Lai arī kartē skaidri redzams, ka Barselonu no Rīgas šķir vismaz trīs nopietni kalnu masīvi, nemaz nerunājot par pauguriem un pauguriņiem, bet maratona puses skatoties, man jau vajadzētu skriet piecdesmit kilometrus nedēļā ar pusmaratonu nedēļas nogalē, kā garo skrējienu. Un, paldies Dievam, ka ir tāds 1. janvāra skrējiens un komandas koptreniņš, citādi mana gatavošanās maratonam nemaz neiesāktos. Lai gan pēdējās trīs dienas, es no tās 20.13km skriešanas vairāk līdzinos robotam – sāp visas malas burtiskā nozīmē, skaidri parādot, ka, ja es gribu izdzīvot līdz vasarai, tad treniņos jāskrien un jāskrien. Bez Barselonas maratona, man ir paredzēta tempa turēšana pašmāju lielākajā skriešanas notikumā Nordea Rīgas maratonā.
Tieši tāpēc es šovakar četru nenormāli garšīgu alus vietā izvēlējies iet ārā lietu un tumsā skriet. Lielākoties skrienot treniņos es domāju par alu. Par to kā noskrējis es to dzeršu un cik tas būs garšīgs un cik viss kopā būs veselīgi. Ja nu ne veselīgi, tad neveselīgi nu točna tas nebūs.
Šoreiz gan viss izvērtās savādāk, jo domas klīda tikai un vienīgi par cieņas cīņu. Man ir savādāka domāšana, bet pēdējās diskusijas un vārdu apmaiņas liecina, ka visi nedomā kā es. Dēļ uzvaras es kilometru vairāk nenoskriešu, jo skriešu tieši tik daudz cik gribēšu. Ne speciāli domāšu par ātrumu, īsiem, pusgariem vai gariem skrējieniem. Bet es saprotu jūs, kuriem vajag uzvarēt pa katru cenu un gribu piezīmēt – skriešanai ir jārada prieks un, kā saka mans brālēns skrējējs, tad neviens treniņš nav traumas vērts. Nemaz nerunājot par šādu spēli. Vai pavisam virtuālām nozīmītēm.
Bet es izdomāju kaut ko vērtīgu. Cieņas cīņā vajag ieviest jaunu epizodi. Pareiza skriešana. Liela daļa skriešanas grāmatas saka, ka nedēļas apjoms nedrīkst pieaugt vairāk kā par 10%. Tad nu šeit tu iegūtu punktus, ja spēj iekļauties šajos plus mīnus desmit procentos. Kā arī skrējienu skaitam uzskatīt, ka nedēļā ir vajadzīgi divi īsie, divi pusgarie un viens garais skrējiens. Ja tev ir viens garais un tavam pretiniekam ir desmit garie, tad tas ir neizšķirts. Ko sakāt par tādu “pakaļas saudzēšanu?”
km 
-
Es skrienu pēc sava plāna, man ir savi īsie skrējieni, savi intervālu skrējieni, tāpat savs temps un viss pārējais man arī ir savs, bet it ļoti forši, ka ir radīta papildus, es uzsvēršu papildus iespēja “salīdzināties” un tikai. Tas ir bonuss, pievienotā vērtība nevis iemesls vienam otru apmētāt ar kedām vai zeķēm.
Paldies, Tev Signi :)
Nē, nē, labāk skrējiena laikā domāt par alu, tur vismaz ir vecie labie Bē grupas (vismaz pieci) vitamīni. Mans draugs raksta izcilu blogu labsalus.lv – iesaku palasīt ;)
Es tieši pirms šī bloga ieraksta un tam sekojošā komentāra izlasīšanas, vēlējos publicēt gandrīz vārds vārdā tādu pašu viedokli, kādu mans komandas biedrs jau ir pasteidzies uzrakstīt. Es apskatos salīdzinājumu tikai pēc sava treniņa, jo man ir interesanti, kā ir veicies manam skriešanas draugam.
Man arī pēc šī jaunieviesuma paliks 2 galvenie vadmotīvi skriešanas apjomiem – plāns un pašsajūta (kas var ietekmēt plana izpildi). Nedaudz iebilstu pret 10% robežu, jo tad automātiski sanāks, ka visi 12h skrējēji šonedēļ šo punktu neiegūs, kā arī pēc lielas daļas plānu maratona nedēļā arī šis punkts nedraud (jo iepriekšējā ir viegla nedēļa, bet maratona nedēļā sanāk 42.2 + 2-3 īsie skrējieni), tā pat atgūstoties pēc sacensībām – uz reiz pēc tam viegla nedēļa (piem. 20km), bet pēc tam nav problēmu atgriezties uz 40km ned, ja šāds apjoms ir skriets vairākus mēnešus.
Citāts no filmas: “Sometimes you eat the bear, and sometimes, well, he eats you.”
Par P-plēšanu: Aptauja Vai “Apkārt pasaulei” tev liek skriet vairāk? 50% (ok, tie ir tikai 85 balsotāji) atbildējuši – “JĀ”! Tāpat visas pārējās motivācijas sadaļas (nozimītes, Renča skaitlis…) ir domātas, lai tomēr izvilktu laukā un liktu noskriet :)
Arī mani ne Apkārt, ne Cīņa nepiespiedīs tagad zibināt kilometrus sacensību ātrumā…pa lielam – pastiept apli kādu kvartālu garāku; varbūt saņemties un iziet noskriet plānotu, bet negribīgu skrējienu…kkā tā :)
Ai, bet ne par to te stāsts…Kas nu kuram gādā prieku – citam pats skriešanas process, citam sajūtas pēc skrējiena, citam sajūtas finišējot sacensībās, citam – viss kopā…paldies, Signi, ka esi cilvēx – arī Tu skrienot domā par balvu – ALU pēc skrējiena :)
Es domāju, ka ideja nav peļama. Galu galā lai ar visām tām nozīmītem un citiem motivējošiem statistikas rādītājiem neiedzītu sevi pludmales smiltīs, šādas mazas “bremzītes” noderēs.
Nu tos punktiņus var skaitīt kā vien vēlaties,bet katram pašam sava doma,plāniņš.Katrs pats sev izvirza savus mērķīšus.Katram taču nav vajadzīgi tie divi īsie,divi pusgarie,viens garais.Ir daļa,kas vispār skrien tikai sava prieka pēc,sači nemaz nenāk prātā. Ir interesanti pavērot konkurentu varējumu,ne vairāk.MANA APŅEMŠANĀS 2013-JĀ : KATRU DIENU KAUČKO NOSKRIET ,LAI VAI KĀ.NOSKRIEN !
Interesanti būtu uzzināt garšīgā alus marku!
Un, ja domā par papildus parametriem veselīgai skriešanai – kā būtu, ja salīdzinātu naktī nogulētās stundas? Par katru stundu virs 8, + punkti, par katru zem 8, – punkti.
Krušovice Černe. Mēs varam salīdzināt tikai to, kas mums ir pierakstos.
Protams. Ja papildina ievades laukus.
Ja jau reiz sapņo – varētu būt cīņa ar savu definēto partneri. Piemēram, iedomājos savu ideālo partneri nākošajiem 4 mēnešiem, definēju man interesējošos parametrus(piemēram man interesētu skrējienu skaits nedēļā, km nedēļā, pusmaratona laiks pēc 4 mēnešiem). Un tālāk cīņa un sekas. Kurš kuru. Tu savu ideālo partneri vai tavs ideālais partneris tevi.
Šo partneri varētu turēt noslēpumā vai padarīt redzamu pārējiem.
Daini, tavs virtuālais (idealais) partneris ir treniņu plāns :)
Arī es vakar vakarā lietū un vējā izvēlējos skriešanu, un par alu atceros,kā savulaik Monblāna skrējienā ap kādu 80-85km apstājoties nomainīt bateriju, tiesnesis prasīja (itāļu val) – Tutto Bene t.i. Vai viss kārtībā?
Uz ko es atbildēju – Tutto Bene E Grande Birra, Freddo!
Kas tulkojumā būtu apmēram kā – Viss kārtībā Ir Daudz Alus, Auksts Alus!
Mēs abi pasmējāmies, un es vicoju tālāk.
Arī man ir savādāka domāšana un dzīves uztvere, treniņu plāns pieskaņots pavisam cita tipa sacensībām kā Latvijā, un tāpat kā Artūro, vairāk uztveru šo cieņas cīņas pasākumu kā salīdzināšanu ar savu skriešanas biedru.
Man līdzīgi, kā manam vārda brālim šī spēle manu skrējienu garumus un ātrumus neietekmē, jo skrienu pēc sava treniņa plāna, bet ir interesanti papētīt virtuālā pretinieka skriešanas režīmu, plānu. Noskrien!
Pareiza/veselīga skriešana ir pelnījusi cieņas punktus. Idejai kā tādai, principā – noteikti piekrītu.
Grūtības gan varētu radīt konkrētā aritmētika, izlemšana par “ideālo” variantu… Piemēram, tie paši maksimālie 10% nedēļas kilometrāžas pieaugumam. Ja nu patiesībā ir 8% vai 12%? Ja nu skrējējs ir tik labā kondīcijā un pieredzējis, ka var kādā specifiskā gadījumā mierīgi atļauties (no savas veselības viedokļa) kaut 30%, pat 50%? Vai, tieši otrādi – varbūt cilvēks JAU ir skrējis pagājušajā nedēļā par daudz, un šajā nedēļā viņam ideāli būtu veikt par 20% vai pat 30% mazāk?… Un tā tālāk. Arī Guna jau minēja faktiski to pašu.
Ieguldot lielu darbu, varbūt ir iespējams Cieņas cīņu vajadzībām izveidot puslīdz korektu matemātiku, kas daļēji ņemtu vērā katra skrējēja “vēsturi”. Taču ne nākotni (paredzētās sacensības)… Jautājums paliek – vai tas ir pūļu (un servera jaudas) vērts? Vai noskrien.lv nav citu darāmu lietu? CC ir interesanta, saistoša ideja, tomēr tām nevajadzētu aizēnot reālus mačus un individuālus treniņplānus. … Visu ar mēru. Gluži kā ar alu. :)
Daiņa ideja par gulētajām stundām liekas vērtīga, neatkarīgi no tā, vai tiktu sasaistīta ar cieņas punktiem! Uz savas ādas esmu pārliecinājies – kā izgulēsies, tā noskriesi. Tas nebija tik jūtams 20 gadu vecumā, bet vēlāk/tagad gan. Pats savai zināšanai, brīžiem jau mēģinu skaitīt un pierakstīt miega stundas. Arī citi biedri palaikam tās piemin savu skrējienu nosaukumos, aprakstos. Kā neobligātu ievaddatu lauku, miega ilgumu varētu gan pievienot.
nu es šobrīd slimoju. kad atsākšu skriet, būs droši vien vairāk kā 10%. tas tikai piemērs, arī man ne pasaule, ne cieņas cīņa neliek skriet vairāk vai mazāk. un zini, Signi, jo tālāk es skrienu, jo vairāk saprotu, ka piekrītu tev par to, ka ir jāskrien sev un savam priekam/ labsajūtai! taču – cik cilvēku, tik viedokļu. katram savi mērķi.
“Noskrien vairāk par pretinieku skrējienus garākus par pusmaratonu un PAŅEM VISUS PUNKTUS. Nedēļā vajag vismaz vienu”
– formulējums vairs nav pareizs atbilstoši pašreizējai kārtībai. Noskrienot vairāk skrējienus par pretinieku, vairs nav iespējams paņemt visus punktus.
Šķiet, mainījās arī kārtība, kādā tiek aprēķināti punkti par vēsturiski noskrieto?
mtigers, nemainījās – formulas precizējās, lai nesanāk pa daudz iedot.
Piekrītu arī nedaudz idejai par veselīgāku skriešanu. Jo, piemēram, šonedēļ (visu cieņu manam pretiniekam, es nevarētu divreiz nedēļa pa 30km noskriet) es skrienu gan īsos, gan videjos skrējienus, bet mans pretinieks noskrien divreiz pa ekstra garajam un uzveic mani. :D
Bet, protams, ka dēļ virtuālas spēles Tu nebeigsi kopā veselību, bet jāatzīst, ka nedaudz vairāk dažreiz slinkumu pārvarēt tas noteikti palīdz! :)
Ja šī spēle kļūs populāra, tad varētu būt, ka zīmols “noskrienietis” kļūst par kaut ko līdzīgu zīmolam “kenijietis” ;)
Bet, kamēr mani vēl nedzen ar koku prom no šīs diskusijas, izmantošu iespēju izteikt vēl dažus argumentus pret ātrumpunktu formulu.
Man ir nieka 40 sekunžu pārsvars pār savu pārinieku, bet punktu izteiksmē tas ir 8:4, tātad 4 punktu pārsvars. Trešajā daļā cīņu pirmajās divās divīzijās šis pārsvars ir vēl lielāks (9:3 un uz augšu).
Līdz ar to formula ir nedemokrātiska, jo būtisku priekšrocību spēlē iegūst:
* vīrieši
* spēka gados
* kuri iecienījuši gludo segumu.
Otrkārt, pretēji maldīgajiem pieņēmumiem, formula nav sportiski līdzvērtīga, jo:
* pretinieku līdzvērtība (dalība divīzijās) tiek noteikta TIKAI pēc mēnesī noskrietā km APJOMA, nevis pēc ātruma,
* bet tad abi tiek iemesti cīņā, kurā būtisku priekšrocību dod ĀTRUMS.
Un nav taisnība argumentam, ka ātrumu var kompensēt ar noskrieto, jo abiem pretiniekiem šis rādītājs pēc noklusējuma taču ir tuvu vienādam (proti, ja lēnākais vēlēsies pielikt kādus km, to itin viegli izdarīs arī ātrākais), tādēļ arī cerība iegūt kompensāciju uz noskrietā rēķina nav sevišķi perspektīva. Tādējādi ātrākajam šajā cīņā pēc būtības ir iedots latents (slēpts) HANDIKAPS.
Ideja par pareizu skriešanu ir apsveicama, tādēļ šķiet pareizi, ka ar noteikumu palīdzību tiek bloķēta iespēja “ņemt banku” (kārdinošos 12 punktus) ar skrējienu skaitu, taču iespēja “ņemt banku” ar ātrumu, kā skatījos, vēl ir visai reāla. Vai tas saskan ar uzdoto mērķi?
P.S. Skrējieni, kas mazāki par 1 km, joprojām netiek ieskaitīti pie īsajiem, bet vidējo distanci tomēr samazina. Tam tā jābūt?
“ar noteikumu palīdzību tiek bloķēta iespēja “ņemt banku” (kārdinošos 12 punktus) ar skrējienu skaitu””
Atvainojos, par skrējieniem ir 6, nevis 12. Par ātrumu ir 12. Bet tas vēl vairāk norāda, ka lielākais nepareizās skriešanas kārdinājums šajā spēlē ir tieši ātrums, nevis skrējienu skaits.
Izlasot vārdu salikumu `pareiza skriešana`, pirmā doma bija par to, ka, reģistrējot skrējienu, varēs atķeksēt, vai esmu skrējis ar pareizu tehniku, vai nē ;) Bet izrādās, ka ne – te runa ir par tiem slavenajiem 10%.
Es arī savus skriešanas paradumus Cieņas cīņas spēles dēļ nekādi nemainīšu, bet tā salīdzināt sevi ar kādu citu jau vienmēr interesanti. Bik tracina tie, kas visā mēģina atrast kādas nepilnības.. Ir taču likta galdā spēle ar tādiem noteikumiem, kādus tās autors ir izdomājis – katrs taču var izvēlēties, vai nu spēlēt pēc tiem, vai arī atķeksējaties, ka nevēlas spēlēt (vai arī turpināt skriet savā nodabā un tāpat vien ziņkāres pēc paskatīties, kā šī skriešana iet kopā ar šo spēli, bet ne jau speciāli skrienot ātrāk vai vairāk tikai tāpēc, lai spēlē dabūtu vairāk punktus – tas gan ir diezgan absurdi).
Man ļoti patīk tā 10% ideja. Es tādu fīču liktu sadaļā “mana lapa”, ar iespēju mainīt tos %, teiksim, no 10-15. Un alus tiešām ir labs motivātors.
Mērķis ir kopīga, lietišķa līdzdalība.
Ne nepilnību meklēšana.
Šīs divas lietas gluži labi var apvienot. Pat vajag. ;)
mtiger veicis pētnieciski skrupulozu analīzi Cieņas cīņas noteikumiem. Tas ir ieguldījums kopīgā lietišķā līdzdalībā.
Cik lielā mērā to var ņemt/ņems vērā vadība/spēles autori?