Es nerakstīšu par milzu sasniegumiem, panākumiem un garām distancēm. Es vēlos uzrakstīt par skriešanu no tāda cilvēka skatupunkta, kurš NEKAD nebija domājis par skriešanu un uz visiem jautājumiem par skriešanu nedomājot atbildēja: „tas nav domāts man!”. Atceros, ka pagājušajā gadā uzsāka skriet mana priekšniece. Gandrīz katru dienu pusdienas laikā viņa devās uz skriešanas treniņu. Atzīšos, ka klusām smīnēju un pat nedomāju, ka līdz manam pirmajam skriešanas treniņam ir palicis mazāk kā gads.
Pastāstīšu nedaudz par sevi: Man 26 gadi. Es nekad nedraudzējos ar sportu. Kā gandrīz katra meitene es ik pa laikam aizrāvos ar dažāda veida aerobiku un trenējos mājās uz paklājiņa. Aktīvie treniņi mijās ar mēnešiem bez kustības, un tad atkal atsakās treniņi. Esmu vidusmēra ofisa cilvēks- mājas-darbs-mājas. Man ļoti patīk vakaros paēst, bet tomēr izdevās saglabāt normālu figūru ar +/- 5 liekiem kg (pēc svara indeksa viss ir normā), bet tas arī viss, jo bez fiziskajām aktivitātēm ķermenis nav īpaši graciozs.
Par skriešanas treniņiem man ieminējās draugs, vienkārši vienu dienu pateica, ka ir tika labi, ja cilvēks māk skriet garās distances un nenogurt. Pie tā arī palikām. Bet šaubu grauds manās smadzenēs iemitinājās- varbūt ir vērts pamēģināt? 2014.gada 1.janvārī ievadīju meklētājā: „Kā pareizi skriet?” man uzreiz atvērās daudz programmas, kas iemāca skriet no nulles. Es tiešām biju pilnīga nulle. Es izvēlējos programmu Couch to the 5km un 2014.gada 1.janvārī devos uz savu pirmo treniņu. Pateicoties programmai, es nevaru pateikt, ka pirmais treniņš bija murgs, kā es to gaidīju. Ilgu laiku mani vajāja atmiņas no skolas par skriešanas krosiem, jo pēc 1,5 km distances es biju knapi dzīva. Tomēr programma piedāvā ļoti, ļoti saudzīgu treniņu variantu! Dažiem pat liktos, ka pārāk saudzīgu!
Treniņu grafiks:
Programma piedāvā trenēties 3 reizes nedēļa, katrs treniņš ir apmēram pusstundu garš. Trenera vietā ir smieklīgs zombijs, kas visu laiku draud apēst tavas smadzenes un it kā dzenās tev pakaļ. Katru reizi zombijs izsaka patiesu nožēlu par tavu tik labo fizisko formu un ik pa laikam sūdzas, ka viņam izkrita acs, vai viņš pazaudēja kāju. Protams, ka zombijs pilda arī svarīgu funkciju- dod ziņu, kad ir jāpāriet uz soļiem un atkal jāskrien, kā arī nosaka treniņa vidu, lai būtu laiks atgriezties mājās. Trenējos es 3 reizes nedēļā, vakaros pēc darba.
1. nedēļa: Es sapratu, ka varu skriet! Es skrēju 1 minūti un 1 minūti gāju ātrā solī. Cik atceros, tad bija nepieciešams uztaisīt 8 piegājienus. Uz treniņa beigām biju manāmi nogurusi. Bet man radās interese par skriešanu.
2. nedēļa: 1,5 minūti skriet un 1,5 minūti soļot (6 piegājieni). Ļoti labi palika atmiņā viens treniņš mežā, kad sāka sāpēt sāns un domāju, ka būšu beigta, bet es izturēju un tas nemazināja manu vēlmi skriet.
3. nedēļa: pārgāju uz skrejceliņu trenažieru zālē, jo ārā biju mīnusi. Nopirku skriešanas botas Adidas un turpināju treniņus. Bija jāskrien 1,5 un 3 minūtes. Tad sajutu, ka tas nemaz nav tik viegli. Tajā brīdī arī sāka zust interese un bija bailes, ka skriet neiemācīšos nekad.
4. un 5.nedēļa: 3 minūtes mijās ar 5 minūtēm. Starp skriešanas seansiem bija 1,5 un 3 minūtes ātrās soļošanas. Šī nedēļa bija īsta krīzes nedēļa. Nedaudz samazināju tempu, jo bija ļoti grūti. Katras 5 minūtes man sagādāja neviltotas mokas un šausmas. Līdz ar to es uztaisīju 2 brīvus treniņus un… pilnīgi negaidīti noskrēju 10 minūtes pēc kārtas. Tas bija šoks! Es biju ļoti, ļoti priecīga! Nosaucu sevi par „Super Bizonu”!
6.nedēļa; Ārā atkal plusi un es izgāju uz Jūrmalas ielām. Skriet bija pietiekami vienkārši! Es noskrēju gan treniņu, kur bija jāskrien 3 reizes pa 5 minūtēm, gan to, kur bija jāskrien divas reizes pa 8 minūtēm. Un… sestdien 2014.gada 15.februārī es noskrēju 20 minūtes bez apstājas!!!
Pašlaik ir 7.nedēļa. Es skrienu katru reizi 20 minūtes! Es to varu! Es saprotu, ka citiem tas liekas ļoti maz! Bet man tas ir sasniegums. Es nekad nevarēju padomāt, ka varēšu 20 minūtes skriet bez apstājas. Un uz jautājumu kā es jūtos es varu atbildēt tikai vienu „Es jūtos dzīva!”. Skriešanas laikā man ir viegli elpot, man nekas nesāp, bet es jūtu kā strādā manas plaušas, iztīrās deguns un kājas mani viegli nes uz priekšu. Sapratu, ka man ir vieglāk skriet nepārtraukti, nevis pāriet uz soļiem treniņa vidū. Pagaidām skrienu lēni, bet neredzu nekādu problēmu, jo es iemācīšos skriet ātrāk. Es piereģistrējos maratonam uz 10 km… tagad man ir mērķis.
Es ceru, ka mans stāsts iedvesmos un palīdzēs tādiem kā es- pilnīgiem iesācējiem – sākt skriet! Jau pēc tam, kad uzsāku skriet, es sāku meklēt informāciju par skriešanu un atradu daudz fāzes no sērijas: „Izgāju pirmo reizi mūžā skriet un noskrēju 5 km!”, „skrienu 50 minūtes ar ātrumu 12km/h un tad vēl 30 minūtes kalnā!”, „ja tu skrien 3 kilometrus, tad tu esi sliņķis, jo 3 km ir smieklīga distance!”. Šādi izteikumi man lika sajusties bēdīgi, jo man nav un nebija tādu rezultātu. Bet tagad es sapratu, ka viss ir kārtībā. Galvenais ir noskriet! Un es noskriešu savus 10 km 18. maijā! Es gribu atbalstīt visus, kas tagad ir uzsākuši skriet, tos, kuri ir noskrējuši savu pirmo minūti! Mēs to varam!
Tiksimies maratonā!
Alisa.
km 
-
Noteikti tiksimies! Lai veicas :)
Pozitīvs stāsts. :) Veiksmi skrējienos!
Ja zombijs dzenas pakaļ, tad nevar neskriet:) Tev izdosies!
Man arī vienu zombiju, lūdzu! Bet tādu izturīgāku, rītdien ļoti vajadzēs :)
Laikam jau viss ir galvā – galvenais nezaudēt mērķi un motivāciju :)
Super! Es nebūt nebūšu izbrīnīta, ja pēc laiciņa jau domāsi par maratonu un rakstīsi stāstiņus par garām distancēm! ;) Tā rodas atkarīgie!
Vienkājainais pusaklais zombijs, izrādās ir lielisks motivators.
Forši. Tev izdosies.
Noskrien!
pozitīvi! šo varēšu rādīt savām draudzenēm, kuras apgalvo, ka viņas nespēj skriet. :)
Cik priecīgs stāsts!
Arī man pamatskolā likās, ka 1600m skrējiens ir skolēnu spīdzināšana, jo katra reize beidzās ar nenokārtotu ieskaiti. Bet vidusskolā man bija brīnišķīga skolotāja, kas arī iemācīja noskriet 20min no vietas. Viņa to iemācīja nemanot – vienu apli noskrien, vienu noej utt. Pēc laika jau pie viņas nokārtoju 1600m skrējienu uz 8! Biju priecīga un laimīga. Kopš tā laika ir pagājuši 5 vai 6 gadi. Ik pa laikam esmu devusies skrējienos. Pagājušajā ziemā cīnoties ar saviem 12 liekajiem kilogramiem piekopu zvērīgu vingrošanu uz paklāja pie TV, bet vasarā pieveicu pirmos 10 km savā divplākšņa tempā. Un tas nekas – nav jau svarīgi kā un cik, galvenais tik tiešām ir noskriet un uzvarēt pašai sevi!
Lai Tev veicas! 18.maijā atradīsimies uz vienas starta līnijas un ieskriesim vienā finišā! :)
Paldies, ka uzrakstīji! Tā vari daudzus iedrošināt :)
Tik forši lasīt šīs atklāsmes. Varbūt tāpēc, ka sasaucas ar personīgo pieredzi un atsauc atmiņā pirmās reizes, kad pēc 200 m likās, ka dvēsele turpat arī izkāps un dosies savos ceļos… Lai izdodas!
Nu brīnišķīgi, patiešām prieks par cilvēkiem, kam izdodas – kaut soli pa solim, bet uz priekšu. Kā teica ķīniešu filozofs – pat tūkstošjūdžu ceļojums sākas par pirmo soli. Varu pačukstēt, ka 3 mēnešu laikā no 3km skrējēja var satrenēties arī par maratona pieveicēju, kas zin` – varbūt jau Valmieru nomērķēsi kā savu pirmo:)
Vienīgi ieteikums no pašas grābekļu teorijas – ja nelieto pulsometru, sāc pēc iespējas ātrāk. Vēlāk labot pieļautās kļūdas ir grūtāk (vismaz morāli).
Galvenais ir noskriet, pārvarēt lāci sevī. Arī mazās distances ir distances. Man arī skolā skrienamās distances bija bieds. Tagad ik pa laikam dodos uz Ziedoņdārzu, lai paskrietu vecās skolas ieskaites. Šogad gan vēl nav skriets,bet būtu interesanti pamēģināt kopā ar kādu klasi. :) Iečekoju to zombiju lietotni, tur tiešām var ieiet azartā.:)
Vēl nesen vienam noskrienietim teicu, ka ātrāk par 7min/km nevelku. Pierādīju, ka vārdi ir tikai vārdi – ir jāmaina attieksme. Viss nāk ar laiku, tikai pacietību. Lai ir motivācija arī turpmāk, es tikai priecājos par apņēmīgiem, aktīviem cilvēkiem. Pēdējā laikā uz ielām skrējēju invāzija, tas priecē. :)
paveras cits skats uz dzīvi
Nav nozīmes ātrumam un attālumam, galvenais ir kustēties! :)
Prieks par gribasspēku un neatlaidību-tā turpināt! :)
P.S. Kas tā par zombiju lietotni? :)
Lieliska apņēmība un labs progress :)
Apsveicu!!
eees,lūk saite – https://www.zombiesrungame.com/ :)
Laipni lūgta mūsu pulciņā!Lai viss izdodas!
Patīkami lasīt :) . Tā jau tas prieks rodas, galvenais nepārforsēt un tad jau aizies tā skriešana arī garākos gabalos :) .
Man arī šķita iedvesmojoši, kauč sākums jau aiz kalniem. Paldies! :-)
Fantastiski! Izrādās, ka varsākt arī ar 1 minūtes skrējieniem un iekrist tādā azartā, lai nospraustu 10 km mērķi. Lai izdodas!
Es ar šogad esmu sākusi skriet un uzstādījusi sev pilnīgi neizprotamus mērķus. 18.maijā man pusmaratons prātā :), lai gan pagajušajā gadā nevarēju pat 5 km jēdzīgi noskriet. Es ar labprāt uzrakstītu kādu stāstiņu, kas mani pamudināja sākt skriet. Tikai man papriekšu jāapgūst, kā to tehniski var izdarīt.
Pozitīvi! Iedvesma ir nepieciešama visiem. Tiešām prieks, ka dalies ar savu pieredzi. Arī garo distanču skrējēji reizem sagurst un tiem ir nepieciešama motivācija. Un lasot šādu rakstu par kārtējo maratonistu, kurš gan vēl to nenojauš par sevi, liek atkal saņemties. :)
P.S. Man nez kāpēc zombija vietā iztēlē atausa Ahmeds – vēderrunātāja Džoša Dahamela kaulainais draugs. :)
Mans stāsts ir ļōti līdzīgs Lapsenītes stāstam- šā gada neierasti siltais sākums pamudināja ikdienas ratu stumšanu pārvērst par ratu skriešanu, Sākums bij smags- nevarēju pat 2 min noskriet. Pamazām sasniedzu 4 min skrējienu no vietas:) Pa vidam 2 nedēļas nācās ārstēt samocītos ceļus un kad ceļi vairs nesāpēja pati sev par lielu pārsteigumu noskrēju gandrīz 2 km:) Un tā tas sākas! Ir pagājuši 2 mēneši un šodien noskrēju 6 km:)
Novērtēsim to ka varam kustēties un būsim lepni par to!
Liels prieks par tavu skriešanas progresu, par pirmajām bezpārtraukuma 10 un 20 minūtēm.
Esmu priecīgs, ka ir kāda pieredzes biedrene man, man arī iztīrās skrienot deguns, un turpinot regulāri skriet tas paliek vaļā. Ja pārtraucu regulāro skriešanu, deguns atkal aiziet ciet. Labs motivātors.
Tavs stāsts ir lielisks paraugs tam, cik noderīgi sākot skriešanu ir veikt skriešanas/iešanas treniņus.
dzinchathegreat: akurāt tā, vajag motivāciju.
Pat NRM pusmaratona treniņu plāns piedāvā pirmos divus mēnešus skriet pa 2 treniņiem nedēļā, tā kā sākusi esi ļoti labi.
http://www.nordearigasmaratons.lv/files/nordea_rigas_pusmaratona_treninu_plana_paraugs_2014.pdf
NOSKRIEN!
p.s. Lapsenīt, kāpēc vairs nevadi skrējienus iekšā?
Paldies par pozitīviem komentāriem. Ļoti iedvesmo turpināt iesākto :) Tagad jau stabili tiek noskriets 3 km bez pārtraukumiem. Ceru, ka izdosies sasniegt tos 10 km :)
Edgar, skriešanas rezultātus nevadīju dēļ slinkuma, kā arī tāpēc, ka biju apslimusi un švaki skrēju pēdējo nedēļu, bet šonedēļ es labošos un atsākšu skriešanu.
Paldies par stāstu!