Beidzot, beidzot es to izdarīju! Jau krietni vairāk par gadu nevarēju saņemties, lai uzrakstītu par sevis piekopto keto diētu. Tēma tomēr tik milzīgi plaša, ka nesapratu, no kura gala tai vispār ķerties klāt. Bet nu kādu galu atradu un no tā atritināju vienu mazmazītiņu pavedienu. To tagad kā ievadrakstu šajā tēmā iespējams izlasīt manā emuārā.
Noteikti kaut kad jāturpina šī tēma, bet, ņemot vērā, cik ilgi man nācās saņemties uz šo ievadrakstu, baidos ko konkrētu solīt.. Ja nu būtu kādas konkrētas apakštēmas, kas cilvēkiem interesē, tad būtu vieglāk iet tālāk..
km 
-
Atzīšos, ka esmu pēdējā laikā veiksmīgi samazinājusi ogļhidrātu patēriņu, bet ne pietiekoši lai teiktu, ka piekopju keto diētu! Vairāk cenšos uzņemt olbaltumvielas. Arī samazinot porciju ir izdevies panākt, ka svari sāk rādīt aizvien mazāku ciparu. Tā kā tauki ir labi.
Paldies ,labs raksts labprāt gaidīšu turpinājumu!
Provokatīvs virsraksts, izlasīšu gan!
Patika šis: “Pārtikas un zāļu ražotāju industrijas neatslābstoši kontrolē to, kas notiek ārstu un atbildīgo personu galvās, un es neloloju cerības, ka nākotnē tas varētu mainīties.”
Tā kā esmu par veģetāri/vegāno uztura atzaru, tad, protams, šis man nederēs. Taču, paldies, bija interesanti izlasīt.
Liels prieks, OreMan, ka esi ķēries pie šīs tēmas apgaismošanas!! Turklāt, ievadraksts skaidrs un [gandrīz 100%] pārliecinošs Tev izdevies, neieslīgstot pārāk sīkās detaļās.
Kāpēc “gandrīz”? Nu, vēl ir vāja cerība piesieties. Bet to gan vēlāk/citreiz. Šovakar nemāku savu piesiešanos noformulēt :)
Konkrēta … ne nu apakštēma, bet savtīgs jautājums:
vai šādā keto diētā organismam vēl vispār ir nepieciešams insulīns?
Ja ir, tad cik aptuveni % no “normālā” daudzuma? Tikpat, cik % no “normālās” ogļhidrātu devas vēl tiek uzņemti? Vai tomēr drusku vairāk?
Man ir kaut kā radies priekšstats (pirms vismaz 30 gadiem…), ka drusku insulīnu tomēr patērējam arī tauku metabolisma nodrošināšanai. Vai tas ir pareizs? (“Domāju, ka zinu”… vai pareizi domāju?)
Domāju, ka Tu domā pareizi, Anduli :) Procentus gan nezināšu, bet insulīns pavisam noteikti nekur nepazūd – manuprāt, [vismaz] divu iemeslu dēļ:
1) nav praktiski iespējams uzņemt nepārtraukti 0% ogļhidrātu, jo tie ir klāt gandrīz visur, un nemaz nevajag apēst tik daudz, lai izsauktu insulīna reakciju (šķiet, atceros kaut kur minētus ~10 gramus ogļhidrātu), to noteikti nav grūti dabūt gatavu arī keto diētā;
2) pat, ja pilnīgi izdotos izslēgt ogļhidrātu uzņemšanu, vēl paliek glikoneoģenēzes process, kurā glikoze tiek ražota no olbaltumvielām vai taukiem (lai nodrošinātu homeostāzi, kad glikozes līmenis asinīs krītas), un nekad jau nav tā, ka tiek saražots precīzi tik daudz glikozes, cik nepieciešams. Šis process ir viļņveidīgs – saražojam mazliet vairāk, tad darbs insulīnam, kurš lieko (un varbūt vēl nedaudz) atkal aizvāc, tad atkal pieražojam vēl mazliet, ja vajadzīgs, līdz iestājas līdzsvars. Bet šīs ir lēzenas un mierīgas svārstības, ne pīķi.
Bet vai insulīnam ir loma tieši pašā tauku metabolismā nesaistīti ar ogļhidrātiem, nemācēšu teikt. Pieļauju, ka varētu būt, jo insulīns ir ļoti daudzpusīgs hormons.
Paldies OreMan par rakstu. Gaidiju šo rakstu. Jo ļoti interesēja tavos rakstos pieminētā Keto diēta (ēšanas veids es labak teiktu). Diēta man vairāk saistās ar kaut ko tādu, ko tu dari un tad pārtreuc darīt, kas tāds, kas ir kādu laiku. Tāpēc diētas nebūtu labi ievērot, jo tas beidzās un atgriežas vecā dzīve :) labāk atrast pareizu ēšanas dzīvesveidu. Un izklausās ka Keto tads IR !!!
Ko teiksi, par šo – nesen biju pie gastroentrologa saistība ar mazo meitu 2,5g (viņai bija problemas pa lielam lietam izdarīt) un izrādijās ka bijām viņai pārbarojuši piena produktus, viņa apskairoja ka cilvēkam piena produkti vispar nav paredzēti un jalieto nav? Piens ir domāts teliņiem :)
Kas ar augļiem ? apelsīni, mandarīni, bumbieri, āboli ? tos lietojam ?
Man ļoti patika šis raksts, nezinu pat kāpēc, ļoti brīvi lasāms, kaut gan ogļhidrāti rakstā tiek samīdīti.
Nesen pieķēru sevi katru dienu pērkot saldumus un ēdot šokolādes, bija sajūta, ka trūkst enerģijas un apēdot šokolādi viss uzreiz kārtībā.
Tas apnika un 20 dienas pārtraucu ēst saldumus vispār, pārgāju uz riekstiem un augļiem. Ap trešo dienu bija ļoti grūti, šķiet, ka grauzu riekstus visu dienu, tagad jau otro mēnesi neesmu pircis nekādus saldumus, neprasās. Win.
Rakstam pietrūkst Tava ēdienkarte, ko Tu un cik daudz ēd , gribētos redzēt, varbūt pat varētu izmēģināt intereses pēc pamocīt sevi bez ogļhidrātiem.
Man jautājums par augu eļļām, no kurām esot jāizvairās. Vai tiešām sapratu pareizi – jebkura augu (olīvu, linsēklu, kokosriekstu) eļļa ir “slikta” saskaņā ar keto?
Līdzīgi kā Pēčam (bet ne dēļ ārsta vai bērna), radās pārdomas par piena produktiem – vai esi atsevišķi pētījis arī piena un tā produktu ietekmi uz organismu un cik tie nepieciešami, noderīgi vai nekaitīgi?
Un vēl… :) Saprotams, ka tas viss ir pētīts attiecībā uz cilvēkiem, bet es iedomājos par citiem zīdītājiem, kas ēd to, kas viņiem pieejams viņu dabiskajā vidē, piemēram, tie paši pērtiķveidīgie, no kuriem it kā esam cēlušies – viņu ēdienkartē ir daudz ogļhidrātu – vai viņu organismi ir tik būtiski atšķirīgi no mūsējiem, ka viņiem tie visi ļaunumi, ko ogļhidrāti var nest, nedraud?
Interesants un ilgi gaidīts raksts! Turpini, es noteikti lasīšu.
Linda, nesen lasīju ļoti labu viedokli par dažādu pārtikas produktu piemērotību cilvēka gremošanas sitēmai, kā atbildi uz versijām par to, kas ir un kas nav piemērots – cilvēku raksturo ātra spēja pielāgoties, līdz ar to nav tādu “nepiemērotu” produktu, ja protmas neskaitām klaji kaitīgos. Var atšķirties individuālā kāda produkta panesamība.
Linda, tas ka pērtiķi pārtiek tikai no banāniem ir mīts. Šimpanzes un citi lielie pērtiķi ir visēdāji. Viņi tāpat kā cilvēki, cūkas un lāči ēd visu, kam tiek klāt. Šimpanžu ēdienkartē ir putni, peles, vardes un pat mazo sugu pērtiķīši.
Interesanti lasīt, ko un kā ed citi :))
Ar mani vislabāk harmonizē Asingrupu diēta, kuru es esmu ievērojusi, pat neko par tādu nezinot, jo jau dabiski dzīves lielāko daļu esmu ēdusi to, kas arī būtu jāēd atbilstoši manai asingrupai (A). Atkāpes no minētās asingrupas saistītas ar skriešanu :) Tā kā atbilstoši A asingrupai ieteicamas mierīgas sportiskās aktivitātes, tad skriešana ir veicinājusi to, ka krietni palielinājies uzņemtās gaļas apjoms, bet dzels līmenis vienalga ir par zemu, lai būtu asinsdonors (pirms pievērsos skriešanai un pirmajos skriešanas gados kādas 12-13 reizes sanāca asinis ziedot).
Par piena produktiem- bērnībā ēdu un garšoja, bet tad ~8 gadu vecumā sākās piena nepanesamība, lai gan joprojām gāršoja. Tagad no piena produktiem vislabāk garšo šokolāde, patīk panašķēties ar sieriņiem + saldais krējums… protams, pa retam sanāk, ka sakārojas biepziens, vai jogurts, bet principā mierīgi var iztikt.
Domāju, ka mēs katrs esam malziet atšķirīgi un kas der vienam varbūt nemaz neder kādam citam, lai katram izdodas ieklausīties sevī un saprast, kas labāk… +protams, mērenība it visā
Uhh, cik daudz jautājumu! Atbildēšu pēc kārtas laika gaitā, kā es ko šobrīd saprotu :)
Pēča –> taisnība – ar vārdu `diēta` parasti saprotam kaut ko tādu nepastāvīgu, kaut kādu piespiedu ēšanas formu vai tml., bet īstenībā šī vārda nozīme ir cita – tas ir viss tas, ko lietojam uzturā. Pat nezinu, kad un kāpēc šis vārds zaudējis savu patieso nozīmi un pieņēmis Tevis minēto niansi.
Par pienu Tavai gastroenteroloģei ir zināma taisnība. Pirmsākumos cilvēks tiešām nav bijis paredzēts svešas sugas piena lietošanai (un cilvēks ir vienīgā suga, kas ar to nodarbojas). Zīdaiņi pienā esošo laktozi spēj pārstrādāt, bet pieaugot pamazām tiek samazināta darbība gēnam, kas ražo laktātu (enzīms, kas spēj sašķelt laktozi), tāpēc senatnē neviens pieaugušais pienu pārstrādāt nespēja. Taču kaut kad (varētu būt pirms kādiem 8000 gadiem) radās mutācija šajā gēnā, kas nozīmēja, ka gēns savu darbību ar laiku nezaudē. Līdz ar to cilvēki saglabāja spēju pārstrādāt piena laktozi arī pieaugušā vecumā. Skaidrs, ka šāda mutācija dot labumu indivīdam, tāpēc evolūcijas gaitā tā strauji izplatījās, un mūsdienās jau gandrīz pusei cilvēku ir šī mutācija, kā rezultātā tie spēj pārstrādāt laktozi. Tas ļoti atkarīgs no ģeogrāfijas – Japānā laktozes nepanesamība ir pat ap 90% iedzīvotāju, kamēr Eiropā tā ir vien ~5%. Tāpēc varam būt priecīgi, bet jāskatās individuāli, kā kurš to panes.
No otras puses – laktoze ir cukurs, tāpēc, ja lietojam piena produktus, jāskaita šis cukurs klāt kopējam cukura patēriņam, ja gribam, piemēram, sarēķināt, lai tas dienā nepārsniegtu tos ~50 gramus.
Ar augļiem ir cita lieta – tie satur fruktozi. Par fruktozi arī plānoju kaut kad rakstu, bet īsumā – fruktoze ir vēl sliktāks cukurs par glikozi.. Tāpēc kāds auglis ik pa laikam daudz nekaitēs (bet kas noteikti kaitēs – augļu sulas), bet kopumā ar augļiem aizrauties nevajag.
“Pirmsākumos cilvēks tiešām nav bijis paredzēts svešas sugas piena lietošanai (un cilvēks ir vienīgā suga, kas ar to nodarbojas).”
Kaķis arī :)
“kopumā ar augļiem aizrauties nevajag.”
Būs interesanti pēc gadiem 20 atskatīties uz mums zināmo augļēdāju (fruitarians) un taukēdāju pieredzi… ;)
P.S. Paldies par atbildi uz vakardienas jautājumu par insulīnu! Tās blakusrezultāts: cerības nopietni piesieties keto diētai pavisam sarukušas..
Ir izpētīts, kas notiek ēdot +40% kaloriju vairāk kā iztērē pie nemainīga ogļhidrātu daudzuma. Mainot olbaltumvielu un tauku proporciju noskaidrojās, ka muskuļu masas pieaugums ir tieši proporcionāls apēstajām olbaltumvielām, bet tauku masas pieaugums ir nemainīgs neatkarīgi no uzņemtā tauku daudzuma. Tas nozīmē, ka ir kāds tauku uzņemšanu ierobežojošs faktors, kas limitē maksimālo no taukiem uzņemamo kaloriju daudzumu. Lai nezaudētu muskuļu masu, jāēd vismaz 78 g olbaltumvielu dienā, kas ir krietni vairāk par amerikāņu ieteikto 56 g minimumu.
Secinājumi ir vienkārši. Ja gribat ātri pieņemies svarā, ēdiet beztauku diētu – olbaltumvielas un ogļhidrātus. Ja gribat ātri notievēt – ēdiet tikai taukus. Ja gribat vienlaicīgi notievēt un audzēt muskuļus, ēdiet taukus un olbaltumvielas – gaļu, zivis, olas, biezpienu, sieru un riekstus.
JurģisK –> paldies par ieteikumu kādam no nākamajiem rakstiem par konkrētu ēdienkarti, apdomāšu to.
Tas labi, ka atteicies no saldumiem, pirmais solis ceļā uz labāku veselību. Bet, starp citu, riekstos mēdz būt diezgan augsts kopējais ogļhidrātu saturs (atkarīgs no riekstu veida), tāpēc, ja tos `grauzi visu dienu`, tad, visticamāk, uzņēmi arī pietiekami daudz ogļhidrātu, lai papildus saldumi vairs neprasītos. Tas nav gluži keto, bet, protams, daudz labāks variants par saldumiem :)
Interesanti, cik % VSK Noskrien biedru nav visēdāji? :) ;) OreMan nav, ansiso nav, pat es neesmu … vēl noteikti krietns bariņš…
Lindams –> nē, tik traki nav, tās visas nav tās, kuras tradicionāli saprot ar izteicienu `augu eļļa`. Nezinu, laikam jāšķiro `augi` un `augļi`. Kokosriekstu eļļa, piemēram, ir viens no vislabākajiem tauku avotiem, ko uzturā vajadzētu lietot regulāri. Tā turklāt der gan vienkāršai lietošanai, gan cepšanai, jo pamatā satur piesātinātās taukskābes, kas augstā temperatūrā neoksidējas un līdz ar to nekļūst `indīgas`. Arī olīveļļa ļoti laba, ja ir aukstā spieduma. Linsēklu eļļa, savukārt, satur ļoti daudz polinepiesātinātās taukskābes, tāpēc to nedrīkst lietot cepšanā.
Galvenais, kas jāskatās, lai eļļa nebūtu pārstrādāta augstā temperatūrā (rafinēta). Rafinētās metam miskastē uzreiz. No pārējām skatāmies tauku sadalījumu pa piesātinājuma līmeņiem – jo vairāk piesātināto taukskābju, jo labāk, der arī mononepiesātinātās, ja gribam eļļu izmantot cepšanā, bet polinepiesātinātās varam lietot vienīgi aukstā veidā, turklāt ar tām vispār nevajag ļoti aizrauties. Šeku var palasīties par šo tēmu, ja interesē konkrētāk, kādas eļļas kam der – http://authoritynutrition.com/healthy-cooking-oils
Nu jā, par piena produktiem jau rakstīju pāris komentārus augstāk, bet galvenā domā – ja Tev nav laktozes nepanesamība, tad tos var droši lietot uzturā, pieņemot, ka tiek ievērota mērenība kopējā patērēto ogļhidrātu daudzumā.
Un vēl… :) Lielākoties jau pētījumi iesākas nevis ar cilvēkiem, bet gan ar modeļu organismiem, tādiem kā nematodes, augļu mušiņas vai žurkas. Daudz ko no tā var attiecināt uz cilvēkiem, izvirzot hipotēzes un pēc tam tās reāli pārbaudot, jo, piemēram, ar žurkām mums (mūsu genomam) ir ap 90% līdzība. Par šimpanzēm jau dot pareizi pateica, bet kopējais šo pērtiķu uzņemtās pārtikas sadalījums pa uzturvielu grupām nav man zināms.
Inga_K –> vai tas raksts bija tikai viedoklis, vai arī tur bija kādi pamatojumi? Vari iedot uz to saiti, ja tāda eksistē, man būtu interesanti palasīt, jo tas izklausās pārāk neticami, lai būtu taisnība :)
pulvermuca –> asinsgrupu diētai nav pilnīgi nekāda zinātniskā pamatojuma, bet pieņemu, ka var nostrādāt arī placebo – ja Tev der, tad viss kārtībā.
Šis man lika pasmaidīt – `Tagad no piena produktiem vislabāk garšo šokolāde` :)
Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Vakar Andulis uzdeva jautājumu par insulīnu, un šodien pavisam neviļus citā sakarā uzgāju šo video – https://www.youtube.com/watch?v=FcLoaVNQ3rc#t=15
Šeit, manuprāt, atbildēts uz lielu daļu no Anduļa jautājuma, turklāt ļoti labi un saprotami izklāstīts. Noteikti iesaku visiem noskatīties!
Uhh, nu gan jāiet beidzot paskriet..
P.S. Nesapratu gan, kāpēc Tev, Anduli, sarukušas cerības, jo manā izpratnē tām vajadzētu lēkt laukā caur jumtu..
Gaidīju šo rakstu, paldies. Daudzas lietas tapa skaidrākas.
Dažus mēnešus atpakaļ veicu keto eksperimentu uz sevis, diemžēl izturēju vien 2 nedēļas. Iemesls kādēļ pārtraucu – nespēks, galvassāpes un nelaba dūša visas dienas garumā. Iespējams, kaut ko darīju nepareizi.
ilva, gluži pretēji – izklausās, ka Tu visu darīji ļoti pareizi. Tevis minētie simptomi ir dabiski pārejas procesā, kas var ilgt dažas nedēļas, jo organisms ir spiests pārslēgties no glizkozes uz ketoniem. Tas ir tāpat kā ar jebkuru atkarību, un atkarība no cukura ir ļoti nopietna (cukurs smadzenēs stimulē tos pašus centrus, ko kokaīns), tāpēc tikšana no tā vaļā nav joka lieta. Bet par to ir jāpriecājas, organisms tādējādi tiek atindēts un, kad tiksi tam pāri, viņš Tev pateiksies :)
OreMan, diemžēl neatceros ne kur es to lasīju, ne arī to, vai tas bija tikai kā viedoklis, vai kāds pamatots pētījums.
OreMan paldies par atbildēm. Teikšu tā, manā domāšana ir notikusi zemestrīce!!! Mazliet par sevi: agrāk skrēju, tad mainijās dzīve aprecējos/mazais palaidos slinkumā:) neko nedarīju 2 gadus (sporta ziņā) + ēšana briesmīga – aliņš, čipšu paka un saldumi bija mana ik vakara izklaide :) tad saņēmos un nu jau kādus 2-3 mēnešus esmu šeit, skrienu, esmu atpakaļ :) svars krīt fiziskais uzlabojas. Paralēli meklēju savu jauno dzīvi ēšanā, nonācu pie savas apgaismības caur vienu grāmatu. Grāmata būvēta uz 10 pamatprincipiem (aizsūtiju tev epastā principus). Galvenā doma uzņemt olbaltumvielas kopā ar saliktiem ogļhidrātiem, ar domu, šāda pārtika lēni pārstrādājas un enerģija pietiek ilgam laikam + ir veselīga. Pēc tā, tagad arī vadījos. Bet lasu, ka Keto ir kas daudz spēcīgāks! Ir daudzi jautājumi. Jāpierakstās pie tevis uz konsultāciju :) Ienaca prātā ideja – jāorganizē tāda kā lekcija “keto ēšana + sasaistē ar skriešanu” redzu arī citiem ir liela interese uzināt vairak.
Droši vien individuāli, bet mans ķermenis 2-3 mēnešu laikā tā arī nespēja pārslēgties uz Keto diētu. Sāku just patstāvīgu vājumus un, kad vienā treniņā debesis ar zemi jaucās, kopā pieliku punktu eksperimentam. Tad pievērsos glikēmiskajiem indeksiem GI) un aizgāja tā lieta. Produkti ar augstu GI (parasti satur daudz cieti) ătri sadalās un insulīna līmenis spēcīgi nosvārstās, savukārt produkti ar zemu GI insulīnu izdala pakāpeniski, attiecīgi insulīns turās stabils, turklāt man ir lielākas iespējas variēt ar skābiem/sārmainiem produktiem. Savas pieredzes dēļ skeptiski skatos uz Keto diētas piesolītajiem brīnumiem.
Iespējams, OreMan jau kādreiz forumā ir stāstījis – bet izskatās, ka noderētu vēlreiz instrukcija/recepte/vadlīnijas, kā PAREIZI pārslēgties uz keto diētu tiem, kas vēlētos.. kam pievērst uzmanību.. kādu simptomu un/vai analīžu rezultātu gadījumā pārtraukt eksperimentu..
Redz, cik nu es spēju toreiz salasīt pa dažādiem avotiem un parunājoties ar uztura speciālistu, kas pats ir sportists, ieteikums bija pakāpeniski pāriet, ko būtībā arī darīju. Pāreja notika 3 fāzēs, kur trešā fāze jau faktiski bija minimāla ogļhidrātu uzņemšana (ciparus un ēdienreizes vairs neatceros un pierakstus arī izskatās esmu nolikusi, tā lai nepazūd:)); Mans secinājums bija, ka man jāatgriežas 2.fāzē; Tad sāku interesēties par glikēmiskajiem indeksiem, t.i., ēdieni ar zemu/vidēji zemu GI. Lai gan šīs 2 filosofijas liekas pretrunīgas, brīdī, kad nonāk līdz reālām ēdienreizēm, praktiskais izpildījums ir ļoti līdzīgas, tik Gi gadījumā rieksti (ne visi), ir akceptējami, bet Keto gadījumā – izrādās ne ļoti, līdzīgi ir ar augļiem; Piem. zaļi banāni ir ar vidēju GI, gatavi – ar augstu; Pēc Keto principiem banāni nerekomendējas, GI gadījumā – zaļus var pašņakarēt.
Man liekas, ka vienīgais mērinstruments ir pašsajūtas, protams, mana kļūda un stūrgalvība, ka vienmēr jāmēģina iet līdz galam:)
Paldies, lielisks raksts, pats arī esmu mēģinājis vairākus mēnešus, atsauksmes viennozīmīgi labas. Ja bija sajūta ka mazliet bezspēks sākumā, tad vairāk taukus uzņēmu, ķermenis pierada un jau pēc pāris nedēļām varētu garos gabalus (30+) skriet bez problēmām.
Anduli, nav jau tādas vienas receptes, kā uzsākt. Manuprāt, ir divi varianti:
1) sākt pamazām – vispirms atteikties no visiem vienkāršajiem cukuriem un saldumiem, pēc tam atteikties no produktiem, kuru sastāvā ir daudz cukuru vai ogļhidrātu ar augstu glikēmisko indeksu (baltmaize, kartupeļi, makaroni, baltie rīsi) un tad jau kā pādējais solis – visu pāri palikušo ogļhidrātu izslēgšana;
2) uzreiz atmest visus ogļhidrātus.
Īsti neesmu drošs, kurš variants labāks. Es laikam darīju kaut ko pa vidu – gribēju atmest visu, bet tā uzreiz nesanāca, vājš raksturs laikam. Tā nu laika gaitā tikai atteicos no visa sliktā. Visur teikts, ka pārejas procesā jābūt nogurumam, galvassāpēm un visam tam pārējam, bet man nekā no tā visa nebija. Bet shahs redz kur min citu pieredzi, tā kā var būs visādi. Īstenībā man ir sava teorija par šo – ja nenomet gluži visus ogļhidrātus uz nulli, bet atstāj pavisam mazliet vairāk par to slieksni, zem kura sākas intensīva ketonu ražošana, tad būs vissliktāk – ar esošo glikozi smadzenēm īsti nepietiek, bet ketonu ražošana arī vēl nav uzsākta, sanāk ne šis, ne tas. Tāpēc, manuprāt, būtu visprātīgāk atmest uzreiz visu.
Kas vēl jāievēro? Noteikti jāseko līdzi, lai pietiekami daudz tiktu uzņemti tauki. Keto diētā nepietiek tikai ar ogļhidrātu izslēgšanu, noteikti nepieciešams ēst daudz taukus un nepārspīlēt ar olbaltumvielām. Ja būs, piemēram, ļoti daudz netaukainas gaļas (daudz olbaltumvielu), sāksies pastiprināta glikoneoģenēze un atkal asinīs būs pilns glikozes – nekāda labuma. Kā jau Milbegs ieteicis – ja rodas bezspēks, varbūt der palielināt tauku patēriņu.
Vēl viena derīga lieta – ketometrs. Tādu var nopirkt par dažiem eiro (mēdz būt viens aparāts, ar kuru var mērīt gan glikozi, gan ketonus). Ar to der šad tad pamērīt ketonu līmeni asinīs, jo pēc sajūtām to nevar noteikt (vismaz sākumā), vai esi keto zonā un dari visu pareizi. Es veicu mērījumus katru dienu, vienkārši intereses pēc, jo patīk statistika :)
shahs, varbūt tu par maz taukus ēdi?
OreMan, paldies par rakstu. Pašai gribas arī pamēģināt, bet bail eksperimentēt, kamēr bērnu baroju. Pārtraukšu, tad gan noteikti izmēģināšu.
Un kāds ir glikogēna līmenis(daudzums) organismā praktizējot šādu striktu keto dietu??? Mani interesē OreMan glikogēna rezerves, salīdzinot ar parasta uztura, analogas treninslodzes maratonistu?
Tieši par savu glikogēna līmeni nemācēšu teikt, nav mērīts. Bet vispārīgi keto diētas gadījumā uzkrātais glikogēns, protams, būs mazāk kā parasti. Bet jautājums ir, vai tam ir nozīme.. Pamata ideja keto diētai ir tāda, ka glikozes vietā tiek dedzināti tauki, tāpēc glikogēna rezerves var pat palikt neizmantotas. Organisms tiek tik ļoti pieradināts pie tauku pārstrādes, ka glikogēnu tas taupa īpašas nepieciešamības gadījumiem (piemēram, sprintam sacensību beigu daļā), un arī tad tas to izmanto daudz taupīgāk. Ir dzirdēts, ka, piemēram, keto diētā tiek uzkrāta tikai puse no tā glikogēna apjoma, kas ir iespējams ogļhidrātu diētas gadījumā, bet tas tiek izmantots četras reizes taupīgāk, efektīvāk, līdz ar ko patiesībā labums no šī glikogēna ir divreiz lielāks kā ogļhidrātu diētas gadījumā.
Paldies. tas automatiski izslēdz šādas dietās praktizēšanu distancēs īsākās par maratonu, ja sportistam(skrējējam) ir būtisks viņa saniegtais rezultāts. Jo līdz 30-35 km ir iepējams skriet “dedzinot” glikogēnu. Pie attiecīgas trenētības protams.
Protams, ir iespējams dedzināt glikogēnu. Tāpat iespējams to nededzināt un skriet ne sliktāk.
Bet vai bez galējībām iztikt nav iespējams? Izmantot paralēli ogļhidrātus un taukus…
Kad organisms ir adaptējies izmantot taukus, var uzņemt ogļhidrātus cikliski; pārslēgšanās atpakaļ uz tauku metabolismu notiek daudz vieglāk nekā adaptācijas fāzē. Un slodzes laikā var uzņemt nelielu daudzumu OH, neapturot ketonu veidošanos.
Man jautajums Oreman: Ja Tev kaads uzdaavinaatu “Cielaviju”, kaads buutu taas taalaakais liktenis? :D
druupij, man kā reiz šāda problēma bija jārisina pērnā gada 15. novembrī, kad minēto cielavu saņēmu dāvanā kopā ar kefīra kausu. Postā nekas neaizgāja – sarīkojām pasēdēšanu ar draugiem.
Labi gan, ka Cielavinja bij tomeer noderiiga :)
OreMan, varbūt personīgs jautājums, bet vai Tev nav neiroloģiskas saslimšanas? Atradu, ka keto diētu iesaka pie neiroloģiskām saslimšanām. Epilepsijas slimniekiem tā ir viena no ārstēšanās kursa sastāvdaļām! Tā pat ir speicāli izstrādāta epilepsijas slimniekiem!
Jā un nē!
Jā – keto diētu jau teju gadsimtu ilgi izmanto kā efektīvu līdzekli pret epilepsiju, tāpat arī pret dažādām citām pamatā bērnu neiroloģiskām kaitēm, tādām kā autismu un ADHD.
Nē – man nav nekādu neiroloģisku saslimšanu :)
nu, skaidrs tad paša griba! Domāju, ka varbūt dzīve piespiež!
Ļoti alternatīvs viedoklis, interesants eksperiments, bet ir daži jautājumi:
1) Par ketonvielām – tās spēj izmantot gandrīz visi audi, izņemot nervu audus. Smadzenēm ir vajadzīga glikoze, kuras šajā gadījumā tik pat kā nav. Bet pateicoties glikoneoģenēzei, laikam, tiek saražota nepieciešams glikozes daudzums.
Jautājums tieši personisks – vai nav pasliktinājies atmiņa, domāšanas ātrums un t.l.?
2) Vai tad nevar izveidoties ketoacidoze ketonvielu pārprodukcijas dēļ?
3) Lai uzņemt taukus galvenokārt ir nepieciešama žults, kuru ražo aknas. 4) Ja tiek konstanti lietoti uzturā tauki, vai tā nav pārāk liela slodze uz aknām?
5) Kā ir ar zema blīvuma lipoproteīniem? Vai tad viņiem nav krietni jāpieaug tāda uztura dēļ?
6) Atgriežoties pie ketonvielām – ļoti jocīgs jautājums, bet vai tad nav pastāvīgas acetona smakas?
IviBoy, paskaties arī komentārus (pie paša emuāra ieraksta, ne šeit). Krietna daļa jautājumu jau uzdoti un apspriesti. Nemanu vienīgi #5 (par ZBL).
Nocitēšu vienu tur redzētu OreMan atbildi:
“Tas, ka smadzenes enerģijas ražošanai var izmantot vienīgi glikozi, ir ļoti daudz dzirdēts, taču patiesībā tas ir mīts. Smadzenes spēj izmantot arī ketonus, ja tām ļauj adaptēties, un turklāt no tiem enerģiju spēj ražot daudz efektīvāk, nekā no glikozes (īsumā par to var, piemēram, šeit palasīties – http://blogs.scientificamerican.com/mind-guest-blog/2013/10/01/the-fat-fueled-brain-unnatural-or-advantageous).”
P.S. Patīk piezīme Vikipēdijas raksta http://en.wikipedia.org/wiki/Ketosis pašā sākumā – “Not to be confused with ketoacidosis”..
Vispār dzīvojot uz Kremļa diētas, kas paredzēja arī tauku lietošanu, visu laiku raustījos par aknām. Jo zināju, ka var uzkrāties kaitīgas vielas ar kuram šis draudziņš neiktu galā un varu norauties pa aknām. Tāpēc daudz lietoju ūdeni, kas mani noveda līdz biežai tualetes apmeklēšanai. Sapratu, ka tādu dzīvi ilgi dzīvot nevaru. Aizbraucot mājās, mamma speciāli parūpējas – sacep cepumus, braunijus, uzvara makaronus, uzvara zupu un kartupeļiem, bet man kaut kāda diēta. Ilgi arī nevarēju izturēt diētu, jo slēdzoties nost no OH bija galvas reiboņi – es nevaru darbā pateikt “nē, nebraukšu uz Cēsīm, jo atslēdzos no OH un man galva sāp”. Tāpēc beidzu sevi mocīt un atkal lietoju OH. Varbūt biroja žurkām tādas parējas der, manai profesijai neder.
Paldies par interesantiem un saturīgiem jautājumiem, IviBoy! Pamatā Andulis jau pareizi atbildējis, kur meklēt lielāko daļu atbilžu. Varu vēl tikai piebilst pāris lietas:
1) Jā, tas ir mīts. Smadzenes spēj ļoti labi izmantot ketonus, un uz pliku glikoneoģenēzi tām nav jāpaļaujas. Man nav nekas pasliktinājies.
2) Ketoacedoze veseliem indivīdiem nevar izveidoties, jo ketonvielu producēšana ir pašierobežojošs process – kolīdz krītas insulīna līmenis kā atbildes reakcija uz glikozes līmeņa krišanos, tā sāk atbrīvoties taukskābes, no kurām aknas sāk ražot ketonvielas, un papildus tam sāk notikt glikoneoģenēzes process, lai kompensētu krītošo glikozes līmeni. Glikozes līmenis tātad sāk pieaugt, insulīna līmenis līdz ar to arī, un tad atkal nedaudz nobremzē brīvo taukskābju izdalīšanos un līdz ar to ketonvielu ražošanu. Cita lieta, ja ir 1. tipa diabēts – tad insulīns netiek izdalītes un ketoni tiek ražoti arvien vairāk un vairāk, līdz iestājas ketoacedoze. 2. tipa diabēta gadījumā it kā ketoacedoze pamatā neiestājas, jo ar to insulīnu, kas tiek ražots, pietiekot, lai procesu pietiekami nobremzētu, taču esot arī izņēmuma gadījumi.
5) LDL (jeb ZBL) mēdz palielināties keto diētas gadījumā, taču tas uzreiz nenozīmē kaut ko sliktu. Agrāk domāja, ka LDL ir `sliktais holesterīns`, bet patiesībā LDL ir [vismaz] divu veidu – ir mazās, blīvākās daļiņas, kas var izraisīt aterosklerozi, un ir lielās, `pufīgās` (jeb mazāk blīvās) daļiņas, kas ir nekaitīgas. Keto diēta izraisa pufīgo daļiņu savairošanos. COH diēta izraisa mazo, blīvo daļiņu savairošanos..
6) Acetona smaka mēdz parādīties, kad indivīds sasniedzis pietiekami stipru ketozi. Kamēr BOH (netahidroksibutirāts, galvenā ketonviela) koncentrācija ir tikai nedaudz virs ketozes normas (virs ~0.5 mmol/l), tikmēr acetoacetons (otra ketonviela) vēl neliek par sevi manīt. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka to varu sākt just pie varbūt ~3 mmol/l. Vakar pēc 52 h badošanās sasniedzu 4.4 mmol/l, tad bija stipri jūtams. Lai gan par šo jautājumu vēl būtu interesanti papētīt, vai tiešām ir šāda korelācija starp BOH un acetoacetona līmeni, varbūt katra no šīm ketonvielām tomēr tiek pārstrādāta dažādi un var panākt, lai BOH līmenis ir pietiekami augsts, bet acetoacetāta līmenis pietiekami zems. To nezinu.
Izklausās pēc baigā kosmosa:) Kāds ir sajūtas pēc 2 diennakšu badošanās noskriet 8 km ar ātrumu 4.5 min/km? Un kāds ir SPORTISKAIS labums no tik naidīgas neēšanas?
Labumi no badošanās ir daudz – gan sportiski (uzlabojas tauku metabolisms), gan vispārējās veselības (palēninās novecošanās provesu, ilgāks dzīves ilgums, arī visas ar tauku metamobisma uzlabošanos saistītās lietas). Skriešajas sajūtas mēdz būt dažādas, pamatā jau vieglāk skriet, ja vēderā nekas netraucē.
Paldies par atbildēm. Oreman, lūgums – vai tu varētu kaut kad vēlāk nopublicēt savas analīzes? Tieši interesē LZBL un ZBL koncentrācijas, hormonāls stāvoklis, aknu stāvoklis (izmērs, blīvums)? Būtu vispār forši uzzināt, kas īsti notiek asinsvados, vai tiešām ir tā, ka tur neveidojas skleroze?
Vispārīgi runājot – visa šī diēta izskatās tik laba, tik veselīga, bet rodas jautājums: kāpēc lielāka daļa no cilvēkiem visā pasaulē tomēr patērē balansētu uzturu, nevis tikai taukus un olbaltumvielas un pavisam minimāli ogļhidrātus?
Kāpēc lielākā daļa cilvēki tā rīkojas? Bet kāpēc lielākā daļa cilvēku skrien apavos? Kāpēc lielākā daļa lieto medikamentus? Kāpēc lielākā daļa vispār izvēlas slimot? Kāpēc lielākā daļa pērk nevajadzīgas mantas? Utt.. Atbilde ir pa lielam viena – nenormāls dažādu industriju lobijs! Coca-cola neko nenopelnīs, izglītojot cilvēkus, tāpat arī McDonalds, graudaugu ražotāji utt. Protams, vēl citi faktori – cilvēku neinformētība, vienaldzība un individuālie faktori.
Bet, ja kaut kad veikšu analīzes, tad noteikti nopublicēšu.
OreMan Tev atbildēs, ka cilvēki dzīvo melos un neziņā un uztura speciālisti (un vispār ārsti) ir tumsoņas!
uzspējām reizē!
Nu jā, visur pie vainas ir industriju lobijs. Mana doma bija tāda, ka mēs dzīvojām šajā pasaulē jau vairākus tūkstošus gadus un kaut kā izveidojās racionālais uzturs, ne jau ražotāji pie vainas. Ja tiešām šī diēta būtu tik laba un veselīga, tad nu diez vai mēs mūsdienās ēstu augļus, graudaugus un saldumus vispār. Bet nu šīs jautājums nav saistīts ar tēmu un nav jēgas strīdēties par tādām lietām, jo katram ir savs uzskats, un katram sava patiesība.
Oreman, vai tu esi pētījis kā šī diēta ietekmē cilvēkus, kuriem ir mazkustīgs dzīves veids? Jo tauki satur 2reiz vairāk enerģijas nekā ogļhidrāti un līdz ar to būtu jāēd 2reiz mazāk pārtikas. Bet pat ēdot ogļhidrātus, dažiem cilvēkiem ir grūti sevi kontrolēt, kur nu vēl taukus.
IviBoy, “Bet pat ēdot ogļhidrātus, dažiem cilvēkiem ir grūti sevi kontrolēt, kur nu vēl taukus” – manuprāt šo ēdot taukus ir daudz vieglak kontrolēt, jo ogļhidrāti jau ir visādi, un pati esmu ievērojusi, ka apēdot 1/2 šokolādes tāfelīti apstāties ir baigi grūti, bet savukārt ēdot taukus šitāda lieta nav novērota :)
Vai tas `Nu jā, visur pie vainas ir industriju lobijs` bija domāts kā sarkasms vai kaut kāda neticība, ka tā ir?
Bet uz otro daļu, kas sākās ar `Oreman, vai tu esi pētījis` mana atbilde ir `jā`. Bet tagad slinkums rakstīt atkal garu palagu ar skaidrojumiem par visiem šiem aspektiem – kustīgumu, enerģijas blīvumu, pārtikas kaloritāti, paškontroles mehānismiem.. Turklāt Agy man Facebook aizliedza cilvēkiem šīs lietas skaidrot :) Tas it kā varētu manu slinkumu attaisnot.. No otras puses – mīti nevar pastāvēt mūžīgi, patiesība vienmēr uzvar, tā kā agrāk vai vēlāk visas šīs lietas kļūs par common sense. Baidos vienīgi, ka vēl ne manas dzīves laikā.
Atļaušos iespraukties…
Ko tad nozīmē “racionālais” uzturs?? Diez vai tas ir sinonīms “visveselīgākajam”.
Cilvēki vienkārši vairākus tūkstošus gadu ir ēduši to, ko var lētāk vai ar mazāku piepūli dabūt; kas garšo (mūsdienās tātad – piebāzts ar garšas pastiprinātājiem, uzlabotājiem, u.t.t.); ko dod; mūsdienās – ko reklamē.
Agrākajos gadu simtos un tūkstošos nez vai tautas vairākums sev par mērķi izvirzīja “ēst maksimāli pareizi” ;) Varbūt tikai pēdējie gadu desmiti ir atšķirīgi šajā ziņā. Daļai.
Inga_K, šokolādes tāfelīte nav tas tīrākais ogļhidrātu pārtikas piemērs :) Teiksim, manis pašlaik ēstā satur gan 52% OH, bet tai pašā laikā arī 31% tauku. Citām šie procenti var drusku atšķirties, bet krietna daļa tauku būs jebkurā gadījumā :)
“ēdot taukus šitāda lieta nav novērota” — Kā tad nu nav. Savulaik (jaunībā) reizēm izleksēju skābā krējuma burciņu (~250 g vai tml.) vienā piegājienā :D Garšoja…
Nu krējumu vai sviestu šitā nekad neesmu ēdusi :)
Es kaut kur lasīju, ka smadzenes reaģējot uz cukuru līdzīgi kā uz kokaīnu, tāpēc esot grūti apstāites rīt šokolādi un citus saldumus. Man šodien darbā roka paslīdēja uz konfektēm. Un tā notiek kā ar šokolādes konfektēm, tā ar gotiņām, kurās jādomā, taču nav tik daudz tauku kā šokolādē, bet tā pat laicīgi apstāties grūti. Ar melno šokolādi ir vieglāk, bet gadās jau tai rokai arī uz tās paslīdēt ;)
Ar “Nu jā, visur pie vainas ir industriju lobijs” gribēju teikt, ka šo argumentu visbiežāk izmanto runājot par globālām veselības problēmām. (Viens no populārākiem argumentiem piemēram tiem, kas ir pret vakcīnām). Jo ir ļoti viegli pateikt, ka visi bagātie ražotāji tikai un vienīgi domā kā lai sabojāt visiem veselību un tādējādi iegūt naudu. Un tāpēc tagad būtu jāatteicas no tā, ko tie ražotāji mums piedāvā.
Inga_K tas spilgtākais piemērs ir tas pats junk food no slavenā mcDonalda.
Var taču mierīgi apēst vislielāko porciju, kas tur ir un tik un tā bada sajūta paliks, bet kaloriju patēriņš būs milzīgs.
Vai racionāls un visveselīgākais uzturs ir viens un tas pats? Protams, nē. Tā, tiem kam ir fenilketonūrija, ir jāsamazina fenialanīna daudzumu sava uzturā par 80%. Tāds uzturs būs veselīgs, bet nebūs racionāls. Jo lai to panāktu, būs jālieto speciāli ražotu pārtiku, kas nav racionāli, jo šī pārtika ir dārgāka un ne visur ir pieejama.
Vēl viena no keto diētas problēmām – tādu pārtiku ir diezgan grūti sagremot. Tā ilgāk paliek gan kuņģī, gan zarnās, izraisot to pastiprinātu darbību, kas nemaz nav labi. Arī aknas tiek ļoti aktīvi noslogotas, jo tām visu laiku jāražo žults, lai emuļģēt taukus.
Arī man ir aizdomas, šīs diētas dēļ pastiprināti veidosies brīvie radikāļi. Ja ir stipra ģenētiska predispozīcija uz vēzi (it sevišķi kolorektālo) tad šī diēta mēdz palielināt risku. Kaut vai ir apgalvots, ka vēža šūnas nespēj izmantot ketonvielas, nav skaidrots kāpēc. Esmu ieguglējis šo tēmu, bet neatradu nevienu ticamu pētījumu, kas to apstiprinātu. Manuprāt, tas ir mīts. Jo vēža šūnas funkcionē līdzīgi normālajām, bet bez kontroles, kuru realizē ģenētiskie mehānismi. Tad kāpēc šīs šūnas zaudē savu spēju izmantot ketonvielas, man nav skaidrs. Protams, neesmu ģenētiķis un nevaru neko apgalvot, var būt tam ir loģisks skaidrojums.
Vispār, uzskatu ka jebkura diēta, ja tā tikai nav obligāta no medicīniskas skates punkta (kā fenilketonūrijas gadījumā, vai ja ir ļoti stipra predizpozīja uz 1. tipa diabētu), ir kaitīga vairāk vai mazāk. Ir jāklausās savu organismu un mēģināt saprast, kas īsti tam pašlaik vajag. Tā, man citreiz ir tā, ka ēdu tikai augļus. Un citreiz tā, ka tikai gaļu ar piena produktiem. Protams būtu vēlams izslēgt no uztura junk food, it sevišķi, kurā ir daudz trans- tauk skābes, vai ķīmiskie piemaisījumi (kuri var darboties līdzīgi brīviem radikāļiem). Bet izslēgt pilnīgi visus ogļhidrātus vai arī pilnīgi visus taukus nemaz nav veselīgi.
IviBoy, par industrijas lobiju labs piemērs ir benzīna piedeva tetraetilsvins. Par taukiem un ogļhidrātiem ir cits stāsts. Pirms daždesmit gadiem Pasaule pamanīja, ka strauji pieaug sirds un asinsvadu slimību īpatsvars populācijā dēļ aptaukošanās. Par vainīgo tika atzīti tauki un parādījās beztauku diēta. Industrija uz to atbildēja ar beztauku un maztauku produktiem. Tagad ir izpētīts, ka beztauku diēta nepalīdz cīnīties ar lieko svaru un populācija ir kļuvusi vēl resnāka. Un izrādās, ka ir tieši otrādi – tauku diēta palīdz notievēt.
Ehh, ja visa šī enerģija, ar kādu daži pretojas patiesībai, tiktu ieguldīta patiesības tālākizplatīšanā un skaidrošanā, kādi būtu rezultāti!
IviBoy, iesaku izlasīt Gary Taubes grāmatu `Good calories, bad calories`, tur ir viss! Arī par vēzi tostarp. Tur ir arī milzums atsauču uz pētījumiem, ja tieši tie interesē.
Oreman, paldies par ieteikumu. Pierakstīju šo grāmatu sarakstā pie grāmatām, kuras man iesaka izlasīt. Noteikti to arī izdarīšu.
Bet patiesība diemžēl nekad nevar būt viena :) Un tas, kas vienam ir labi, otram būs pretēji.
Keto dietas pieredze ir arī šāda:
A year ago, I would’ve given this book 5+ stars. I read this book along with ‘Good Calories, Bad Calories’, The Atkins Diet, ‘How I Gave Up my Low Fat Diet and Lost 40 Pounds”, “Wheat Belly” and many many more. I watched Gary Taubes videos on YouTube and was very convinced that doing this diet was the right thing to do.
I started the diet in September of 2011 and lost 10 pounds the first month. I was thrilled. However, my weight loss stopped and my constipation was horrible. I was eating lots vegetables and salads, but it made no difference. I added psyllium husk and still no difference. After two months, my constipation problems resolved and I thought that my body had simply adjusted. I continued this way of eating afraid of gaining the 10 pounds back. I kept checking the strips to make sure I stayed in ketosis and was very strict with my diet. I ate “healthy” the way it indicated in all these books. I had lots of vegetables and a handful of berries each day, along with the regular meat, eggs and cheeses with no bread and no sugar. By February of 2012, I had a visible tumor on my neck. This scared the heck out of me, but I thought, “this can’t be cancer….cancer feeds on sugar right?” Well, sure enough, it was a thyroid tumor. Now, these tumors are usually very treatable and not aggressive. However, after my surgery, I was told by my surgeon that it was very unusual to have this kind of tumor behave so aggressively and invade so many lymph nodes around my neck.
Can you imagine how confused I was? Here I’d been on this no sugar, no carb diet for the last 6 months and yet…..a tumor had grown rapidly and aggressively in my neck.
After researching for many many months as to how this could be, I came across some articles that say that ketones fuel tumors. I had a huge ‘Aha’ moment. This is another alternative idea as to why diabetics get more cancer. Is not that the sugar is feeding the cancer, but that the KETONES are feeding the tumor and it makes them more aggressive. I also kept coming across the Warburg Effect of cancer, but more importantly, came across the REVERSE Warburg Effect which indicates that the cancer tumors have other ways of feeding themselves besides glucose. I also saw some reports or contra-arguments about that, but to me, I need no further proof. SUGAR DID NOT feed my tumor, but the ketones sure did. It also showed me that going into ketosis will NOT get rid of cancer tumors as I’ve seen over and over in many internet pages.
I just want to warn people to please, please, please, take care of your health and not go into ketosis. Yes, I agree that lesser carbs is better, but some carbs are good. I found out about the relationship between IP6 and cancer. Where is IP6 found? In bran…..rice, corn, wheat. High intakes of IP6 have been strongly associated with less cancer.
The main advice is to please read everything you can about an anti-cancer diet BEFORE you have cancer. Otherwise, you’ll be like me, like a deer in the headlights….frozen and afraid.
If you want to kill a cancer patient fast or if you want to grow a cancer, I am convinced, you just need to follow the advice in this book….Scary. Am paying the consequences and would hate to see more people be ignorant of these other factors.
Stay healthy and informed. The worst thing to do is to be convinced that what you are doing is THE right way. Always stay curious and question everything, no matter how scientific it sounds. It applies to me too.
Pagarais citāts atrodams http://www.amazon.com/review/R1TNL8E668KF40/ref=cm_cr_pr_perm?ie=UTF8&ASIN=1400033462. Savukārt, citu lasītāju komentāros pie tā ir vēl daži interesanti teikumi…
[Diez, cik taisnības varētu būt pēdējos 2 komentāros?]
Pēdējam komentāram piekrītu, jo vēzis tiešām var būt viltīgs. Vari dzīvot līdz garlaicībai veselīgu dzīvi, bet tas, maita, tik un tā var Tevi ķert. To cūcību var sastrādāt arī gēni, bet gēnus ar diētu neizmainīsi!
Gēnus ar diētu neizmainīsi, bet to transkripciju gan. Mūsos ir daudz gēnu, kas ir pasīvā stāvoklī un neko ļaunu (vai labu) tādējādi nenodara, jo no tiem netiek ražoti proteīni. Savukārt, ar dažādām diētām dažādus gēnus var aktivizēt (un laikam arī otrādi – aktīvos padarīt snaudošus).
Tak vēzis vispār pamatā ir psihosomatiska slimība. Nekāda diēta no tā neglābs, ja prāts nav kārtībā.
Es domāju, ka var samazināt risku, bet ne izslēgt. Ne viena trauma un slimība nav izlēdzama, mēs varam tikai samazināt risku!
Vienkārši ideāls lietuviešu spams