Jaunās māmiņas piezīmes #5. Ratu būšana

Kā jau solīju – šoreiz par skrienamratiem un skriešanu ar ratiem. To, ka mums būs speciālie skrienamrati, zināju vēl pirms paliku stāvoklī – es negribēju atteikties no skriešanas maza bērna dēļ, īpaši ja to var apvienot. Ratu izvēle un pasūtīšana notika krietni pirms paredzamā termiņa. Vispirms, protams, veicu nelielu izpētes darbu. Par galveno informācijas avotu kļuva divi raksti no Runner’s World – par ratu tipiem un kā izdarīt izvēli un jaunāko sporta ratu apskats. Uzreiz zināju, ka negribu POD tipa ratus, lai arī man ir velosipēds un podi ir piemēroti multisportam, tīri estētiski man viņi izskatās nedaudz pēc ķerrām. Otrs izvēles parametrs – lai arī nezināju, kā veiksies dzemdībās, gribēju atsākt skriet tiklīdz tas būs fiziski un morāli iespējams. Lielākā daļa ratu ir piemēroti tikai no 6 mēnešu vecuma vai tad, kad bērns jau spēj noturēt galvu. Šis otrais parametrs izslēdza no piedāvātā saraksta visus ratus, izņemot vienus – Mountain Buggy Terrain. Atlika vien pārliecināties, vai man viņi tiešām der. Protams, virtuāli to izdarīt ir grūti. Pētīju mājas lapā esošo informāciju, noskatījos video un instrukcijas, palasīju forumus ar atsauksmēm. Iedevu otrai pusei izpētīt arī tehniskās detaļas. Laikam jau esmu reklāmas upuris, bet gala lēmumu palīdzēja pieņemt tas, ka Kara Goucher (amerikāņu olimpiete un maratonskrējēja) arī skrien ar šiem ratiem.

Komplektācija un piegāde.

Paši rati nav diezko lēti un pilnīgi noteikti nav lētākā alternatīva no saraksta. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka piegāde uz Latviju notiek Eiropas robežās (šķiet, no Holandes), līdz ar to nav jāmaksā papildus muitas nodevas.

Pašu ratu cena ir 669Eur, piegāde 50 Eur. Standartkomplektācijā nāk:

• paši rati;
• lielie riteņi (16 collas, šad tad neviļus salīdzinu ar parastiem pilsētas ratiem un mūsējiem riteņi ir milzīgi!);
• saules jumtiņš;
• pudeles turētājs (nav norādīts specifikācijā, tāpēc es pasūtīju atsevišķi un man tagad ir divi);
• rokturis-nožogojums priekš lielākiem, jau sēdošiem bērniem (mēs pagaidām nelietojam);
• mantu kaste ratu apakšā (bieži lietota – gan iepirkumiem, gan citām līdzi stiepjamām lietām – rezerves apģērbs, autiņš etc). Kas mums pietrūkst – kāds ieliktnis mazuļa galvas fiksēšanai (skat. pieredzi zemāk).

Uzreiz pasūtīju arī speciālo lietus pārsegu, tas ir noderējis jau vairākkārt. Kaut kā par saules pārsegu nepadomāju (jūtams bija pieredzes trūkums) un tāpēc tagad gaidu jauno pasūtījumu. Papildus vēl pirku pāreju priekš autosēdeklīša, t.s. transporta sistēmu – par to arī zemāk.

Ratu kopā likšana

Paši rati atnāca diezgan ātri, solīto cik tur nedēļu laikā. Piegādi veic DPD, līdz ar to pieved līdz pat mājas durvīm. Protams, uzreiz metos likt kopā. Rati tiešām ir blond-proof – ar nelielās instrukcijas palīdzību saliku pirmajā reizē kādās 10 minūtēs (tagad autosēdeklīša nomaiņa uz ratiem aizņem 3 min.). Ratiem ir trīs riteņi, divus aizmugurējos noņemot un nospiežot vienlaicīgi divus speciālos slēdžus, rati slaidi savietojas pārvadāmā/uzglabājamā stāvoklī. Diezgan mierīgi iestumjami abos mūsu ģimenes auto bagažniekos.

Transporta sistēmas un autosēdeklīši

Lēmums iegādāties savietojamu autosēdeklīti vairāk pieder manai otrai pusei – viņš gribēja, lai bērns nebūtu jāpārceļ no sēdeklīša ratos, ja viņam ar bērnu jābrauc kaut kur vienam (pēc kādreizējas motoavārijas vienas rokas kustība viņam ir ierobežota). Te jāmin mans pieredzes trūkums un dažreiz nespēja izlasīt to, kas rakstīts mazākiem burtiem. Ratu transporta pārejas ir divu veidu, bet es pasūtīju pirmo patrāpījušos, neizpētot pirms tam, kuri autosēdeklīši derēs (jo man likās, ka derēs ikviens). Ikviens gluži nederēja, ko sapratu pēc vairāku bērnu veikalu apciemojuma, kuru laikā man neizdevās atrast nevienu piemērotu sēdeklīti. Līdz ar to bija atkal jāveic papildus izpētes darbi un galā derēja tikai viens sēdeklītis, ar ko mums bija nelielas problēmas ar pasūtīšanu un piegādi – interneta veikalam UK, kur pasūtīju, bija 3 reizes jāatgādina. Bet nu viss beidzās laimīgi un pie sēdeklīša arī tikām. Autosēdeklīti sākumā izmantojām gan pastaigām, gan skriešanai, līdz divu iemeslu kombinācija pārliecināja mani par pāreju uz ratiem (par to pie skriešanas).

Skriešana

Pirmo reizi ar ratiem izskrienam jūlija otrā pusē. Skaidrs, ka pa tuvējās pļavas zemes ceļiem ar ratiem skriešus pārāk kratīs, ko negribētos, kamēr mazā ir tik maza. Tāpēc līdz tuvākajam asfaltam (1.5-2km) ejam pastaigā, kas mums būs iesildīšanās, un tikpat pēc skrējiena – atpakaļ. Pirmās reizes skrienam ar autosēdeklīti. Hanna tajā ir gandrīz guļus, ir speciāls ieliktnis galvai. Nofiksēju priekšējo riteni, mazliet zūd manevrētspēja, toties ir arī daudz drošāka sajūta, ka rati neaizbrauks neparedzētā virzienā, uzbraucot kādam šķērslim. Hanna aizmieg vēl pastaigas laikā un skriešanas laikā nepamostas. Man pašai nepieraduma dēļ grūti noteikt skriešanas ātrumu, brīžiem liekas, ka rati to nosaka, ne es. Rezultātā labam treniņam skrienu par ātru, jūs jau ziniet to stāstu par pirmajiem kucēniem. Visumā ar ratiem skriet var gan lēni, gan ātri, ja vien asfalts ir gluds, vien jārēķinās, ka skriešana būs lēnāka kā pie tādas pašas slodzes bez ratiem (mans novērojums – pulss ir augstāks par 10-15 sitieniem kā bez ratiem, lai to kompensētu nākas skriet lēnāk).

Jūlija pēdējās un augusta pirmās nedēļas ir karstas, turpinu nedaudz paskriet vakaros, kad vēsāks. Neskatoties uz to, pamanu, ka bērnam autosēdeklītī par karstu, biezais paliktnis ir pieguļošs, līdz ar to necirkulē gaiss. Ap to pašu laiku Ingas Pelšas komentārs endomondo atgādināja, ka ilgi būt autosēdeklītī bērnam nav ieteicams, skrējieniem kļūstot garākiem, nolemju salikt kopā pamatratus. Te atklājās galvas ieliktņa trūkums. Pieņemu, ka var mēģināt izmantot autosēdeklīša ieliktni, bet mēs izlīdzamies ar mazo pakaviņu. Pār nelīdzeno lauku tomēr neriskēju vest bērnu bez laba galvas atbalsta, līdz ar to pamatratiem sākumā ir divas opcijas – mēģināt pielasīt kādus kilometrus pa negaro ciema asfaltu (kādi 5 pagriezieni 800 metros, ar ko skriešana atgādina Baltijas kausa trasi Viļņā) vai izbraukt pāris km ar mašīnu un tad skriet. Ikdienā izmantoju abus variantus – īsākos izskrēju pa ciemu, uz garākiem izbraucu līdz Biķernieku ielas Rimi un tad paskrēju pa Juglas ielu. Šobrīd saņēmu pasūtījumu ar filca ieliktni rudenim, kas kopā ar pakavu pietiekami fiksē galvu, tāpēc līdz Rimi ejam kājām, izmantojot iespēju iesildīties/atsildīties.

Piemērotība pavisam maziem bērniem tiek nodrošināta ar to, ka ratu daļu, kurā guļ bērns var nolaist pilnīgi plakani – paralēli zemei. Šīs pozīcijas mīnuss – ja bērns ir nomodā un tas ir ziņkārīgs, tas neko, izņemot debesis vai ratu jumtu, neredz. Es šādā gadījumā piepaceļu ratus nelielā leņķī – bērns joprojām ir pusguļus, bet tam jau ir baudāma apkārtne. Lielākoties Hanna ratos guļ, tomēr pēdējā laikā viņa kļūst ziņkārīga un pamostoties grib redzēt, kas apkārt. Ratos bērnu var piesprādzēt, ko arī vienmēr izmantojam.

Papildus bonusi:

Ir laikam vērts papildus pieminēt sekojošas svarīgas lietas:

• rokas bremzes. Es neizmantoju (pagaidām), bet lasīts, ka noder braucienā no kalniņiem;
• kāju bremze – ieslēdzama ar veiklu kāju kustību. Jāatzīst, ka mani nedaudz mulsina tas, ka man tur regulāri iestrēgst pirksts, bet pieņemu, ka tas tāpēc, ka pēdējā laikā skrienu/pastaigājos Vibramos (jo uzvelkami pat, ja abas rokas aizņemtas ar mazu bērnu);
• regulējams roktura augstums – ja ģimenē ir vairāki skrējēji, tas varētu būt noderīgi;
• ratu vieglums – ja man kur jābrauc vienai pašai ar bērnu, ļoti labi tiekam galā ar mašīnā salādēšanu, izlādēšanu, kopā likšanu;
• drošības cilpa – skrienot var uzlikt ap roku, līdz ar to, pat ja rokturis izslīd no rokas, rati neaizripos nekur tālu.

Secinājumi

Pagaidām ilgāk par stundu ar ratiem neesmu skrējusi, līdz ar to nevaru spriest, kā tie turēsies garajos skrējienos. Pastaigās un nelielos skrējienos man viņi ļoti patīk. Protams, ratu cena prasa zināmas investīcijas, bet tā kā mums tie ir vienīgie rati visām situācijām, turklāt ražotāji sola, ka tos var izmantot līdz 5 gadiem (es gan klusi ceru, ka tajā vecumā Hanna jau mani pavadīs uz velosipēda), uzskatu, ka tas bija tā vērts. Iespēja izbaudīt brīvību, kas gūstama skrējienā, ir nenovērtējama lieta man.