Naksnis sapņas vasarī

Mēnesis tāds, ka nevar nebaudīt pretīm skrienošos kilometrus. Baudīti ir dažādi formāti, dažādi segumi, bet šoreiz vairāk par to, kā kilometrus bauda citi jeb par 2. skrējienu no saulrieta līdz saullēktam, kas jau otro gadu pēc kārtas norisinājās Biķernieku trases mazajā, 2.26km garajā, aplī. Un šogad akurāt iekrita tieši saulgriežos, kad baudījām pēdējo pavasara nakti 6h un 9min garumā. Pasākuma formāts ir gluži vienkāršs. Nekādas dalības maksas – tikai kāds cienasts, ar ko pacienāt sevi un citus skriešanas draugus 6h garajā piedzīvojumā.

Orgkoms

Jau diezgan savlaicīgi zināju, ka vēlos pielikt palīdzīgu roku un prātu pie pasākuma organizēšanas. Nevar tak visu laiku tikai skriet. Ir jāredz arī medaļas otra puse. Tāpēc SSV komandierim devu ziņu par to, ka esmu gatavs pakalpot. Ilgu laiku bija klusums, līdz man jau radās sajūta, ka būs steidzīgi jāmetas klāt pie pasākuma uzstutēšanas. Otrdien e-pastā saņēmu jautājumu, vai mani var minēt kā pasākuma galveno tiesnesi. Teicu, ka var gan. Tai pat laikā noskrien.lv kalendārā lasāma ziņa no komandiera, ka noskrieniešiem izsludināta vispārēja mobilizācija. Pēc dažām stundām un vēl dažiem e-pastiem biju jau oficiāli iekļauts pasākuma Organizatoriskajā komitejā (OrgKom), kopā ar vēl 3 entuziastiem. Pirmās idejas ir e-pastā un tad organizatoriskās lietas tiek pārceltas uz gūgles izklājlapas kopdarbības dokumentu, kurā tika precizētas pasākumam nepieciešamās lietas. Vēl tika iesaistīti daži noskrienieši, kuri bija izteikuši tādu vēlmi palīdzēt, un jau ceturtdien tika sadalītas atbildības, lai jau piektdienas vakarā to visu realizētu dzīvē.

Šogad ērtības labad un arī dalībniekiem par prieku visiem tika piešķirti numuri, kas arī kalpoja kā piemiņas diplomi. Arī uzskaites lapas tika savlaicīgi sagatavotas un tika nolemts izmantot jau iepriekšējā gadā apgūto skaitīšanas sistēmu. Kā jau nopratāt, tad viss notika organiski un bez stresa. Tikai Aivars piezvanīja ceturtdien un teica, ka viņam esot divas ziņas no kurām viena bija, ka numuri nebūšot gatavi uz piektdienu. Pēc nelielas pauzes noskaidrojās, ka tie būs gatavi jau ceturtdienas pēcpusdienā.

Pirms saulrieta.

Pasākuma oficiālais starts ir paredzēts 22:21. Orgkoms norunājis tikšanos 20:30. Pēc darba devos mājās, lai sakrāmētu nepieciešamo un ar velo un lielu somu dotos uz Biķernieku trasi. Trase vaļā un, iebraucot no Biķernieku ielas puses pa dienvidu vārtiem, atceros, kā pirms gada laiks bija sadrūmis un lija nepaguris. Šogad saulains. Ierodos trases krustojumā, kurā paredzēts celt teltis, un veicu sākotnējo izpēti. Šogad starpfiniša zona no ierastās Biķernieku pusmaratona starta līnijas pārcelta uz krustojumu pavisam tuvu pasākuma oficiālajai autostāvietai, kurā šogad esot saskaitīti ap 37 spēkratiem.

Pirmais uzdevums ir uzcelt abas teltis. Ar draugu Isostar telti viss norit raiti, bet otrā telts ir neliels konstruktora izaicinājums. Tomēr arī tā tiek uzslieta. Laura iekārtojas lielākajā teltī, bet sekretariāts tiek iekārtots mazajā teltī. Ierodas vēl palīgi un pirmie skrējēji, kuri tiek reģistrēti. Tiek ievilkta elektroinstalācija, pārbaudīts elektroģenerators, uzstādīti Daces atvestie prožektori, klāts galds. Laiks arvien patīkams un saulains. Tiek arī pirmajiem 60 dalībniekiem pieškirtas individuālās dzeršanas glāzes ar numuru. Pārējiem nācās pasākuma gaitā atrast sev tīkamu dzeramo trauciņu. Teikšu godīgi – nebijām gatavi tik necerēti lielam dalībnieku skaitam. Par galdiņu ūdens traukiem tiek izmantotas riepas no trases malas, kuras pēc pasākuma saliksim atpakaļ, kur tām jābūt.

No saulrieta …

Uz startu 22:21 ir reģistrēti jau 72 dalībnieki. Kuri tad tiek uzrunāti, izstāstot par skriešanas virzienu (skriešana notiek pulksteņa rādītāja kustības virzienā), un pēc pagaras runāšanas ar pusminūtes nokavēšanos tiek dots starts koptreniņam. Arvien ierodas kāds skrējējs, kuram jau netiek oficiālais numurs, bet gan ar roku rakstītais. Pasākumam tika sadrukāti 70 numuri un vēl palika rezervē 30 baltas veidnes. Šķiet, ka intuīcija bija pareizi novērtējusi pasākuma magnitūdu, neskatoties uz to, ka vēl nedēļas vidū laika prognoze uz koptreniņu tika solīta diezgan lietaina, taču nolēmām, ka tomēr drukāsim 70 nevis 100 numurus.

Pirmās 10 minūtes ir mierīgas, līdz parādās līderu trio – kaimiņš Kristaps, Maikijs un Voļda. Tālāk jau seko vēl lielā barā skrienoši skrējēji, kas diviem tiesnešiem ir īsts izaicinājums un tikai turpmāko apļu gaitā izdosies precizēt precīzu noskrieto apļu skaitu. Jau nedaudz vēlāk, kad skrējēji izretojās un sadalās pa mazākām grupiņām ir viegli piefiksēt noskrieto, jo jau ir pamanīts, kurš ar kuru skrien kopā. Turpmāk zināmos biedrus zināsim arī pēc šī pasākuma numuriem.

Apmēram 40 minūtes pēc starta ir laiks piedarbināt ģeneratoru. Uz to laiku skaitīšanas pienākumus uzticu Lindai, kura veiksmīgi visas nakts garumā ar teicēju un pašu dalībnieku dalību tiks ar skaitīšanu galā, tikai nedaudz man piepalīdzot un arī Čingonam. Sastrēguma brīžos skrējēji pat tiek apturēti uz starpfiniša robežas skriešanai derīga numura pārbaudei. Bet ar ģeneratoru viegli nebija. Gandrīz jau pielecis startera mehānisms nolēma vairs nekontaktēt vistiešākajā mērā. Jeb problēma ar to, ka “ausis” kuras uzķer kontaktu un ļauj uzkurbulēt ģeneratoru neķeras. Īpašnieks vien noplāta rokas un teic, ka tā nekad nav bijis. Esot jārausta. Talkā tiek ņemts Signis un 10niece atslēga un vēl 48. numurs trasē. Konsultācijas, atskrūvēts startera mehānisms un leņķa maiņa starterim atļauj ģeneratoru piekurbulēt un top gan gaisma, gan tejkannā var sākt uzsildīt ūdeni. Ir arī prīmusi, bet gaisma tomēr noder. Noder arī fototehnikas lādēšanai.

Pirmās 2h stundas pagājušas nemanot un nelielā stresiņā. Beidzot ir laiks iedzert no termosa “kapiju”, uzvilkt siltāku jaku un cimdus, kā arī uzlikt lukturi galvā, lai apžilbinātu pasākuma dalībniekus. Uzlīst kāds drūmāks mākonis, kurš ilgi cieties, bet tas ir nieks un drīz vien jau atkal nelīst. Nepamanu to mirkli, ka ģeneratoram sākotnēji nav bijis iekšā daudz degvielas, līdz ar ko tas uz brīdi noklust un nākas uzpildīt ģeneratora bāku, tam no 5l ūdens pudeles sameistarojot uzpildes piltuvi. Ar kaimiņa Kristapa palīdzību ģenerators tiek piestartēts – šoreiz uz palikšanu līdz rītam.

Ir jau ap 1:00. Visu laiku ir kādi darbi ko darīt. Pa laikam arī kaut kas tiek uzēsts ēdināšanas teltī. Mazie sāļie krekeri ir mans favorīts. Pie ēdināšanas telts drūzmējas kādi 3-4 dalībnieki un tikpat atrodas arī teltī. Mazajās lietus pauzēs visi kā pingvīni kopā saspiedušies teltī tika novēroti arī vairāk dalībnieku. Jau ap 20 dalībniekiem uz vieniem bija finišējuši, bet bija nākuši klāt jauni dalībnieki. Kooperējoties ar dalībniekiem-atpūtniekiem tika izcelta liela dziesmu klade, kas uz pusstundu ieskandināja starpfinišu ar latviešu tautas dziesmām un tautas zināmāko mākslinieku skaistākajiem un skanīgākajiem gabaliem. Skrējēji ir arī labi dziesmu pazinēji. Pēc daža koris ilgojas, bet dažiem pēc šī pasākuma koris noteikti ir izsapņots sapnis.

Trasē nenogurstoši riņķo izturīgākie un dažiem nemanāmi top rekordi, par kuriem vēl runās ilgi un tālu pēc šī koptreniņa norises. Andulis, piemēram, ar savu spožo lukturi un virziena maiņu žilbināja ne vienu vien dalībnieku. Daži dalībnieki pārgāja soļos un pat apļa laikā mēroja kādu stiprinošu un ierūgušu graudu dzērienu. Tika novēroti arī baspēdotāji. Lai arī 2.26 km garo apli var pieveikt diezgan ātri, tomēr dalībnieki izvēlas sev kompāniju, lai apli baudītu kopā. Citam citu uzmundrinot, jau tuvojas tas laiks, kad svīst gaismiņa. Pārtikas krājumi nesarūk. Retu reizi pārņemu Lindas pienākumus. Tumsā ir interesanti, kad ar lukturi paspīdinu uz trasi, kur tuvojas skrējēji – tur vienmēr kā izsalkušu šakāļu acis spīd atstarojoši elementi, kas raitā solī tuvojas ēdināšanas zonai. To var novērot naktī tikai vienu reizi gadā, Biķernieku trasē.

Pēdējo stundu pavadu sēžot “klubkrēslā” šķirstot dziesmu kladi un ar atbilstošu dziesmu, to piemērojot skriešanas tēmai, sagaidu vai pavadu starpfiniša zonā esošos skrējējus. Šķiet izdevās aizbaidīt miegu ne vienam vien skrējējam un ievadīt nākamajā aplī arīdzan.

… līdz saullēktam

Tas laiks nav tālu. Finiša laiks 4:29 tuvojas par ko savlaicīgi tiek informēti gan tie, kas tikko ieskrējuši starpfiniša zonā, gan tie, kuri vēl var paspēt nofinišēt vienu aplīti. Seko atraktīvi finiši. Finiša spurts, finišs ar palēcienu, kas dokumentēts foto. Un tad jau tiek paziņots par oficiālo finišu. Neliela tirināšanās pauze, kamēr katrs atrod savu dzelteno skrienamkreklu vai pārvelk zeķes un ar dziesmu varam doties godināt sauli. Imants intervē dalībniekus. Arī tiesneši beidzot dodas trasē. Aplis tiek skriets pretējā virzienā. Saskaitu 31 dalībnieku pārredzamā zonā, bet vēl 5 finišēs nedaudz vēlāk, tāpēc var teikt, ka 36 dalībnieki pagodināja sauli. Skrienot apli dalos ar savam aplamajām atmiņām par pērnā gada apli. Šogad vismaz saulains un saule tiešām mūs sveica. Pirms gada esot bijis apmācies.

4:45 – Pēc finiša seko izēšanās un B vitamīna dzēriena atkorķēšana. Ne visi sataupījuši, ne visiem tāds vajadzīgs. Sarunas, atvadīšanās un koptreniņa Tērvetē reklamēšana, kurš notiks jau pēc nedēļas. Visi tomēr grib sava miega izgulēt(i), tāpēc ballītes vieta diezgan ātri tiek atstāta un orgkoms ar palīgiem kārto mantas, pako teltis un arī pošas uz mājām. Vēl tiek saņemti zvani no dalībniekiem par pazudušajām mantām. Viss atrodas un nekas nav zudis, tik vien kā kalorijas, kuras tā arī neizdevās atrast. Visa pārtika nonāk manā namā, kur vakarā tiks sarīkota neliela pēcballīte zaudēto kaloriju atgūšanai. Veco vietā tiks izsniegtas jaunas.

5:49 – pēdējais skats uz vietu, kur vēl pirms stundas slējās divas teltis. Biķernieku trasē tukšums, no trases izbrauc divas automašīnas, Linda ar savu velo jau devusies majās un es ar dodos. Pirms gada laiks bija rudenīgāks nekā šogad.

Pēcvārds un statistika

Pasākums šogad saņēma necerētu publicitāti. VSK noskrien kalendāra notikums, Facebook notikums, ziņa LSM.lv. Arī konkurss, kurā par precīzu prognozi noskrieto aplu skaita varēja iegūt savā īpašumā skriešanas kreklu.

Uz starta laiku bija reģistrējušies 72 dalībnieki, bet kopā pasākumu apmeklēja 97 dalībnieki. Pēdējie dalībnieki ieradās vēl pat pēc pulksten 3:00, kad jau pa trasi varētu būt, ka riņķoja tikai puse no kopējā dalībnieku skaita.

Kopā piedalījās 97 dalībnieki pieveicot 1273 apļus jeb 2876.98 kilometrus. Bija arī viens nereģistrēts velobraucējs tumsā, kurš pirms gaismas arī nozuda. Ražīgakais vīrs noskrēja 28 apļus, bet izturīgākā dāma 21 apli.

Es tik secinu, ka teiciens – “Trakajiem pieder pasaule” jau sen kā novecojis. Pasaule pieder pilnīgi “normālajiem”! Jūs bijāt lieliski! Mēs to izdarījam, jūs noskrējāt!

Secinājumi:

Pasākums varētu būt, ka ir sasniedzis savu maksimumu. Lielākai kapacitātei nepieciešami vēl 2 tiesneši un vēl labāka uzskaites sistēma, kas, protams, koptreniņam ir simboliska, bet nepieciešama. Var jau būt, ka reiz starta finiša zonā izklāsim sarkano paklāju un katram dalībniekam pieškirsim pa čipam. Augt jau kur vēl ir, neskatoties uz šajā gadā pacelto latiņu.

Šogad tikai daži dalībnieki izvēlējās koptreniņa gaitā mainīt virzienu un veikt retrogrādo kustību, taču pirmais secinājums bija, ka ēdināšanas un atpūtas telts ierīkojama aiz starpfiniša, sekretariāta telts. Tas dēļ fakta, ka ar roku skaitot dalībnieku pieveikto viņi nāca pieteikt noskrieto apli, bet pēc tam devās uz nezināmu laiku paēst, kas savukārt tiesnešiem radīja grūtības ar uzskaiti, jo nebija skaidrs, vai dalībnieks ir jau piefiksēts vai nē tajā brīdī, kad tas atkal devās trasē – garam sekretariātam. Tas gan tika atrisināts, bet turpmākai ērtībai telšu secība trasē būs jāievēro.

Un tagad fināla kredīts (kā filmās) iesaistītajiem un līdzatkarīgajiem: 

Kuks – idejas autors un trases sarunātājs, kurš nesavtīgi lietošanā nodeva pasākuma frančīzi, tās realizācijai OrgKomam

Signis – VSK Noskrien šefs, telšu pilsētiņas patrons un cilvēks, bez kura daudzi no mums nebūtu satikušies

Linda – Trases tiesnese, galvenā sekretāre un atrasto mantu biroja administratore, numura dizaina skices autore

Kods – Pasākuma izgaismotājs (ģeneratora nodrošinātājs)

Laura (ar X) – atpūtas zonas šefs un skrējēju aprūpētājs piedavājot plašu ēdienu un dzērienu klāstu

Pēteris (iRUN) – pasākuma oficiālais šoferis un transportētājs

Kārlis Pakārklis – pasākuma oficiālais fotogrāfs, kurš nepaguris visas nakts garumā fiksēja pasākuma gaitu

Imants – fotoreportieris, tiesnešu tērpu nodrošinātājs, rupora īpašnieks

Alīna – Numura maketa veidotāja

Aivars (703) – Numuru apdrukas nodrošinātājs

Dace – Gaismas studijā (teltīs) nodrošinātāja

Inga (K) – Tiesnešu ērtie televizoru krēsli uz viņas sirdapziņas.

Maikijs – Ekskluzīvs galds ēdamzonā, ko pat varēja regulēt.

Dzintars – Trases galvenais tiesnesis, dziesminieks un pasākuma koordinators

u.c. kuri kaut kā atbalstīja, bet man netika tas gods to pamanīt

Foto: Kārlis Pakārklis un Imants Antužāns