Jānis Grāmatnieks – Piedzīvojumu meklētājs

Jānis Grāmatnieks (jaka) ir 27 gadus vecs, gara auguma (199 cm) Jūrmalnieks. Jānis strādā būvniecības nozarē par būvdarbu vadītāju. Viņš vēl joprojām mokās (lasīt studē) Latvijas Lauksaimniecības universitātē, beidzamajā 5. kursā par būvinženieri. Mokās tāpēc, ka viņam ir diezgan grūti apvienot studijas ar darbu.

Par sevi, skriešanu, hobijiem un interesēm…
Lielākā aizraušanās ir kalnu divriteņu sacensības – velosports (MTB), kurš aizsākas diezgan nesen un strauji. Saslimu ar MTB, pēc sacensībām Jūrmalā, 2012.gada augustā, kur intereses pēc pieteicos pārbaudīt savus spēkus un izbaudīt sacensību garu. Pēc sacensībām nopirku nopietnāku kalnu riteni, un atradu domubiedrus ar kuriem izveidojām savu velo komandu – Jūrmalas MTB. 2013.gadā piedalījāmies vairākās MTB sacensībās pa visu Latviju. Savā pirmajā MTB sezonā nobraucu aptuveni 4500 km treniņos, un ar to apetīte tikai auga. Neskatoties uz to, ka 2014.gadā paliku bez domubiedriem un līdz ar to bez komandas, turpināju aktīvi trenēties un piedalīties MTB sacensībās. 2014.gadā biju nobraucis aptuveni 6700 km un Latvijā populārākajās MTB sacensībās, “SEB MTB maratons” Tukuma posmā, tautas klases distancē sasniedzu 377. vietu, par ko man bija liels gandarījums.

Pamatskolas un koledžas gados tā nepatika skriet 3 kilometru īsos krosus, un vispār skriet, ka izdomāju visvisādus ieganstus, lai neietu uz sporta nodarbībām, bet tagad viss ir mainījies. Ar skriešanu aktīvi sāku nodarboties 2013.gadā, lai uzlabotu savu fizisko formu priekš MTB sacensībām, bet laika gaitā skriešana kā vīruss izplatījās pa manu ķermeni un prātu, un tagad jau skrienu, lai atpūstos, sakārtotu savas domas, uzlādētos nākamajai darba dienai vai nomierinātos. 2014.gadā piedalījos NRM pusmaratona distancē, kurai, protams, aktīvi gatavojos un noskrēju ar rezultātu 1:50:53. Labāko pusmaratona rezultātu sasniedzu mēnesi pēc NRM, kad skrēju Sporta kluba „Sporta Patriots” (Tukuma boksa klubs) tradicionāli rīkotajā Līgo dienas skrējienā, kur rezultāts (1:43:23) man bija neliels pārsteigums. Pēc šāda rezultāta es jutos lieliski. Gada beigās nolēmu pārbaudīt savus uzkrātos spēkus, tādēļ pēc Ziemassvētkiem noskrēju savus pirmos 42 km ar diezgan pieklājīgu rezultātu – 4:02:19.

Vēl par interesēm – esmu uzsācis iet uz salsas deju kursiem, lai gan esmu diez gan stīvs tādām kustībām. Nepadodas viss kā gribētos, bet kopumā patīk. Un šogad esmu pasācis pēc skrējiena, treniņa norūdīt savu ķermeni un prātu ar aukstu peldi ezerā, vismaz reizi nedēļā.

Esmu viens no tiem, kurš 28.martā pieteicies skriet līdz Kliņķim. Un šobrīd nopietni tam gatavojos kopā ar savu labu draugu un „Sporta patriots” treneri Arvi Stivriņu. Trenējamies Milzkalna pauguros ar intervāla skrējieniem, spēka vingrinājumiem un peldi Melnezerā. Arvis arī būs viens no tiem, kas skries līdz kliņķim. Sagatavošanas plānā (šodien, 14.februārī) ietilpst 50 km skrējiens, Tukums-Melluži. Sāksim līdz ar tumsas iestāšanos, lai pierastu pie ekipējuma – lukturīša, atstarojušās vestes un man neizprotamo eklēru.

Kādi vēl Tev plāni šim gadam?
Šogad plānā piedalīties Lattelecom Rīgas maratonā (vel domāju par distanci 21km vai 42 km), Stirnubukā – Milzkalna posmā, Siguldas kalnu maratonā – 33 km un Viļņas pusmaratonā septembrī, pie reizes apciemošu māsu.

Un kādi plāni ar MTB šogad?
Šogad, kā jau pēdējos 2 gadus plāns ir piedalīties VIVUS kalnu divriteņu sacensībās. Kalendārā ielikuši 7 posmus. Tad vel “Baltic marathons” rīkotos Jūrmalas posmus, un dažus posmus esmu ieplānojis nobraukt arī SEB MTB maratonā. Protams, ja ieplānotie MTB posmi dublēsies ar kādām no skriešanas sacensībām, kuras šogad gribu noskriet, tad došu priekšroku skriešanai, jo skriešanas sacensības būs kaut kas jauns priekš manis un nepārprotami papildinās vasaru ar pozitīvām emocijām un sava veida pieredzi.

Tad kāpēc Valmiera?
Īstenībā, kad pagājušā gada maijā reģistrējos Noskrien.lv un izlasīju rakstus par notikušo skrējienu Rīga-Valmiera, tad bez liekas domāšanas sapratu, ka tas ir tieši priekš manis. Un īsi pirms reģistrācijas atvēršanas 2015.gada skrējienam, kad viegli biju noskrējis savus pirmos 42 km, pārliecinājos, ka varu savas ambīcijas īstenot arī 28.martā. Bet kāpēc 107 km un nakts vidū? Patīk uzstādīt ambiciozus mērķus, pārbaudīt savu raksturu un skriet nosacīti neierastos apstākļos, kā arī manī mīt piedzīvojumu meklētāja gars.

Skriešana Tevī ir ko mainījusi?
Izmainījusi sportisko sagatavotību, protams, uz to pozitīvo pusi. Noteikti skriešana arī palīdzējusi nostiprināt un izprast savu raksturu. Nedaudz ir pamainījusi dzīves ritmu.

Ko Tu dari, kad ir jāiet skriet, bet negribas?
Ļoti vienkārši – neeju skriet, jo nav jēgas skriet, kad tas tev nesagādā prieku. Nekad neesmu sastādījis treniņu plānu vai arī kalendārā atzīmējis dienas, kad jāskrien un cik km. Es skrienu pēc izjūtām, cenšos ieklausīties sevī, ko saka ķermenis un veselais saprāts. Vienīgi garās distances esmu ieplānojis kādas divas nedēļas iepriekš, jo pārsvarā es tās skrienu ar kādu līdzīgi domājošu un ir jāvienojas par kādu kopīgu laiku, bet tām esmu psiholoģiski sevi motivējis un tādas negribēšanas nemaz nav.

Dod priekšroku skrējienam no rīta vai vakarā?
Viennozīmīgi vakarā, jo pēc dabas esmu “pūce”, lai arī kā būtu centies, ātrāk par dienas vidu neizdodas izskriet laukā no mājas.

Ko darīsi, kad Valmiera būs pieveikta?
Smaids sejā. Ja godīgi, tad neesmu domājis par to, bet visticamāk skatīšos Noskrien.lv kalendārā un meklēšu vel kaut ko neprātīgu, lai varētu papildinātu savus laimes hormonus.

Noslēguma vārds – ieteikums citiem skriešanas entuziastiem…
Vajag vairāk uzdrošināties jaunām un trakām idejām, bet tai laikā nedrīkst aizmirst par savu veselību. Trakajiem pieder pasaule.

Citi ArtūrsK raksti: šeit!
Sveiciens visiem trakajiem Valentīna dienā. Līdz Valmierai tikai 6 nedēļas.