Šis stāsts būs par to, kāpēc mani Tenerifē „Intersport” jau sveicina, un kāpēc tur nevar atrast 46. izmēra Salomon Sense Ride.
Viss stāsts sākās ar pieteikšanos Advanced Gran Canaria skrējienam un laicīgu gatavošanos, tai skaitā apavu izvēli. Nojaušot, ka būs jāskrien pa klintīm, akmeņiem, asfaltu un nedaudz pa tradicionālām takām, secinu, ka manā „čību parkā” ir robi.
*Nike Lunarfly Plus 3 Trial: sen jau pensijā un pat vairs nezinu kur atrodas;
*Karrimor Tempo Trail: mēsli un der tik zāles pļaušanai;
*Salomon Speedcross III: tuvu pensijai + pa cieto segumu galīgi neder;
*Asics GEL Fuji Runnegade: iespējams, ka man ir par mazu;
*Adidas kanadia 8 tr: pirkti uz CET 114km kā maiņas apavi, bet laikam 1/2 izmēru pa mazu, pagaidām reālākā opcija;
*Nike Zoom Wildhorse GTX: pēdējais pirkums par saldu ciparu ar domu skriet ziemas slapjdraņķī. Pēc 2 treniņiem likās pa cietu un jutu celi. Laikam akmeņiem nederēs + GTX (mēs tak’ braucam uz siltajām zemēm!!!);
*Nike Zoom Pegasus 34: Nopirku komplektā ar Wildhorse. Tipa, lai vasarai jaunas + nevarēju sagaidīt Asics GT2000 5 saldu (normālu) ciparu Elkorā. Tā nu sāku ar šīm skriet pa ziemu, kad uzsalis un baigi iepatikās. Tulznu nav, ceļi (tie kas divi) priecīgi.
Teorētiski viss skrējiens pa akmeņiem, klintīm un asfaltu. Un siltajās zemēs lietus reti līst (tā es domāju pirms aizbraucu uz tām salām). Maukšu ar asfalta kedām (Nike Zoom Pegasus 34), un pat nepaņēmu līdz backup variantu.
Esot jau ceļā, painformēju KP par manām kedām, uz ko baigo uzslavu par izvēli gan nesagaidīju. Izrādās, ka kalnos tomēr mēdz līt un ir arī dubļi. Un klintis arī slīd. Daļa trases vedīšot pa upes gultni ar kustīgiem akmeņiem… Ok…
Tenerifes pirmajā treniņā izskrējām pa piemājas pludmalīti un nelielo uzkalniņu, kur sāku iepazīties ar klintsakmeņiem un vietējo keramzīta segumu. Vienu brīdi likās, ka jāskrien pa lielu puķupodu, kurā sabērti sīkie, sarkanie akmentiņi. Ar apavu izvēli pagaidām baigi vīlies nebiju… +19oC un viss pa sauso.
Otrās dienas vakarā blakus ciematā atklāju pirmo „Intersport”! Lielākajai daļai kedu rebaja 50%! Ar KP nosecinam, ka cipari reāli saldi. Asfaltu plauktā gan nekas neuzrunā un trail plaukts galīgi pašķidrs.
Nākamajā dienā braucam pa ceļu uz Mascas aizu un Punta de Teno bāku. Uzskrienam vēl vienu treniņu. Vakarā pajautāju Googles tantei un saņemu atbildi, ka Tenerifē ir vismaz 13(!!!) „Intersport” veikali. Man tomēr neliek mieru apavu izvēle. Parādās ziņa, ka pārējā Latvijas brigāde drīz pošas ceļā un atvedīšot s*****u laiku.
Ceturtajā dienā izpriecājamies akvaparkā un pa ceļam uz mājām ielaižam otrajā „Intersport” veikalā. Treil plaukts jau krietni optimistiskāks un KP norāda uz Salomon Sense Ride. Ar šitādām pats Džokers esot karjeras sākumā skrējis (moš d***a), bet esot vieglas + proķis, kā arī, pat pa asfaltu nav kauns skriet. Cipars no 110 uz 55 eirikiem. Protams, stendā 44. izmērs. Prasu vai 45. nav…. IR!… Uzmēru un tā… Lauma parāda KĀ jāmēra treil botas… F***, vajag 46. Protams, NAV!
Piektajā dienā braucam uzskriet Vilaflor apkārtnē, pa ceļam uz mājām paķeram vienu no „Intersport”. Bez rezultātiem.
Sestā diena. Braucam uz Teides pusi. Izrādās, ka augšā ceļš ciet. Un sanāk mest loku pa salas otru krastu. Iegūglēju, ka svētdienā ir atvērti pāris „Intersport”, un sanāk tieši pa ceļam. Nu jau taktika izstrādāta un ilgi nekasāmies… Nu, izņemot Daci P., jo viņai arī tomēr vajag trail apavus. Pirmie divi La Orotavas „Intersport” pa tukšo. Pirmajā veikalā Costa Adeje man nekā, Dace P. jau sāk mērīt. Nākamais „Intersport” jau bez logiem un izskatās uz nojaukšanu… Laižam uz Los Cristianos. Trāpām uz diezgan palielu „Intersport”. Man ātri un bez žēlastības atkal garām ar kāroto 46. izmēru Salomon Sense Ride… Pamanu Asics GT2000 5 pa 61 eiro. Siekala notek, bet nenopērku. Zane parāda McKinley vēja/lietus jaku ar kapuci + līmētās vīles, kam – 50%. Lauma man gandrīz noceļ jaku. Labi, ka viņai nepiestāv un beidzot kaut ko nopērku. Ā, man tak nebija obligātā ekipējumā lietus jaka.
Tālāk iegūglējam, ka rajonā ir arī „Sport Zone”. KP baigi slavē. Dzīvē reāls mēsls. Kedu praktiski nav un rebaju arī nav.
Tālāk seko vēl viens „Intersport” Los Cristianos, kur uzsmaida veiksme Dacei P. (un arī mums visiem). Viņai tiek jaunas Nike trail botas. Manu 46. izmēra Salomonu, protams, ka nav. Pārējie „Intersport” uz salas svētdien bija slēgti. Nopērkam prāmja biļetes uz Gran Canaria, vakarā ielido pārējie Latvijas pilsoņi. Sanāk uzskriet. Apstiprinās ka Gran Canaria laiks būs slapjš, Džokers pirmo reizi izdzird no manis par „Intersport”.
Septītā diena, nekas īpašs. Neuzkāpju Teidē. Pie 3 555 mvjl spāņi mani noņem no vulkāna. „Intersport” neapmeklējam. Prieks par Melbārža bronzu.
Astotā diena. Pirms Mascas takas iebraucam „Intersport” (tajā, kurā jau vienreiz biju bijis) un pārliecinos, ka 46. izmēra toč’ nav. Paliek vairs tikai 3 „Intersport” un tie paši Santa Cruz pilsētā, no kuras rīt jau plkst. 06:30 ir prāmis uz Gran Canaria. Mierinu sevi ar domu, ka KP savus Salomonus iepriekš nopirka Madeiras ekspo pa sviestmaizi. Un „Intersport” būs arī blakus salā. Un, lai nebūtu garlaicīgi, Mascas takas sākumā pastiepju potīti un nolieku uz acīm ar savām asfalta kedām… Līdz startam 4 dienas.
Devītā diena. Iebraucam Gran Canaria. Kalni + restorāns + 64 km distances starta apskate. Rodas ideja, ka varam paspēt uz „Intersport” un „Decathlon”. Aizsūtam SMS saimniekam, ka savā nākamajā miteklī ievāksimies 3h vēlāk kā plānots. Atgriežamies Las Palmas pilsētā, pamaldāmies un kaut kā aiznavigējam uz vietu kur it kā jābūt „Intersport”. Mašīnu nolikt nav kur. Sarunājam, ka Zane izlec no mašīnas, ieskrien „Intersport” un paprasa vai ir 46. izmērs, kamēr mēs riņķojam pa kvartālu. Rezultātā „Intersport” neatrodam. Joprojām nesaprotu, kur bija errors. Laižam uz „Decathlon”. Sapērku lētās želejas, marmelādes, batoniņus, utt… Bet kedu joprojām nav… Nedaudz atkal sāku svārstīties uz „Kaljeni” pusi. Bet palieku sausā. Ievācamies dzīvoklī (ne bez starpgadījumiem, bet tam vajag vēl vienu atsevišķu noveli) un iegūglēju, ka uz salas visi 3 vai 4 „Intersport” slēgti… WTF!…
Desmitā diena. Potīte vēl nedaudz piepampusi un sola vētru uz piektdienu. Aizvelkamies uz Expo. Ķemēju kedu stendus… Max -20%, cenas sākot no 100 eirām… Žēl gan naudas, gan potītes…. Atkal kalni, trases izpēte. Vakarā netālu no mājām atrodu „Base Sport” veikalu. Ir 3 veidu Salomoni, diviem modeļiem ir 46. izmērs, bet cenas kosmoss, jo jaunie modeļi… Īsti vēl lietus nav redzēts. Laicīgi jāiet pie miera jo rīt jāsuporto Zanei maratons + jāaizved pārējie latvieši maratonisti uz startu. Vētras trauksme! Laime – nelaimē…. Maratona starts tiek pārcelts no piektdienas uz sestdienas rītu. Vecīt, nu ir p***ļā… Tātad, man nebūs suporta, jo Zane tajā pašā laikā skries maratonu. Un, ja jau ir vētras trauksme, tad man ar asfaltniekiem nav ko darīt dubļos un kalnos. Labā ziņa, ka man ir vēl viena brīva diena! Lokālajā čatā jau tieku apcelts… Ejot pie miera iegūglēju atlikušos potenciālos veikalus, sastādu maršrutu.
Vienpadsmitā diena. Līst lietus. Brokastojot uzrodas vēl viena potenciāla opcija – kaut kāds lielveikals ar outletiem. Izklausās garšīgi. Laicīgi lasos no mājas ārā. Uzlieku Waze un maucu. Pirmo reizi 11 dienu laikā viens pats. Ierodos 5 minūtes pirms atvēršanas un paveras vesela iela ar outlet veikaliem!
Gan tas pats Sport Base, gan Nike un pat Asics!… Paradīze… Laiku netērēju, mērķis skaidrs. Lietus līst (ejot no veikala uz veikalu, debesis jumts nesedz). Apmeklēju 5 veikalus (pārsvarā nav izmēru) un saldajā atstāju Asics. Lai gan man iepriekš ir bijusi dažāda pieredze ar Asics, bet šoreiz variantu nav daudz. Pārsteidz izvēle. Lai gan vecie modeļi, bet ir izmēri! Tur kur pēdējie izmēri, tur cenas 30-50 eiro. Salīdzinoši ilgi tirinos gar trail plauktu. Pilnīgi neko nesaprotu un nevaru izvēlēties starp 3 modeļiem. Un katram opcija GTX. Beidzot uzrodas spānis, kas vēl sūdīgākā angļu valodā nekā ir manējā, izjautā par plānoto distanci. Rezultātā izfiltrējas tikai Asics GEL-FUJITRABUCO 5, kas būšot piemērotāki manai 64km distancei, jo ar otru modeli iesaka skriet tikai 20-30 km. Trešā varianta modeli vispār nepiemin. GTX varianti atkrīt, jo NAV izmēra. Pa 69 naudiņām esmu ticis pie kedām!
Čatā parādās apsveikumi it kā būtu jau noskrējis visu distanci! Palikušas 20h, lai pa istabu ievalkātu jaunās čības startam.
Divpadsmitā diena. Starts! Lietus nelīst. Trase slapja. Priecājos, ka ir jaunā jaka, kas jau startā uzvilkta mugurā. Vēl vairāk priecājos par dabas skatiem. Mazāk priecājos par kāpumiem. Potīte nav vairs piepampusi, bet ir noteipota. Startā paņemu vienu Ibokenu 600 mg… Finišs 8h46min, 268. vieta. Prieks!
Paldies visiem! Gliemežu komandai, kas pacieta ekskursijas uz „Intersport”. Dr. Dāvim par atļauju piedalīties skrējienā un zaķa lomu distancē. Paldies Džokeram par padomiem. Anetei par aizvešanu uz startu. Paldies arī KB, Spaidijam, Leldei, AgrimN (ar jauno krūzīti) un Jānim K. – Džokera radiniekam no Alūksnes rajona.
Episks stāsts ar laimīgām beigām. Nākamreiz pirms izbraukšanas pārbaudīšu obligāto ekipējumu.
Bija patīkami intersport sāgu izdzīvotu vēl vienu reizīti – bravo!
Apsveicu ar veiksmīgi pievarēto distanci un jaunajām trail kedām.
Aizraujoši, bet nojaušams izmisums tuvojoties starta laikam :D Apsveicu ar veiksmīgu sāgas noslēgumu un finišu!
Skarbi tev. Šis: “Palikušas 20h, lai pa istabu ievalkātu jaunās čības startam.” laikam jāiekļauj citātu krātuvītē… :)
Jāatzīst, ka man jau sāka pietrūkt šīs visas sāgas. Bija jautri sekot tam visam līdzi klātienē.
p.s. “Ievācamies dzīvoklī (ne bez starpgadījumiem, bet tam vajag vēl vienu atsevišķu noveli)” par šo žetons. Gandrīz ar histēriskiem smiekliem no krēsla izvēlos.
Ir pāris reizes gadījies normāli noskriet pat pēc 1-1,5 h ilgas ievalkāšanas – taču gludu šosejas maratonu, nevis 64 kilometrus kalnu takās… Autora drosme priecē, bet izmēģināt ko līdzīgu negribētu :)
Interesants skrējiena apraksts :D
edGars, skrējienā galvenais ir apavi, pārējais viss mazāk būtiski :D
Šis laikam nebija tas gadījums, kad varētu pa baso? (Varbūt izprovocēsim kādu b-kāji pamēģināt.)
Un KĀ ir pareizi jāmēra treil botas??
Tad, kad uzvelkot abas botes esi nostājies uz pilnām pēdas, tad saliecot pēdu apavā starp īkšķi un botas purngalu ir apmēram plaukstas īkšķa platuma tukšums (jebšu vienkāršāk sakot ~ tie paši +2 izmēri).
Paldies
Ārkārtīgi gards stāsts, nepavisam nebija garlaicīgi sekot līdzi notikumiem arī klātienē. Liels prieks par laimīgajām beigām! Pēc Kanārijām Intersport ir ieguvis pavisam jaunu nozīmi. :D
Es atvainojos, bet ko nozīmē “iespējams, ka man ir par mazu”? :D Kā var skrējējs ar 16 skriešanas apavu pāriem (Pēc Noskrien datiem) nezināt savu izmēru??
Laikam esmu pārāk apzinīga, bet man šķiet, ka, ja īsti nezini, kā ir skriet pa stāvām nogāzēm ar gludu zoli (vienalga, sauss, slapjš, raupjš un birstošs, vai ciets un plakans), tad 64km trail sacensībās to uzzināt ir tā kā par vēlu…
Katram ražotājam izmēru tabula atšķirās. Ir apavi ar kuriem 12km treniņā var noskriet, bet pēc 30 km ir pa mazu. Esmu ar dažiem pāriem nošāvis greizi. Labi ka ir Lauma, kas pamāca ;) Noskrēju 3 treniņus Tenerifē pa klintīm un akmeņiem un nebija ne vainas asfalta apaviem. Uzkāpu pat līdz 3500 pa sniegu. Bet dubļi un slapja klints vairs neiet cauri. No 20 Stirnabukiem pārīti esmu skrējis ar asfalta apaviem. Bet takas kā SB bija 10% no trases. Secinājumi…ja nebūtu lietus, tad varētu izvilkt ar asfalta apaviem.
Nepiekritīšu par tiem +2 izmēriem! Nu jau pēdējos 3-4 gadus ņemu apavus tieši vajadzīga izmēra un nav bijis neviens zils vai pat zaudēts nags, ja vien pirksti nav tikuši pret akmeni atsisti
Tenerizē HorizonTrail veikaliņu iesaku. Mazs, bet īpašnieks pats ir labs taku skrējējs un sacensību organizētājs.
http://horizontrail.es/contacto-horarios-localizacion/
Apavi, kas staigājot ir ok, no skrienot garāku gabalu, paliek par mazu… tas par mani. Un man izmērs dažādiem zīmoliem staigā vismaz 1.5 izmēru robežās…
Iespaidīga ultra pēc apaviem :D
Haha, es gaidīju, kāds ta nu būs skriešanas mocību apraksts, bet rādās, ka apavu izvēle bijusi tik traka, ka pats skrējiens palicis ēnā :D