Nu lūk, pēc skatītāju lūguma – megaapraksts
Kā ir noskriet pirmo maratonu?
Forši! Ir diezgan emocionāli, kad esi pusgadu tam gatavojies un tad beidzot to izdari. Globāli jau nekas nemainās, vai esi noskrējis 39 vai 42 kilometrus, bet gan pašam, gan apkārtējiem ir tāds respekts pret šo distanci – wow, tu noskrēji maratonu! Tas ir patīkami. Neskrienošajai publikas daļai tavs ātrums (vai lēnums) neko daudz neizsaka, galvenais – noskrien.
Tiem, kam plaušas nekrīt ārā, skrienot piecīti vai desmitnieku, – nekas nemainīsies, maratons būs tikpat baudāma lieta, kā īsais skrējiens, tikai nedaudz garāks. Man savukārt maratons nāca kā pārsteidzoši jauks skrējiens – elpo mierīgi, skrien mierīgi, ļautiņi apkārt tādi priecīgi, nu super! Pietrūka spēka beigām un tad gan bija grūti, bet kādu mēnesi klāt treniņiem un, domāju, būtu ok.
Ko ir vērts ņemt vērā pirmajam maratonam:
1. Ir forši, ka tev uz numura ir vārds – pilnīgi nepazīstami cilvēki tevi uzmundrinās. Tas gan būs tikai brīžos, kad skriesi viens, ne barā, bet tomēr. Tāpēc reģistrējies laicīgi.
2. Jo lielāks maratons, jo lielāka burzma. Savukārt jo mazāk cilvēku trasē, jo grūtāk noturēt savu ātrumu vai kopā skriešanas prieku. Teiksim LRM otrais aplis jau ir diezgan vientuļš, gribētos vairāk ļaužu. Kur tie 2000+ cilvēku palika?
3. Katrā trasē ir kāds nejauks posms, tamdēļ noteikti foršāk būs skriet maratonu, kurš nav 4x pa vienu un to pašu apli – būs grūti atkal un atkal skriet to posmu. LRM it kā ir divos apļos, tomēr tie apļi atšķiras. Vantinieks tik jāpieveic 4x, bet te ir daudz atbalstītāju.
4. Želejas. Kaloriju matemātika un želeju saldums neiet kopā.
Noskrien.
Megarezultāts pirmajam maratonam! Apsveicu ;)
Kur palika 2000+? -Dalībai uz 42k bija “tikai” 1955 pieteikumi (finiša protokolā 1640 skrējēji), un otrajā aplī nedevās pusmaratonisti…
Bez tam, tie 1640 arī jau bija krietni izretojušies. Tik ātri skrienot – gluži dabiski, ka viņu vairums palika aizmugurē. Būtu ripinājis 4 stundās, justos omulīgāk otrajā aplī :)
Hā, es skrēju 6 km un jutos diezgan vientuļi uz Brīvības ielas. Uz to distanci tak visvairāk dalībnieku bija, bet tāpat jāskrien vienatnē!
Opā! Pirmais un jau teju ārā no trim stundiņām? :)
Es domātu, ka tiešām tie 1640 finišētāji bija izretojušies un galu galā lielais vairums (t.i. 1562 cilvēki jeb 95,2% no maratona skrējējiem) atskrēja pēc Tevis. :)
Tad sanāk, ka, ja grib bariņu, jāskrien lēnāk. :)
Bet nu apsveikums ar tik grandiozu rezultātu!
O, jā, uz 4 stundu finišu it nemaz nebija vientulīgi :)
Malacis! Par zhelejaam – vai kads no noskrienieshiem ir izmeginajis zviedru Maurten drinks jaunaa veida zheleju?
Apsveicu ar pirmo maratonu! Jāskrien ar TT, tad nebūs vientuļi nevienā brīdī. ;)
Fiziski bija nevis 1640 finišētāji, bet gan 1641. Tikai organizatori to vienu negrib (vai nemāk) pievienot kopējā sarakstā vēl joprojām.
Paldies par ieguldījumu komandas labā. Žēl, ka jēgas nekādas :)
Reversajos posmos arī 2. aplī taču to skrējēju blīvumu varēja ļoti labi novērot. Top 10% rezultātos vienmēr būs lielāka laika atstarpe starp skrējējiem un lielāka “vientulības” sajūta :)
Ja negrib, lai ir vientuļi un garlaicīgi, tad jāskrien vai nu ar TT, vai jāizvēlas kāds lielāks maratons. Daudzos nevajag ne kvalifikāciju, ne loteriju, spēj tik maksāt. Un skriet!
Atpakļceļā pie dzelzceļa tilta līdzjutēji dalīja želejlāčus. Garām skrienot nosmaidīju, ka šie gan jau ir līdzjutēji kādam ultramaratonistam.
Paldies!
Nu es jau skrēju tā mierīgi, tamdēļ arī prasījās vairāk cilvēku :)
TT uz 3h ir bieds, ko labprāt redzi sev tālu aiz muguras :))
“…Skrēju tā mierīgi” liek pozitīvi pasmaidīt :)