Raksts ir tapis jau pirms dažiem mēnešiem uzreiz pēc Latvijas čempionāta rogainingā taču ņemot vērā, ka pēc pusotras nedēļas ir jau nākamais rogainings, domāju, ka šis atkal ir aktuāli. Ja Tu joprojām šaubies vai rogainings ir priekš Tevis izlasi un Tu vairs nešaubīsies un pieteiksies šodien pat.
7:35
Esmu piecēlies desmit minūtes pirms modinātāja, rets notikums, bet ir iemesls – pēc pāris stundām jāstartē Latvijas čempionātā 24h rogainingā. Nakts laikā esmu paspējis nosapņot vairākus potenciālos sacensību scenārijus, trakākais no tiem ietver kontrolpunktu kara zonā, kura sasniegšanai nepieciešams likvidēt divus krievu kareivjus, klasiskākais sevī ietver starta nokavēšanu. Kopumā jūtos izgulējies, domas pozitīvas un arī ekipējums līdzņemšanai jau ir sapakots.
8:40
Duša ir izstaigāta, interneta klasiskais aplis ir pieveikts un arī brokastis ir godam uzvarētas – laiks doties ceļā. Vispirms gan vēl jāsaglauda Līme un jānovēl viņai veiksmīga diennakts vientulībā. Līmštiks kā nojauzdams, ka tiek pamests uz dienu viens, izrāda vēlmi doties līdzi, bet par nožēlu viņai kaķi rogainingā piedalīties nevar un arī Līme nav izņēmums.
9:15
Esmu piepakojis pilnu mašīnu ar dalībniekiem. Roberts, Kristaps un Nauris zem nosaukuma Gentlemen’s Club Elite startēs 6 stundu distancē, bet Viktors kopā ar mani zem nosaukuma Getlemen’s Club ir gatavs pievarēt 24 stundu distanci. Apmeklējam vēl Statoil, kur mūsu īsās distances dalībnieki papildina savus ēdiena krājumus, bet pēc tam dodamies ceļā uz Baldoni.
10:15
Pēc ilgas braukšanas pa pabriesmīgu ceļu starp Baldoni un Tomi pieļaujam pirmo navigācijas kļūdu un pašaujam garām starta vietai. Tikai vēlāk saprotam, ka esam jau par tālu un izmantojot modernās tehnoloģijas veiksmīgi tiekam uz pareizajām pēdām. Slikta zīme ja ņem vērā, ka turpmākās 24 stundas prasme neapmaldīties būt vitāli svarīga.
10:30
Esam ieradušies sacensību starta vietā, pusstunda no plānošanai atvēlētā laika jau ir veiksmīgi nobumbulētas ceļā, tāpēc ar Viktoru uzreiz steidzamies uz reģistrāciju, lai saņemtu startam nepieciešamās lietas. Saņemam arī numurus, šoreiz būsim sestie.
10:45
Ar Viktoru sākam kalt Napaleona plānus. Lai arī šis ir tikai otrais 24 stundu rogainings karjerā, esam optimisti, tāpēc noskaņojamies uz lielu punktu ražu un augstu kāju izturību. Atbilstoši iepriekš minētajam arī saplānojam savu maršrutu. Maršrutu plānojam divās cēlienos – pirmajā, kura paredzētais garums ir 12-14 stundas esam ieplānojuši veikt gana ambiciozu plānu ar noslēgumu sacensību centrā, bet otrajā cēlienā paredzēts nedaudz īsāks pārgājiens ar opcijām maršrutu mainīt spēka uzplūdu vai tieši otrādi spēka izsīkuma gadījumos.
11:45
Plānošana ir noslēgusies un esam gatavi startam. Kristaps vēl uzstāj, ka obligāti ir nepieciešams šo mirkli iemūžināt, jo savādāk startēt neesot vērts. Visi pieci to arī izdaram un dodamies uz starta koridoru, lai varētu sākt 24 stundu piedzīvojumu.
12:00
Tiek dots starta šāviens jeb precīzāk rupora kauciens. Starta pistole piedzīvo apkaunojošu mirkli, jo savas dzīves vienā no nozīmīgākajiem mirkļiem tā piedzīvo fiasko – divi tukši šāvieni, pēc kuriem talkā tiek ņemta rupora sirēna. Kopumā uz starta devies 291 meža dīvainītis no kuriem 169 ir sevišķi dīvainīši, jo paredzējuši mežā pavadīt 24 stundas.
12:10
Sasniegts pirmais kontrolpunkts un tā numurs ir 31. Pirmajā etapā skrienam kopā ar saviem kluba biedriem no 6 stundu distances. Mērķis būt pie kontrolpunkta tā, lai nav jāstāv rindā. Mērķis cēls, bet izpildījums ne visai. Esam spiesti izbaudīt pirmos džungļus, bet visvairāk cieš Roberts, kurš pāris metrus no kontrolpunkta līdz viduklim iekrīt dubļu vannā. Skats varens un Roberta cīņa ar dabu man vēl vairākas minūtes nenodzēš smaidu no sejas. Pie kontrolpunkta esam kopā ar veselu baru konkurentu, bet rindas par laimi nav un varam droši doties tālāk.
12:20
Esam pamesti vieni, kluba biedri no mums vieglā riksītī aizbēg. Vēlme izturēt 24 stundas ir lielāka par vēlmi turēties līdzi tāpēc mēs viņiem to ļaujam, turklāt Roberts pēc peldes izskatās pēc šmuļa, ar tādu kopā iet negribas – ko par mums vēl padomās.
12:40
Arī otrajā kontrolpunktā neiztiekam bez kļūdas un šeit zaudējam kādas piecas minūtes, jo kontrolpunktu ar numuru 43 meklējam neīstajā klajumiņā. Šeit neesam vienīgā komanda, kam ir grūtības, arī citi mokās un velti tērē laika un kāju resursus.
14:00
Esam sasnieguši 36. kontrolpunktu, kas reizē ir arī ūdens ņemšanas punkts. Pēc nevisai pārliecinošā starta esam nekļūdīgi veikuši 4 kontrolpunktus pēc kārtas un ar dzīvi esam gana apmierināti, jo tas mums kopsummā dod 29 punktus un salīdzinot ar pagājušo gadu, tas nav slikts sākums. Papildinam savus ūdens rezervuārus, jo kopš starta esam gana daudz izdzēruši – manā rēķinā 2 litri, bet Viktors pievarējis vienu litru. Ar ūdens papildināšanu gan sanāk neliela ķibele. Neievēroju, ka kārtīgi neesmu aizskrūvējis ūdens sistēmas korķi tāpēc kā apbalvojumu iegūstu slapju somu, tualetes papīru un rezerves drēbes. 30 sekundes vēlāk šo pašu kļūdu pieļauju vēlreiz. Viktors salīdzinoši ir krietni apķērīgāks un savu somu pielej tikai vienreiz.
15:15
Bez kļūdām pievarēti vēl daži kontrolpunkti un strauji tuvojamies pirmajam kontrolpunktam ar maksimālo jeb desmit punktu vērtību. Pa ceļam sastopam komandu, kas ir slapji kā žurkas un kas mums norāda, ka balti krekli ir galīgi nepiemēroti 100. punkta sasniegšanai.
15:30
Esam nonākuši ļoti tuvu 100. kontrolpunktam. Ja būtu suņi, noteikti to pat saostu, bet suņi neesam tāpēc punktu nesaožam un arī pat neredzam. Viens gan ir skaidrs, lai tiktu līdz 100. punktam nāksies peldēt vismaz pār vienu īsu grāvi. Pēc būtības būdami pilsētnieki baigajā starā neesam, bet metamies iekšā un pāris sekundes vēlāk jau esam pāri. Kādu laiku brienam pa diezgan garām niedrēm un seklu ūdeni, līdz beidzot nonākam līdz kontrolpunktam. Līdz tam ir trīs metri, bet pa vidu zālaina dubļu pļeka, kurai pāri iet negribas, jo var iestigt, bet pārpeldēt nevar, jo ir par daudz zāļu. Izvēlamies vidusceļu un uz vēdera pievelkoties pie zālēm pārslīdam pāri, līdz sasniedzam punktu. Smaidam.
16:00
Joprojām smaidam, 100. punkts bija foršs.
18:00
Esmu klāts ar dadžveidīgu augu, Viktors arī. Visādi citādi iet labi, pievarēti vairāki kontrolpunkti un vairāki nejauki grāvji.
18:45
Esam sasnieguši 45. punktu, kurš atrodas maza, skaista ezera krastā. Pats kontrolpunkts atrodas uz virsmas, kas staigā – šādi kontrolpunkti man kopš pagājušā gada ir topā.
19:05
Pievarēts arī 88. kontrolpunkts, kas kopsummā mums dod 104 punktus. Esam priecīgi, jo priekš mums tas galīgi nav slikts rezultāts. Viktors sāk sūdzēties par iespējamajām tulznām kājās, bet vēlāk noraksta šo sūdzību uz gruzi, kas iekritis apavos.
20:20
Atrodam kontrolpunktu, kas atzīmēts ar nosaukumu medību tornis (maziņš). Bija tiešām maziņš, tāpēc jaunaudzē kurā viņš atradās bijām spiesti veikt nelielu ķemmēšanu – viss beidzās veiksmīgi. Ir pat vēlme šajā tornī uzkāpt, bet apvaldu savus hormonus.
21:00
Velkam ārā lukturus, jo sāk palikt tumšs. Viktors savā lukturī ir vīlies, jo uzlādējamās baterijas savu darbu neveic godam un salīdzinot ar manu lukturi Viktora stars ir nožēlojams. Es savukārt esmu priecīgs, nauda, kas sākumā likās par lielu priekš šāda pirkuma, sevi atpelna godam – redzu visu, turklāt skaidri.
22:00
Esam sasnieguši nākamo ūdens papildināšanas punktu. Mana cītīga dzeršana ir novedusi pie tā, ka jau kādu laiku esmu bez ūdens krājumiem. Viktors tik aktīvs dzērājs nav, tāpēc pa ceļam jau esam nedaudz ūdeni pārdalījuši un tas daļēji problēmu atrisina taču tas nemazina prieku par to, ka ūdens atkal būs atliku likām. Kopš starta esmu paspējis izdzert jau apmēram piecus litrus ūdens un protams, ka organismā tik daudz palikt nevar. Ja neko vairāk, tad vismaz nierēm kārtīgu skalošanu būšu veicis. Viktors izmanto iespēju, lai apskatītos savu kāju stāvokli. Skats nav iepriecinošs, ir tulznas un kā atzīst arī pats tulznu īpašnieks, tad ir arī sāpes kāju pirkstos.
22:30
Esam ceļā uz vēl vienu desmitnieku jeb 101. punktu. Ceļš uz šo punktu sākumā ved pa ceļiem, bet tad sākās pļava, kuru klāj pamatīgs nātru lauks cilvēka augumā. Būtu gājuši gaismā, tad redzētu, ka pa šo nātru lauku ved nopļauts ceļs, bet diemžēl tumsa un pamatīgā migla mums šo skatu ieraudzīt liedz, tāpēc lēnām un pamatīgi laužam ceļu cauri nātrēm. Minūtes desmit vēlāk atrodam izpļauto ceļu, bet vēl mirkli vēlāk piedzīvojam pamatīgu izbīli, jo diezgan netālu no mums krūmos kaut kas ierukšķās un skrien prom. Turpmākās minūtes skatiens visu laiku ir pa kreisi jeb uz pusi no kuras nāca skaņa. Omulīgi nav, jo izredzes piekaut mežacūku ar kompasu nav visai lielas.
23:20
Esam sasnieguši 101. punktu – tas nāca patiesi grūti, daudz spēka atstāts gan fiziski, gan morāli. Jau ejot prom Viktors atraujas pa knaģiem ar elektrisko ganu par ko noteikti īpaši liels prieks bija govju baram, no kurām mēs gan redzam tikai acis.
23:55:09
Īpašs mirklis, jo esam pārspējuši iepriekšējā gada rezultātu. Iepriekšējā gadā savācām 151 punktu, bet tagad mums jau ir 158 punkti. Pilnai laimei esam Baldones augstākajā punktā un nupat esam uzgājuši garšīgus ābolus. Par āboliem gan arī škrobis, jo līdzi paņēmās tikai trīs, bet vajadzēja noteikti vairāk.
01:30
Nupat savākts vēl viens desmitnieks. Pie dzīvības mūs notur sapnis par atpūtu pie silta ugunskura sacensību centrā. Viktora kājas izrāda ar vien lielākus protestus, bet man pašam nāk virsū lūziens, kuru es ātri aizdzenu prom un tā vietā kādus 100 metrus aiz sevis velku divmetrīgu bērza sakalteni, kurš mums vēlāk noder grāvja šķērsošanai. Kājas, lai arī mitras, vēl vairāk slapināt nav ne mazākās vēlmes. Auksti.
2:00
Viktors savu lukturi liek somā, tā gaismas stars pēdējo stundu laikā no blāva ir kļuvis praktiski neeksistējošu. Atstarotāji, kas Viktoram ir uz biksēm gaismu dod vairāk.
2:30
Vēlme ātrāk tikt līdz sacensību centram un lielais nogurums liek man pieļaut liktenīgu orientēšanās kļūdu 56. kontrolpunkta apvidū. Soli pa solim laužamies cauri pilnīgi necaurejamam apvidum līdz kādā brīdī vairs īsti nesaprotam, kur esam.
3:00
Savu lukturi atdodu Viktoram un uzticu viņam izkļūšanu no šīs nelāgās situācijas. Uzņemam taisnu kursu uz austrumiem, ar cerību, ka agri vai vēlu uzdursimies kādam objektam, kas mums palīdzēs saprast, kur mēs esam. Man ir nelabi, pielieku visus spēkus, lai kustētos uz priekšu.
4:00
Situācija būtiski nav mainījusies. Uz priekšu tiekam ļoti lēnām, jo esam džungļos. Gaismas tuneļa galā nav. Pa ceļam esam uzgājuši uz 10 iedomu stigām un tālumā redzējuši 10 iedomu ceļus.
4:30
Redzu gaišumu starp kokiem, palūdzu Viktoram, lai viņš uzspīdina. Luktura gaismā gaišums pazūd un jau sāk likties, ka man rēgojas. Izslēdzot lukturi gaišums atkal ir redzams – esam glābti.
5:00
Tuvojamies sacensību centram, galvā domas drūmas, tiek apsvērta doma par pāragru finišēšanu. Sapņoju par mājām un siltu gultu. Kopš atkal esam uz ceļiem, ir auksti. Briksnī varbūt nebija sajēgas, kur atrodamies, bet vismaz bija silti.
5:30
Sacensību centrs pateicoties Viktoram ir sasniegts, bez īpašām ceremonijām pa taisno dodamies uz ugunskuru. Strauji atgūstam enerģiju un dzīves prieku. Mirkli vēlāk uzbrūkam zupai. Soļanku ikdienā neēdu, bet tagad uzbrūku tai ar lielu kāri. Garšīgi. Viktors savu bļodiņu likvidē minūtes laikā. Tēju man pienes kā restorānā, esmu pateicīgs.
6:00
Esam atpakaļ pie ugunskura. Skats uz Viktora pēdām ir bēdīgs, tomēr Viktors ir gatavs nepadoties un savākt vēl pāris kontrolpunktus, lai mēs varētu pārsniegt 200 punktu robežu. Šobrīd ir 184, tātad, lai sasniegtu mērķi vēl šis tas būs jānoiet. Arī es pēc zupas esmu atguvis nedaudz spēkus un jau kaļu plānus, lai šo mērķi sasniegtu.
6:30
Viktors ir aizmidzis. Ļauju viņam gulēt, jo laika vēl ir daudz un spēki mums noderēs. Mirkli vēlāk uzlieku modinātāju uz 7:30 un arī pats aizmiegu. Palaga vietā ir karte, bet kā spilvens kalpo soma. Vienīgais apsildes objekts ir ugunskurs, par kura siltumu nemitīgi rūpējas organizatori. Kājās ir sausi apavi, mugurā ir kaudze ar drēbēm, jūtos labi.
7:30
Skan modinātājs un esmu momentā augšā, ceļu arī Viktoru, jo laiks doties trasē. Viktors vēl tiek pie otras zupas porcijas. Viktoram ļauju izvēlēties vienu no trim maršrutiem, ko esmu izplānojis pēdējām stundām. Viktors izvēlās vieglāko, bet es neprotestēju.
8:00
Esam atkal ceļā. Smaidam un esam spēka pilni. Solis ir raits un dzīve ir skaista. Ik pa laikam pat apmainamies ar jokiem un lēnām jau izdaram secinājumus, par to, ko esam iemācījušies naktī.
8:20
Pēc sešu stundu pārtraukuma atkal esam pie kontrolpunkta. Identi priecīgi nopīkst, bet mēs lēnām sākam atbrīvoties no biezajām drēbēm, ārā atkal ir silts.
10:00
Esam sasnieguši otrā loka tālāko punktu, jeb 63. kontrolpunktu. Līdz 200 punktiem vairs trūkst tikai viena punkta. Garastāvoklis ir labs un nešaubamies ne mirkli, ka finišu sasniegsim laikā un savu mini uzdevumu arī izpildīsim. Sazvanos ar savu mīļoto Ingrīdu, kura atklāj, ka arī kādreiz gribētu noiet rogainingu, bet tikai īso tā versiju. Ja viņa redzētu mūs četros no rīta, diez vai viņa ko tamlīdzīgu teiktu. Tas gan nemaina faktu – prieks dzirdēt.
10:45
Ir sasniegti 200 punkti. Ne liels, bet solītis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz priekšu ir veikts. Priekšā vēl viens kontrolpunkts un tad jau finišs. Uz šo brīdi sāku just arī savas kājas jeb precīzāk kāju pirkstus. Maiņas apavi ir sausi, bet ne tuvu tik ērti kā pirmie un tas rada sāpes pirkstos. Līdz finišam gan nav tālu, tāpēc īpaši par šo neskumstu. Stūķēju vēdērā organizatoru atstātos ābolus.
11:45
Pēdējie pārsimts metri. Parādam raksturu un skrienam.
11:46:49
Ir sasniegts finišs.
12:00
Ēdam pusdienas. Viktors ir starā par to, ka ir divas karbonādes katram. Es sevi izklaidēju vērojot cilvēkus, kas knapi var paiet. Pats īpaši daudz nepārvietojos, jo apzinos, ka mana gaita ir tik pat smieklīga. Gaidam transportu uz mājām, esam noguruši, bet lepni par paveikto. Finišēt rogainingā jau vien ir panākums.
15:00
Ne tik ātri kā vēlētos, bet esmu mājās. Līmes balsī manāms neliels sašutums, bet tas ātri pierimst pēc tam, kad rodas iespēja apostīt somas. Pavadu krietnu laiku dušā, uzslēdzu fonā patīkamās futbola komentētāja skaņas un turpat viesistabā aizmiegu.
Kopsavilkums
*Precīzu datu nav, it sevišķi no nakts stundām, bet pēc manām aplēsēm diennakts laikā esam pieveikuši vismaz 87 kilometrus.
*Kopā savākti 205 punkti, kas ir par 54 vairāk nekā gadu iepriekš. No līderiem punktu ziņā atpaliekam vairāk nekā par pusi, bet līderi diez vai pagājušajā gadā pirmo reizi turēja rokās kompasu.
*Rezultāts mums kopumā dod 60. vietu 80 komandu konkurencē. Vidējais rogainists ir monstrs (labā nozīmē).
*Salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļūdu skaits ir samazināts ievērojami. Pagājušajā gadā bija 3 kļūdas, kas maksāja mums 2 vai vairāk stundas, šajā gadā šāda kļūda bija tikai viena, kas liek cerīgi raudzīties nākotnē, jo orientēšanās prasmes ir augušas.
*Diennakts laikā esmu pievarējis 7 litrus ūdens, Viktors ticis galā ar 5 litriem.
*Viktors ticis pie deviņām tulznām. Man ir tikai divas, turklāt tās pašas ir dzīvi neietekmējošas.
*Tiksimies pēc gada jau ar kripatiņu augstākiem mērķiem.
*Paldies organizatoriem un konkurentiem par aizraujošajām sacīkstēm.
km 
-
tāpēc, ka esmu topogrāfiskais idiots!
Kristap, ja Tu neskrietu tik ātri es varētu padomāt par Tevis iekļaušanu komandā, bet laikam šoreiz būs japievienojas man pašam kādai komandai. Vēl jau gan ir jānolemj piedalīties.
Tā pati slimība, kas Kristapam.. :D
brīnums, kā tie topogrāfiskie idioti tiek līdz darbam bez navigācijas vai pavadoņa? :) ar to tik gribēju pateikt to, ka visi māk labāk vai sliktāk orientēties, kā arī mežā vēl neviens nav palicis (ar purviem gan varētu būt sarežģītāk :))
Ja 13-gadīgs cilvēks spēj vēsā mierā sajaukt 13.trolejbusu ar 13.autobusu un paspēj divreiz apmaldīties ejot no Matīsa ielas uz Olimpisko Sporta Centru, lai gan maršruts ir izstaigāts ar Google StreetView, tad ko var gribēt no pieaugušajiem.
Nu es itkā neesmu topogrāfiskais idiots un 13gadīga, bet Rīgā autobusus ar trolejbusiem jaucu bieži vien, jo viņi jau nepaskatoties uz augšu izskatās vienādi, bet to, ka bija jāpārliecinās es parasti atceros tikai, tad, kad esmu iekāpusi jau iekšā.
Principā sāku piekrist viedoklim, ka vajadzētu aizliegt publicēt aprakstus no rogainiem, piedzīvojumu mačiem, treiliem un skrējieniem, kas garāki par 10km!
Iemesls? Vai tiešām Jums vēl nepieciešams iemesls? ;)
P.S. Ai, ku’ labs lasāmgabals!
Piekaut mežacūku ar kompasu…atraujas pa knaģiem ar elektrisko ganu par ko noteikti īpaši liels prieks bija govju baram…ja viņa redzētu mūs četros no rīta, diez vai viņa ko tamlīdzīgu teiktu…,šitie man patika vislabāk :)
“..izredzes piekaut mežacūku ar kompasu nav visai lielas..”
Paldies par šīs dienas C vitamīna devu! :)
Eh, ja būtu kāda Divplākšņu stila komanda, kas pieņemtu pilnīgu nejēgu šitai lietās…
Labākais teksts ir “ko par mums vēl padomās” :D :D Jā, mežacūka un pārējie citāti arī super, raksti vēl! :)
Kad būs zināms nākamās 24h pastaigas datums? Uz Cēsīm diemžēl netieku
Pašā pirmajā rogainingā mums bija līdzi arī naži, gadījumiem, ja izdodas satikt mežacūku. Tiesa tie bija iebāzti dziļi somā un iespēja, ka satiekot mežacūku mēs tos paspētu izvilkt nebija liela. Liekos 200-300 gramus gan bija patīkami nēsāt 24 stundas.
Domāju, ka tuvākā 24h pastaiga būs tikai nākamvasar. Pirmais būs Eiropas čempis tepat Igaunijā, bet gan jau kkad augustā būs arī Latvijas čempis.
Iespējamāk, ka Latvijas čempis nākamgad būs jūlijā, jo augustā taču Pasaules.
Rozamunde – var taču taisīt Divplākšņu-nejēgu komandu, kas pieņem kādu kurš kaut ko saprot, tā sakot, lai galīgi nejēdzīgi nenomaldās :D Ja tā, tad es piedalos!
Vispār jau kādreiz piedalīies gribētu, kaut gan pagaidām pieredzes vēl nav nekādas. 24h sākumam būtu par daudz, bet ko īsāku labprāt.
Agatiite, Cēsu 6 stundas jau kā reiz ideālas pastaigai svaigā gaisā :)
Hmm.. Izklausās labi. Labprāt piedalītos, bet man nav pilnīgi nekādas pieredzes šajā jomā. Bet ja nu kāds tomēr labrāt mani ņemtu komandā, tad esmu ar mieru. :)
Pieredzi var gūt http://magnets.lv/ ļoti labs atpūtas veids brīvdienās, kamēr vēl nav sniega. Par komandas biedru meklēšanu – varbūt jāuztaisa diskusija forumā – tur pamanāmāk
Brīdinu, ka rogaininga pamēģināšana ir bīstama, pēc tam gribās tos rogainingus vēl un vēl :)
:)
Labs!
Un nākamgad ir ne tikai LČ un PČ, bet arī Eiropas čempis tepat igauņos 7.-8.jūnijā – http://erc2014.com/home/
iesildīšanās Laulasmaa ultrai, var pat pusotru nedēļu nodzīvoties igauņu zemē
ar tiem komandas biedriem gan ļoti viltīgi..paiet kāds laiks, kamēr atrod īstos..jo 24 stundās, tomēr ļoti jūtama atšķirība sagatavotībā. tapēc, lai abi biedri būtu apmierināti jāatrod spēkus līdzvērtīgākais.
Ne tikai fiziskajai sagatavotībai jābūt līdzīgai, bet arī raksturu saderībai, jo 24 h laikā katram visādas morālas un fiziskas krīzītes uznāk un svarīgi, ka komandas biedrs to respektē :)
arī es mēdzu jaukt Rīgas autobusus, īpaši tāpēc, ka pēdējā laikā ar tiem reti pārvietojos. Tas gan netraucēja līdz šim visos ziemas Magnēta posmos, kuros piedalījos, finišu atrast (kā arī kontrolpunktus pa ceļam). Rogainingā vēl neesmu piedalījusies, bet laikam kādreiz gribētu pamēģināt :)
Paldies par rakstu, lasīju vairākos piegājienos un bieži smaidīju :)
Rogainings izraisa atkarību! :D
Pat tad, ja pirmajā reizē sanāk šitik baigi nolohoties – http://www.youtube.com/watch?v=EoxmnlR0D8I :))
hehe, tas video sanācis tāds kā nedaudz uz “Blair Witch Project” pusi :)
Mēs te strīdamies – kurš rogainings ir tajā video?
dot – rādās ka Talsu pauguraines rogainings. Kamparkalns un apkārtne.
Jā, Talsu pauguriene 2009.gada maija pats sākums :)