Šonedēļ notiks jau 8. Kuldīgas pusmaratons. Pirmais notika tālajā 2006. gadā, kad daudzi no mums vēl neskrēja. Piedāvāju nelielu ciparu apkopojumu par skrējēju sekmēm vienā no tradīcijām bagātākajiem skrējieniem Latvijā, kurš bieži vien bijis arī LČ pusmaratona distancē.
Parakņājos Sportlat.lv arhīvā un izveidoju šādu tabulu
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
|
|
1h05-1h14 |
8 |
3 |
6 |
9 |
4 |
13 |
6 |
|
1h15-1h24 |
21 |
20 |
34 |
40 |
17 |
40 |
37 |
|
1h25-1h34 |
28 |
28 |
78 |
70 |
44 |
66 |
74 |
|
1h35-1h44 |
25 |
40 |
86 |
101 |
63 |
90 |
99 |
|
1h45-1h54 |
19 |
35 |
70 |
90 |
75 |
71 |
102 |
|
1h55-2h04 |
14 |
33 |
52 |
80 |
79 |
63 |
54 |
|
2h05-2h14 |
2 |
21 |
38 |
54 |
63 |
29 |
39 |
|
2h15-2h24 |
2 |
8 |
8 |
20 |
44 |
11 |
17 |
|
2h25-2h34 |
0 |
1 |
2 |
11 |
47 |
6 |
7 |
|
DNF |
9 |
20 |
17 |
44 |
52 |
7 |
14 |
|
Kopā |
128 |
209 |
391 |
519 |
488 |
396 |
449 |
Protams, karstums ietekmē rezultātus, taču Latvijas Čempionātā nevar skriet bez attieksmes pret savu sniegumu. Ja ir grūti, tad jāapzinās, ka karstumā paaugstinātā temperatūrā arī citiem nav viegli.
Dalībnieku skaitu iespējams ietekmē pēdējo gadu daudzās sacensības, jo starp pusmaratonu rīkotājiem ir sava veida draudzīga konkurence, lai piesaistītu pēc iespējas kuplāku un kvalitatīvāku skrējēju pulku.
Pieminot kvalitāti, piedāvāju tabulā redzamos skaitļus pārvērstus procentuālā izteiksmē. Zemāk redzams, kā pa gadiem mainījies vidējais skrējējs Kuldīgas pusmaratonā. Pirmajā pusmaratonā gandrīz puse paskrēja zem pusotras stundas, pērn tikai ceturtdaļa. Pieaugusi ir daļa, kas skrien diapozonā ap 1h40 un 1h50, jo pusmaratonu skriešana kļuvusi populārāka vienkāršajam skrējējam, ne tiem, kas cīnās par katru sekundi.
Savukārt DNF norāda, cik karsts augusta sākumā bijis Kuldīgā, kad skrienams pusmaratons. Pēdējie divi gadi saudzējuši skrējēju sirdis, galvas un pakaušus. Pirms tam bijis nedaudz žēlīgāk.
Ko Tu saskati šajos stabiņos? Varbūt redzi savu izaugsmi un pāreju no viena līmeņa citā. Ceru, ka Tavas krāsas mainās pozitīvā virzienā. Tiesa, ātrākie joprojām pieskaitāmi pie niecīgām minoritātēm ;)
km 
-
Es saskatu, ka man ar savām 2h tur nav ko darīt, jo pēc mana finiša 70% dalībnieku jau būtu pusceļā uz mājām :D
Nebūs gan, jāpaliek uz pēc-ballīti ;)
Guna, tak finišētāji jau būs sadalījuši visas maziņās :( :D
Kā var vispār noskriet pusīti 1h un 5min? o.O
Manuprāt interesantāk būtu bijis redzēt tabulu, kur uzrādīts uzvarētāju laiks un atpalikšana no uzvarētāja laika procentos, kā mainās dalībnieku sadalījums, iespējams ka arī to jāuzrāda procentos? Atpalikšana no uzvarētāja laika procentos atspoguļotu konkrētā gada laika apstākļus, trases īpatnības, utt labāk?
viagris, apskaties citus sportlat rīkoto pusmaratonu rezultātus – arī tajos bilde būs līdzīga :) Tikai NRM skrien tie, kuri to dara tikai vienu reizi gadā, tādēļ arī rezultātu sadalījums ir pavisam citādāks :)
Lai gan Kuldīgas Skriešanas svētku oficiālais nosaukums ir “Kuldīgas pusmaratons”, taču šo svētku programmā vienmēr ir bijusi arī “piecīša” distance (5,27km, dažādos gados saukta par satelīt- vai tautas skrējienu). Pilnīgi piekrītu Matīsa rakstītajam, ka “pusmaratonu skriešana kļuvusi populārāka vienkāršajam skrējējam”. Un ne tikai pusmaratonu. Ja 2006.g.satelītskrējienā piedalījās 59 dalībnieki, tad 2010.-2012.g. tautas skrējiena distancē devās 324 līdz 360 skrējēji.
Dalībnieku skaits.
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
Pusmar. 128 209 391 519 488 396 449
5,27 59 58 182 255 360 324 350
5,27(%) 32% 22% 32% 33% 42% 45% 44%
Protams, tautas skrējienā katru gadu piedalās ātri skrienoši sportisti, taču tieši tautas skrējienos pārliecinoši lielākā dalībnieku daļa ir vienkārši skrējēji, kuri, iespējams, savus rīta vai vakara skrējienus neskrien ne pēc kādām treniņprogrammām, piedalās sacensībās vien reizi vai dažas reizes gadā, varbūt nekad nav skrējuši pusmaratonu un arī neplāno to mēģināt, necīnās par sekundēm vai punktiem un nepārdzīvo personīgā rekorda nesasniegšanu. Vienkārši noskrien.
Acīmredzami, ka šis ir kārtīgs fizmats, kurš atkal izdomājis iegrimt skaitļu pasaulē. Papuci, salīdzināt kaut ko ar uzvarētāja laiku gan nebūtu objektīvi. Uzvarētāja laiks bieži vien atkarīgs vai kāds vai daži elitnieki skrien vai neskrien, piemēram, pagājušo gadu Žolnerovičs neskrēja. Tad uzvarētāja laiks būtu cits
Nav neviena grupa, kas [procentuāli] stabili samazinātos vai palielinātos. Bet ko tas nozīmē? :)
Var redzēt, ka gadā, kad ir vislielākais DNF ir vismazāk % ātro skrējēju – acīmredzami tie arī visvairāk izstājas karstumā.
hmm, ok, manis pēc var arī neņemt uzvarētāja laiku, ja tas ir bijis kāds dikti augstas klases sportists, var ņemt arī otro vai trešo vietu vai arī vidējo rezultātu no ātrākajiem pieciem dalībniekiem?
Ja gribas salīdzīnāt rezultātu kvalitāti pa gadiem, tad pietiek ar kopvērtējuma sestās, desmitās vai divdesmitās vietas rezultātu salīdzināšanu. Man labāk patīk salīdzināt vidējā finišētāja rezultātus:
Gads Vieta Rezultāts
2006 60. Toms Flaksis 1:35:56
2007 95. Guntars Saidāns 1:45:22
2008 188. Deniss Gorba 1:43:31
2009 238. Antons Novokšonovs 1:46:42
2010 218. Kaspars Grīnbergs 1:56:30
2011 194. Olevs Nikers 1:43:02
2012 217. Juris Bleiders 01:45:07
Pēc Dota tabulas – tā kā 2010ajā bij daudz DNF un maz līderu, tad vienk to gadu izņemot un pirmo, kad laikam neviens par tādu pusmaratonu nezināja – nekas īpaši nav mainījies – ap 1:45 viss grozās. Vienīgi varbūt vēl jādala pa dzimumiem.
Dot, tava tabula ne pārāk labi attēlo līmeni. Līmeni jāskatās – cik cilvēku izskrēja zem X:XX. Nu piemēram zem 1.20, vai zem 1.15.
Vispār jau varētu papētīt, uztaisīt analīzi par visiem LV skrējējiem, cik cilvēku 2006-2013 gadā skrēja zem X:XX.
Vēl viens veids ka var secināt par sacensību līmeni – kāds rezultāts ir vajadzīgs lai tiktu TOP X (TOP3, TOP6, TOP8), piemēram 2008 gadā LV Olimpiādē zem 2min 800m izskrēja 11 cilvēku, šogad LČ – 13 (pie tām vēl Jurkevičš neskrēja un Valters neskrēja)
Vidējais finišētājs grozās ap 1:45 arī citos SkrienLatvija posmos un NRM.
und, negribu diskriminēt sievietes un izdalīt atsevišķi. Viņu jau tāpat sacensībās ir četrreiz mazāk. Speciāli priekš tevis 6. un 20. vietas rezultāti Kuldīgā:
2006 6. Jeļena Prokopčuka 1:13:36
20. Antis Zunda 1:20:38
2007 6. Rolands Kaimiņš 1:16:55
20. Gustavs Melnais 1:22:47
2008 6. Justinas Križinauskas 1:14:52
20. Jānis Teteris 1:19:57
2009 6. Dainius Šaučikovas 1:12:12
20. Māris Ābele 1:18:56
2010 6. Serhiy Yushchyshyn 1:18:33
20. Agris Krievāns 1:24:07
2011 6. Archie Bareikis 1:12:20
20. Kristaps Bērziņš 1:18:31
2012 6. Jeļena Prokopčuka 1:14:28
20. Kaspars Kārkliņš 1:18:53
2012 gads, zem 1:20 – 22(20+2), zem 1:15 – 6(5+1)
2011 gads, zem 1:20 – 30 (28+2), zem 1:15 – 13(13+0)
Es vairāk skatījos divus rādītājus zem 1h20 un zem 1h30. Pirmais skaitlis ir mazāk mainīgs, parasti ap 20, tie, kas izskrien zem 1h30 var grozīties ap simtu. Saistošāk protams, ir skatīties pilnīgāku statistiku, jo, lai arī LČ, tomēr ne visi atbrauc. Līdz ar to papētot var saskaitīt, cik gadā ir noskrējuši zem 1h20 un 1h30. Tas viss ir motivācijai, ja ir doma KĀDREIZ būt to vidū, kas ietilpst tais grupiņās.
Tiem, kam tuvāk citi ceļa stabiņi jāmeklē savādāka motivācija. Vai 100 minūtes. Varbūt sazinciktur sekundes!
Es nezinu cik liela nozīme, prestižs ir LČ pusmaratonā. Neesmu ievērojis lielu. Tam, kas iegūst, protams, jā, bet pārējiem? Dažus pēdējos gadus, ja nekļūdos, cīņa par pirmo vietu nenotiek. Ir Žolnerovičs. Ja viņš skrien. Nezinu, kas ar Florošeku noticis, būtu interesanti uzzināt.
Und, runājot par 800 metriem. Nu tu jau pats labi saproti, ka te bieži vien ir taktiskie skrējieni, kad pirmie 400m ir mierīgā riksītī (nosacīti, protams). Pat lielajos mačos gadās, ka ar 1:50min var tikt finālā, bet tas jau nenozīmē, ka zems līmenis. Un arī tas, ja Y dalībnieki izskrien zem A:BC pusmaratonā, līdz galam neparāda sacensību līmeni laika apstākļu dēļ. Viens risinājums varētu būt ieviet koeficientu sistēmu: paņemt izlases kārtā dalībniekus, kuru skrējuši pusmaratonu gan mēnesi iepriekš, gan mēnesi pēc, un no tā novērtēt laika apstākļu un trases koeficientu. Piemēram, ja apstākļi un trase ideāla (piemēram kāds LSC pusmaratons), tad koeficients 1. Ja karsts, tad visus rezultātus pareizināt ar, piemēram, 0.95, un pēc šiem rezultātiem tad izdarīt secinājumu par sacensību līmeni
Edgar, par Florošeku nav īsti ko uzzināt. Jau 2 gadus mocās ar traumām
Interesanti, kāpēc meičas piedalās 4x mazāk? Rajonā bieži vien ir redzamas vairāk skrienošas meičas, kā džeki.. Kur viņas visas pazūd? Un trenējoties būtu 4x vieglāk tikt uz pjedestāla – mazāka konkurence tak..
-Džekus rajonā redz mazāk, jo viņi trenējās slepeni-naktī (līdz šim vēlos vakaros satikti lielākoties tikai džeki)
-Meitenes nepazūd-viņas sacensību laikā joprojām skrien pa rajonu.
-Un skriešanas pjedestāls daudzas meitenes nevilina-viņas skrien citu mērķu vadītas :)
ir daiļā dzimuma pārstāves, kurām nepatīk sacensties, starta burzma, neredz jēgu šādam mērīšanās procesam :)
Ansim bonusa punkts par pusmaratona rezultāta šablona izlabošanu uz vispārīgāku, lai nav tā, ka tam atbilst tikai faktiski divi kontrollaikā iekļaujošies rezultāti – 1:11 un 2:22.
Edgards – Mārekam trauma, skrien priekš sevis, strādā.
Ansis – 800 lč varētu būt taktiska ciņa, pārejos skrējienos parasti nē, visi skrien uz rezultātu. Un es pieminēju nevis cik cilvēku zkrien zem 1.50 vai 1.55, bet tieši 2.00. Tas ir tāda amatieru robeža…gandrīz gandrīž 1.spk.
und, nedezinformē citus. Florošeks faktiski vispār šobrīd faktiski neskrien: pat ne priekam
Es rakstu tikai to ko zinu. Pagajušā nedēļa runaju ar Māreku. Faktisfi faktiski…