gabaliņu pārklājās ar 5km skrējējiem. Biju par šo posmu piemirsis. Te nu brīžam nācās diezgan pamatīgi slalomēt, lai tiktu garām, bet vismaz bija jautri. Pēc tam atkal atguvu acu kontaktu ar Gati, kurš tai skrējēju mākonī bija uz kādu laiciņu pazudis. Jutu, ka pamazām tuvojos. Tai pat laikā jutu Anitas elsošanu turpat aiz muguras (pēc laiciņa gan viņa tomēr sāka atpalikt). Galu galā kaut kur ap 8. km Gati noķēru. Pagāja gandrīz 3 km, kamēr atkal izdevās kādu apdzīt! Te nu man sāka palikt pagalam grūti. Drošvien arī tāpēc, ka priekšā vairs nevienu tikpat kā neredzēju. Nākošais bija gandrīz minūti priekšā! Un arī īsti nezināju, ko Gatis aiz manas muguras dara (atpaliek vai neatpaliek?), jo mani apavi tik skaļi plīkšķēja pret asfaltu, kamēr Gatim tas solis bija pavisam kluss. Tā kā man īsti nebija nojausmas, cik vēl aptuveni jāskrien, un cerības uz kaut vienu kilometra atzīmi man bija zudušas, tad izdomāju vismaz kaut kādu pielietojumu savam hronometram. Mēģināju pēc noskrietā laika noteikt, cik vēl minūtes jāskrien. Galu galā beigu daļu kartē nebiju iegaumējis, un kaut kā jau bija jānoskaidro, kā tos spēkus optimizēt uz pēdējiem kilometriem. Radās vēl viena problēma. Gribējās dzert, tomēr to nedrīkstu darīt, lai skrējiena ritmu neizbojātu. Galu galā priekšā beidzot ieraudzīju ieejas vārtus uz estrādi. Un te nu bija pilns ar 5km skrējējiem. Šoreiz tas man vairs nelikās tik jautri, jo skābekļa piegāde uz smadzenēm vairs tik laba nebija, manevrētspēja ar vairs tik laba nebija uz noguruma fona. Pie tam tie skrējēji katrs skrēja kā pagadās pa visdažādākajām trajektorijām. Grūti prognozēt tālāko trajektoriju. Kaut kā ar lielām mokām izslalomēju caur pūli. Ar elkoni aizķēru laikam tikai vienu skrējēju. Pilnai laimei vēl jutu, kā viena tulzna uzsprāgst, veicot asu pagriezienu. Atlika vēl tikai noprognozēt pareizi rezultātu. Pēc izjūtām likās, ka rezultāts varētu būt ap 35:30-35:40min. Tādu iespēju, ka nebūtu ātrāk par personīgo 35:59, pat nepieļāvu. Līdz ar to tas, ko es ieraudzīju finišā, bija liels šoks: 36:14.
Pēc finiša.
Cīņas karstumā par tulznām nedomāju, bet, novelkot kedas, atklājās, ka uzsprāgusi vēl viena tulzna. Pie tam asinis ir arī izspiedušās laukā no apava. Tulzna pēdas iekšmalā tur, kur iepriekš nekad nekas nav bijis. Var jau visu norakstīt uz anatomiskajām nepilnībām, bet šajās pašās kedās man treniņos tulznu nav vispār, atšķirībā no maniem iepriekšējiem apavu modeļiem. Laikam jau uz sacensībām būs jāpamēģina prettulznu plāksteri vai kaut kādi brīnumi, kas liekami uz pirkstu spilventiņiem. Gan jau tehnika arī pie vainas. Sacensībās distances pēdējo daļu no tehnikas viedokļa skrienu kā pagadās, kas varbūt tomēr nav īsti pareizi. Mans rezultāts? Nu galīgi biju neizpratnē, kapēc nesanāca. Nu šitā es, nabadziņš, nomocījos, lai pēc tam atpaliktu par 15s no sava PB… Atliek tikai turpināt smagi treneties ar putām uz lūpām. Lai kaut ko dabūtu atpakaļ, jāturpina ieguldīt sevī smagu darbu, un tad jau rezultāts neizpaliks.
km 
-
Masveidīgs varbūt. Bet ātrākie dalībnieki gan jau gribēs skriet Jūrmalas skriešanas svētkos 27. septembrī tāpat kā pagājušo gadu. https://goo.gl/i9jkTM
Vai cerības uz garāku trasi kā 10km nav?
Latviski būtu Nīke nevis Naik, jo zīmola nosaukums ņemts no grieķu dievietes vārda angliskās rakstības.
Nike Riga run = Nīke Rīgā skrien
Labs stāsts. Īpaši moments par tulznām. Man pēc maratona ir noteipota kāja un saskrāpēta visa mugura. Treneris jautāja vai brīvdienās mani spīdzināja? :))) es atbildēju, kā biju maratonā. Sekoja atbilde: “Aaaa, tas ir tas maratons, pēc kurā puse no valsts guļ zem sistēmas?” :)) nē, parastiem mirstīgiem nesaprast cik daudz prieka mums sagādā sevis mocīšana.
dot, tā turpināt! Nākamreiz Tev noteikti izdosies! Cerams, bez asiņainām tulznām ;)
Dzirdēju, ka arī Nike Riga Run distance tomēr it kā esot bijusi nedaudz īsāka par 10km. Tā varētu būt? Ko rādīja GPS?
Manējais rādīja 9.98
Mans mazais draudziņš saskaitīja 9,95 – https://www.endomondo.com/workouts/600917602
Basās ultras finišā sastapu daudzus bez nevienas tulznas. Šķiet tomēr varētu arī nepienākt mana debija šajā Mežaparka burziņā
matis ,burziņš labs- var normāli apreibināties no gaisa trūkuma.
Pēc GPS trasi neviens nesertificē. Noskrietā aprēķinātājā sanāk aptuveni 10.2km
http://www.noskrien.lv/trase/?trase=123311
Uzliekot satelītu, Dotam tajā endomondo tās līnijas tādas pašķības, īpaši pie Ķīšezera Atpūtas ielā un nogriežot iekšā mežā
Ansi gan jau pēc Valmieras tev arī būs tautai jāatgādina, ka gps pietrūkst tā precizitātes, lai pateiktu vai trase bija vai nebija precīza. :D
Ansi, es trasi nesertificēju. Google Maps arī nav pasaulē precīzākā karte. GPS pulksteņa fiksētā trajektorija ir precīza +/-5m kļūdas robežās, stūri nav nogriezti. 50 m uz 10 km jeb 0,5% ir pieļaujamās kļūdas robežās.
Vai tad kaut kur bija minets, ka NRR trase ir sertificēta?
Malacis, būtu km atzīmes trases malās, nešaubos, ka būtu izskrējis personīgo rekordu, bez tām tomēr grūti noteikt vai 1, vai 2 sekundes zaudē uz katru km!
Neliek mieru nosaukums. Kāpēc “Naik”, ja zīmola nosaukumu orģinālā izrunā “Naikī”. Ja ļoti vēlamies latviskot, tad būtu jāsaka “Naikīja/-s Rīgas skrējiens”. Un vispār “Nike” ir reģistrēta preču zīme, līdz ar to, lietojama kā ir. Neviens taču neraksta “Forum Sinemās” vai “Folksvāgen”
“Vienīgi nepatika, ka 5km distancei starts ir kopā ar pamatdistanci. Īsti nesaskatu šai distancei nekādu jēgu, jo tur tāpat nav precīzi 5km, nav nekāda prestiža, un galu galā ir taču arī stafešu skrējieni (agrāk bija 3.5km posmā, kas ir tuvu 5km). Naik skrējiens man vienmēr ir saistījies tikai ar 10km distanci, kā tas bija pirmos 4 gadus.”
Pilnīgs murgs ko tu te raksti. Tas tikai jums noskrieniešiem likas ka jo garāka ir distance jo tā ir prestižāka. Visprestižāka distance vieglatlētikā ir 100m! Šeit NRR abas distances ir identiskas,”elite” skrāja gan tur gan tur. Vienīgas ka par 10km nedaudz lielākas ir naudas balvas. 3.5km stafetes posms bija tikai vienu gadu, parasti ir 2.5. Tas ka tev NRR saistas tikai ar 10 km un Nordea tikai ar Maratonu tas ir tava problēma :) Pie tām mērīt personīgu rekordu uz šosejas ir stulbums, visas trases ir dažādas, mums laikam tikai NRR trases ir sertificētas (uz M un HM). Lielakais stulbums šajā NRR bija laist visus kopā, jo Mežaparks nav piemērots tik lielam cilvēku skaitam, plus, 5km līderi ietriecas nujotājos!
parasti GPS vajadzētu radīt pa 60-100m vairāk uz 10km.. ņemot vērā ka šeit daži dalībnieki veic arī vairākas apdzīšanas , finišā vajadzētu būt 10,1km..
Varbūt pamēģini uzvilkt arī zeķes, tad būs mazāk tulznu.
sacensībās esmu skrējis gan ar Garmin10, gan Garmin220,gan ar Timex.. nekad nesanāk tik cik pieteikts..arī J. Belinskis to teica, ka uz 42,2km var pat sanākt līdz 500m liekiem metriem
Pamērīju vienu posmu, kur Dotam GPS saīsina trasi. Pa asfaltu (centos pēc iespējas taisnāku trajektoriju) sanāca 1.08km
http://tinyurl.com/qzd59zg
Tā kā Dotam 1.04km
http://tinyurl.com/qzd59zg
Pašam Dotam tajā endomondo kartē sanāca 6.25-5.2=1.05km (nedaudz šķībākas līnijas). Tātad sanāk, ka šajā posmā GPS varētu būt saīsinājis trasi par aptuveni 3%. Jebkurā gadījumā vairāk uzticos Beļinska Džonsa skaitītājam nevis tam, ko rāda no gaisa.
Man GPS rādīja 10,09km, +0,9% kaut gan parasti rāda 1,3-2% virs distances garuma. Tā kā trase varēja būt īsāka, bet tikpat labi arī nē. Mazāk par oficiālo distanci man GPS nekad nav rādījis.
Vēl interesanti rezultāti tajā sprinta posmā.
http://nikerigarun.lv/ckeditor_assets/attachments/32/nike_zoom_viriesi_2015.pdf
180m – 18 sekundēs. Tas ir Latvijas rekorda temps, vai tādu tempu var dabūt tīri uz starta gaitā rēķina?
Tavi soļi patiešām ir dzirdami jau pa lielu gabalu,pēc tiem es arī sapratu 7.kilometrā,ka Tu man strauji tuvojies un ka Tu agrāk vai vēlāk mani apdzīsi,aiz muguras es Tev visu laiku turējos,taču pievilkt tuvāk par 5 sekundēm vairs nebija manos spēkos!
Man pašam bija milzīgs pārsteigums par savu PB 10km,bet es ceru,ka nākošajos mačos 10km – 36 minūtēs nebūs citiem nekāds pārsteigums,bet jau pašsaprotama lieta! ;) Tiekamies mačos!
Par precizitāti. Maijā sanāca veikt eksperimentu ar Garmin FR220 uz kreisās rokas un Suunto Ambit2R uz labās. Veiktā ceļa garums kreisajai rokai bija 10,6 km, labajai rokai par 190 metriem vairāk …
Δl = xy,195
ir arī atšķirība uz kādas rokas GPS.. uz kreisas vienmēr būs mazāk ,nekā uz labas ,ja distanci veikt pret pulksteņrādītāja virzienā.
.pabaudīts..
Manā gadījumā tas skrējiens bija paštransportēšanās no darba uz mājām (nevis riņķošana pa stadionu).
Pēc maniem aprēķiniem sprinta etaps bija ~150m nevis 180m.
Arī uzliekot divus vienādus pulksteņus uz vienas rokas mērījumi atšķirsies līdz 500m stundā. Tieši tā, metri stundā nevis % no garuma. GPS kļūda akumulējas arī stāvot uz vietas.
Mērot noskrieto kartē trase zīmējas pa ceļa vidu, bet skrienot var izvēlēties trajektoriju tuvu ideālajai. Tas pie nosacījuma, ka karte uzzīmēta pietiekoši precīzi.
Ideālajā gadījuma izmantojot Džonsa skaitītāju un pareizo metodiku kļūda nepārsniedz 0,1%. Parasti pieņem, ka kļūda ir 0,5% jeb 50m uz 10km. Lai to kompensētu trasi uzmēra garāku par kļūdas tiesu. Attiecīgi 10km trasei ir jābūt 10,1km garai.
Ja GPS mērījumi iekļaujas 9,9-10,3 km robežās, viss ir kārtībā un nav pamata apšaubīt 10km trases garumu.
Mazs labojums: 10km trasei jābūt vismaz 10,05km garai un GPS mērījumiem 9,85-10,20 km robežās.
Mans 620 garmins uzmērija 9.80 un draugam 225 uzmērija 9.76. Man pa lielam vienalga, bet katru gadu Nike riga run man to 10nieku uzmēra ap 9.70-9.80 :) Visur citur Latvijā uzmēra parasti 0.1-3% vairāk distanci, tikai ne mežaparkā :)
Br, Nike Riga Run no pirmsākumiem ir 10 km skrējiens, pietam labdarības. Arī skrituļošana, rolerslēpošana un nūjošana bija 10km. 5 km ir tikai otro gadu un, domāju, ka šo distanci ielika, lai ir vēl lielākas masas, jo bija tādi, kas pīsktēja, ka 10 km nevar noskriet.
Es nesaprotu, ko var visu laiku maltu par GPS precizitāti. Ansisio pasaka,ka GPS nav tas precīzākais, un panesas diskusija. Mežaparkā ir koki, kas arī ietekmē precizitāti. Nevienam Jums arī nav kalibrēti raidītāji, ko Jūs vēl gribat? Varbūt pieslēgties LATPOS?
Tā ir tēma par kuru vairs nedrīkst runāt(rakstīt)?Cilvēki apmainās ar viedokļiem utt.peace
Bet visu laiku maļ, kuram kurā vietā, kas nogriezsts piegriezts un galā secina, ka GPS ir neprecīzs un tad apsriež, kurām kā nomērīts un piemērīts. Cik var ar tiem viedokļiem mainīties?
Agy, cik var apspriest kurpes, pulsometrus, pārtiku?
Nediskutē jau par to vai GPS ir precīzāks par mērlenti, bet to vai šoreiz trase bija garāka/īsāka par solīto. Piemēram, šogad Sieviešu skrējienā Beļinskis ar svēto Džonsa skaitītāju 7km trasi uztaisīja 7,35km garu un vēl km atzīmes izlika ik pa 1,05km, tā lai 7km atzīme ir precīzi finišā.
Piemetīšu pagalīti apdzisušajā diskusijā par distances garumu. Organizatori atbildēja, ka tie ir bijuši 10,12km un 4,96km.
Kam ticēt vairāk – organizatoru mērījumiem un ansiso sajūtām, kas teica, ka rezutātam būtu jābūt bijušam labākam par pārdesmit sekundēm (aptuveni atbilst laikam, lai noskrietu 120m) vai GPS rādījumiem, kas it kā liek domāt, ka trase varēja būt īsāka?
PS Kaut kā pēdējos ansiso blogos komentāri novirzās uz blakus tēmām – trases garumiem, cīsiņiem un to izmantošanu :)
Paņem diega spolīti, ko ritini vaļā, skrienot pa trasi, finišā nogriez trases garumā, pēc tam brauc uz Parīzi un mēģini tikt pie metra etalona. Tā aptuvenu garumu dabūsi zināt.
Kā organizatori to noteica, ka bijuši 10.12km? Satelītā, rūpīgi nomērot, man gan sanāca patiešām līdzīgi: nedaudz virs 10.1.
P.S. Domāju, ka manā topošajā nākamajā blogā nekādas novirzes no tēmas nebūs.
Kā viņi to noteica es nezinu. Pieļauju iespēju, ka pēc tāda dīvaina jautājuma saņemšanas, cilvēki, kas atbild uz e-pastiem, vienkārši nomērīja interneta kartē. Bet varbūt arī brauca uz Parīzi ar diedziņu :)