Svētdienas novakarē pēc skrējiena, kurā Tu kļuvi par varoni, notika ballīte – NRM Recovery Party. Programmā bija iekļauts ne tikai episkais Stikla kalns, bet arī grēksūdze. Vakar no Dunalkas zvanīja Dainelis un taisnojās, ka nav uzspējis uzlikt savus pārdzīvojumus uz plakāta pie sienas. Atteicu, ka man arī nebija vaļas, vedot skandalozās ballītes virzienā pa kāpnēm augšup vairāk kā trīsdesmit skrējējus. Nu ir laiks grēksūdzei –
Man jāatvainojas par Evitas sarūpētajiem ziepju burbuļu rīkiem, kuri tā arī netika izvilkti no mugursomas, bijām tā aizrāvušies ar TT procedūru, ka palaidām garām burbuļu pūšanas mirkļus trasē. Ja ļausiet nākamreiz turēt tempu, tad arī Pepsi dzeršanas sistēmā vairs neliešu. Izvazāju visus trīs litrus 42km garumā un tā arī nevienu neizdevās iedzirdīt.
Atvainojos arī Tev skrējēj, ja rupors bija pārāk kluss, pirms starta neiespējām baterijas nomainīt. Jāatzīst, tehnika saožot finišu, pēdējos kilometrus sasparojās un atsāka darboties skaļāk. Tiesa, rupora pieklusums diži izteikts nebija. Personīga atvainošanās Geo par pirmspēdīgo gotiņkonču, kura +25*C bija nedaudz pakususi un lipīga. Bija ļaudis trasē, kas priecājās par mīļāko saldumu vai arī vienkārši pastiepa ķepu pretim mums ar Imantu.
Ceru, ka taps piedots Evitai no skrējēju puses par negaidītajām dušām no ūdenspudeles. Tie bija skaistākie skati bruģī kaltajā distancē.
Paldies Ilonai, ka pierunāja turēt tempiņu uz 4h15min!
Paldies Evitai par jautrībām visa maratona garumā! Jau pēc pirmajiem kilometriem bija gana skaidrs, ka Evitas rīkle pasākuma gaitā dabūs ciest vairāk kā kājas.
Paldies Imantam par perfekto sadarbību skrējienā zem baloniem!
Paldies Gunai, par rozā svārciņu ideālo tempu pirmos 30km! Varējām mierīgu prātu nodoties delverībām un neiespringt par TT grafikiem. Pēcāk Guna aiznesās pēc PB 4h 09min un nu dod mājienus, ka nākamgad gribētu Pulvermucai sastādīt kompāniju paskriešanai zem četru stundu atzīmes. Kādai TT brigādei būšot jāpalīdz realizēt nešpetno plānu. {Jāpiebilst, ka fiziskā nabadzība nebeidzas pie 4h maratona laika. Tā tur tikai aizsākas, jo uzkāpjot uz svariem pēc vairāku stundu sutināšanās saulē, nekādu bagātību ciparos nesaskatīt. Tikai dilšana, bet varbūt mani diplomi ekonomikā un fizikā maldās. Jātver tezaurs.lv}.
Atgriežoties pie grēksūdzes un tempa turēšanas, piebildīšu, ka matemātiski relatīvā kļūda bija mazāka oktobrī, kad Siguldas kalniņos finišēju dikti tuvu kārotajām sešām stundām. Vēl negribas skaļi teikt, taču šogad gribētos vēl pusstundiņu nomest un tuvoties 5h30min.
Atgriežoties pie Vecrīgas bruģa, teikšu Paldies Tev Skrējēj par emocionālo uzlādēšanu visa skrējiena garumā! Tu iedvesmo tempa turētāju!
Prieks bija redzēt, kā Marija un Māris savos pirmajos klasiskajos asfalta maratonos pameta tempa turētāju brigādi un aizlidoja finišā zem 4h un 15 min. Man pašam pirms diviem gadiem savā pirmajā maratonā tas nezidevās un Vecrīgas bruģis ierādīja vietu ar 4h 17min. Jūs bijāt stiprāki, taču izbrīnam nav vietas, jo Marija pērn Siguldas kalnu maratona garākajā distancē kāpa uz pjedestāla. Bet par Māri vēl mazāk komentāru, laivošanas cienītājs skriešanas karjeru aizsāka tikai novembrī. Respektējams mājasdarbs bija padarīts līdz skriešanas svētkiem. Viņš kopā ar daudziem citiem dienas varoņiem vakarā saņēmās izbaudīt anaerobo 273 pakāpienu atjaunošanās skrējienu pēc kastes saldējuma.
Ziepju burbuļi nepārplīsa, tie tiks pietaupīti nākamai reizei.
km 
-
Nu dikti smuki viss ir bijis! :)
Paldies, Matīs – ja Tevis nebūtu, tad nāktos Tevi izgudrot :)
Bildē gan es tāda nomocīta izskatos un dīvaini saļīkusi, bet tik traki nebija, bija forši :)
Desmitdaļprecīzo Matīsu atļaušos palabot par nelielu aizmāršību 6+3+9x2x15=279 pakāpieni ;) Malači!
Milzu paldies Matīsam un visai 4:15 TT kompānijai! Pirmkārt Matīsam paldies par neatlaidību mani pierunājot skriet 2 apļus, nezinu, cik reizes teicu Nē!(daudz) tagad gan milzu prieks, ka tomār ļāvos pierunāties un devos arī otrajā aplī :) Pat neatceros, kad tik labi būtu skrējies, pie tā noteikti vainīga arī Evita – no viņas enerģijas varēja uzlādēties visi apkārtējie, tas bija patiesi apbrīnojami! Tas ir jāmāk – uztaisīt trasē jandāliņu, saglabājot apbrīnojamu precizitāti.
Interesanti. Man ir aizdomas, ka šis burbulis varēja būt vēl pāris reižu lielāks un tik un tā nepārplīstu. Nekas, jāatstāj burti arī oficiālajam NRM2013 rakstam.
NRM2013 bilžu rakstā jābūt Signim ar baloniem un turētājiem. Neesmu redzējis daudz šīgada bilžu, bet tā patika.
Matīs, izVirtuļu ballīte bija lieliska! Tagad zināšu, ka ņergas zin ne tikai kā tālu skriet, bet arī kā ballēties :)
Līdz šodienai vēl jutos tikko manāmi neērti par Anaerobā Skandalozā Stiklakalna uzmešanu pēcmaratona vakarā. Tagad, noskatoties – vairs ne.. Intuīcija, par laimi, ir stāvējusi sardzē, čukstot: “Labāk nevajag, būs *****!..” ;D
Tā nu esmu 19. maijā Matīsu vispirms izmantojis, tad pievīlis, pēc pilnas programmas. Viņam atņemtā konča (iznāk, ka pēdējā… oho! paspēju jau to piemirst) bija teju perfekti stingra. Ja vispār kususi, tad vien kādu desmitdaļsekundi. Redz, ko nozīmē fiziķa piegājiens :) Pirmā reize mūžā, kad jebkādā distancē notiesāju ‘gotiņu’, paldies!
(Kāds bija tas slavenais Foresta Gampa teiciens par dzīvi – konfekšu kasti.. Nav viņš gadījumā no Matīsa iedvesmojies?:)
Atvainošanās pieņemta, bet man tad arī jāatvainojas par priekšpēdējās Gotiņkončas izniekošanu – refleksi bija ātrāki par konfektes atpazīšanu puskusušā agregātstāvoklī :) Andulim tad būtu bijušas 2 končas ko atņemt :D
Pārējie neko nesaprata
Viņi nav neko būtisku zaudējuši :)
Starp citu Stikla kalna skrējienā sākot no 9. stāva bija atbalstītāji/līdzjutēji.
Lauma,
Stikla kalna skrējiena līdzjutēji bija reāli labi!:D
Ja bērns man NRM pārmeta, ka viņu par maz atbalstot, tad šajā skrējienā bija pilnīgi apmierināts!:)
Tik plakātu ar uzmundrinošiem saukļiem pietrūka.