Kuldīgas dalījums

Iepriekš Liepājas pēcballē teicu, ka iespējams šogad vairs neskriešu sacensībās. Tajā brīdī laikam biju piemirsis, ka turpmākos 3 mēnešus minikin vietā došos uz treniņiem pie Jēkaba Kupša.

Pierunāja mani startēt no Liepājas vieglatlētikas kluba. Tajā pašā dzejolītī bija Valmieras pusmaratons un Liepājas stunda. Man gan Valmieras pusmaratons nozīmē 31km, jo esmu aizrunāts uz Matīsa  maratona pēdējiem desmit km. Sirds Kuldīgā nesāpēja, ja nu vienīgi uz mirkli atsildoties, atgriežoties no manēžas. Celis ar ne, drīzāk pat vairāk labais celis deva kaut kādu ziņu.

Pirms brauciena pārvēršos par telefona centrāli, kamēr katrs braukt gribētājs savā vietā.

Pikols ir pirmais noskrienietis, ko pamanu. Stāv netālu no sacensību komentētāja. Gan jau pats arī labprāt parunātu mikrafonā. Esmu drošs, ka viņam sanāktu interesanti. Nu labi, pirmā bija Agy ar ko kopā braucām no Liepājas.

Iesildos
Iesildījos kārtīgi. Aizskrienu līdz šaubīgajam 180 gradu apgriešanās punktam. Nodomāju, ka te nu gan trases ierīkotāji mazliet nošāvuši greizi. Nav norobežota trase uzreiz aiz čipa lasīšanas paklājiņa līdz apgriešanās vietai. Uz Liepājas ielas aprunājos ar vienu vietējo vīru, teica, trase mainīta, jo tai pus upes izrakņātas ielas. Apmaldos 6 minūtes pirms starta, bet paspēju laikus.
Pie starta koridora satieku Jeti. Noklausījos uzrunas “tiksimies finišā” un ztarts.

Trasē
Protokols rādīja – līdz startam esmu virzijies 30 sekundes. Pirmais km – ložņāšana garām tiem, kas tikai ir iedomājušies, ka varētu noskriet piem. 10km pa 45 min.

Trasē kopumā temps nevienmērīgs, jo cenšos uztaustīt savu robežu. Pulss augsts 175 – 185, slinkojis neesmu. Paātrinoties vairāk kā vajadzētu, jutu kā uzkrājas parāds. Domāju par parādu. Ja nekļūdos, tā atdošanas kārta ir 2,9 (atelpojoties jāizlaiž caur plaušām 2,9 reizes vairāk gaisa). Ka maratonistiem tas esot gandrīz tikai 1%, kamēr pusītei un desmitniekam tas ir lielāks. Mēģināju uzkrāt mazliet. Saprotu, ka trases vidū tas nebūs prātīgi, atelpojos un skrienu iespējamajā ātrākajā tempā.

Gūta pieredze apskriet tādus, ko pusmaratonā apdzīt tagad nevaru. Ainīc, OreMan, Kuks. Valertu izdevās apdzīt ap 9. km. Mazliet satraucos, kad ieraudzīju, viņš arī skriem 10km. Kā nekā Ventspilī taču viņš skrēja pa priekšu kenijiešiem (starta finiša zonā). Taču viņš izskatījās noguris un tā arī bija.

Māri Pankoku apdzīt tomēr nespēju, gan starta 30 sekundes traucē, gan tas, ka pēdējos km Mārim atvērās skrienamais, gan tas, ka turp-atpakaļ taisnē aizskatījos uz “dod pieci” džeku ar masku. Varbūt traucē arī olas.

Finišā ieskrienot, drošs paliek nedrošs, ja nu tomēr kāds fotogrāfē – pacēlu rokas gaisā un smaidiju.

Ar rezultātu esmu apmierināts 43:37. Protams, varēju nedaudz labāk, bet pie šīs sagatavotības domāju, ka man būs vājāks rezultāts. Cerēju gan, ka izskriešu 42 minūtēs, bet to domāju par tīro desmitnieku. Māris palika priekšā, uztveršu to kā motivāciju turpmākiem treniņiem.

Trases + un –
Patika izņemt iekšmalas un tā reizēm kādu apdzīt. Patika apendiks pirms finiša, kurā redzams, kas ķerams, no kā jāmūk. Nepatika pēkšņais bruģītis aiz viena līkuma. Nepatika bruģis ar betonu pamīšus uzkalnā. Joprojām gaidu, kad ieviesīsies prakse, kad gružu kaste ir nolikta 100-150m aiz dzirdināšanas punkta. Skrējēji nav cūkas, bet mēslot nākas.

Apbalvošana
Pirmo apbalvošanas daļu izlaižu – pavadu Agy līdz Kamparam. Apbalvošanā līst, smidzina. Man ir skumīgi. Satinu vientuļo VSK Noskrien karogu. Ja kāds domā par bildi ar karogu pirms Valmieras, tad jautājiet.
VSK Noskrien & Hotel Alicia komanda Skrien Latvija šajā posmā otrie. Šoreiz konfekšu kaste, ne vairs kliņģeris.

Pārmiju vārdus ar daudziem noskrieniešiem
laputi satiku jau iesildoties, pie putras bļodas arī aprunājamies. Tā neskrien daudz, tikai, kad gribas 100km nedēļā nozīmīti.
OreManim prrr*. Un daudziem vēl. Forši, ka minikn trasē vairākiem bijusi motivatore. Šogad arvien lielākus brīnumus rāda dot.
Viņas treneris šodien mazliet pieklibo, bet pati GunaO, skrien brīnumaini. Labi, ka tā, pēcventspils domas drīkst aizmirsties.
AijaB gandarīta, arī prrr.
Gržbovsku ģimene arī godam novicojuši.
Pamanu Zumbergu vecākus. Nodomāju, nu ja, šī jau gandrīz mājas trase.
Manējie vēl nav bijuši uz sacensībām. Laikam jāaicina.
Matīsam prrr notiek pēc plāna, forši.
Pulvermucu puikas met gaisā, divtik augstu. prrr un dzimšanas diena.
Mūsu kluba ātrākajiem puišiem arī lieliska diena. prrr un Renārs tiek zem 1h09 ( 1h08:10).
Redzot Daci Linu, domāju, ka tas ir skaists pienākums būt olimpisko vērtību karognesējai.
Redzu Prokopčuku pāri dodamies prom no apbalvošanas. Saskatos, smaidu un mirkšķinu. Vēl viens skaists iedvesmojošs stāsts par sapni. Ejot uz stāvlaukumu redzu, kā Jeļena smaida sēžot ķiršu krāsas X5.
Arturs Udarskis dalās savā saviļņojumā, ar mērenu trenēšanos lieliski rezultāti, prrr. Saka, skriešana ir forša, skriešana uz rezultātu vairs nav tik forša.
Pēc šiem vārdiem jāpiemin Ainars, kurš ieradās Kuldīgā un palika nepārspēts. Gribējās uzjautāt par domām par koptreniņu, bet nebija īstais brīdis.
Jāsaka, nepārspētais Valērijs atzina to pašu, ko minēju iepriekš pārdomās, kaut arī nosaukums skaists, tomēr Latvijas čempionāts pusmaratonā viņam nav galvenais skriešanas kalendārā.
Žēl, ka Gitucis izstājās. Sīkāku ziņu nav.
No Dzo ar ģimeni tik vien kā atvados. Man esot jāpirtējas arī par viņiem. Mazliet žēl, ka daudzi noskrienieši brauc uzreiz mājās. Ka nepaliek parunāties.
Noskrieniešu ir patiešām daudz. Šajā sacensībās nevienu seju līdz galam neiegaumēju, bet iepazinos ar Anci., kuru ceļa biedrus meklēt pamudinājusi in. Arī ar Māri jeb MzrchiksLV iepazīstos, teicu, ka es arī no xorix komandas. Mēs uzvarējām.

Par nedienām
1. Neesmu dalībnieku sarakstā.
2. Eju pārģērbties – nav īsbikses.
Māris nokārto reģistrācijas problēmu – esmu citā sarakstā.
Īsbikses nopērku.
3. 6 minūtes pirms starta saprotu, ka esmu kaut kur trases vidū un apmaldījies.
Jautāju sievietei, viņa gadīgi atbild MAN LIEKAS tur. Nenoticu un pareizi daru. Brīvprātīgajai meitenei pietiek ar dažām sekundēm, lai man iestāstītu pareizo virzienu. Paspēju.
4. Pēc finiša konstatēju, ka brilles ta nav.
Tās nopērku aptiekā atceļā uz mašīnu.
5. Ceļu uz mašīnu nezinu, maldos, jūtos drūms. Apsveru domu nebraukt uz pēcballi.
Tomēr GPS un trases strādnieks palīdz atrast ceļu. Iekš RIMI sastopam GunuO. Tad jau tomēr pirts pasākumam būt, jo neviens neizturas neiecietīgi pret manu sapīkumu. GunaO gaida, Lindams rāda ceļu.
Ballīte ievelkas, jo Guntis lūdzas, ka gribot palikt vēl kādu laiciņu.
6. Sāk sāpēt zobs un šī ir vienīgā kaite, kas šodien tā arī nepāriet. Mazliet traucē arī iemigt.

Vai šis viss varētu būt skriešanas dieviņa sods par to, ka komandas ailītē man biedri ierakstījuši Liepājas vieglatlētikas klubs? Vai, ka izvēlējos skriet desmitnieku?

Pēcballe
Senatnīgā mājiņā ar pirti. Iestiprinos un dodos pirtēties, kamēr pārējie paliek čalojot pie galda. Mudinu Anci uz skrējienu ievadīšanu iekš noskrien.lv, viss, kas vajadzīgs ir endomondo lietotāja koda ievadīšana noskrien sadaļā Parametri. Ir tas gods paklausīties Kuldīgas ātrākā skrējēja stāstā. Šis rezultāts sasniegts uz svaigumu. Noklausos arī aizraujošu stāstu, kā Matīsu finišā apdzit.
Neiedomājos, bet bija iespēja arī šo pēcballi parādit leldei.
No karoga Maffija labprāt atbrīvojas.

Mājup
Mājās dodamies pēc 23:00 caur miglas vāliem. Rīt no rīta man 24h darbs. Aizputes svētki beigušies, var tikt cauri pilsētai pa taisno. No pirtiņas līdz manam dzīvoklim apaļi 100km. Skrienams gabals, teiktu Maffija.

Tā kārtis iedalījās šoreiz.

prrr – PR, personiskais rekords.