Dārgie Māsas un Brāļi iekš Kedām!
Aprit gads, kopš Noskrieniešu sektā darbojas Divplākšņu šūniņa. Radīta bez tālejošiem dižiem mērķiem. Noteikti ne kā lielāku vai mazāku sacensību laureātu kalve. Gribēju tikai sameklēt pārīti kompanjonu, ar kuriem paskriet kopā mazliet lēnākā tempā, kā PANKi tobrīd izpildījās. Šo vēlmi sadzirdēja Krustēvs Andulis un pagājušā gada 19.jūnijā Kalendārā ielika Pasākumu “Divplākšņi – 1.koptreniņš”.
Sākotnēji pulcējāmies Dzirciema ielas un Jūrmalas gatves krustojumā pie Statoila skaitliski nelielā sastāvā – krii, Agatiite, in, Sandila …. Kilometrāža un temps…. Nu tāds bija, kāds bija.
10.koptreniņu jau uzskatījām par lielu jubileju un nonācām pie domas par pasēdēšanu. Domāts, darīts! Pulciņš nebija kupls – tikai july, Ugis un ņekaja Rozamunde. Vieta – Ibērija. Izpētes objekti – Kruškovice izlejamais un hačapuri, kas izrādījās sātīga siera pica. Izpelnījāmies garāmlidojošā Dzo sašutuma pilno skatienu. Mazliet sakaunējāmies, bet nolēmām, ka turpmāk par apaļu jubileju uzskatāms katrs piektais koptreniņš, kas jāatzīmē ar pasēdēšanu. Nolemts tika pasēdēšanas biežumu koriģēt pēc vajadzības, ja to ierosina un atbalsta vismaz 3 Divplākšņi.
Ar laiku tikšanās vietu nomainījām uz tramvaja sliedēm zem Imantas tilta. Kompānija auga, trenētība arī un palika garlaicīgi skraidīt tikai pa asfaltētiem celiņiem vien, tādēļ sākām meklēt asākas izjūtas applūdušā Spilvas lidlaukā, Vampirņikā, Imantas mežā krēslā negaisā pilnmēness laikā.
Slapjš, dubļains, bet mirdzošām acīm un smaidu līdz ausīm – laimīga Divplākšņa normāls agregātstāvoklis. Un ja vēl seko pasēdēšana pie Babuļa ar B vitamīna uzņemšanu relaksējošas kanārijputniņu čivināšanas pavadījumā, tad laime pilnībā. Babuļa iestādījums tika atrasts septembrī, pateicoties july aktivitātēm – pirms došanās uz Priekuļu trailu kavēju norunāto tikšanās laiku, bet july laiku īsinot bija sākusi komunicēt ar pāri ielai pīpējošo Babuli. Tā tika atrasts regulāro pasēdēšanu placdarms – Humpalu māja ar uzrakstu “Bārs” ar atraktīvu oficianti pēc nika Babulis. Iekarot Babuļa uzticību nemaz nebija viegli, bet ar laiku ledus kusa, jo acīmredzot mēs viņai ienesam vienīgos legālos ienākumus. Neatceros kā par Divplākšņu kulta zaceni kļuva ferero rošē un gotiņas, bet tas, ka šie produkti veicina B vitamīna uzsūkšanos organismā, nevienam vairs šaubas nerada. Alus bez končām, ģeņgi na veķer*!
Ziema pienāca ar lukturīšu iegādi. Vecais gads aizvadīts vienā no pēdējām gada dienām kopā ar july un IlgaisC dodoties paskraidīt uz Vārnukrogu ar devīzi “Atbalsts Miervaldim”, kurš tajā dienā sāka doties Tallinas virzienā. Laiciņš bija visnotaļ pavasarīgs un vairāk vilka uz Lieldienām, ne gadu miju, tāpēc, neskatoties uz pavasarīgo lietutiņu, kas mūs patīkami atsvaidzināja līdz pat kaulam, pie Lielupes kāpās ripinājām mandarīnus. Gada pirmā diena protams arī kedās – sadalījāmies 2 frakcijās – Aivars703 daļu aizvilināja uz Jūrmalu, bet mēs kopā ar IlgaisC, Krii un Sandilu izmetām krietnu loku ap Imantu. Izturīgās july, essnee un Dora neizlaida pat treniņu, kas iekrita aizvadītās ziemas vēsākajās dienās, kad āra termometra stabiņā spirta līmenis bija nokrities pie -20 grādiem, Ziemelis zēģelēja līdz kaulam un sirdij vairāk prasījās pēc 40% spirta šķīduma ūdenī, kas atjaukts ar karstu upeņu sulu.
Divplākšņiem ik pa laikam pievienojas viesmākslinieki, kas liek mums tiekties uz augšu. Bet tā īsti uz palikšanu ir noenkurojies Krustēvs Miervaldis, viņš arī Čingons. Uz mūsu koptreniņiem paslinks, bet uz jubilejas pasēdēšanām nav skubināms, ar saviem iedvesmojošajiem stāstiem liekot Divplākšņiem pacelt acis augstāk, iztēloties redzam sniegotas kalnu galotnes un sajust kalnu taciņas zem kājām. Tas licis pulciņam Divplākšņu, jebšu Aviatoru, kā mūs mēdz apsaukāt Krustēvs Andulis, ieprovēt SKM īsākās distances un reģistrēties Cēsu Eco traila “īsajiem”. Pagaidām.
Mertins savu pienesumu devis ar jaunu lamu vārdu ieviešanu. Nu Divplākšņu leksikā parādījušies tādi vārdi, kā “fartlekss”, “intervāli” utml. Izskaidrots un dabā ierādīts ir arī šo jēdzienu praktiskais pielietojums.
Bagātināmies arī garīgi. Pateicoties Lasma3 apskatītas šķiet visas Pārdaugavā atrodamās muižas, muižu drupas un viss, kam varētu da jebkad būt bijusi kāda saistība ar muižām. Essnee prezentējusi pētījumu par notikumiem Sudrabkalniņā.
Kādi tikai upuri nav nesti, lai ņemtu Dalību Divplākšņu trešdienu pasākumos! July Divplākšņu idejas vārdā neskaitāmus trešdienu vakarus atstājusi dzīvesbiedru mirstam badā bez vakariņām. Rozamunde, lai paspētu uz kārtējo koptreniņu, riskējot sačakarēt savu nevainojamo reputāciju uz visu atlikušo mūžu, kādā trešdienas vakarā ieradusies uz tikšanos ar meitas skolas administrāciju pilnā treniņa ekipējumā jozusies ar “granātjostu”. Inta Amoliņa, savu ābolu essnee pieskatīdama, pati kāpusi kedās un nu jau cīnās ar pamatīgu atkarību. Šo sarakstu noteikti varētu turpināt.
Nu jau aizvadīts 50.jubilejas koptreniņš. Arvien biežāk Divplākšņi dzīvojas pa lielāku vai mazāku sacensību pjedestāliem.
Ar patiesu prieku sagaidām pulkā katru jaunu seju. Ja nejūties gana ātrs, ja jūties savās kedās vientuļš, vai vienkārši meklē foršu kompāniju pēcmaču rekaverītim, tad trešdienu vakari ar Divplākšņiem tempā ap 6:30 min/km ir arī Tavējie!
*-nauda vējā!
km 
-
Koptreniņi Divplākšņu tempā (samērīgā neskrējēja tempā) bija tas ko meklēju gada sākumā. Mērķis bija atrast kompāniju, lai varētu sagatavoties savam ambiciozajam mērķim noskriet 1/2 NRM. Atradu Noskrien.lv un Divplāķšņus. Skriet trešdienas vakaros kopā ar Divlplākšņiem bija paredzēts līdz Magnēta vasaras sezonas sākumam. Trešdienās orientēties uz Magnētu ir braukts jau kopš “padomju” laikiem. Šobrīd Divplākšni sāk izkonkurēt šo tradīciju (labi, ka Magnēts notiek arī citās nedēļas dienās). Mani pie Divplākšņiem pirmkārt piesaista interesantie, dažādie, atraktīvie dalībnieki; otrkārt, iespēja apmainīties ar informāciju un skriešanas pieredzi; treškārt, Pārdaugavas iepazīšana. Lai gan Pārdaugavā es dzīvoju ilgāk kā 10 gadus, šo dažu mēnešu laikā esmu iepazinusi tik daudz jaunu ieliņu, vietu un objektu. Mani tas sajūsmina! Sajūsmina arī visi Divplākšņu piedzīvojumi, tostarp, spokošanās Esenes muižā,slapjais skrējiens aprīlī pār pārplūdušajām Spilves pļavām,Hapaks saulrietā un ziedošās ūnensrozēs, skrējieni ar novadpētnieciskajiem elementiem. Starp citu, vēl ir palikušas muižas Pārdaugavā, kuras Divplākšņi nav apskatījuši :)
Atliek vien teikt, nāc un piedalies!
P.S. Paldies Rozemunde ar rakstu. Divplākšņu fotogrāfi varētu pievienot arī pa kādai bildei :)
Vai, izrādās ka bildes ir :)
Lāsma, tev laikam acu gaišumam kaut ko šovakar vajag :) Bildes pateicoties Laumai ievietotas!
Komentārs par Magnētu. Magnēts noteikti nav zaudētājs, jo tam sāk pievērsties arī Divplākšņi, tiesa gan ne trešdienās.
Īsts divplāksnis ir skriešanas gatavībā arī tad, kad mazgā botas:D http://image.endomondo.com/resources/gfx/picture/10046835/big.jpg
Paldies, ļoti sirsnīgi uzrakstīji! :) Paši foršākie treniņi ir tieši šie. Sāku pievienoties tāpēc, lai piespiestu sevi paskriet lēnāk. Tagad trešdiena bez koptreniņa liekas palaista vējā. Novadpētnieciskie treniņi ir lieliska gara bagātināšana, bet vēl labāk man patīk tie īsteni divplāksnīgie – ar -20 grādiem, pērkona negaisu, plūdiem vai pelēko kapu zemi līdz potītēm:))
Šķiet, tā bija Lucavsalas gonka, kad ievērojām, ka pjedestālus cītīgi okupē tieši mūsējie:)
Varen smuki un smukas :)
Starp citu, arī citviet drīkst dibināties līdzīgas šūniņas. Gan novadpētnieciskie, gan pasēdēšanas elementi pievienosies paši :)
izlasot rakstu, galvā iešaujas doma: “eh kāpēc vairs nedzīvoju Pārdaugavā”. Rozamunde – paldies par stāstu – ļoti krāsaini uzrakstīts ar spilgtiem epitetiem, kas lasīšanu padara īpaši garšīgu. Sveiciens divplākšņiem jubilejumā no centra meitēna :)
Ir īstens gods būt vienai no Divplākšņiem! Koptreniņos var, gan saņemt optimisma daļu, gan padalīties ar savējo. Šeit var iedvesmoties kaut kam lielākam, gan iedvesmot citus. Jautra, interesanta, pozitīva kompānija. Noskrien!
Divplākšņi ir forši! Trešdienu treniņi arī man kļuvusi mīļi un patīkami!! Paldies! Vakarā gan laikam atkal netikšu, man kaut kāds lāsts uzlikst uz Divplākšņu treniņu, jau kuro nedēlu netieku!!
Paldies, Rozamunde, par rakstu! Divplākšņi tiešām iedvesmo! Un, ja kādreiz ir bijis baigais slinkums skriet trešdienās, bet tas ticis pārvarēts, tad sajūta pēc tam vienmēr ir bijusi kā spārnos, pat bez Red Bull. Un pilnībā piekrītu Lasma3 – ir tik daudz jaunu vietu, ieliņu un apskates objektu iepazīts!!! Un, protams, cilvēki – skrejošie brāļi un māsas kedās, kuri vienmēr tur roku un pulsa ir līdzās. Divplākšņi ir forši!
Divplākšņi ceļ spārnos! Tieši tā – lai paliek otrajā plānā vakariņas, vecāku sapulces, bērnu auklēšana un kultūras pasākumi. Trešdienas pieder Divplākšņiem! Santa – super rakstiņš! Cik jauki gremdēties atmiņās!
Ar 6:30min/km var mierīgi vinnēt Laulasmaa ultru. Tik jāsarunā, lai Kristaps neitralizē krāsainus putniņus
Ir mums tāds plāns! Kaut kad… Šogad jau bijām aģentu aizsūtījuši, un re kā šis vinnēja! :) Un ar putniem, Papagaiļa radiniekiem, mums pat ir zināma pieredze un draudzība – Babuļa iestādījumā tādi būrītī dzīvojas :)
Sveicu aviatorus gada jubilejā! :D
Paldies sveicējiem! Svecīti pūtīsim šovakar Ibērijā, ja kas :)
Ak dies! Ku forši uzrakstīts! Tik žēl palika, ka šovakar nevarēju būt kopā ar DP. Ir vērts trešdienu vakaros “lidot” no Jūrmalas
Svecīte nopūsta un jauni plāni tika shēmoti. Garām atkal skrēja Dzo. Bet mēs bijām gudrāki – bijām paslēpušies iekštelpās :)
Paldies, Santa par rakstu!!Prieks kopā būt!!
Skaists atskats par labi iesāktu procesu. Lai arī pašam izdodas pievienoties retāk, vienmēr piedomāju, ka ‘Divplākšņu salidojums’ varētu būt labs iegansts garajam ieskrējienam.
Nav obligāti jādzīvo Pārdaugavā, lai skrietu ar Divplākšņiem. Es ne tikai Daugavas labajā krastā mitinos, bet arī vēl gabalu pirms Rīgas. Tik vai tā varēju pāris reizes izskriet. Tad nāca rudens tumsa, starta laiks drusku mainījās, es savas prioritātes nemainīju… Un visbeidzot Divplākšņi kļuva man par ātru…