Esmu nolēmis sacensībās uz rezultātu vairs neskriet. Kāpēc? Ja vēlos būt patiesi brīvs, tad ir jābūt brīvam no jebkādām atkarībām, tai skaitā arī no it kā pozitīvajām. Ir zināms, ka katru no mums vienādi kaitīgi ietekmē jebkuras hipertrofētas sajūtas – gan bēdas, gan prieks. Ar atkarībām ir līdzīgi.
Pēc būtības jau nekas daudz ar šī lēmuma pieņemšanu man nemainīsies, arī līdz šim esmu skrējis pamatā savam priekam, speciāli trenējies neesmu, intervālus un tempa treniņus skrējis neesmu – kā katru dienu jūtos, tā arī daru. Arī līdz šim sacensībās piedalījos reti – pāris maratonus uz laiku noskrēju vien savā pirmajā sezonā, tad pat arī vienu no diviem pusmaratoniem sacensību režīmā. Pēdējos gadus ir bijis pa 100niekam un 50niekam sezonā. Viena Zelta keda, viens LSC 30nieks, pa reizei – Siguldas kalniņi un Apkārt Vaidavas ezeram. Tas arī viss gandrīz 4 gadu laikā.
Pašam priekš sevis ir skaidrs, ka ne es kļūstu labāks, kādu apskrienot, ne kāds kļūst sliktāks, skrienot lēnām.
Tāpat vien turpināšu tipināt, vairāk uztverot skriešanu kā meditatīvu procesu, kā tonusa iegūšanu dienas sākumā. Tikai priekam.
Esmu atvērts gan oficiāliem, gan individuāliem TT piedāvājumiem, jebkādām ar skriešanu saistītām avantūrām. Tikai bez sacenšanās elementa.
|
||||||
Komandas blogi |
Jau kādu laiku briedis lēmums43 komentāri rakstam Jau kādu laiku briedis lēmumsKomentēt |
2024. gadā: noskriets - 407183.24 km skrējuši - 342 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 5266.46 km skrējuši - 180 biedri skrējieni - 508 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-
jebkādām ar skriešanu saistītām avantūrām
__________________________________________
Kā ar Ņergu izklaidēm?
Man palika skumīgi…
R.I.P Ainara sacensību garam..
Arī es esmu ceļā uz šādu lēmumu. Patreiz vēl pusceļā, bet… Daudz par to domājot, secinājumi ir līdzīgi, kā Ainaram, pluss vēl nevēlēšanās pakļaut sevi veselību bojājošai slodzei. Skriešana, kā process un prieka gūšana no tā ir mans ceļa mērķis. Bet es vēl eju uz to… :)
Man ari bija tādas domas, varētu teikt ka bija tāds periods…kad nestartēju mačos bet tikai skrēju priekš sevis. Bet vēlāk pārdomāju, varētu vēl paskriet mačos.
Uzskatu ka sačos ir jāskrien, “jāstrādā”, nevis skriet /komforta zonā/. Ja negrib skriet uz laiku – tad nav jēgas piedalīties sačos, tērēt laiku un naudu.
Arī man drusku skumīgi.. taču vienlaikus gribu izteikt cieņu un apbrīnu! Reti kurš spēj savas atkarības tik skaidri redzēt un tik noteikti tās nokratīt.
Pats arī skrienu [it kā] galvenokārt priekam, bet rezultāts tomēr arī interesē, no tā brīvs neesmu – un pavisam atbrīvoties pagaidām negribu.
Skrējējam, kurš spēj bizot gan ilgi, gan visai ātri, laikam parasti piemīt lielāks vai mazāks sacensību gars; Ainara lēmums tad var likties jocīgs/nesaprotams/neiederīgs. Viņa izvēle drusku paplašina apvārsni, ja drīkst tā izteikties. Redzam: var arī citādi..
nez, kādu avantūru varētu saveidot ņergas ar čaiņikiem?
papuci, elementāru duatlonu – 150 velo + 50 kājas.
man tas šķiet ļoti saprotams un dabisks lēmums. sacensības izskraidītas gana, var atkal pabaudīt TT priekus un skriešanas brīvības kaifu.
Ainars ir devies uz citiem medību laukiem.Vai tik nav kaitīgi sākt ar normāliem km,pāriet uz arvien garākiem gabaliem-līdz pat 100 km sacensībām un tad viss.Varbūt mēs drīz viņu satiksim pie nūjotājiem,tur točna uz laiku nesacenšas.
sākumā izlasīju: “Jau kādu laiku briedis lēmis.”
Es neesmu nekāds sprinteris, maratonu noskriet pagaidām nevaru, bet tas man netraucē tērēt laiku un naudu, lai piedalītos sacensībās kaut nieka 5 km. Nu un tad, kad nebūšu pirmā? Varbūt mazliet ne par tēmu, bet katram savs redzējums.
+1 Aināram. Līdz Aināra līmenim ir jāizaug (vai jāaizskrien). Visu cieņu par papildus kvalitātes piešķiršanu šai patīkamai nodarbei.
Mārtiņ š,
ņergu aktivitātes man ir ļoti simpātiskas, gan jau kādu reizi piepulcēšos, tikai pagaidām pārskatāmā nākotnē neredzu veselu dienu, ko būtu gatavs ziedot tikai skriešanai. Brīvdienu gadā par maz:)
m.jordan
ja mani kāda lieta interesē, es visu daru ātri, tai skaitā izskrienu visas mani interesējošās distances, lai saprastu, kas ar mani to laikā notiek, gūtu pieredzi un izzinātu sevi. Nūjotājiem jau rīt Ventspilī ir iespēja tikt pie balvām:)
Skumt te galīgi nav par ko, es jau nekur nepazūdu un skriet arī turpināšu.
Manuprāt diezgan loģisks solis un prātīgs lēmums. Kamēr jauns, piemēram, tāds kā es, kas gadu skaitu, kas pavadīti puslīdz nopietni skrienot var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem un kas maratonu vispār tikai pirms gada pamēģinājis, var labākajā gadījumā pacīnīties par vietām, bet arī ne tajā sliktākajā variantā pacīnīties ar sevi. Bet kad rezultāti vairs neaug un visas distances jau pieredzētas, ko tad? Protams, vēl ir visādas afēras ilgumā un pa kalniem, utt., bet ja vairs nav no tā prieka, tad varbūt arī nevajag. Ja vien necīnās par PB un par vietām, tad visforšāk tomēr skriet ir sev un savam priekam. To arī novēlu Aināram un ceru uz tikšanos sacensībās uz TT. ;)
MMM. Tā filozofija nav līdz galam ieturēta…
Vai skriešana ir atkarība?
Vai laika skaitīšana ir atkarība?
Vai sevis ierobežošana ir brīvība?
Vai paziņot ka neskriesi uz rezultāu nav lielāka sevs ierobežošana kā skriešana uz rezultātu?
Jebkāda atturība ir sevis ierobežošana. Katram pašam lemt vai tā ir brīvība vai cita veida atkarība.
Manuprāt tempa turēšana ir visprecīzākā skriešana uz rezultātu.
Manuprāt Ainārs beidzot pateica skaļi to ko dara jau ilgu laiku t.i. sacensības neskrien. TT ir pilnīgi cits līmenis :)
Ainār, kad būsi V65 grupā, ceru, ka atgriezīsies pie puikām. :)
Te jau arī pastāv iespēja būt TT arī 100km distancei :)
Tā kā neredzu te skumjām pamata-skriešana turpināsies pie tam bez jebkādiem ierobežojumiem, vienīgais nenotiks dzīšanās pēc PB, bet to jau arī nevajag :)
Ejam ķiršos! Kurš pirmais līdz sētai?!
Gandrīz visi skrējieni ātrāki par 4:30min/km. Man tas liekas ļoti ātri, pats par tādiem ātrumiem tikai sapņot varu, un galīgi neliekās, ka tas būtu priekam. Visu cieņu
ķiršos iešanā labprāt pievienošos!
kurš pirmais, tam gardākie ķirši, kurš pēdējais, tam suns biksēs..
Ainār – respect!
vai uz Viļņu brauksi un tempu palīdzēsi turēt?
Laimoni,
Vilnja busju, kads temps jatur:)?
Par sacensībām uzreiz nāk prātā dziesmiņa http://youtu.be/UstNSMtqlo8
Ainār, laipni lūgts “sacensībās uz rezultātu neskrieniešu” klubiņā! :)
Vai noskrien.lv arī nav atkarība?
labprāt piesavinātos Aināru uz lēniem, pacietību trenējošiem pulsa skrējieniem. pati nespēju sevi pieskatīt.. (maratoniem netrenējos, Aināra morālā stāja netiks grauta :)) )
Ainar, apsveicu – šāds lēmums ir brieduma pazīme!
Kad skriešu tik ātri kā Ainārs, varēsim uzskriet kopā TT iekš to NRM ;)
Cienu Tavu lēmumu, bet NEKAD NESAKI NEKAD :)…, kamēr vēl pulveris sauss jābliež, “pasēņot” vienmēr var paspēt. Motivāciju skriet uz rezultātu un noskaidrot savu spēju robežas var atrast vienmēr, ja pie tā piestrādā..tā ka ticu, ka Ainars kādreiz vēl parādīs, kur “vēži ziemo” ( piem 20.07.Viļņā :)).
Pieņemu, ka Viļņas ekskursantu grupa piekrīt izmantot Ainaru par tempa turētāju 100 km distancē. (Vai kāds ir pret to? :)
Atliek vien lūgt viņam pašam precizēt šo tempu. Cik saprotu, ir biedri, kas palīdzēs izvēlēties.. :)
Jau labi sen ekskursijas vadītāja maffija mums ziņoja – pasākumā būšot “iespēja izmantot TT pakalpojumus uz šādiem laikiem:
TT 8h
TT 10h
TT Kontrollaiks”
Domāju, ka lielām izvēles grūtībām te nevajadzētu rasties :))
Ainars – mees vienkaarsi kluustam vecaaki un praatiigaaki, skaudri bet neko dariit :)
No Ventspils mājās braucot, man arī pār ceļu gribēja pārskriet viens briedis, bet beigās pārdomāja. Laikam vēl nebija nobriedis… :)
Par brīvību oponēju, bet piekrītu, ka trenēties un skriet uz max rezultātu ir kaitīgi veselībai un tas visbiežāk notiek masu psihozes iespaidā sacensībās. TT ir pienākums, kas neļauj nesties uz priekšu kā aptaurētam ērzelim;)
Atļaušos nepiekrist Inis…ja pareizi sapratu Tavu domu, tad jau tie, kas skrien uz rezultātu ir “aptaurēti ērzeļi” …es sevi par tādu neuzskatu, protams, ka ne jau katros mačos mērķis ir PB,bet tomēr…
Tad nē jau, guncha.. :)
Tu esi nevis AĒ, bet gan būtībā tāds pats TT (piemēram, Ventspilī uz 1:18). Vienīgi, ātrāk(ai)s gan, starp viņiem :))
Jā, Guncha uz Tevi tas visticamāk neattiecas. Apzīmējums AĒ vairāk piestāv man un vēl daudziem, atliek paskatīties rezultātos pirmā apļa laiku. Daudziem tas ir krietni labāks par pārējo apļu laikiem. Jau neskaitāmas reizes pirms un pēc sacensībām nosolos sev nākošās sacensībās distances sākuma daļu skriet pavisam mierīgi ar komfortu izbaudot skrējiena prieku un katru reizi nespēju sevi novaldīt. Finišā arī izliekos par daudz. Pulsu uzdzenu tuvu HR max.
Nekas Ini ar trenētības līmeņa un pieredzes paaugstināšanos arī pulss ies uz leju, bet sacensībās jau tas max pulss varētu būt( ja neesi tāds galīgs seniors kā es) un finišs taču vienmēr ir jāuzskrien ātrāk (savulaik tā man treneri mācīja), lai vai kā ir veicies distancē (every second counts- kā teica Lenss Armstrongs).
Nē, guncha, es nēsmu tāds galīgs seniors kā Tu, es esmu par nieka 12 gadiem vecāks puika, bet sačos par to aizmirstu un nespēju paskaidrot kāpēc nereti iedzeru želejas, lai aizskrietu garām jaunākiem puikām;)
Bet tā tāda forša lieta, ka skriešanas sačos var skriet uz laiku, vai vienkārši kaifam. Man gan pašam tiko paradās vārds sacensības, tā uzreiz kā bullim sarkana lupata priekšā:)Un tas nemainīsies, jo vienkārši baigi patīk tieši šī cīņa, gan ar pretiniekiem, gan pašam ar sevi, + smagais darbs treniņos, kas pēc tam pārtop kaut kādos rezultātos.Jā-bet šī diskusija jau ik pa brīdim te uzpeld, te aizpeld. Pats gan būtu priecīgāks ja Ainars vēl ieblieztu uz čadu, būtu ar ko pakosties:)
Man kādreiz arī likās, ka pēc 30, nu, labi pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas sports beidzas un ideālā variantā sākas veselības skrējieni, bet kā izrādījas “vells nav tik mells” … nu ja ne gluži ar jaunekļiem jāsacenšas, tad ar saviem vienaudžiem gan un ja vēl arī kādam 20 gadniekam aizej garām tad motivācija vēl paskriet uz rezultātu saglabājas arī turpmāk. Protams, ka ne katrs var atļauties trenēties daudzas garas stundas un braukāt pa sacensībām – ģimene, darbs prasa savu un ar gadiem prioritātes mainās, tādā ziņā es Ainaru saprotu, lai gan domāju, ka savu potenciālu līdz galam viņš nav atklājis.