Jeb citiem vārdiem – Rīga-Valmiera 2015. Pat mēnesis vēl nav apkārt, bet es jau esmu uzrakstījis arī savu aprakstu par šo piedzīvojumiem bagāto šī gada skrējiensoļojumu. Jā, zinu, ka viens no pēdējiem, bet ko padarīsi, ja reizēm noskriet ir vieglāk kā aprakstīt..
Tātad adrese vecā – oreman.wordpress.com. Noskrien [pa baso]!
km 
-
Pārsteidz tava izvēle ēst riekstus pirms starta. Tu tos riekstus vismaz izmērcēji ūdenī pirms ēšanas? Rieksti jau skaitās smagā barība, kas stundām ilgi pārstrādājas vēderā, līdz ar to organisms patērē enerģiju. Un ēst pirms starta to, kas pēc tam skrējiena laikā tērē nevajadzīgi organisma resursus: tas neliekas īsti labi. Pats esmu dažas reizes mēģinājis pirms skriešanas (pat ne pirms ātruma treniņiem), un sapratis, ka rieksti pirms skriešanas ir galīgi garām. Protams, ja tu man pajautātu, es varētu izteikt savu viedokli, kas pirms starta būtu ēdams, lai nerastos gremošanas problēmas
Superīgs raksts, paldies! :)
Kārtējo reizi novērtēju to, ka man nav pārdārga un pārlaba ekipējuma – savu lielveikala švako lukturi nesu rokā no pirmā metra, un nemaz nejutos kaut kā apdalīta:D Pierasta lieta:D
Vispār laba doma pēc gada mainīties lomām ar atbalsta komandu. Varētu atriebties par visiem tiem “nu tak skrien uz priekšu, tur nekā tāda traka nav” :) :)
Nu jā, par riekstiem jau daudzmaz tāda doma bija, parasti tos neēdu pirms skriešanām, bet tagad sēdēju mājās bezdarbībā, ieraudzīju, ka rieksti stāv priekšā un aiz gara laika pagrauzu :)
Ansi, par riekstiem varu apliecināt (lai arī nebiju klāt :D), ka to ēšana nebija pārdomāta, speciāla vai ar domu, ka tieši rieksti jāēd pirms skriešanas. Vnk mums mājās gandrīz vienmēr virtuvē uz galda stāv vismaz viens trauciņš ar riekstiem. Reizēm tas ir neapzināts refleks, paņemt sauju un apēst tos, neiedomājoties, ka pēc tam taču jāskrien…
Visādi citādi, lai arī cik pārliecinoši Edgars mēģina aprakstīt manu nākamā gada 107 km skriešanu, tās ir tīrākās ultramaratonu skrējēja bezpaziņas radītās fantāzijas. Es (tāpat kā mans atbalsta komandas kompanjons Viesturs) neplānoju mērot 107 km gar šosejas malu. Atbalsta komandā gan labprāt piedalītos, ja būs arī nākamgad tāda iespēja :)
OreMan kaut ko dara neapzināti?
Bez adekvatiem treniniem piektaa vieta R-V skrejienaa ir teicams sasniegums! Kas attiecas uz dietas aprakstu, tas gan neizklausas pec Ruudas Viira pasha proponetajiem principiem. Vai tik neiegaaza shkiet neveerigaa attieksme pret glikogeena trukumu distances otrajaa pusee?
Signi, jā, reizēm sanāk ;)
sandalman, kāpēc neizklausās? Glikogēns nav nepieciešams, kad mērķis ir enerģiju ražot no taukiem.
Šis apraksts mani patīkami pārsteidza ar daiļrunību, domas dziļumu, humoru un tajā ielikto personiskumu. OreMan laika atgriezusies otrā elpa un dzīvesprieks. Paldies par stāstu. Ļoti patika autora pārdomas par atbalstītāju darbību un cerības nākamgad mainīties lomām, ko skaisti papildināja pašas atbalstītājas komentārs.
OreMan prieks palīdzēt ikvienam gaišāk, ātrāk, siltāk, jautrāk un visādi citādi noderīgāk sasniegt finišu. Kā jau Jaungada klases ekskursijā visiem publiski solīju palīdzēt visos iespējamos veidos, tā arī pildīju to pēc labākās sirdsapziņas :)
Tāds fanu pūlis finišā kā Tev bija reti kuram!
Noskrien! (kaut pa baso)
Ar riekstiem un skriešanu nav tik traki. Esmu pirms garajām sacensībām speciāli ēdis 100g riekstu un sacensību laikā šerbetu (rieksti ar cukuru). Vēders jūtas pilns un izsalkuma sajūtas nav vismaz sešas stundas. Svarīgi ir riekstus kārtīgi sakošļāt, lai kuņģa muskuļiem nav lieka slodze. Sliktākais, kas ir gadījies ēdot riekstus – neplānota WC pauze.
Pirms sava PB maratonā (3h02) bija divas garas un nogurdinošas darba dienas. Par CH diētu varēju nesapņot. Paralēli ķīmiskajam buljonam (pilns ar e621) dienas gaitā izēdu divas burciņas riekstu sviestu (70-90%). Tāpat atceros PB pusmaratonā (1h24), kad iepriekšējā vakarā gandrīz slikti palika oficiālajā Pasta party ēdot pārtaukotus makaronus ar malto gaļu
Jauks apraksts, paldies!
Kā jau “latvietim” – patīkami lasīt, ka arī Top10 ir tikai cilvēki, kuriem tāpat grūti;) … brīžiem. (Rezultātus pētot, likās otrādi.)
#
Pērn arī kavēja luktura problēmas, tāpēc šogad skrēju ar trim (!) lielveikalā lēti pirktiem. Divi izrādījās lieki, taču nenožēloju. R-V pasākuma pirmajās stundās redzamība šķiet tikpat svarīga kā barošanās.
Šajā sakarā, ar interesi gaidīšu arī OreMan piedzīvojumus “Zilonī Tumsā”. Taku + tumsas + pašvaka luktura kombinācija pagaidām attur mani reģistrēties.
#
Pēdējos ~11 kilometros tiku pie atbalstītājas-līdzskrējējas, kura nebija sieva :) Varu apliecināt, ka tā ir forši, jo izpaliek kūdīšana :D
Foršs stāsts, paldies, bija interesanti lasīt!