Eindhoven Marathon – Nīderlande

Sezonu gribējās noslēgt ar vienu labu pusmaratonu un, apskatījies kalendārus, izvēlējos Eindhovenas pusmaratonu.

Starta pozīcija: ambīciju līmenis – komfortabli zem 2 stundām.

Sagatavotības līmenis: regulāri nedēļā kādi 20-25 km, pēdējais pusmaratons – Rīgā.

Treniņu plāns: paskaitīju dažas nedēļas, lai pirmspēdējā nedēļa sanāk izskriet 18 km, nedēļas laikā četri skrējieni, kopējo kilometrāžu palielināju par 2-4 km, lai nepazūd apetīte. Paralēli – trīs reizes nedēļā – svaru zāle, lai līdzsvarotu skriešanu. Uzturā dzīvnieku valsts produktus praktiski nelietoju un atjaunojos ļoti labi.

Treniņu plāna izpilde: plāns visā visumā izpildījās labi, bet ikdienas rūpe neļāva īsti izpildīt pirmspēdējo nedēļu (respektīvi 18km vietā noskrēju 15km), kas vēlāk atsaucās trasē.

Skrējiens

Sacensību dienā diezgan laicīgi ierados Eindhovenā, cerot dabūt labu stāvvietu, ar ko arī labi veicās. Stāvvieta gan padārga, bet tuvu reģistrācijas kantorim un startam. Smieklīgi, ka Google mēģināja ieskaidrot, ka reģistrācijas kantora ēka ir slēgta. Starts tika dots trijos viļņos. Sākumā ātrākie, pēc tam tie, kas no 1:45 līdz 2:00 un pēc tam lēnākie. Pēc laikiem man bija jāstartē kaut kur pa vidu, bet nopētījis “ātros” skrējējus, sapratu, ka pārvietošos tuvāk starta līnijai.

Taktika bija izdomāta vienkārša: pirmos 6km turu mērenu tempu (5:35-5:40min/km) un pēc tam nākamos septiņus kāpinu uz izturamu ātrumu, bet pēc 13.km mēģinu izdzīvot līdz finišam. Starts bez pompa (nez, kas tiem holandiešiem ir ar tiem startiem, baigi nemanāmi, bez atskaites) – atskan šāviens un noprotu, ka laikam skriesim, bet apkārt nekādu pārāko stresu nemanu. Tauta turpina iet uz startu, slēdz savus super-duper gadžetus. Labi, skrienam. Pavelkos līdzi skrējējiem, pulkstenis rāda 5:00min/km. Labi, tikšu ārā no pūļa, tad nometīšu uz 5:30. Paiet otrais kilometrs, 5:00 tā arī turas. Diezgan komfortabli, kājas jūtas ok, elpošana arī, pagaidām palikšu pie šī paša. Ap 6.km skatos, ka vecmāmiņa, tā uz 75 gadiem, sāk mani apdzīt. Diezgan neērti. Protams, omīte sausa un stiegraina, droši, ka skrējusi jau tad, kad es vēl tikai ar autiņiem vārtījos pa grīdu. Labi, omīt, paskatīsimies, vai jaunība gūs uzvaru! (Smieklīgi, ne? Bet trasē katra jautrība mazliet saīsina distanci.) Vecmāmiņa man turas blakus dažus kilometrus, bet ap 8.km man atveras otra elpa un, mazliet piemetot ogles, atstāju sprigano kundzi aiz muguras. Visu cieņu sirmgalvei, cerams, ka es viņas vecumā varēšu pakustēties. Skrienot ievēroju, ka čaļi zaļos neona kreklos paliek aiz muguras, laikam zaļajiem neona krekliem nav spēka. Kilometrs aiz kilometra, 10 km laiks ļoti labs (51min), ir cerība palīst zem 1:54 (iepriekšējais PB). Bet katram, kurš ir skrējis vairāk par 10km, ir skaidrs, ka īstā cīņa tikai priekšā. Daži skrējēji karstās dienas dēļ zaudē cīņu un krīt kā mušas. Ātrā palīdzība šaudās turp atpakaļ pa trasi, citi sniedz pirmo palīdzību pārkarsušajiem turpat ielas ēnā. Lēnām tuvojas 15.km, temps turpat ap 5:05 min/km. Ir ok, kājas piedzītas, bet spīts neļauj nomest. Velns par stenderi, kad tas finišs?! Cik vispār šodien skrienam? Ultru, vai?! Ok, tikai mieru. Ieskrienu pilsētā, cilvēki stāv bariņos pie galdiem, dzer aliņu un dzidru baltvīnu. Maitas, slepeni rādu viņiem vidējo pirkstu un domāju par savu balvu. Jāsaņemas, celis sāk spiest smadzenēs, sāp, nav pieradis vairāk par 15km skriet, bet vēl trīs km. Jūtu, ka temps krīt. Cerams, ka vecmāmiņa nenoķers. Trase ved caur bāru rajonu, cilvēki stāv tik cieši, ka divi blakus nepaskries. Oi, vēl divi km, nu, tak, celi, iztur, meitenes skatās, jāskrien sprigani. Tā, pulkstenis nodreb – 20km, temps 5:35, jūtu alus garšu mutē, saņemies…finišs! Laikam trenēties atmaksājas – personīgais rekords 1:49:12!

Piemiņas medaļa, smart recovery drinks, ūdens un ārā no pūļa. Tā, kur es esmu? Kurā virzienā ir mašīna? Telefona nav, jāmēģina atrast ceļš uz stāvvietu. Tā, panikai nebūt, ja kas, iesi atpakaļ uz startu un teiksi, ka sievu sauc tā un tā un ka esi noklīdis…

Organizācija ok, dzeramā daudz – gan elektrolīti, gan ūdens, skrējēji baigi pozitīvie, visi var izrādīt savus gadžetus, tā kā noskaņojums labs! Un sezona noslēgusies spēcīgi!