Sākotnēji vēlos pateikties Jekaterinai par šī bloga ideju, jo daļēji gatavojos kopēt viņas memuārus par jaunās māmiņas kā skrējējas iespaidiem, taču ar savu adaptāciju. To noteikti nevajadzētu uzskatīt par mēdīšanos (galu galā tēvi arī ir cilvēki) vai arī par manu ideju nabadzību. Drīzāk tas varētu būt kārtējais spļāviens tematikā – cik tālu ir no Venēras līdz Marsam? Manuprāt, tas attālums nemaz nav tik garš, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka ne tikai māmiņai ir pārbaužu pilns periods ceļā uz iepazīšanos ar savu atvasīti, bet arī tēvi normālā situācijā stingri suģestējas no māmiņas emocionālā procesa.
Lai saprastu šo manu blogu, noteikti ir jāsaliek daži punkti uz “i”. Pirmkārt, es nekļuvu pirmo reizi par tēti. Otrkārt, mani ir grūti tiešā un pārnestā nozīmē nosaukt par gluži “jauno tēti”, jo esmu jau “maratona vecumā”, kurā daļa manu vienaudžu jūk prātā no fobijas sakarā ar vectētiņa lomu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savā skrējēja dzīvē šī ir mana pirmā atvase un pirmā maratoniste visos laiku laikos.
Izskatās, ka jaunā tēta loma man vistiešāk ir saistīta ar skriešanu, jo manas mīļotās meitenes ārstes aprēķini liecina, ka jaunā maratoniste tika ieņemta pēc Kuldīgas pusmaratona 09.08.2014. Kuldīgas Metropoles viesnīcā. Pie tam, lai cik tas arī likumsakarīgi neliktos, jaunā maratoniste, ne ar vienu nesaskaņojot, ieradās šajā pasaulē 55 minūtes pirms Biķernieku pusmaratona 26.04.2015., tādējādi pietaupot tētim vienu mocību 21.098 km garumā. Varbūt kāds pēc minētā nesapratīs, kāpēc es savu meitiņu saucu par “maratonisti”, nevis par “pusmaratonisti”, vai arī kādā “normālā” vārdā? Iespējams, ka sakarā ar “normālu” vārdu būs jāizmanto Bāriņtiesu likuma 19.panta pirmās daļas iespējas, jo pagaidām mana mīļotā meitene neuzķeras uz maniem argumentiem, ka bērnam ar šādiem dzimšanas paradumiem nevarētu būt latviešiem raksturīgais “normālais” vārds, bet gan kāds ar skriešanu saistīts. Tā kā manas maratonistes mamma jau no 15 gadu vecuma bija izdomājusi nosaukt savu meitu par Lauru, tad mans “zelta vidusceļa” risinājums ir vārds – Laurana, kuru veido vārdi „Laura” un „run”. Tādēļ mierīgi šajā rakstā savu meitiņu saukāšu par Lauranu, kaut gan oficiāli cīniņi vēl ir priekšā. Tajā pašā laikā mums ir vienprātība par Lauranas otro vārdu – Marija, jo mani ar mīļoto meiteni vieno vecmāmiņas ar šo vārdu. Šis vārds vismaz varētu dot Lauranai iespēju dabūt vasarīgu vārdadienas dāvanu – kedas, skriešanas tērpiņu vai kādu citu vitāli svarīgu lietiņu.
Esmu lasījis, ka iepriekšējos gados Nordea Rīgas maratonā deva balvas jaunākajiem “kakla kungiem”, respektīvi, visjaunākajam bērnam, kurš ērti iekārtojies savos ratos noraugās, kā viņu vecāki stumj viņus pa maratona trasi. Ja jau manai Lauranai ir tādi skrējējai atbilstoši ciltsraksti, un viņa vēl nav īsti savecējusies, domāju, kāpēc lai es nepamēģinātu noskriet Lattelecom Rīgas maratonu ar savu meitu gandrīz plecu pie pleca (jeb kāja pie bērna ratiņu riteņa). Varbūt citi jaunie censoņi šogad būs jau vairāk savecējušies.
Kad uzzināju, ka drīzumā kļūšu tētis, sāku modelēt tālāko dzīvi, tai skaitā sakarā ar skriešanas aktivitātēm. Pirmā ideja, kas man ienāca prātā šajā sakarā, kā nedaudz atvieglot mīļotās meitenes dzīvi pēc bērna dzimšanas, bija iegādāties bērna ratiņus, kurus varētu izmantot skriešanas aktivitātēs. Roku liekot uz sirds, jāsaka, ka Latvijā atrast skriešanai piemērotus ratiņus nemaz nav tik viegli, jo biju dzirdējis, ka skriešanas ratiem būtu vēlama rokas bremze. Daudzos bērnu veikalos es jautāju pēc šādiem ratiem un man atbildēja, ka ir virkne klientu, kas par tādiem interesējas, bet pieprasījums vēl neesot tik liels, lai īpaši viņi par tādiem ratiņiem domātu. Laimīgā kārtā šā gada sākumā uzskrēju virsū saviem sapņu ratiem Rīgas plazā Chicco veikalā. Kā reiz bija palicis pēdējais Chicco Activ 3 2013.gada modelis. Lai gan šajā veikalā bija vairāki Chicco Activ 3 2014.gada modeļi, es izvēlējos vecāko variantu, jo pat pārdevējām nezināmu iemeslu dēļ 2014.gada modelī ražotājs nav iestrādājis rokas bremzi. Līdz ar to nevilcinoties nopirku 2013.gada modeli, un laipnas pārdevējas piekrita uzglabāt to veikalā līdz pat brīdim, kad piedzima Laurana. Varbūt sīkums, bet šāds pakalpojums ir ļoti patīkams. Pirms pirkuma diskutējām arī par trīsriteņu ratu stabilitāti, kurus diez gan bieži kritizē jaunās māmiņas. Noskrienot ar Lauranu gandrīz 30 km, varu droši pievienoties to vecāku pulkam, kuri priekšroku dod trīs riteņiem.
Uz šo brīdi mana mīļotā meitene ir vismaz nedaudz nokompensējusi ar miegu savas nakts aktivitātes ar Lauranu, kamēr es jau esmu uztaisījis trīs skrējienus kopā ar meitiņu – divus Mežaparkā un vienu pa Krasta ielas un Ķengaraga promenādi. Liels ir mans pārsteigums, ka, skrienot ar ratiem, mans skriešanas temps pat nedaudz paaugstinās. Starp citu, mana mīļotā meitene vēl ar ratiņiem nav paspējusi uztaisīt nevienu pastaigu, tādēļ es jūtos lepns par savu artavu Lauranas plaušu apgādē ar tām nepieciešamo skābekli, bet sevi – ar garāmgājēju (it īpaši jauno māmiņu) smaidiem.
Lai jums un mums produktīva sagatavošanās maratonam un tiekamies trasē (tas sarkan – oranžo ratiņu stūmējs būšu es un ratiņos, cerams, ka saldi čučošā, Adidas “prikidā” un ar Isostar pudeli ratiņos, princesīte – topošā maratoniste Laurana).
km 
-
:) un ja nu viņa gribēs baletu nevis maratonu?
Cik gara distance ir balets?:D
Apsveicu ar meitiņu! Lai veicas maratonā! Lai mazā aug vesela un stipra un lai viņas plāni saskan ar tēva sapņiem!
:D balets ir īsāks par operu [bez steigas var uz pēdējo vilcienu pagūt :) ]
Paldies! Tāds nu ir to bērnu lāsts, realizēt nerealizētos;)
:)) Mīļi! Par vārdu gan baigi necīnies – Lauranu droši vien var rezervēt kā Noskerien niku mazajai maratonistei :)
Ja par baletu – tad, piemēram, Maikijam ne opera, ne balets netraucē skraidīt :)
Fantastisks ieraksts, ar nepacietību gaidīšu nākamo sēriju :)
Lai Laurana labāk seko tēta pēdās un skrien, balets ir krietni traumatiskāks. Priekā!
Burvīgi! Malacis, ka tā atbalsti mīļoto un ļauj pagulēt! Te nu viņa droši vien laimīga, ka Tu skrien tik daudz un ilgi ! :)) turpini rakstīt!
Noteikti uzraksti- kā Tev negulētās/ pusgulētās naktis, kad ir kolikas, ietekmē skriešanu! Tas man šķiet, ir trakākais!
Es ar par 3 riteņu ratiem! TFK 3riteņu Joggster ir ģeniāli rati! Visurgājējs un izturības paraugs! Tagad sēž pat 2 bērni- 3.5 gadīgā meita priekšā uz paceļamā kāpslīša piesēž garās pastaigās!
Marek, smaids līdz ausīm. Lai jums visiem trim veiksmīgi “koptreniņi”. :)
Smaids līdz ausīm!
Būtu interesanti lasīt arī māmiņas komentārus par ratiņskriešanu.
Vidējais attālums ir 120 miljoni kilometru.
Marek, kā skrējēji saka, apsveicu ar rezultātu. Varbūt pat PB.
Galvenais ļaut meitiņai izvēlēties savus vaļaspriekus. Man liekas, ka starp mums ir diezgan maz tādu, kas dzimuši skrējēju ģimenēs.
OreMan, tas ir opozīcijā, bet vidējais attālums konjunkcijā ir 336 miljoni km.
Vēlos apsveikt ar tik burvīgi notikumu! Kaut arī tēvi parasti vēlās zēnus, bet lepojas un lutina vairāk meitas ;)
Novēlu veselību un labu apetīti, saldu miegu un prieka pilnās jaunās dzīves dienas :) Vecākiem novēlu izturību, labi izgulēties un lai bērns nestu ne tikai prieku, bet arī stiprina attiecības!
Trīskāju krēsli arī esot stabilāki par tiem, kas uz četrām. Tā vismaz fizika māca, taču ofisnieki raduši tupēt uz vienas
Marek, apsveicu, bet vēl jāpastrādā. Darya, kur ir tie tēvi?
Signis, mums apkārt :))) tā parasti saka tie tēvi, kuri vēl nezina ko darīt ar mīļo mazo meitenīti. Urbt, makšķerēt un mašīnu remontēt viņu taču nevarēsi iemācīt, ko tad ar viņu darīt?
Paldies,Marek,ka padalies ar mums šajā brīnišķīgajā notikumā! :) Lai meitiņa aug vesela! Apsveicu un jau ar nepacietību gaidu nākamo ierakstu šajā bloga sērijā! :)
Sanāk, noskrieniešiem ir iespēja radīt pieprasījumu (un attiecīgi – piedāvājumu) LV pēc skrienamratiem :)
Kurš nākošais / -ā?
Koppasūtījums ….ratu :)
Darya, man puisītis pieteicās pēc meitiņas. Un man nebija vispār tēmas par makšķerēšanu u.tml. Mans galvenais jautājums bija – nu kā es viņu tagad varēšu bučošt, KĀ TO IZDARĪT, kā mēs dzīvosim divi vīrieši??? Pieradis pie meitenēm biju. Kartingi nemaz prātā nenāca. Tagad puika (7g) noskrēja Garkalnes Zaķi.
Laimīgais Kods :) Un, protams, laimīgais sm72! Sirsnīgi sveicu!
Nekad nebija ienācis prātā, ka vīrs, maratonists, varētu būt tik liela priekšrocība jaunai māmiņai!!! :D
Super – man ar smaids līdz ausīm! Kaut man nav bērnu, reiz iemaldījos tajā pašā plaza Chicco veikalā un nočamdīju ratus (tā teikt nākotnei, kadreiz). Draudzenes ar bērniem stāsta, ka jo lielāki riteņi, jo labāk… Es secināju, ka tie ar 3 riteņiem vienkārši fantastiski manevrējas!!! Bet VSK vecāku labā nākamreiz, kad ieiešu tur pasapņot, pajautāšu par skrējēju ratiem ar rokas bremzi – statistika lai aug :D
Apsveicu, Marek! Interesanti, ka temps ar ratiņiem ir tāds pats kā bez.
Jautājums par skriešanas ratiem arī man drīz būs aktuāls. No vairākām pusēm esmu dzirdējis ieteikumu skatīties TFK virzienā, bet uz veikalu vēl neesmu saņēmies aizbraukt. Ārzemju internetu aprakstos minētos ratiņus skrējējiem pie mūsu tirgotājiem neesmu manījis – BOB, Graco, BabyJogger. Kāda ir noskrieniešu pieredze šajā jautājumā? Varbūt tīri labi var skriet arī ar parastiem ratiem?
Mans pirmais skrējiens sacensībās bija Liepājas pusmaratona 5 km distance ar mazmeitiņu ratos ar laiku 40:39.
Kaspar, aizbrauc uz Ulmaņa gatvi, Pamani.eu pie Elkor sports outleta un Tev visu TFK noprezentēs izplatītāji. Plus iedos atlaidīti ;) Bet iesaku palasīt Jekaterinas bloga ierakstus par ratu izvēli skrējējiem, viņai vesels pētījums bija :)
Kaspars
Tiri labi var skriet ar parastajiem ratiem, bet ar specialajiem noteikti ir ertak un drosak!
Sm72
Apsveicu ar kniipucha ierashanos un novelu laut vinai izveleties pasai savu lidojumu – kedaas vai jebkaa savaadaak! :-)
Paldies, Laima un Inga! TFK Joggster Twist būs īstie. Izrunājāmies ar Pamani.eu, izmēģinājām turpat uz vietas un iepatikās. Ar parastajiem 12″ riteņiem. 16″ tomēr sķita mazliet par lielu un tā kā lielākoties tomēr pa asfaltētiem celiņiem plānoju skriet, tad domāju, ka būs labi arī ar tiem. Turklāt 16″ variantam standarta komplektācijā negrozās priekšējais ritenis, tad būtu mazliet grūtāk ikdienā manevrējot pa pilsētu, vai arī jāņem klāt grozāmais ritenis.
Un galvenais, ka sievai arī patika tieši Twist ar 12″ riteņiem un nebija nemaz tik ļoti jāpierunā :)
Paldies!
Paldies par labajiem novēlējumiem! Chicco activ ratu aizstāvībai attiecībā pret TFK Joggster vēlos norādīt, ka Chicco activ komplektā ir gan Sporta ratu, zīdaiņu ratu un zīdaiņu auto sēdeklīša variants. Pie tam arī auto sēdeklīti var uzlikt uz ratiem, kas ir ļoti ērti, ja jāaizbrauc uz veikalu;) Pie tam ir iespējams pie auto drošības jostām vienkarši piestiprināt arī zīdaiņu kulbu, bet zīdaini šajā kulbā piestiprināt ar platu klipšu jostu, kas varētu būt ērti zīdainim garākos braucienos. Tā kā noteikti katram variantam savi plusi;)
Starp citu, raksta bildē Laurana sēž ratos auto sēdeklītī, kurš ratos ieliekams ar vienu klikšķi un kuru ar vienu klikšķi iespējams ielikt auto statiskajā, ar drošības jostām piestiprinātajā platformā. Tāpat zīdaiņu kulba ir līdzīgi kā auto sēdeklītis pārnēsājams ar kustīgi nostiprinošu rokturi.
Pievienojot skrējienus vajadzētu norādīt ne tikai kedas, bet arī ratu modeli :)
Pat ļoti atbalstāma doma. Un kāds papildus punkts Cieņas cīņā arī pienāktos. Kurš tad par demogrāfiju rūpēsies, ja ne mēs paši.