Lai arī grāmata nav tīri par skriešanu, nolēmu padalīties, jo iedvesmoja.
Foto: www.bbc.co.uk
Stāsts par Krisiju gan nebūs viens no tiem, kas stāsta par cilvēkiem, kuri piecēlušies no dīvāna un pēkšņi kļuvuši par čempioniem, bet tāpēc tas nekļūst mazāk aizraujošs un pārsteidzošs.
Krisija ir vienkārša meitene no Norfolkas, kas jau no bērnības nodarbojas ar peldēšanu, bet bez kādiem īpašiem panākumiem un mērķiem. Normāla vidusmēra meiča, kas nav mierā ar savu ķermeni, tāpēc sanāk ilgus gadus sadzīvot ar ēšanas traucējumiem, tostarp arī bulīmiju. Strādā darbā, kur sanāk ceļot un kādu brīdi dzīvot arī citās valstīs.
Pārsteidzošais sākas tad, kad papildus peldēšanai, ko tā īsti nav pametusi kopš bērnības, Krisija nolemj noskriet maratonu. Tālāko tie, kas skrien, sapratīs – savu pirmo maratonu ar ne pārāk sistemātisku trenēšanos Krisija noskrien 3h08min. Nav slikti priekš pirmā, vai ne?
Nevajag daudz laika, lai blakus parādītos kāds, kas iesētu Krisijā ideju par triatlonu. Peldēt prot, paskriet arī sanāk tīri labi, vēl tikai ar riteni jātiek galā. Pirmais tiek iegādāts lietots, un sākas trenēšanās.
Kad rezultāti parāda Krisijas spējas, nāk ideja par pievēršanos triatlona distancei profesionāli, tas notiek vienlaikus ar sevis izsmelšanu līdzšinējā algotajā darbā. Krisija tiek pie trenera un sākas profesionālās triatlonistes dzīve.
Tālāk jau gan viss kā no filmas – smagi treniņi, rakstura rūdīšana un nesaskaņas ar treneri, iekšējā konkurence, šaubas. Un tad jau arī pirmās sacensības, pirmais Ironman un pirmais pasaules čempiones tituls nepilna gada laikā pēc pievēršanās profesionāles karjerai. Krisija pārsteidz visu triatlona pasauli. Līdz grāmatas izdošanas brīdim Krisija bija uzvarējusi visas Ironman sacensības, kurās bija piedalījusies un tādas bija 13. Tostarp 4 pasaules čempiones tituli, vairākkārtēja pasaules rekordu labošana, traumas, trillera cienīgi negadījumi tikai dažas nedēļas pirms svarīgām sacensībām.
Grāmata – iedvesmojoša un aizkustinoša. Stāsts iespaidīgs, neticams, bet tajā pat laikā vienkāršs.
Personiskās emocijas – apbrīna un skaudība. Apbrīna par raksturu, apņēmību un mērķtiecību. Stāties uz starta ar jūtamu traumu un spēt ignorēt sāpes, lai kārtējo reizi uzvarētu…, tas vienkārši liek apbrīnā noelsties. Daudz kas paliek vienkārši neizprotams – kā pēc stundas peldēšanas un gandrīz 5 stundu pavadīšanas uz velo pekles karstumā, vēl ir iespējams pieveikt maratonu 2h50min laikā? Kā?? Un to paveic sieviete, ne reti ierindojoties top 10niekā starp vīriem.
Papildus puspunkts pie visa pozitīvā klāt vēl par tagadnes sajūtu, grāmata un notikumi samērā jauni – izdota 2012.gadā.
Lai nebūtu tikai par sportu, grāmatā ir arī attiecības – ar draugiem, radiem, treneri, kā arī netrūkst arī mīlestības. Kā īstā dzīvē. Ā, nu jā, Krisijai taču ir īsta, kam gan brīžiem ir grūti noticēt.
Sportisti novērtēs. Varu aizdot izlasīt. Grāmata angļu valodā. Ar bildēm.
km 
-
Chrissie Wellington neapshaubami ir triatlona legenda. Cilveki ar tadaam Dieva dotaam spejaam droshi vien ir arii citos sporta veidos. Apbrinot noteikti, bet kaapeec apskaust? Arii chempioni, taa teikt, “raud”. Kaut vai taa drausmigaa slodze kermenim, kas bez sekaam nepaliek. Profesionalos Chrissie sabija 6 gadus. Var tikai iedomaties kam vina gaaja cauri sho laiku. Vaardos to nav iespejams izteikt. Manuprat, shada rakstura gramatas nereti meedz notikumus “sacukurot” un atstaj tikai tik daudz dramatisma, lai lasitajs paraak nenogurtu. Uzvaretaji un uzvaret patiik visiem.
Paldies par ieskatu! Piesakos rindā uz izlasīšanu :)
Paldies par apskatu. Es arī labprāt iedvesmai izlasītu!
kad youtube atver tri pč konas motivācijas video, tad šķiet, ka varētu darīt visu, lai iemācītos peldēt un paciest karstumu, kaut arī mērķis nav nonākt tur – havajās, bet vienīgi uz to visu paskatīties citām acīm
Rindā. Paldies, ka padalījies.
Ooooh! Šī grāmata man jau no pagājušā gada vasaras stāv plauktā.. Būs jēķeras klāt! :D
es pierakstos rindā pēc GunasO :)
Ui, es kā šitos pasaules klases triatlonistus ieraugu, tā man visu laiku rādās tie youtūbes trakie video par dehidrāciju un sienām un to kā veči četrrāpus lien pāri finišam, kurš nu būs pirmais. Brrr….
Visu cieņu tai sievietei triatlonistei!
Ja tu esi parasta meiča, kas var noskriet maratonu bez īpašas trenēšanas 3:08, tad common, tu tiešām esi parasta meiča?? :)
ario, nu to jau neuzzin, kamēr nenoskrien to maratonu pa 3:08 ;)
Laikam būšu nekorekts. Ja godīgi – vairāk simpātiju radītu parastāka, ne tik uzvaroša-par-katru-cenu meiča, kas savu triatlonistes karjeru būtu turpinājusi arī pēc 2011. gada… Visu ar mēru. “Ar ierobežojumiem” – arī tā var sacīt ;)
Līdz aizvakardienai gan par viņu neko nezināju. Grāmatu varbūt vajadzētu izlasīt… iespējams, pēc tam domāšu citādi…
Grāmata izlasīta jau pirms 2 gadiem, bet tā nebija game changer. Likās galīgi absurda salīdzinot ar manām fiziskajām spējām. :D
Nereti iedvesmojoshi cilveki ir turpat blakus. Mana pazina Julia, triju bernu maate stradaa pilnu slodzi loti prestizhaa institutaa kaa zinatniece, skrien 2:50 maratonu un vairakas reizes bijusi godalgotaas vietaas olimpiskaa garuma triatlonaa. Kaa vina to speej, nu tieshaam nezinu!
Varētu iekomentēt plašāk, bet, ja lakoniski, tad mēs esam tikai Ņergas un fiziskās nabadzības.