Lai arī es drīzāk teiktu, ka tā nekad nebeidzas, bet lai jau – tikko oficiāli ir sākusies jaunā skriešanas seriāla “Skrien Latvija” sezona, ko 6.aprīlī atklāja Rēzeknes pusmaratons. Tad nu, par to un ap to arī pastāstīšu!
Mazai atkāpei uzdošu jums vienu jautājumu:
Vai ziniet, kā jūtas mazs bērns, kad viņam atņem vismīļāko konfekti, ko viņš teju, teju jau bāzīs mutē, lai pārlaimīgi izbaudītu cukuroto saldumu..?!?! Nē?? Nu tad pamēģiniet atņemt mazam bērnam konfekti un paskatieties, kāda būs viņa reakcija!
Jēēēēs… tā es jutos, kad janvāra beigās fizioterapeits man pateica – skriet nedrīkst… “Brauc ar riteni, peldi, trenē muguru, bet skriet nevar!” Tā viņš teica… Detaļās neieslīgšu, bet principā tikai tāpēc, ka sāp kāja, bet vainīga ir mugura…
Un tā pagāja divi mēneši bez skriešanas… Minos ar riteni, peldēju, vingroju un cerēju, ka drīz viss pāries.
Un tad pienāca marta sākums, kad fizioterapeits atļāva “sākt lēnām tipināt”! Un tad es jutos tā:
Biju gatava tajā pašā dienā mesties ielās!
7.marts. Šodien ir tieši mēnesis, kopš atsāku tipināt!
Jauna sezona – jauna tehnika
Tiešām sāku lēnām, joprojām skrienu lēnām, lai neiekultos atpakaļ traumā. Jāsaka, ka tas ir visai smagi! Emocionāli smagi, jo gribas skriet kā agrāk, bet reāli nevar… Pamazām samierinājos ar to, ka man jāmācās skriet – pie tam ar ļooooooti lēnu tempu… Tā nu es sāku apgūt arī priekš sevis jaunu skriešanas tehniku: nelikt soli no papēža. Un jāsaka, ka tas palīdz, jo, acīmredzot, mugurai ir mazāks trieciens, bet līdz ar to – arī kāja nesāp tik ļoti.
Kilometru pie kilometra… Temps gandrīz divas reizes lēnāks, kā pirms pauzes. Distances divreiz īsākas, kā pirms pauzes… kāja vēl sāp, un katru reizi, kad izeju ārā, iestāstu sev, ka lēnām un pamazām, un, galu galā, viss būs ok! Galvenais – nepārforsēt!
 |
| Lēnām cenšos atgriezties trasē… :) |
Un tā es lēnām attipināju līdz Rēzeknes pusmaratonam. Pagājušā gada beigās paspēju iegādāties abonementu, tāpēc par pieteikšanos nebija jāsatraucas, bet ilgi vēl pirms tam domāju – vai nebūtu prātīgāk pārreģistrēties uz 10km distanci… Bet tad, kad es parunāju ar sevi un nolēmu, ka, ja es saņemšos un skriešu nevis uz savu laiku 1h45min, bet gan uz 2h30min, tad varu arī tipināt garo distanci jeb 21.0975km. Tā nu Rēzeknes pusmaratons ir bijis mans garākais skrējiens šogad!
Noskrēju. Mazliet ātrāk, nekā sākotnēji biju plānojusi (2h12min), toties ilgāk kā jebkad agrāk.
Jāsaka, ka gāja ārkārtīgi grūti – nekad nebija bijis tik grūti… Labāk nemaz neteikšu, ar kādu vidējo pulsu tur kūņājos. Sākumā kopā ar lieliskajām 2h20min tempa turētājām Evitu un Laumu, kas jau pašos pirmajos kilometros paspēja izteikties: “Austiņu nav [mūzika], temps lēns.. Kaut kas nav!” Bet kā mēs kopīgi izsecinājām – nav ko sezonas sākumā uzstādīt rekordus, tad būs grūtāk pārspēt rezultātu vēlāk! Tad nu lūk – man būs plaša zona, kur izvērsties! Galvenais, ka kāja jūtas salīdzinoši labi.
 |
| Lēnām tipinot… :) |
Jauna sezona – jauns uzraksts
Agris vēl pirms starta paspēja pacilāt manu krekliņu un apsveikt ar atgriešanos. Es jau zinu, ka šis uzraksts viņam ir zibējis garām arī iepriekš un izskatās, ka citādāk viņš mani nemaz neatpazīst. Es jau pagājušajā gadā jums solīju, ka būs – būs jauns uzraksts! Ir jauns!
Par to vieni no aizmugures kliedz:“Tā taču Baiba, kurš tad vēl?! Labs uzraksts!”
Citi, mani apsteidzot, rāda īkšķus gaisā un vēl labu gabalu sauc “Labs uzraksts! Riktīgi labs!”
Bet no citiem finišā nākas dzirdēt: “Piedod, bet es beidzu ātrāk!”
Yes! Jauno sezonu sākam ar
“Beidzam reizē?!”
Jauna sezona – jauna komanda
Tā ir sanācis, ka šogad jau trešo gadu skriešanu jautrāku padara arī komandu cīņas. Ja pagājušajā gadā es nebiju nevienā šāda veida komandā, tad šogad esmu Vāvere! Lūk, mūsu logo:
 |
| VSK Noskrien Vāveres |
Un daļēja kopbilde pēc finiša!
 |
| No kreisās: Diāna, Lelde, Inga, Baiba un Agnese |
Turpinu tipināt jaunumu sezonā!
km 
-
Kapitāls uzraksts! :) Lai izdodas tā mierīgi ieripināt un ripināt tālāk jaunajā sezonā – gan jau pienāks laiks arī ātrākiem skrējieniem! ;)
Uzraksts labais :)
Turies, es zinu, kā ir atsākt pēc pauzes – grūti, gribās daudz un visu, un jācenšas sevi noturēt grožos. Bet, Tev noteikti izdosies!
Man patīk Tavs nebeidzamais optimisms un pozitīvisms :)
Lai Tev izdodas ātri un raiti tikt galā ar tām traumām
priekā
Kad skatīju Rēzeknes pusmaratona rezultātus nesapratu, kas Tev gadījies…
Vēlu tev veselību un gaidu Tevi skrienam ātrāk, jo kopš pagājušā gada Biķernieku pusmaratona Tu esi kļuvusi par manu motivatoru Tevi noskriet! :)
Turies Baiba!
Tik labi Tevi saprotu – man tā pat gadījās – pirmie divi gada mēneši traumas izbojāti, bet tik ļoti gribējās skriet. Vēl tagad, kad jau vairs nesāp, brīžiem pārņem laimes sajūta, ka var kustēties bez sāpēm.
Lēnām un pamazām, un tad jau gan kājas, gan pulss sekos. :)
Kad skrēju garām, nosmējos par uzrakstu uz krekla un gribēju vaicāt kur Tavas slavenās bikses! :D
Saprotu Tevi, šobrīd līdzīgi. Cerams, ka fizioterapeits rīt iepriecinās, rit piektā nedēļa bez skriešanas. Turies!
Paskatījos Tavu statistiku – ja nebūtu trauma Tev, tad visticamāk Rēzeknē būtu apstiprinoši atbildējis uz Tavu jautājumu, kas uz jaunā krekliņa muguras.. :D
A pirms starta vienkārši krekliņš aizsedza uzrakstu uz biksēm, tāpēc pacēlu, bet tā arī atkal neizlasīju, kaut kas novērsa mani, tik neatceros kas :D
A par pulsu – vismaz redzot Tavu – nomierinājos, ka ne man vienīgajam pulss nav atgriezies no ekspedīcijas uz Marsu :D
Vēlreiz ar atgriešanos, noskrien!!
Saprotu Tevi, Baibiņa. Man arī pašā skriešanas sākumā ārsts pateica stingru “nē” skriešanai, bet es skrēju, skrienu un noteikti skriešu. Vienkārši tās jādara ar prātu un sirdi <3 Tev viss izdosies!
Bija feini Rēzeknē pusi no pusmaratona kopā paskriet
Ar atgriešanos! Kas zin, varbūt kādā nebūt 18. maijā sanāks tas, kas uz krekliņa :)
Čau atpakaļ! :)
Baibiņ,gaidīsim Tevi SSV pasākumos!:)
Paldies, visiem par uzmundrinājumiem! Noskrien! :)
Diezgan drastiskas pulsa izmaiņas pēc pauzītes :O
sominens, piekrītu..! Tas ir arī faktors, kas man paši ļoti, ļoti nepatīk.