Gribēju arī nedaudz atskaitīties par iepriekšējām dienām, kad nosmēlu Jaungada koptreniņam labu daļu kluba krējuma un aizvedu izskrieties pa Igaunijas mežiem. Kopā ar šoferi bijām 40 cilvēki.
Jāsaka, ka brauciens izdevās, un es nevarētu vēl vairāk lepoties ar kluba biedriem – savstarpējs atbalsts, neatlaidība, sevis pārvarēšana un prieks par otra sasniegumiem – tādam taču jābūt mūsu klubam! :) Ja par skriešanu, tad no 36 dalībniekiem kādi 25 mūsējie pieveica garāko distanci vienā dienā savā mūžā un beigās viņi vēl varēja pasmaidīt!
Gribētu uzteikt meitenes flower un in, kuras, kā dzirdēju, ar asarām cīnījās līdz beigām un izcīnīja sieviešu komandu konkurencē pirmo vietu, abas pieveicot vairāk kā 90km. No puišiem cepuri noņemu Aivara priekšā par 60km ar sāpošu muguru, Artūro priekšā par pirmo ultramaratonu dzīvē un pieveiktiem 85km, kā arī Edmundam par pirmo ultradistanci un 82km. Fantastisks sniegums un rakstura cīņa no sm72 un Imanta A. puses – čaļi neatlaidīgi un bez apstājas kapājās līdz galam, pirmo reizi dzīvē noskrienot garāku distanci par maratonu. Imantam A. kopā 94km un sm72 – 96.8km. Cik nu viņus redzēju trasē, čaļi visu laiku skrēja.
Tagad, protams, par mūsu kluba dārgakmeņiem – druupiju un chingonu. Abus čaļus labi pazīstu, un viņi abi ir ļoti cilvēcīgi un piezemēti, taču arī ambiciozi skrējēji. Igaunija abiem bija cīņa par godu un cīņa ar raksturu. Tā kā abus beigās šķīra tikai 1km, es viņus liktu vienādos svaru kausos.
druupijs ir apbrīnojams vicotājs – šogad sasniegts fantastiskais rezultāts maratonā – 2:49, kā arī lielisks personīgais rezultāts pusmaratona distancē mājas trasē Siguldā – 1:14. Sezonas beigās mēģinājums Siguldā pieveikt 55km distanci nesanāca kā cerēts, taču rokas nenolaidās – pēc tam treniņi ar 500km mēnesī un fenomenāls sniegums 12h skrējienā. druupijam šis bija pirmais gludais ultramaratons, un viņa rezultāts (119.9km) komentārus neprasa. Un skrienot viņš vēl paspēja parunāties un pajautāt, kā man iet (skrienas). druupijs ir šo sacensību lielākais atradums.
Un chingons. Mūsu kluba dārgakmenis. Kopš viņš ir reģistrējies forumā, man regulāri ir acis uz kātiem, apskatot viņa noskrietos gabalus. chingons ir īsts kalnietis, un viņa sasniegumi slavenajos Monblāna skrējienos ir mēmi cieņpilni. Viņam kontā arī tādas avantūras kā 100+km skrējiens no Rīgas līdz Salacgrīvai, kā arī iemaldīšanās Cenas tīrelī Babītes pusē (bez kartes) un attapšanās pēc 80km pie Jelgavas. Tāpat arī 1.vieta šogad Siguldas kalnu maratona garākajā distancē savā vecuma grupā. Pēdējos 2 mēnešos man sanāca paskriet ar viņu dažos koptreniņos, un tagad es zinu, kā nomirt 2 minūtēs (to viņš ir samācījies iknedēļas treniņos ar Aigaru Fadejevu). chingonam ir interesanta dzīves filozofija un attieksme pret dažādām dzīves grūtībām. Pirms laba laiciņa ārsti viņam pateica, ka muguras sāpes ir no skriešanas, bet chingons, kā to var redzēt, ir citās domās. Daudzi par viņu nezina, bet, manuprāt, ir laiks uzzināt.
Starp citu, par Igaunijas skrējienu droši vien vajadzētu nevis viena cilvēka rakstu, bet vairāku cilvēku atsauksmes, jo todien bija daudz varoņu. Es aptaujāšu vairākus skrējējus, un paskatīsimies, kas no tā visa sanāks lielajam rakstam.
km 
-
Bes šaubām visi ir monstri. Nedaudz jau skauž arī, bet tā tāda skrējēju skaudība-labā. Tikai tu Marta tā pieticīgi esi piemirsusi kādu pieminēt. Liekas ka tu esi sastrādājusi vienu lielisku pasākumu.
Ideāli būtu raksts par visiem + bildīti + katrs mazu stāstiņu par sevī un šīm sacensībām, citādāk maffija jau ir piemirsusi par sevi pastāstīt! :)
Un malači ir visi, kas tur bija! Lai jums ātra atjaunošanās! :)
Laikam jāuzmanās ar meiliem Signim, jo tie bez brīdinājuma var tikt ielikti blogu sadaļā!! :D
Tiešām izklausās pēc ārkārtīgi lieliskiem sasniegumiem visiem! Piekrītu Johny par to balto skaudību ;) Apsveicu visus ar personīgajām uzvarām!
Es domāju, ka uzslavas pelnījuši šajā pasākumā visi- gan tie, kas cīnījās līdz pašām beigām, gan tie, kas bija spiesti veselības problēmu dēļ pabeigt distanci agrāk, jo es šaubos, ka autobusā uz Meremoisu bija kāds pasažieris, kas brauca apskatīt vietējo pludmali vai paelpot piejūras gaisu- visi brauca pārbaudīt savas spējas un pārvarēt sevi :)
Mani visvairāk priecē, ka krietnam pulciņam mūsējo ir pavērušies jauni apvāršņi izpratnē par savu varēšanu. Katrs no jums ir pasniedzis sev nenovērtējamu dāvanu gadu mijā. Un tas ir tikai sākums – maratons jau tikai tāds čiks vien ir – 3 stundiņas un viss:)
Zini, Ainar, tā ir tiesa – pēc šī pasākuma es jau sevi pieķēru pie domas, ka man maratons diez kā vairs neinteresē…:)
Aivar, vai tiešām pusmaratoni? :) Bet jokus pie malas un paldies par verīgu aci un savlaicīgu padomu trasē.
Pasākums patiesi bija jauks. Nebiju domājis, ka varēšu tik daudz noskriet. Paldies visiem par lieliski pavadīto vecgada vakaru.