Apceļot pasauli, nopelnīt miljonu, uzrakstīt grāmatu, jeb izglītot bāreņus. Ikvienam ir kāds lielāks sapnis un mērķis. Vispār kaut ko sasniegt, domā neviens vien cilvēks, tomēr tā arī tālāk netiek. Nepieciešams mazliet vairāk konkrētības. Trūkst precīzi nospraustu mērķu, izdomātas taktikas, ideju, nav atbilstošs prāta stāvoklis vai pieeja un apstākļu kopums. Šie visi ir pilnīgi reāli iemesli, kādēļ varam sajusties iestrēguši savā ceļā.
Vēlos padalīties ar savu jaunāko un aktuālāko plānu, kā strauji izvirzīties un nokļūt tur, kur baigi gribās. Ne tikai maratonā, bet ikvienā dzīves jomā.
Viss sākas ar mazumiņu
Sākotnēji šī varētu šķist komplicēta pieeja, tomēr tā tas nav, jo centīšos ar analoģiju palīdzību pārnest paveikto un prāta stāvokli no vienas disciplīnas uz citu.
Viss sākās jau kaut kad sen, kad es vienkārši biju nospraudis mērķi kaut reizi dzīvē noskriet maratonu*. Noskrienot pirmo Marathon du Medoc (par kuru jau kaut kad šeit biju aprakstījis), kas bija tīrākais izklaides un maskarādes skrējiens un ļoti lēns laika ziņā, nolēmu, ka jānoskrien kāds „nopietns”, redzot, cik tad es ātri varu to paveikt. Un jau pēc 2 nedēļām skrēju Valmieras maratonu, kuru pievarēju 4 stundās un deviņās minūtēs.
Taču kā zināms, mērķu piepildījums nedod to vēlamo labsajūtu, kādu dod gatavošanās process un tā saucamie gaidīšanas svētki. Man prātā jau parādījās jauns mērķis. Šis jaunais izaicinājums bija noskriet maratonu ātrāk nekā 4 stundās. To paveicu laikam pēc gada Berlīnē.
Šobrīd ir pagājis ļoti daudz laika, kopš noskrēju maratonu pēdējo reizi Berlīnē, tomēr man no prāta neiziet kāda doma. Patiesībā 2 domas.
1) noskriet maratonu visās pilsētās, kurās esmu dzīvojis. Šobrīd tās būtu: Ogre, Bāzele, Dubaija, Rīga. Ogrēnieši, derētu Ogrē savu maratonu!
2) noskriet maratonu ātrāk nekā 3h 30min.
==
Nereālistisks uzstādījums un kas darāms, lai to īstenotu
Noskriet maratonu dažādās pilsētās ir arī apjomīgs uzstādījums, tomēr pievērsīšos 2. punktam – noskriet nereāli ātri.
Lai noskrietu laikā līdz trīs ar pus stundām, viens kilometrs ir jāpieveic 4:58 minūtēs. Tas ir samērā ātrs skrējiens.
Tagad, gatavojoties pa reizei noskrēju 10km un 15km ar laiku 4:28 un attiecīgi 4:53 minūtes uz 1 kilometru.
Citiem vārdiem sakot, arī man šķiet, šis ir, iespējams, pārāk liels mērķis!! Taču tāds man arī ir tas mērķis. Vēlos saprast, vai es sev varu nospraust gandrīz vai nereālistisku mērķi un to sasniegt tikai tādēļ, ka esmu tādu nospraudis.
Lai šo mērķi sasniegtu, man, protams, nopietni jāpieiet vairākiem aspektiem. Šobrīd ļoti strikti domāju par to, ko ēdu.
Es vēlos, ja ne gluži nonākt ketozē, tad vismaz pietuvoties tai. Tas pēc būtības ir nonākt stāvoklī, kad ķermenis par enerģijas pamatu izmanto no taukiem atvasinātās ketonvielas. Ir diezgan pārliecinoši argumenti, ka izturības sporta atlētiem ketozē ir daudz lielākas priekšrocības. Tādēļ ikdienā mēģinu cik vien iespējami maz ēst ogļhidrātus (glutēnu neēdu vispār, arī izvairos no citiem graudaugiem, augļiem), ēst daudz taukus (speķis, sviests, avokado, auksti spiestas Vom Fass eļļas, riekstus) un mērenā daudzumā olbaltumvielas (olas, gaļa, siers utml.), ļoti daudz dārzeņu.
Nākamā lieta, par kuru man jādomā – cik bieži trenēties. Esmu sastādījis grafiku treniņam, kurš diezgan strikti jāievēro. Cilvēki parasti brīnās par citu spējām noskriet 42km. Lai gan būtībā viņiem būtu jābrīnās, cik daudz ir jānoskrien pirms tam, lai vispār maratonu noskrietu. Maratona distancē (tāpat kā jebkurā dzīves jomā) pats skrējiens sacensībās ir medusmaize. Tā ir kā balva visam gatavošanās procesam.
Gars, emocijas un prāts
Gatavošanās maratonam sevī ietver arī vēl 3 citas cilvēka šķautnes. Bez fiziskā aspekta, vēl ir būtiski pieiet prāta, gara un emociju treniņiem. (Te ir mans ik rīta rutīnas stāsts). Skrējējiem noteikti ir zināms, ka skrienot rodas ļoti daudz jaunu, radošu ideju (pie nosacījuma, ja tas nav ātruma treniņš, jo augstākas intensitātes treniņos smadzenes tik labi nedarbojas. Tā kā smadzenes patērē aptuveni 25% no kopējās enerģijas daudzuma, tad augstas intensitātes treniņos enerģija, skābeklis un asins padeve nepieciešama ķermenim).
Pieņemot, ka prāts, gars un emocijas regulāri tiek trenēti, viss pārējais sastājas daudz labvēlīgāk un tuvošanās pārgalvīgam mērķim kļūst krietni vieglāka.
Fokusēšanās un sagrupēšanās uz kādu noteiktu mērķi – šoreiz uz maratona noskriešanu rekordātrā tempā – man ir kā eksperiments, lai apliecinātu, ka viss šis process ir pārnesams no vienas jomas uz citu. Jo principi darbojas visi tie paši. Tie ir universāli cauri laikiem un disciplīnām.
* – (tiem, kas šogad Rīgā skries maratonu 5, 10, vai 21km, tad vēlos teikt, ka tas nav maratons. Maratons ir 42,195km)
// www.kasparsvendelis.com autors kā arī Vom Fass labas garšas konsultants.
km 
-
“Cilvēki parasti brīnās par citu spējām noskriet 42km. Lai gan būtībā viņiem būtu jābrīnās, cik daudz ir jānoskrien pirms tam, lai vispār maratonu noskrietu.”
Ļoti labi pateici, es šad tad saskaros ar cilvēkiem, kas uzdod jautājumu, vai maratonu noskrēji, vai skriesi utm., un tas skan tik viegli, it kā tas būtu aiziet uz tualeti, un gribas teikt, ka maratonu var noskriet, bet tam ir nopietni jāgatavojas, un tas jau tajā procesā ir pats grūtākais, saņemties pie kārtīga treniņa režīma. Un ne viss noiet bet noskriet, tā forši. :)
Lai izdodās 3:30, tas noteikti nav neiespējami :)
Gribēju maratonu. Zem 4 h. Zem 3:30. Pazīstami. Man arī tā bija :)
Atmiņā aizķēries kaut kur lasītais, ka Ogrē esot bijis maratons septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados.
Labs raksts. Piekrītu Vīlītei par […]Maratona distancē (tāpat kā jebkurā dzīves jomā) pats skrējiens sacensībās ir medusmaize. Tā ir kā balva visam gatavošanās procesam.[…]
Ne vienmēr no malas ir redzams cik cītīgi Tu biji gatavojies, jo uz bildēm mēs parasti esam smaidoši un priecīgi.
O,jā !
No dažiem vecmeistariem ir dzirdēts,kādreiz Latvijā izskrējuši pat 13 maratonus!Arī Ogrē.
Pašlaik pie mums izskrienami divi klasiskie maratoni.Domājams,ka nākamgad tomēr Ventspilī tomēr varētu būt maratons.
Tādas nobriedušas domas. Paldies par rakstu. Es tieši domāju par to, kā skriešanu varētu atklāt no jauna, neiesēžoties dīvānā uz četriem gadiem ar čipšu paku un alus kausu. :)
P.S. Ventspilī maratons tā labi tiek briedināts, kā tāds viskijs mucā. :)
Galvenais neiestāstīt sev, ka 3:30 ir kaut kas ļoti nereāls un nesasniedzams, tad jau viss izdosies!
Apskatīju ar Tavu emuāru – ļoti labs, nemaz nezināju, ka par veselīgu uzturu un dzīvesveidu arī latviski kāds raksta. Patīkams pārsteigums, šodienas prieks :)
Cilvēks ir tendēts uz jauniem mēŗķiem, tas ir jaunības azarts, ja 4:00 ir tad vajag 3:30 utt. A man tas mērķis savādāks 100 gadu vecumā 200 metrus noskriet pa vienu minūti….slikts mērķis????
Ønske, mērķis nav slikts, bet es ieteiktu to nedaudz uzlabot, nometot no šī mērķa laika 5 sekundes. Ja noskrietu 55 sekundēs, labotu pasaules rekordu (ja tas pa to laiku nebūtu jau uzlabots).
Pievienošs OreMan, tās ir dažas domāšanas kļūdiņas, kas var radīt nevajadzīgus šķēršļus.
Lai man piedod… nu nezinu kas, bet manuprāt pat 3:00 ir SASNIEDZAMS mērķis veselam (tikai sākotnēi slinkam) cilvēkam vecumā līdz 50 gadiem. Tiesa, treniņos var paiet nevis 1 gads vai 4 mēneši, bet 2, 3, 4 gadi. Vai pat kā bija runāts senāk – labākais maratona laiks var tikt sasniegts pēc 7 gadiem no sākšanas trenēties.
Pirmais, ko izdarīju pēc raksta atvēršanas, kā kritisks noskrienietis atvēru profilu un apskatījos, cik daudz esi skrējis. Pēc tam pats par sevi pasmaidīju.
Hmm. Tad veselam vīrietim tikt pie II. sporta klases un veselai sievietei pie meistarkandidāta ir tāds normāli sasniedzams mērķis? Vai varbūt tomēr tas nav tiem, kas skraida savām priekam un veselībai?
Tieši tā – maratonā tikt pie sporta klasēm ir nesalīdzināmi vieglāk kā īsākās distancēs. Kaut kas tur nav labi ar to sporta klašu kritērijiem..
Taisnība in, vispārīgi skatoties sievietēm 15% pielaide. Pieliki klāt vārdiņu “normāli”, Tu domāji Ņergu izpratnē? :)
Šo mērķi sasniedzot var saglabāt gan prieku, gan veselību.
Interesanti, kādi būtu OreMan priekšlikumi par sporta klašu kritērijiem, kā tieši vajadzētu… un vai TAD būtu pareizāk?
…
Ienāca prātā: varbūt tieši CITĀS disciplīnās latiņa “vieglāko” sporta klašu iegūšanai ir par augstu uzskrūvēta? ;) Kaut kā neizskatās, ka vīriešiem 3:00 maratona rezultāts ir viegli sasniedzams, svētdienas skrējēja cienīgs. Labi, es vēl piekristu, ka III sporta klasi varētu dot par 3:30 vai pat 3:20, nevis par 3:40, kā tagad. Protams, nezinu, pēc kādiem apsvērumiem LVS vadījās, nosakot kritērijus. Varbūt ir apakšā vairāk loģikas, nekā mums liekas… varbūt arī nav.
…
Vismaz maratonā, II sporta klase šķiet sasniedzams mērķis nopietnam amatierim (amatierei) – un tā arī varētu palikt. Varētu meitenēm likt precīzāk 3:27 – ja jau edGara minēto 15% pielaidi izmanto ;) [Vai tie 15% ir kaut kur oficiāli minēti?]
Jāteic, I sporta klasei gan 15% nav rēķināti. Tur tad meitenēm sanāktu 3:01, nevis pašreizējā norma 3:12.
Ar simtnieka klasēm pavisam interesanti – 2.klasei pietiek ar finišēšanu (pieļauju – kontrollaikā), pirmajai vajag 7:50. Milzīga starpība. Sanāk, ka visi, kuri tikuši līdz Klinķim, izpildījuši šo normatīvu (ielieku sev ķeksīti, ka iekļaujos šitajā :) )
Vēl pamanīju, ka sievietēm vispār nepienākas klases par simtnieku. Diskriminācija.
Ultru klases varbūt tikšot atjauninātas un papildinātas. Kādreiz, tālā nākotnē – 2018. gadā. (Man jau šķiet, ka varētu ar 2016. Varbūt kaut ko nesaprotu.)
Diskriminācija, protams. Taču no otras puses – ja līdz nesenai pagātnei (2012.) gandrīz neviena simtnieku neskrēja, tad var saprast arī diskriminētājus…
P.S. Uz milzīgo starpību (no finišēšanas līdz 7:50) balstīts dažu biedru pensijas plāns :) Patiešām, nav tik vienkārši… viss ir ciešā sakarā ar visu… :)
Nē, nu man jau nav nekādu priekšlikumu, bet, man šķiet, būtu normāli, ja vidusmēra cilvēks, kas trenējas uz maratonu un pusmaratonu skriešanu, varētu tikt apmēram pie vienas un tās pašas klases maratonā un pusmaratonā. Bet tā laikam gluži nesanāk – ja cilvēks maratonu spēj noskriet pa 3:40, iegūstot 3. klasi, tad pusmaratonā viņam uz 3. klasi (1:23) nav nekādu cerību. Tas pats ar 2. klasēm – ja reāli 3:00 maratonā, tad pilnīgi nereāli 1:16 pusītē. Nemaz nerunājot par vēl īsākām distancēm, bet to varētu vēl saprast, jo gargabalniekiem saprotams, ka īsākas skriet grūtāk, ja nav tām speciāli trenējušies.
Nu jā, un ar simtnieku jau vispār vēl trakāka situācija kā ar maratonu, kā jau MārisT teica. Būtu es pie teikšanas, maratona un simtnieka kritērijus būtu jāpārskata ;) Bet labi, ka neesmu, tad man būtu jādomā principi, kā tos kritērijus noteikt, un visādas problēmas.. :)
Tad sanāk, ka man astoņpadsmitajā gadā būs jāskrien vēlreiz simtnieks, lai tiktu pie sporta klases? :D
Vispār es tā padzirdēju, ka senos laikos par tām klasēm pie džempera spraužamas nozīmītes laikam varēja dabūt. Tagad tikai ķeksi paša prātā droši vien. Žēl.
Hmm… Paskatījos vēlreiz un salīdzināju ar saviem skrējieniem.
Šoseju 5km neesmu skrējusi.
10 km man ir 40:15, neskrienot uz pilnu jaudu. II klase = 40:30
15 km man ir 1:05:06, III klase 1:09:00 [II = 1:03:00, I = 0:58:00]
Pusmaratons 1:31:xx, II klase 1:32:00
Maratons 3:10:50, I klase 3:12:00
Kross 5km man ir 20:44, III klase 21:50 [II klase 19:30] [Tas gan bija aptuveni 5 km, var neņemt vērā.]
Nedomāju, ka nereāli vai baigi grūti pievilkt visur līdz 1.klasei.
Tev, in, nav grūti. Gaidīsim arī citur, ne tikai maratonā :)
Pieļauju, ka visumā meitenēm tomēr ir mazdrusciņ vieglāk kā puikām. Nē, nesūdzos par to.
jā , ja man maratons 3:21 tai klasē ielien kliegdams,tad mana puse 1:29…līdz tai pašai klasei pat bļaudama netiek :)
OreMan, piekrītu Tavām domām.
Varam gan paskatīties no citas puses – konstatēt, ka maratons un simtnieks ir pašas demokrātiskākās, tautai pieejamākās skriešanas distances. Par to prieks :)
Krievijā sievietes skriešanā nav tik apdalītas – ir sporta klases gan 100km, gan 24H: http://frs24.ru/st/normativ-po-begu/
Varbūt kāds varētu LVS funkcionāriem iečukstēt ausī, ka latviešu sievietes arī ultras skrien?
Ko sporta klase nozīmē? Ko tas dod? Kam tā ir vajadzīga?
Ja pareizi saprotu, sporta klases nosaka pēc tā cik cilvēku var izpildīt šos normatīvus. Tas, ka garajās distancēs normatīvi ir vieglāk izpildāmi nozīmē tikai to, ka šajās distancēs ir mazāka konkurence. Līdzīgi varētu būt ar sieviešu sporta klasēm, jo sievietes trīsreiz mazāk kā vīrieši piedalās sacensībās.
Kas ir sporta klasifikācija? Sporta klasifikācija/klase (спортивный разряд) ir viena no sportista raksturojošām vienībām. Tā atspoguļo sportista līmeni, kas ļauj salīdzināt viņa sasniegumus ar pārējiem valsts sportistiem. Agrāk no audzēkņa sporta klases bija atkarīga trenera alga, kurš trenēja šos sportistus. Jo augstākas bija audzēkņu “sporta klases”, jo lielāka bija trenera alga. Mūsdienās šādu praksi algu sadalījumā vairs nepielieto, bet “sporta klase” ir palikusi kā sportista atšķirības zīme. Ne jau velti kādreiz sportistus iedala “pirmās šķiras”, “otrās šķiras”, “trešās šķiras” u.t.m. šķiras atlētos. Šī “šķira” apzīmē sportista līmeni, kas nosaka viņa cienījamo vai mazāk cienījamo statusu sporta arēnā. – kopēts no http://lv-athletics.ucoz.com/index/0-10
Mārtiņ š, agrāk trenerim bija jābūt sporta meistaram attiecīgajā sporta veidā.
Man izklausās, ka mūsdienās jēga no sporta klasēm nav.
Iespēja pamērīties ;)
Nu jā tā jau ir, tas dod papildus iespēju pamērīties (ierakstīt vai izstāstīt kādam par iegūto sporta klasi).
Kvalitatīvāk gan pamērīties būtu ar personīgajiem rekordiem…
noskrien.lv ir plāns par sporta klasēm speciālu nozīmīšu veidā – nu lai zini kas tas par monstru nāk pretī cīņās, komentāros vai kā.
2. sporta klase komentēšanā :D
Saruna komentāros ir aizgājusi offtopicā. Bet vispār raksts bija interesants, tikai – stipri par īsu :) pārāk interesants.
Es ar pasmaidīju par offtopic :D
Paldies par daudzajiem komentāriem un arī labajiem vārdiem!
Es gan neesmu baigi aktīvi pildījis skriešanas ailes šajā noskrien.lv lapā. Man vien gribējās padalīties ar pieeju, kā var īstenībā jebko jebkurš. Pie kam pat īsā laikā.
Taču, lai laiku īsinātu, es domāju, ka svarīgas arī citi aspekti, kurus nedaudz aprakstu savā blogā. Prāts, gars, emocijas arī nenormāli jātrenē!