Dzīves anatomija

Sāku domāt, kāda ir mana sporta dzīves anatomija? No 10 gadiem spēlēju volejbolu. Beidzu līdz ar vidusskolu. Pēc tam bija gan steps, gan bodybaiki, gan teniss, līdz beidzot atradu savu aizraušanos – orientēšanos. Bet tad, kad galva pilna ar darba lietām, mācībām un vēl sazin ko, tad ir neiespējami orientēties. Tāpēc sāku vienkārši skriet. Lai sakārtotu domas un pēc tam ar tīru galvu radītu jaunas idejas. Vēlāk jau izmēģināju arī visas iespējamās piedzīvojumu sacensības. Bet mana sirds laikam tomēr pieder maratonam un rogainingam. Pie tā arī turēšos 2013. gadā.