Ievads par augļēšanas jeb fruitarian diētu ir šeit . Šis ir turpinājums. Īsumā: profesionāls augļēdājs (fruitarian) pārtiek tikai no augļiem, dārzeņiem, kas skaitās kā botāniski augļi (gurķi, kabači, tomāti), lapu salātiem un pavisam nedaudz arī no sēklām riekstiem. Pārsvarā ogļhidrāti. Nedaudz īsumā mani galvenie diētas merķi, ko es gribēju panākt.
- Radikāli mazāk olbaltumvielas. Tā varbūt labāk.
- Mazāk tauku. Tā varbūt labāk.
- Neēst graudaugus, kas traucē uzsūkties dažādām minerālvielām.
- Augļi gluži vienkārši ir uzturvielām ļoti bagāti.
- Šāds uzturs varbūt palīdzētu izvairīties no traumām, kā tas acīmredzami notika ar Arnšteina kungu . Arī man tas aktuāli.
- Organisms jūt, ka šāda diēta gluži vienkārši palīdzētu dzīvot labāk.
Man šādā režīmā jau 5 nedēļas būs pagājušas. Šai laikā apēsts ap 130kg augļu! Detalizētāk viss apēstais šeit. Ja sākumā vēl bija kaut kādas nelielas atkāpes no diētas, tad šobrīd vienīgā atkāpe ir nedaudz jūrasaļģes (spirulīna, hlorella) un B12 vitamīns no tabletēm.
Apkopojums par pēdējām 7 dienām:
Kaloriju attiecība nostabilizējusies: 85-90% ogļhidrātu, 5-6% olbaltumvielas, 6-10% tauku. Man īpaši iespaidīgi liekas caur augļiem uzņemtais ūdens daudzums: 4kg! Drošvien galvenie 2 jautājumi varētu būt: kādas tad man ir asinsanalīzes un kādas izmaksas pie mūsus platuma grādiem, apēdot tādus augļu kalnus. Ar to tad arī sākšu.
Asinsanalīzes.
Analīzes ņēmu Gulbja laboratorijā. Vispirms paņēmu 2 nedēļas pēc kļūšanas par augļēdāju, lai pārliecinātos, ka kaut kas nav galīgi šķērsām sagājis. Vēl pēc 3 nedēļām uztaisīju nākošās, kas jau uzrāda objektīvākus rezultātus pēc ilgstošākas aizraušanās ar augļiem. Mani galvenokārt interesē pārbaudīt to, kas varētu uzrādīt kaut ko sliktu. Piemēram, magniju neredzu jēgas apskatīt.
Sākam! Kopējā asins aina:
Nekā aizraujoša. Neko daudz no šitā nesaprotu. Viss references intervālā. Nekādu anomalīju nav.
Monocīti pavisam minimāli bija ārpus intervāla. Pēdējajās analīzēs viss bija kārtībā. Dzelzs daudzums pavisam nedaudz samazinājies, taču vienalga ir normas robežās. Pārējais viss diezgan garlaicīgi. 1. reizē 23. decembrī tika pārbaudīts ferritīns, kas ir dzelzi saturoša olbaltumviela un sniedz informāciju par dzelzs uzkrājumiem organismā. Mans ferritīns: 109 (references intervāls 20-250 ng/ml). Pēc 3 nedēļām 2. reizē neparbaudīju izmaksu dēļ. Dodamies tālāk.
Te jau sāk palikt interesantāk. Kaut ar pārtiku pēdējās 7 dienās nātriju esmu uzņēmis vidēji tikai 8% no ieteicamās dienas normas, ūdeni faktiski nedzeru, sāli nelietoju, tomēr nātrija daudzums asinīs pat palielinājies. Kālijs citiem augļēdājiem analīzēs ir tieši pie augšējās robežas vai pat pārsniegts, jo tas augļos ir vairāk kā vajag. Manā gadījumā apēdu vidēji dienā 252% no normas, kas pārsniedz augšējo slieksni. Tomēr analīzēs uzrāda, ka kālijs nav ārpus references intervāla. Kalcijs nedaudz samazinājies, tomēr vienalga tieši pa vidu references intervālam. Pavisam interesanti ir ar kopējo olbaltumu. 2011. gadā, kad es vēl gaļu ēdu, man bija gandrīz pie apakšējā sliekšņa. Šobrīd pēc 5 nedēļu augļošanās un uzņemot OB tikai 5-6% no kopējās kaloritātes jeb 0.8g uz vienu ķermeņa masas kg, nekādu anomaliju nav. Albumīns, kas veido vairāk kā pusi no kopējā olbaltuma, ir pat tuvu augšējam slieksnim.
Vēl 1. reizē tika pārbaudīts selēns, pareizāk sakot, Glutationa peroksidāze 5409 (intervāls 4171 -10881 U/L), kas pēc tam vairs netika pārbaudīts (par to tālāk rakstā). Savukārt, vitamīns B12 netika pārbaudīts, jo gluži vienkārši tas nebūtu objektīvi, jo tad tiek uzrādīts arī viltus B12 vitamīns, kas uzņemts no aļģu produktiem un netiek organismā izmantots. Objektīvāk ir pārbaudīt homocisteīna līmeni asinīs. Vienkāršoti runājot, paagstināts h-cisteīns – visticamāk pazemināts īstā vitamīna B12 daudzums organismā. Manā gadījumā bija 11.8 (ref. int. 4.4-8.1), tomēr kā anomālija tika uzskatīts, ka virs 15 ir bīstami. Šobrīd vispārīgi virs 11.4 varētu būt anomāli. Pētījumu rezultāti mainās, skaidrības nav. Es 2. reizē vairs nemaz nepārbaudīju (par to tālāk rakstā). Cinks 93 (70-120), tomēr uzskatu, ka metode, ko izmanto Gulbja laboratorijā, nav droša un precīza. Tomēr cinka deficītu var arī bez analīzēm diezgan vienkārši konstatēt.
Kas netika pārbaudīts? Netika pārbaudīts vitamīns D, jo uzskatu, ka kopējā vitamīna D daudzums absolūti nav objektīvs rādītājs. Savukārt, noteikt detalizētāk vitamīnu D (1.25 di OH) maksā 46EUR… Vairāk man īsti nav ideju, ko vēl varētu pārbaudīt. Drošvien pēc mēneša taisīšu nākošās analīzes.
Izmaksas.
Par abām asinsanalīžu reizēm kopā samaksāju 63EUR, bet stāsts šeit ne par to. Esmu apkopojis interesantā veidā dažus augļus un nepieciešamās izmaksas, ja tiek ar šo konkrēto augli apēstas 2500kCal. Katram auglim tiek piekārtota gala cena EUR uz 2500kCal, ko varētu nosaukt par ansiso indeksu. Lai pārāk neko citiem nesarežģītu, tad esmu izlaidis starprezultātus un no augļa aptuvenās cenas mūsu veikalos uzreiz rakstu rezultātu.
Banāns: 0.9-1.4EUR/kg –> 3.8-6EUR uz 2500kCal.
Hurma: 1-1.5EUR/kg –> 3.4-5.1EUR uz 2500kCal.
Āboli: 0.5-1EUR/kg –> 2.5-5EUR/kg.
Saulespuķu sēklas: 2.4EUR/kg –> 1 EUR uz 2500kCal.
Kokosrieksts: 0.4-0.6EUR/gab –> 1.4-2.1 EUR uz 2500kCal.
Avokado: 1.8EUR uz 750g –> 5EUR uz 2500kCal.
Honeydew melone: 1.2EUR/kg –> 8.4 EUR uz 2500kCal.
Ananāss: 2.3EUR/gab –> 8.3-9.3 EUR uz 2500kCal.
Apelsīni: 1EUR/kg –> 8-8.5 EUR uz 2500kCal.
Mandarīni: 0.8-1.2EUR/kg –> 5.6-8.4 EUR uz 2500kCal.
Zemenes: 2-3EUR/kg –> 16-23 EUR uz 2500kCal.
Cukīni: 0.5EUR/kg –> 7.4 EUR uz 2500kCal.
Gurķi: 0.5-1EUR/kg –> 8.5-17
Kivi: 1.7EUR/kg –> 8.4
Pomelo: 0.9EUR/kg –> 8.5
Ārpus konkursa:
Auzas: 1.4EUR/kg –> zem 1 EUR uz 2500kCal.
Burkāni, bietes: 0.5EUR/kg –> 2.8-3.4EUR uz 2500kCal (nav objektīvi, jo organisms patērē daudz kalorijas sagremošanai).
CocaCola: 0.8EUR/l –> 4.4 EUR uz 2500kCal.
Lai katrs iegūtu sev vajadzīgo cenu pie cita nepieciešamā kCal patēriņa, atliek tikai pareizināt cenu ar konstanti. Piemēram, pie 3000kCal banānu izmaksas būs 4.56EUR=1.2×3.8. Redzams, ka, ja ir vēlme pārtikt tikai no lētākajiem banāniem, hurmām un āboliem, kuri vēl piedevām manā dārzā bez maksas aug, tad situācija izmaksu ziņā ir lieliska. Tālāk jau sāk palikt diezgan drūmi ar retiem izņēmumiem… Nedaudz neticami liekas eksotiskā kokosrieksta lētās izmaksas. Kur iepērkos? Pārsvarā lielveikalos, jo tajos man nepieciešamie augļi ir jūtami lētāk. Gandrīz viss tiek pirkts uz akcijām. Lai man atvieglotu dzīvi, viens lielveikals bez piegādes maksas man piegādā augļu kravu tieši pie mājas durvīm! Gadījumā, ja kādā no lielveikaliem, piemēram, nocenoti banāni pārdodās uz 0.9EUR/kg, tad tiek kilogramiem iepirkti krājumi un piekrāmēta pilna māja: gan zaļi banani, kas nedēļu gatavojas, gan tādi, kas uzreiz jāapēd. Tā daudz var ietaupīt. Piemēram, ja mēnesī tiek nopirkti 60kg banānu (izfantazēts skaitlis), tad ietaupījums sanāk 30EUR, ja pērk bananus nevis par 1.4, bet gan 0.9EUR/kg. Tālāk nedaudz piemēri, kā man iet ar izmaksām. Aprēķini ļoti aptuveni:
15. dec.
1.5Eur – apelsīni, kivi, lapu salāti
1.5EUR – banāni,
1.2EUR – ķirbju s., burkāni, bietes, lapu salāti
0.9EUR – banāni
1.7EUR – apelsīni, zemesr. sviests.
1.6EUR – hurmas
1EUR – banāni, dateles
0.9EUR – kaņepju proteīns
Kopā 10.3EUR un 3400kCal. Pilnīga katastrofa un izgāšanās! Iemesls tāds, ka gandrīz neko uz akcijām nenopirku. Banānus todien pirku par 1.5EUR/kg, hurmas ar ievērojami dārgāk nopirku, jo vajadzēju uzreiz gatavas nevis cietas, nebija nekā cita mājās. Mierīgi izmaksas varēju reducēt zem 8EUR.
28. dec.
0.45 Clementines, raw 400.00 g
0.13 Kiwifruit, green, raw 58.00 g
1.02 Bananas, raw 740.00 g
1.04 Bananas, raw 750.00 g
1.31 Oranges, raw, all commercial varieties 710.00 g
0.13 Carrots, raw 230.00 g
0.59 Lettuce, cos or romaine, raw 130.00 g
0.05 Seeds, sunflower seed kernels, dried 16.00 g
0.14 Fish oil, cod liver 6.00 g
0.58 Bananas, raw 420.00 g
0.30 Clementines, raw 330.00 g
0.60 Seaweed, spirulina, dried 10.00 g
0.69 Peanut butter my 42.00 g
0.08 Carrots, raw 140.00 g
0.36 Lettuce, cos or romaine, raw 80.00 g.
Kopā 7.5EUR un 3000kCal. Nu jau daudz labāk. Banāni, apelsīni, mandarīni pa lēto pirkti. Tie arī veido lielākos izdevumus.
10. janvāris.
0.76 Clementines, raw 650.00 g
0.46 Pummelo, raw 350.00 g
1.95 Bananas, raw 1015.00 g
2.30 Pineapple, raw, all varieties 1300.00 g
Seeds, sunflower seed kernels, dried 20.00 g
0.05 Nuts, brazilnuts, dried, unblanched 5.00 g
0.30 Lettuce, iceberg (includes crisphead types), raw 100.00 g
0.45 Cucumber, raw, without peel 0.96 large – 8 1/4″ long
0.72 Seaweed, chlorella, dried 10.00 g
2.26 Bananas, raw 1160.00 g
Kopā 9.3EUR un 3200kCal. Šeit piespiedu kārtā sanāca pirkt dārgākus banānus, jo lētie vēl zaļi, un ananāss pat ar visu akciju sanāca padārgs. Hlorellas tabletes ir padārgas, un visticamāk, man nemaz nav nepieciešamas.
12. janvāris.
0.65 Pummelo, raw 500.00 g
0.30 Clementines, raw 250.00 g
0.54 Kiwifruit, green, raw 280.00 g
0.80 Clementines, raw 740.00 g
0.30 Grapefruit, raw, pink and red, all areas 210.00 g
1.49 Bananas, raw 1100.00 g
0.51 Apples, raw, gala, with skin 550.00 g
1.49 Bananas, raw 1040.00 g
0.40 Seaweed, spirulina, dried 10.00 g
Seeds, sunflower seed kernels, dried 20.00 g
0.48 Cucumber, raw, without peel 1.07 large – 8 1/4″ long
0.30 Lettuce, iceberg (includes crisphead types), raw 100.00 g
Nuts, brazilnuts, dried, unblanched 3.00 g
0.43 Peanut butter my 30.00 g
Kopā 3500kCal un 7.7EUR. Nu lūk. Esmu jau piešāvies. Gandrīz viss uz akcijām pirkts. Banāni par 0.9EUR/kg. Un arī pietiekoši daudzveidīga augļu ēdienkarte. Nav tikai lētie banāni un hurmas.
Secinājums par izmaksām tāds, ka lēta šī diēta nav, tomēr vismaz es savos budžeta plānos un limitos pagaidām iekļaujos. Pie sava kaloriju patēriņa vidēji ap 8EUR dienā par pārtiku man varētu pietikt. Pie tam, ja vajadzēs, varu arī samazināt izmaksas, palielinot lētāko augļu īpatsvaru savā uzturā. Vasarā būs lētāk. Ja visēdājiem gribās lēti ēst, tad daudz auzas jāēd!
Augļēšanas diētas pirmie augļi
Pāris būtiskākās izmaiņas, kuras esmu novērojis.
1. Svara zudums. Acīmredzami mans svars ir nokrities. Iepriekš bija ap 65-66kg no rīta, šobrīd nostabilizējies uz 63kg pirms brokastīm. Pēdējās nedēļas laikā svarstās tikai 0.3kg robežās pirms brokastīm. Ļoti stabili. Acīmredzami svars samazinājies lielākoties uz tauku zuduma rēķina. Vizuāli to es labi varu novērtēt. Vēders šobrīd kļuvis pilnīgi plakans. Primitīvi rēķinot, ja mans ķermeņa tauku masas procents (body fat percentage) iepriekš bija 9% (izfantazēts skaitlis), bet šobrīd ir 6% (arī fantāzija), tad tie būs zaudēti aptuveni 2 kg uz tauku rēķina, un tas jau ir pietiekoši būtiski. Puišiem nepieciešamās būtiskās taukskābes veido BFP ap 2-5%, atkarīgs arī no muskuļu masas un tā, cik smagi kauli. Domāju, ka uz tiem 5% man arī jatiecās, ja neesmu jau sasniedzis. Diemžēl precīzi noteikt BFP maksā ļoti dārgi, bet varbūt kādreiz šo nomērīšu.
Varu diezgan droši apgalvot, ka augļēšanas diēta ir viens no drošākajiem veidiem, kā zaudēt svaru. Viss ir ļoti vienkārši: tauki gandrīz nemaz netiek uzņemti, tie netiek uzkrāti, netiek ēsti tādi ogļhidrāti, kas veicinātu tauku veidošanos, līdz ar to tauki, ja nav jau iepriekš ap tiem 5% (puišiem), gluzi vienkārši ar laiku pazudīs. Prakse rāda, ka faktiski gandrīz visi, pievēršoties augļēšanai, zaudē svaru.
2. Viss, ko es ēdu, man ļoti garšo. Manuprāt, psiholoģiskais faktors ir būtisks, kaut maz pētīts un izprasts. Lai nu kā, bet augļi, izņemot ābolus, man vienmēr ir garšojuši, ko nevar teikt par dažu labu citu pārtikas produktu. Varbūt pat tas, vai ēdiens tiek apēsts ar baudu, pat ir būtiskāk par to, vai tajā ēdienā ir, piemēram, 2 vai 3mg vitamīna E.
3. Jūtos labāk. Es gluži vienkārši jūtos labāk. Vismaz pagaidām.
Par pārējiem ieguvumiem lai runā mani turpmākie darbi.
Iespējamie trūkumi/tas, ar ko es cīnos, mēģinu saprast.
Pastiprināti uzturā lietojot augļus, man nākas saskarties ar vairākām neērtībām un trūkumiem, no kurām daļu izdevies novērst, bet dažus trūkumus vēl mēģinu izprast/cīnīties.
1. Nepieciešamo kaloriju uzņemšana. Normālai funkcionēšanai uzskatu, ka man būtu dienā nepieciešami vidēji 3000-4000kCal. Lai cik tas jocīgi arī nebūtu, bija man tāds periods, ka nu nekādīgi nesanāca vajadzīgo kaloritāti sasniegt. Nepatīkams rekords bija 1800 kCal. Kas par vainu, ka, piemēram, Arnšteins spēj uzņemt 4000-6000kCal dienā, iestūķējot savā vēderā 11-14kg augļu, bet es pat nieka 3000kCal neuzņemu! Neliels ieskats vienā manā dienā, lai labāk izprastu situāciju:
brokastīs 650g apelsīnu, viens greifrūts. Nezinu, kāpēc tik maz. Laikam vairāk nebija. 2. brokastīs dažādi mazkaloriju dārzeņi un rieksti. Priekšpusdienās 660g mandarīnu. Pusdienas izgāzās, jo pirms 2 dienām nopirktie banāni vel zaļi, tuvējos veikalos ar ne līdz galam gatavi, apēdu 800g un palika diezgan slikti. Hurmas skapja augšā visas vēl negatavas. Launags izgāzās, jo melone tomēr vēl bija galīgi zaļa. 800g apēdu, bet diez kas nebija. Vakariņās īsti nebija ko ēst. Kopā šādi tikai 2300kCal sanāca. Diena pilnīgi izgāzusies.
Dažas nākamās dienas arī nebija tās veiksmīgākās. Vaina acīmredzami tajā, ka nebija uzkrājumi, un tuvējie veikali mani pievīla. Vienmēr liekās, ka pilns ar augļiem un aizparītdienai jau neko nevajag piepirkt klāt. Bet nu straujos tempos augļi tiek apēsti. Tagad man vienmēr ir rezerves, un šādas dienas vairs neatkārtojas. Šobrīd vidēji dienā 3300kCal pēdējajā nedēļā, kas jau ir pilnīgi normāli. Un augļi jāēd tad, kad ir pilnībā nogatavojušies. Savādāk var rasties lielas problēmas.
2. Laika patēriņš. Vienmēr esmu uzskatījis, ka svaigēšana vispār aizņem krietni vairāk laika nekā parasts visēdāju uzturs. Augļēšana ir jo īpaši laikietilpīga, jo, lai kaut 4kg ūdeni dienā uzņemtu no augļiem, tas jau vien ir liels laika patēriņš. Nemaz nerunājot par augļu mizošanu un to sagatavošanu ēšanai. Piemēram, vienreiz, sastūķējot savā vēderā 1.8 kg citrusaugļus: mandarīnus un apelsīnus, viss process kopumā man aizņēma gandrīz stundu, kā laikā tika uzņemta tikai viena ceturtā daļa no diennaktī nepieciešamajām kalorijām. Apēdot, piemēram, pilngraudu rupmaizi, šādu pašu kaloriju daudzumu var uzņemt 10-15 minūtēs. Visu šo manu pasākumu izglābj banāni, kuru ēšana un sagatavošana patiešām daudz laika neprasa. Esmu sapratis, ka, lai kļūtu par profesionālu augļēdāju, jāskatās daudz video un jāmācās ātrāk nomizot un sagriezt augļus. Jāiemācas pareizā tehnika. Piemēram, šis puisis mandarīnu māk nomizot 6 sekundēs, kamēr es knibinos gandrīz pusminūti.
3. Izmaksas. Par to jau daudz rakstīts.
4. Kaloriju attiecība 80/10/10. Nu jā, tāds sākumā bija mans uzstādījums: gan no taukiem, gan no ogļhidrātiem iegūt 10% no visas kaloritātes. Realitātē saprotu, ka 10% olbaltumvielu dabiski caur diētu ir iespējams sasniegt tikai vai nu ēdot daudz dārzeņus (botaniskos augļus) un uzņemot kopā maz kaloriju, jo augļos vidēji ir 2-6% kaloritātes no OB. Ir gan atsevišķi izņēmumi. Piemēram, zemenēs ir 8% OB. Kaut kādā mistiskā casaba melonē ir 13% OB. Vēl ļoti retus izņēmumus var atrast. Tad nu esmu sapratis, ka 80/10/10 ir praktiski neiespējami dabūt, bet varbūt arī nevajag. Esmu pārgajis uz agresīvāku variantu: aptuveni 87/5/8 vai 87/6/7. Tas nozīmē, ka OB ir aptuveni 5-6% no visām kalorijām. Teorētiski varu arī palielināt tauku daudzumu līdz 10%, bet neuzskatu šobrīd to par vajadzīgu. Neliela atkāpe: ja klasiskajā eiropiešu uzturā attiecība ir pat 40/20/40, tas ir, ogļhidrāti tikai 40-50%, un tauki pat 40%, tad dažas mega ilgdzīvotāju tautas/ciltis (abhāzieši, Ekvadoras Vilcambamba, Pakistānas Hunza) neatkarīgi viena no otras (ļoti interesanta grāmata healty at 100: The Scientifically Proven Secrets of the World’s Healthiest and Longest-Lived Peoples) uzņem krietni vairāk ogļhidrātus: ap 70-75%, tauki tik ap 15-18%, un arī uztura ziņā ir krietni tuvāk augļēšanas diētai. Ko es ar to gribēju pateikt? Varbūt veselīgāk tomēr uzņemt vairāk OH un nemiksēt tik ļoti taukus ar OH, kā to pieņemts darīts parasta eiropieša uzturā. Varbūt.
5. Ēst retāk vai biežāk?
Teorētiski varu sastūķēt vēderā savas 3000-4000kCal pa 3 ēdienreizēm dienā, tomēr uzskatu, ka daudz labāk ir ēst daudz biežāk, bet mazākiem apjomiem. Šādu taktiku daudzas dzīvnieku sugas piekopj. Tā liekas dabiskāk. Par šo tēmu labi Arnšteins pastāstījis.
6. Ēdienkartes latviskošana. Nu jā. Diez kas nav. Kostarikas Ananass, Panamas/Ekvadoras banāni, Dienvidāfrikas apelsīns, Brazīlijas melone, Brazīlijas rieksti, kas, izrādās, nāk no Bolīvijas! Var jau vēl paplašināt ģeogrāfiju, un pirkt Madagaskaras līčes, Šrilankas karambolu, Malaizijas durianu, Indonēzijas marakuju, Nigērijas papaiju, Vjetnamas kumkvatu, Taizemes mangostānu… Uz visa šī fona mani Spānijas mandarīni gandrīz vai kā no kaimiņiem nāk. Ziemas sezonā ar tiem vietējiem augļiem ir lielas problēmas. Gribi negribi mēģinu tomēr ēst arī ābolus, skatos, kādas šķirnes man labāk garšo. Vēl jau saldētavā visādas ogas no vasaras, bet no tām maz kaloriju un jēgas. Riekstus un sēklas gan cenšos gan tik vietējos ēst. Vasarā šai ziņā būs daudz vienkāršāk.
7. Uztura vienveidība. Augļēšana jau pati pēc būtības nozīmē vienveidīgu uzturu. Lai cik tas jocīgi, pat augļu ziņā uzturs palicis vienveidīgāks, kā bija iepriekš. Nu nemocīšos ar, piemēram, granātāboliem, kuru ēšana prasa ļoti daudz laika, un dod maz kaloriju.
8. Zaļās pauzes.
Ja vidēji izdzeru 4kg ūdeni no augļiem, tad ir kā ir. Drošvien, ja būtu, piemēram, šoferis-tālbraucējs vai kāds cits, kuram šad tad uz ilgāku laiku liegta zaļā pauze, tad šī diēta būtu absolūti neizmantojama. Manā gadījumā problēmu nav.
9. Dzert papildus vēl ūdeni? Auglis jau pats ir, kā tāda ūdens pudele, un faktiski es gandrīz nemaz nedzeru papildus ūdeni. Siltākā laikā gan varētu būt interesantāk: vai pietiks ar svaigi spiestām augļu sulām vai tomēr arī tīru ūdeni dzeršu.
10. Iespējamais selēna trūkums uzturā. Pārāk daudz selēna augļos nav, tomēr visu izglābj Brazīlijas rieksti. Vienā riekstā (3g) ir 100% no dienas normas un visas problēmas atkrīt! Teorētiski pietiekošu selēna daudzumu var arī citos veidos sasniegt, tomēr tad ir ļoti jāpiepūlas.
11. Iespējamais cinka trūkums uzturā. Te gan ir grūtāk, un viens rieksts neko neizglabs. Ja nelieto palīglīdzekļus, man vairāk par 60-70% no USDA ieteiktās diennakts normas nesanāk uzņemt ar pārtiku. Cinks ir pilnīgi visur, bet tā pa īstam koncentrētākā veidā nekur. Vienīgais, ko es varu darīt, ir cerēt, ka ar to pilnībā pietiek, jo netiek lietoti produkti, kas būtiski aizkavē un traucē cinkam uzsūkties. Cinka trūkumu organismā viegli var noteikt pat bez analīzēm. Es gan te drusku šmaucos, un dažreiz profilaksei jūras aļģes hlorellas tabletes palietoju, kur ir viss cilvēkam nepieciešamais cinka daudzums, tomēr uzskatu, ka bez tā var iztikt, jo prakse rāda, ka citiem augļēdājiem nekādu problēmu ar cinku nav.
12. Iespējamais D vitamīna deficīts organismā. Šeit pavisam vienkārši. Neuzskatu, ka mūsu platuma grādos ar sauli var nodrošināt nepieciešamo D vitamīna daudzumu. Vairākus mēnešus gadā nemaz saules staru ietekmē nemaz līdz zemei nemaz nenonāk D vitamīna provitamīns ergosterols. Un pat ja kaut nedaudz nonāk , pa kurieni cilvēka ādā tas sintezēsies? Gada tumšākajos mēnešos cilveki tomēr kārtīgi ģerbjas, un visa āda praktiski tiek nosegta. Protams, katrs ir ļoti individuāls, un būs tādi, kam tomēr nekāds D vitamīna deficīts neveidosies, pat to neuzņemot ar uzturu. Es uz to pārāk nepaļaujos, un pa kursiem intensīvāk šad tad palietoju zivju eļļu: piemēram 2 nedēļas katru dienu, tad mēnesi bez.
13. Vitamīna B12 trūkums organismā. Ēdot tikai augu valsts produktus, B12 vitamīnu nav iespējams uzņemt. B12 vitamīns ir gaļā. Šādi apgalvojumi ir dzirdēti, bet patiesībā neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess. B12 vitamīns nav gaļā, bet gan baktērijā, ko daži unikāli dzīvnieki (govis, aitas) spēj uzņemt un sintezēt no augsnes, kur atrodas šī bakterija, kamēr, piemēram, lauvas, kas to nespēj, vitamīnu B12 uzņem, apēdot citus dzīvniekus. Savukārt, cilveks ir tikpat unikāls kā govis (lūdzu, nepārprotiet), un mūsos ir šī baktērija, kas spēj sintezēt B12 no augsnes. Diemžēl, drošības apsvērumu dēļ visi lapu salāti tiek mazgāti, tāpēc rodas problēmas. Gribi negribi nākas šad tad atjaunot B12 krājumus ar tablešu palīdzību. Tomēr, kas ir interesanti, arī augsnē novērots, ka B12 vitamīns ir mazāk nekā kādreiz, tāpēc, piemēram, govīm nepieciešamības gadījumā mūsdienās jau pat tiek dots B12 vitamīns mākslīgā veidā. Tad nu var sanākt tā, ka cilvēks, labu gribēdams, lai uzņemtu dabiskā veidā B12 vitamīnu, ēd govis, kuras, iespējasm, šā vai tā vitamīnu B12 uzņēmušas mākslīgi. Gudri par B12 vitamīna problemātiku veganiem uzrakstījis McDougall kungs.
Manā gadījumā ir pavisam vienkārši. Es gluži vienkārši šobrīd atjaunoju savas B12 vitamīna rezerves, pumpējot iekšā B12 vitamīna tabletes.
14. Dažu vitamīnu un minerālvielu iespējamā pārbagātība. Patiesībā vieglāk pat krist otrā galējībā: dabūt dažu vitamīnu pārbagātību. C vitamīns man vidēji sanāk 1600%. Par laimi, viss liekais gluži vienkārši tiek izčurāts. Lai kaut ko pārdozētu, ir patiešām milzīgs daudzums jāuzņem. Praktiski neredzu, kā to paveikt. Ja nu vienīgi katru dienu izdzer vairākus litrus svaigi spiestas apelsīnu sulas. Ar A vitamīnu gan ir bīstamāk. Tas lielās devās ir patiešām toksisks. Tas ir gandrīz visos augļos, pie tam pietiekoši daudz. Par laimi tas nemaz tik labi neuzsūcas no augļiem. Visbīstamāk ir dzert, piemēram, svaigi spiestas burkānu sulas. Es gan te neko nesarežģīju, jo A vitamīna hipervitaminozes simptomus vizuāli var ļoti viegli novērtēt un ļoti viegli novērst, gluži vienkārši kādu laiku neēdot augļus, kas satur vairāk vitamīna A provitamīnu. Arī kāliju uzņemu vairāk par USDA noteikto augšējo normu, tomēr labs pretarguments ir manas asinsanalīzes, skatīt krietni augstāk.
15. Kaitīgās ķimikālijas augļos. Šis man pagaidām uz jautājuma zīmes. Neesmu šo līdz galam vēl izpētījis. Šeit apjomīga datubāze ar atrastajām ķimikālijām augļos. Papētīju un neredzu tur neko tādu, kas man liktu nodrebēt. To ķimikāliju apjomi pavisam niecīgi, lai būtu toksiski un indīgi. Jebkādas problēmas var novērst, pērkot bioloģisko augļus, bet tad attiecīgi izmaksas 2-3 reizes lielākas.
Mīti par augļēšanas diētu.
Šeit uzskaitu tos aplamos priekšstatus par augļēšanas diētu, kas absolūti nesaskan ar reālo praksi.
A. Tiek bojati zobi lielā augļu cukura daudzuma dēļ.
Šis mīts radies no tā, ka augļi satur daudz cukurus, tomēr realitāte ir cita, kaut vai tas puisis bildē pa labi. Viss labi pateikts šai video.
B. Nepietiekošs dzelzs daudzums. Neesmu pārāk lasījis par anēmiķiem starp augļēdājiem. Es tam pieeju pavirši, bet, ja labi gribētu, dzelzs daudzumu, ko uzņemu caur šīs diētas uzturu (šobrīd vidēji 200%), varu arī pietiekoši būtiski palielināt. Man pat liekās, ka augļēšanas diēta ir viens no veidiem, kā var cīnīties ar anēmiju, jo tiek uzņemts daudz C vitamīna, kā arī augļi, atsķirībā no vairākiem graudaugu produktiem, nesatur fitīnskābi, kas saista un kavē dzelzs uzsūkšanos.
C. Nepietiekošs kalcija daudzums uzturā. Lai cik tas jocīgi nebūtu, daudz kalcija uzņemu caur apelsīniem. Piemēram, vienā ēdienreizē apēdot 1.8kg apelsīnus/mandarīnus, man uzrāda, ka ir apēsti 600mg jeb 60% no diennakts normas. Vidēji dienā pēdējā nedēļā esmu uzņēmis 800mg (80%), tomēr uzskatu, ka tas pat ir stipri vairāk, kā man nepieciešams. Manā skatījumā kalcijs ir viena no pārvērtētākajām minerālvielām. Labs pētījums tika veikts ar Āfrikas Bantu cilti, kur šie vispār uzņēma gan bērnībā, gan 70 gados vidēji tik aptuveni 300mg kalcija, un nelietoja uztura bagātinātājus. Rezultāts? Veseli kauli, nekādas osteoporozes vecumdienās, nekādas kaulu problēmas, nekādi lūzumi.
Manuprāt, augļēšanas diētā vispār nav svarīgi, cik daudz tiek uzņemts kalcijs. Svarīgi ir tas, cik daudz tiek zaudēts, neitralizējot skabes, kuras rodas no lielāka olbaltumvielu pateriņa. Tādā veidā ir iespējams, ka no kauliem tiek ņemts kalcijs, pat ja ir pietiekoši daudz ar uzturu uzņemts. Labs piemērs ir Arnšteins, kurš pirms aizraušanās augļiem iepriekš bija aizrāvies ar dažādām zema ogļhidrātu diētas variācijām: gan augsta tauku daudzuma uzturā diētu, gan Atkinsona diētu. Rezultāts? Dažādas veselības problēmas ar kartīgu kulmināciju: stresa lūzumu un 6 mēneši ārā. Šeit viņš detalizētāk pastāsta par savu pieredzi ar kaulu mineralizācijas uzlabošanos pēc pievēršanās augļēšanai.
D. Augsts fruktozes līmenis var izraisīt dažādas slimības. Šādi patiešām cilvēki runā. Un es tam pilnībā piekrītu! Tomēr interpretācija ir pilnīgi nepareiza. Ir neskaitāmi petījumi par rafinētajiem ogļhidrātiem, kā arī to fruktozi, kas iegūta no augļiem, atņemot visas labās augļu īpašības. Tā fruktoze, kas ir auglī, gluži vienkārši nāk komplektā ar visiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem. Auglis pat par sevi ir ar ļoti augstu uzturvērtība, kamēr fruktozei – baltajam pulverītim – nav absolūti nekādas uzturvērtības. Daudz esmu rakņājies pa dažādām zinātniskajām publikācijām, bet nav izdevies atrast nevienu daudz maz normālu pētījumu par nelabvēlīgo fruktozes ietekmi no augļiem. Ir tikai interpretācijas. Atsevišķos gadījumos pat tiek uzskatīts, ka augļu diēta ļāvusi paildzināt mūžu, kā tas varētu būt ar Stīvu Džobsu.
Kopsavilkums.
Tagad, kad esmu 5 nedēļu laikā daudz maz sapratis, kā pielāgot augļēšanas diētu savām vajadzībām, plānoju pāriet tādā mierīgākā režīmā, piemēram, vairs nepierakstīt apēsto. Tagad arī droši varu intensīvāk trenēties. Tomēr nekādā gadījumā nerekomendētu šo diētu citiem tikai tāpēc, ka tas būtu dabiskāk vai labāk. Nevajag sekot visiem jaunākajiem modes kliedzieniem! Kritiski jāizvērtē visi trūkumi. Katrs ir tik individuāls, mūsos ir tik daudz šūnu, mēs katrs esam tik unikāli, ka gluži vienkārši nepastāv tāds optimāls uzturs un superdiēta, kas būtu derīga visiem. Ja nu tomēr kāds ieņēmis galvā, ka šo varētu pamēģināt, tad vispirms jau jāsāk ar motivāciju: kam tas vispār vajadzīgs. Ja tas skaidrs, tad tālāk labs ievads ir Douglas Graham grāmata The 80/10/10 diet. Duglasa kungs pats ir svaigēdājs kops 78. gada, strādājis ar profesionāliem sportistiem, sniedzis vairāk kā 4000 prezentācijas par uzturu visādās konferencēs, un šis tas no viņa viedokļiem ir sakarīgs. Bet, manuprāt, vislabāko informāciju var iegūt no lielākā augļēšanas diētas populista Arnšteina. Ir gan viņa mājaslapa, gan youtube kanāls ar vairāk kā 100 video, un tur faktiski ir pilnīgi viss, ko nepieciešams zināt. Pavisam noteikti sākumā, piemēram, https://cronometer.com/ jāievada viss apēstais līdzīgi, kā tiek vadīti skrējieni. Cronometrs ir tik ērts, ka tur var redzēt detalizēti visu informāciju. Un noteikti jātaisa iesākumā analīzes, kā jau jebkurā radikālā diētā.
km 
-
Tu raksti: ..”augļi jāēd tad, kad ir pilnībā nogatavojušies. Savādāk var rasties lielas problēmas.” Kādas ir tās lielās problēmas?
Interesanti – divi ieraksti pēc kārtas par diezgan pretējām diētām. :)
Lasīju ar interesi – ne jau lai pati pievērstos tam, bet prieks, ka cilvēks to dara priekš sevis, nevis, lai atšķirtos no citiem! Lai veicas un izdodas izzināt vēl vairāk!
Visu cieņu par apņēmību!
Lindams,es mineehsu, ka taas vareetu buut probleemas ar veederu ;)
Ak, es pirms atvēru šo ierakstu, domāju, ka šeit būs blogs par grūtniecību :D atvainojos… :P
Varbūt es izklausos pēc Sīkstuļa, bet 8e katru dienu tikai par ēdienu man šķiet daudz par daudz.
Es arī sākumā izlasīju, ka par augļošanos. Iedomājos – būs kaut kāda īpaša skrējēju diēta ātrākai sagrūsnēšanai :D
Lauma, neesi vienīgā, man arī tas neliekas īsti labi.
nudien, visu cieņu par šādu analīzi. (man ar` domas par bērniņu radās :) )
Man arī problēmjautājums šķiet pietiekami daudz kaloriju uzņemšana un daudzais šķidrums. Protams, galvenais jautājums ir par visu nepieciešamo vielu uzņemšanu ilgākā laika periodā.
Forši, ka izpēti ķīmisko vielu īpatsvaru. Par dzelzi tomēr interesanti, kaut gan, ja pēc teorijas (satura augļos) jābūt, tad jābūt. Tomēr pārbaudi vēl kādreiz.
Jo ilgāk ilgs šis eksperiments, jo interesantāk un pārliecinošāk.
Ansiso: “Viss ir ļoti vienkārši: tauki gandrīz nemaz netiek uzņemti, tie netiek uzkrāti, netiek ēsti tādi ogļhidrāti, kas veicinātu tauku veidošanos, līdz ar to tauki, ja nav jau iepriekš ap tiem 5% (puišiem), gluzi vienkārši ar laiku pazudīs.”
Apēdot vairāk kaloriju kā iztērē tas tiek uzkrātas. Var uzkrāt apmēram 500 g glikogēna, pārējie ogļhidrāti tiek pārvērsti taukos. Muskuļu masa pieaug tikai no apēstajām olbaltumvielām.
Lauma, Dziņa – 8 EUR par ēdienu vienai dienai bieži vien problēma ir tikai sievietēm. Vīriešiem tas ir normāli un dažkārt pat tiek iztērētas 2 un 3 reizes lielākas summas. Sieviete gluži vienkārši par 8 EUR var ēst vai nu veselu nedēļu vai arī pabarot veselu ģimeni (es pārspīlēju) :D
Šī izklausās pēc manas sapņu diētas :D Vasarā no rīta atverot acis pirmā doma ir maukt pie ogu krūmiem pēc brokastu jāņogām. Interesanti salīdzināt ar Oreman, kas dara pilnīgi pretējo :)
Lai Tev veicas ar pētījumiem! :)
pamatīgi jāpelna, lai varētu nolikt 250 eur mēnesī par paiku uz savu galvu (+ ja tev vēl ir ģimene un visi citi maksājumi), + vēl Sniega Rūķa izteikums 2 un 3 reizes vairāk, tas jau vairs nav normāli, kas tad tā par luksus pārtiku kas tiek ēsta, vai arī es te neko nesaprotu un te ir novākušies bagātnieki.
Tā nav nekāda luksusa pārtika – cilvēki mājās vienkārši neēd. Vidējā maltīte ārpus mājām vietā, kur gatavo, maksā ap 7 EUR, ja neēd neko dižu un luksusa. Bagātnieki vienā reizē noēd daudz vairāk. Tiem nav problēma vienā vakarā noēst pusi no minimālās algas vai pat visu minimālo algu. Bet ko nu tur. Es ar tādas diētas neatļautos. Esmu pārāk skopa. Un man patīk cept kūkas.
:))) taisnība, biju piemirsis, ka tā summa salasās, ja ēd ārpus mājas. neesmu to jau veselu mūžību darījis, tāpēc tas tā piemirsās. jā, un es arī pats daudz ko labprātāk pats gatavoju, gan lētāk sanāk, gan risks mazāks iedzīvoties slimībās un plus tu zini ko tu un no kā esi pagatavojis.
Man nedēļai ir atlikti 20EUR, kas ir ēšana, e-talons, aptieka, biļete uz mājām utt. Ja man būtu jāēd pa 8 EUR dienā, tad kādai algai jābūt lai vēl pietiktu e-talonam, kolēģu dāvanām, kedām utt?
“Like” :)
Komplektā ar OreMan keto diētas aprakstu – burvīgi! ;)
Turpini, Ansi!
…
Par izmaksām: protams, visēdājiem sanāks (var sanākt) vislētāk. Kādu laiku.
(Varbūt mazāk taupīt, vairāk pelnīt… Bet tā, lai skriet arī vēl varētu… Nē, pašam nav sasniegumu šajā ziņā.)
Augļošanās, keto,…utt. utjp.- katram pašam ir tiesības izvēlēties un kāpt uz grābekļiem pēc sirds patikas. Mani tikai nedaudz pārsteidz tas, cik daudzi noraugās šajās atrakcijās. Laikam jau ziema, patiešām, skrējējiem ir klusā sezona un nekas cits īpaši aizraujošs nenotiek.
Ko mēs gribam panākt,tāds ir mans jautājums?
Vai izmaksas un kaloriju daudzums rēķināts no mizotiem augļiem? Izmaksas visticamāk no nemizotiem, kalorijas parasti tomēr uzrādītas mizotiem. Banāniem miza var būt līdz pat 30% no svara, tāpat, piemēram, pomelo miza dod diezgan daudz no augļa svara veikalā. Līdz ar to reālie uzņemtie kaloriju daudzumi varētu būt arī mazāki, bet izmaksas uz 2500 kcal lielākas.
Rainer, sākumā drusku uzskaitīts; arī iepriekšējā (ievada) sērijā.
Anduli :) es sapratu,bet,kas ir labāk? Man arī bez visa ši (kā man šķiet)procesa ir labi.Ja vajag kādu kg nomest,es paskrienu kādu km vairāk…man šķiet-lai uzsāktu šo diezgan sarežģīto procesu ir vajadzīgs kāds taustāms mērķis…nu man tā šķiet.Bet visu cieņu cilvēkiem,kuri gatavi šādiem eksperimentiem!
Nez, avokado arī rēķināti ar kauliņu un mizu vai jau tīrā manta?
Izskatās, ka augļu gatavība ir liels mīnuss šai diētai ja to tā var teikt.
Vidējā maltīte ēdot ārpus mājām 3-5 eur, par 7 eur jau dikti šiki sanāk. Tādā ziņā 8 eur par augļiem dienā nav nemaz tik ļoti slikti. Tiešām būtu interesanti redzēt finansiālo salīdzinājumu no OreMan puses, cik izmaksā Keto diēta bez gastronomiskajām izvirtībām, kā arī tradicionālā rīsu-vistas diēta :D
+ vēl jautājums par pirmo bildi, tas viss apkopojums iegūts ar kaut kādas programmas palīdzību, šķiet arī pievienotā tabula google docs arī no tā rīka dabūta -> kas tas par rīku?
papucis, man domāt, ka atbilde uz tavu +jautājumu ir izlasāma raksta pēdējās 3 rindiņās.
Rolands, paldies, kaut kā lasot nepievērsu tam uzmanību un nesasaistījās ar pirmajā bildē redzamo
Minerālvielu analīzes, protams, interesantas, bet daudz vērtīgāk būtu notestēt Tavu lipīdu profilu – kādā stāvoklī ir holesterīns (HDL, abi LDL), triglicerīdi, HgA1C. Baidos, ka HDL būs zem normas, varbūt vēl kādas problēmas..
Vēl – nezinu, vai to var kaut kur notestēt, bet Tev ir liels risks saslimt ar aknu aptaukošanos jeb nealkoholisko taukaino aknu slimību. Iesaku painteresēties par iespējām to pārbaudīt! Tev taisnība, ka fruktoze, kas ir augļos, nāk kopā ar bonusiem, kas šo fruktozi daļēji spēj neitralizēt, bet, ja saki, ka dzer arī augļu sulas, kur šie bonusi atkrīt, tad šī jau ir nopietna problēma.
Kādā sakarā pie augļu cenām norādīta arī CocaCola??
P.S. Prismā līdz 21. janvārim avokado dabūnami par 0.39 eirām gabalā! :)
P.P.S. Jā, ar šo diētu ir daudz problēmu, bet īsti nesaprotu tos, kas par galveno problēmu izvirza cenu. Pieņemot, ka mērķis ir veselības uzlabošana (kas gan šajā gadījumā nav pareizi realizēts, bet tā cita lieta), vai domājiet, ka sabeigtas veselības ārstēšana nākotnē izmaksās lētāk par 8 eirām dienā?
1. Zaļos un negatavos augļos ir indes. No viena nekas nenotiks, no lielākiem apjomiem nākamo dienu var nākties pavadīt WC.
2. Piemērs vienam aprēķinam:
Banāni veikalā maksā 0.9EUR/kg.
Ēdamā daļa: 0.66kg.
Cena par vienu ēdamās daļas kg: 0.9/0.66=1.35EUR/kg.
Vienā kilogramā ēdamās daļas: 890kCal.
Cena par uzņemtām 2500kCal: 1.35x(2500/890)=3.8EUR.
Pārējiem augļiem tieši tā pat rēķināts. Arī avokado. Hurmas tiek ēstas ar visu mizu.
3. Šie divi ir īpaši talantīgi un ikdienā tērē 80EUR dienā treniņnometnē:
http://sportacentrs.com/vieglatletika/13012015-sirmais_un_muze_jau_pusgadu_trenejas_pie_
Es ļoti daudz ietaupu daudz dažādos citādos veidos, piemēram, īpaši nepērkot skriešanas inventāru. Par to, kā elementāri ietaupīt, varu gari un plaši rakstīt.
Salīdzināšanai interesanti būtu redzēt gada izmaksas par sacensībām (dalības maksa, naktsmītnes, ceļš, cena par īpašo sacensību inventāru utt) tiem, kas regulāri gandrīz katru nedēļas nogali kaut kur piedalās.
4. Rainer, mans taustāmais mērķis ir konkrēts un tiešs: atgūt veselību, pēc 10-15 gadiem pusmaratonu skriet tuvu 1:10h.
5. Pirmajā reizē uz aknām pārbaudīju šādas lietas:
LDH (enzīma laktātdehidrogenāze) 364 (ref.int. 200-480).
ALAT (Alanīnaminotransferāze) 26 (jābūt zem 41). Tas ir viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem, kas ļauj identificēt aknu saslimšanas sākuma stadijā,jo ALAT paaugstinās jau pašā slimības sākuma etapā, kad pārējie rādītāji vēl ir normas robežās.
GGT (gammaglutamiltransferāze) 12 (0-61). Arī ir aknu ferments, viens no jutīgākajiem aknu bojājuma indikatoriem. Pat vienreizēja alkohola vai toksiksu vielu lietošana var paaugstināt GGT līmeni asinīs.
Nākamajā reizē pārbaudīšu arī holesterīnu. OreMan, pameklē vēl, ko es varētu pārbaudīt.
Šeit piemērs no 4 gadu augļēdāja visiem holesterīniem: http://www.michaellanfield.com/bloodtest/BloodTest%20-%20March%202013.pdf
Šeit vienas iesācējas holesterīni: https://www.youtube.com/watch?v=9ySygMkDn-Y 1:00min.
P.S. Neesmu nevienu augļu sulu izdzēris diētas laikā. Žāvētos augļus pamēģināju, bet vairs nelietoju.
Tevis norādītajam indivīdam ir tieši tas, ko es sagaidīju – stipri zems HDL, kas var atstāt ļoti negatīvas sekas. Ir jāpiedomā par papildus tauku uzņemšanu. Par LDL šeit nav atšifrēts sīkāk, kas ir mērīts, jo LDL ir gan labā, gan sliktā komponente, šeit droši vien summa, kas mums neko nedod. Indivīdam arī ar vairogdziedzeri var tuvākajā nākotnē rasties problēmas, jo tā stimulējošais hormons (TSH) jau ir uz pašas apakšējās pieļaujamās robežas.
Es piemetīšu savu pagalīti par ALAT – var būt normas robežās pie hroniskiem iekaisumiem, taukainā hepatoze kā reiz varētu sākties pamazām, un ALAT varētu pietiekami ātri nepaaugstināties, lai signalizētu par problēmām. Aknu stāvokli visobjektīvāk var novērtēt ar punkciju, savādāk īsti nekā.
Manuprāt aknu punkciju netaisa tāpat vien, bez nopietnas diagnozes. Ja ir aizdomas par taukaino hepatozi, to var apstiprināt arī ultrasonogrāfijā.
USG to nevar gan apstiprināt, jo tur tikai redz aknas homogēnu struktūru, aknas graudainu struktūru. Droši vien var veidojumus redzēt, bet neko citu – ne fibrozi, ne taukus nevar atšķirt no aknu audiem. To tikai punkcijā.
Raksts super!!!
Izturību un veiksmi ar šo diētu.
Bet mani tikai uztrauc, ka 2/3 no nosauktajiem augļiem un dārzeņiem neaug Latvijā.
Priekš silto zemju pārstāvjiem varbūt ideāla diēta, bet kā ir pie mums te Latvijā. Organismam šajos mēnešos jāstrādā ar lielāku jaudu, lai sasildītu sevi, kad ārā ir mīnusi. (teorētiski jebkurā brīdī var iestāties -20 grādu sals)
Lasu un nevaru pārstāt brīnīties, laikam ļoti populāra tēma, bet nez kāpēc mani neaizķer. Cik saprotu tiek meklēta superpārtika skrējējam. Varbūt tomēr vairāk trenēties, tad arī rezultāti būs, kalorijas lai skaita liekā svara īpašnieki un baletdejotāji.
vispar, guncha, kalorijam pasekot lidzi iesaka ari cilvekiem, kam nav liekas svars!
guncha: liekas, ka krietnu daļu intereses šeit izraisa ne tik daudz potenciāli sasniedzamie rezultāti, bet vienkārši veselība.
Plus arī ziņkāre. Nosacīti jauna lieta tomēr, vismaz Latvijas apstākļos.
tupele d:
1. Domāju, ja tās kalorijas salasa (kopsummu), tad tīri no enerģētiskās bilances viedokļa jau vienalga, ar ko kurina :)
2. Lielāko daļu laika mēs nepavadām ārā (pie 0 vai -20). Svarīgāka iznāk temperatūra telpās. Ja apkure pieslēgta, speķīti no diētas var droši atslēgt :)
1:10… nu to es saprotu :)
Aizmirsu vakar ielikt
https://www.youtube.com/watch?v=15bjokH4vL8
Arnšteina sievai (1:50min) holesterīni ir krietni zem references intervāla. Uzskatu, ka tas viss ir krietni pārspīlēti, ka zems holesterīns būtu kaut kas slikts. Vari ielikti linkus uz 2-3 pārliecinošākajām zinātniskajām publikācijām. Nojaušu, kuras aptuveni tās varētu būt
Jā, termoregulācijas uzlabošanās varētu būt vēl viens pozitīvais ieguvums. Prakse rāda, ka augļēdāji mazāk salst. Neizdevās gan ātrumā atrast to video, bet Arnšteina kungs vienā video par to sīkāk pastāstīja
Samazināts HDL saistīts ar palielinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, aterosklerozi, infarktu. Tas apstiprināts, piemēram Freiminghema sirds studiju pētījumā – http://en.wikipedia.org/wiki/Framingham_Heart_Study
Tāpat HDL holesterīns nepieciešams daudz svarīgu funkciju nodrošināšanā, piemēram, šūnu membrānu uzturēšanā, kā arī steroīdu hormonu (piemēram, testosterona) ražošanā. Tas arī palīdz dziedēt asinsvadu iekaisumu savainojumus, bet tas jau saistās ar aterosklerozes novēršanu.
Ja ir dziļāka interese par šo tēmu, varu ieteikt ļoti labu, nopietnu grāmatu – `Good calories, bad calories` by Gary Taubes. Varu iedot audiogrāmatu. Tajā viss ļoti labi un izsmeļoši aprakstīts, bet kas varbūt vēl noderīgāk – visi apgalvojumi pamatoti ar konkrētiem zinātniskiem pētījumiem, kurus var atrast garum garajā referenču sarakstā.
Andulis, mani, piemēram, nemāc ziņkāre kā daži indivīdi čākarē sevi; tērē vājprātīgas summas mēnesī par ēdienu (Starp citu viena vasaras mēneša izmaksas par sacensībām ar visām ceļa izmaksas ir mazākas. Un inventāra iegāde ir ilgstošs ieguldījums, kas dod rezultātu ilgu laiku pat gadus); vai arī čīkst, ka, piemēram, sniegputenī ar trīs(!) biezajiem cimdiem rokas ir pārsalušas, kur pārējiem skrējējiem ir pieticis ar vienu vidēji biezu cimdu pāri vai arī pārvietoties īsajā skriešanas formā, bet tai pat laikā ik pa brītiņam čīkstēt, ka jāuzlabo sava termoregulācija; ka traumas vajā; ka izliekas gurdāks par gudru un atļaujas salīdzināt sacensības un lietas, kur pats nav bijis… Ja nebūtu slinkums varētu turpināt.
p.s. Es saprotu, ka domāju un daru daudzas lietas savādāk, bet, lai jau.
OreMan Taubes grāmata ir arī paperback formātā?
Lauma, daļēji piekrītu Tev… bet domāju tomēr, ka konkrēto “čakarēšanas” paveidu ir vērts notestēt Latvijas apstākļos. Var teikt stiprāk – vajag.
Ja ir atradies indivīds, kas to dara un par savām sekmēm mums ziņo, tad mana interese (varbūt pat kāds kripucītis cieņas?) ir garantēta :)
Inventāra iegāde ir ilgstošs ieguldījums, bet ieguldījums savā veselībā nē? ;)
Agy, Taubes grāmata man ir tikai audio.
Vai 8 eiro dienā pārtikai vai veselībai ir daudz vai maz, atkarīgs no algas. Ja ir minimālā, tad citiem mērķiem paliek 17-41 eiro mēnesī, atkarībā no dienu skaita mēnesī. Cilvēks nevar iztērē vairāk, nekā viņam ir. Jā, un piedalīšanās sacensībās gandrīz katru vasaras nedēļas nogali + inventāra iegāde ir stipri vien lētāks pasākums.
Lauma, aplausi tev!
Agy, piekrītu, ka skrējējiem un vispār sportistiem ir jāpiedomā pie tā ko ēst un kad ēst, bet nedzīvojam Āfrikā, mūsu platuma grādos un pamatojoties uz mūsu ģenētisko mantojumu (ja nosliece uz lieko svaru ir gēnos nekur neliksies, pēc sportošanas pārtraukšanas organisms savu atgūs) vajadzīga arī atbilstoša pārtika. Sorry, man joprojām nepatīk dziedāt “korī”.
OreMan biju domājusi vispār vai ir, bet ir!
Inventāra iegāde man liekas arī skaitās ieguldījums veselībā, jo kā tu vari nodarboties ar velo sportu bez velo. Ok, baskajiem, tā ir cita filozofija, bet ir cilvēki, kam jaunā gada apņemšanās sākas ar sporta tērpa iegādi, jo tāda vienrši nav!
Guncha, ja pareizi saprotu, tad liekais svars rodas no tā ko tu saēd par daudz, ja seko līdzi tam ko ēd tad arī uz aptaukošanos tendētam cilvēkam nav kur izraut tos taukus…
+ mani, piemēram, interesē šāda veida eksperimenti. Tas ir tāpat, piemēram, ja Latvijai vai man personīgi nav iespēja uzbraukt kosmosā, tad man nebūtu tiesības interesēties par amerikāņu sasniegumiem galaktikas izpētē vai tamlīdzīgi. Pie rezultātiem var nonākt tikai kaut ko darot… Ja cilvēks var atļauties materiāli un fiziski veikt šādus eksperimentus, tas ir tikai atbalstāmi, jo tikai tā pasaulē var uzzināt kaut ko jaunu.
guncha, sen ir izpētīts, ka tāda “resnuma gēna” nav. Ir tikai ēšanas un vispār dzīvesveida paradumi, kurus pārsvarā pārņemam no savas ģimenes, maldīgi iedomājoties, ka “esmu resns, jo tēvs ir resns un vēl vecaistēvs stāstīja, ka jau viņa tēvs bijis dūšīgs”. Jap, ir tādi laimīgi cilvēki kā “caurbiras”, kam ir mazāk problēmu ar lieko svaru, bet neviens nevar attaisnoties ar to, ka gēnos būtu liekais svars. Visi pēc dabas esam normāli.
Man jau ir dūšīga māsica, par kuru dūšīgā tante saka “tas gēnos”!
Starp citu, ir dzirdēts, ka daudzi atrunājas vai priecājas, ka nav jāiedziļinās nekādās diētās, jo var ēst visu un nepaliek resni tāpat. Aptaukošanās, protams, liecina par veselības problēmām, bet ne otrādi – ja cilvēks ārēji nav aptaukojies, tas vēl neko neliecina par viņa veselības stāvokli. Iekšējie orgāni tāpat var peldēt taukos, kā arī būt dažādas citas saslimšanas. Tā kā nav tādu cilvēku, kam nebūtu jādomā par to, ko bāž savās mutēs. Ķermenis nav miskaste!
Taisnība, ka nav viena „resnuma gēna”. Ķermeņa masas indekss ir multifaktoriāla pazīme – t.i. to nosaka polimorfismi (variācijas) vairākos gēnos + vides/dzīvesveida ietekme. Attiecīgi – tam, kādas kārtis mums iedalījuši mūsu vecāki, nozīme ir, bet līdz galam nav skaidrs, cik lielā mērā mēs ar saviem paradumiem un dzīvesveidu to varam vai nevaram ietekmēt.
to essnee (interneta paaudzei):
Lai arī svara regulācijas mehānisms nav pilnībā izpētīts, ir izpētīts tas, ka ķermenis uztur savu dabisko svaru – plus mīnus 5-10 kilogrami – ņemot vērā, ka ēdam tikai tad, esam izsalkuši, apstājamies, kad jūtam sātu un regulāri nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm. Ja, piemēram, notievēšanas nolūkā nolemjam strauji samazināt uzņemto kaloriju daudzumu, ķermenis atbild ar vielmaiņas ātruma samazināšanu, lai kompensētu trūkstošo. Tieši tas ir „bumeranga efekta” izskaidrojums, kāpēc ar uzviju tiek atgūts iepriekšējais svars tad, kad beidz ievērot stingru diētu. Turklāt pēc katras šādas diētas optimālā svara punkts kļūst augstāks, un arvien mazāk ir cerību kļūt tik pat slaidai kā iepriekš
Lauma, visu cieņu tev, ka raksti, ko domā :) Kaut visi tā darītu. Par to, ka nepietiek ar 3 cimdu pāriem, kad arī +1C, es gan čīkstēju, kad biju saģērbies šādi garajā treniņtērpā:
http://failiem.lv/down.php?i=acqycgc&view
Tas puisis pa kreisi. Bilde gan no cita koptreniņa, bet apģērbs tāds pats. Nu ir man tāds trūkums ar pirkstu galiem jau kopš laika, kad es sevi atceros, un to laikam nevienam nesaprast, jo tas nevienam citam laikam aktuāli nav, tāpēc neviens šajā jautājumā nav iedziļinājies.
Absolūti nepiekrītu Guncham par to svara gēnu. Pats personīgi pazīstu vairākus ar plakaniem vēderiem, kuriem abi vecāki un pat brāļi/māsas ir ar kuplām formām. Tas pats Arnšteins, kaut skrēja jau iepriekš 2:34h maratonu, automātiski pazaudēja 5kg pēc diētas maiņas. Tiek uzskatīts, ka vienkārši 1kg zudums, iespējams, varētu būt pat 2-3s uz km ātruma uzlabojums, kas man liekas ļoti daudz. Šeit līdzīga diskusija un pilns ar linkiem
http://www.letsrun.com/forum/flat_read.php?thread=1771473
Un ir neskaitāmi citi piemēri, kas veic šādas tādas mahinācijas, pamainot ēšanas paradumus uz kādu citu diētu vai vienkārši pamaina uzturu, un zaudē svaru uz tauku rēķina, kaut trenējās vienlīdz intensīvi gan pirms, gan pēc.
Par pārējo kādu citu reizi, jo nav man bezgalīgi daudz brīvā laika.
(Lauma nesaka, ka čīksēšana par cimdiem bija īsajā tērpā, bet tas nu tā.)
‘ar trīs(!) biezajiem cimdiem rokas ir pārsalušas, kur pārējiem skrējējiem ir pieticis ar vienu vidēji biezu cimdu pāri’
‘nepietiek ar 3 cimdu pāriem, kad arī +1C’
Vai nav tā, ka tie cimdi ir paknapi? Un ka vienkārši nav vietas starp pirkstu un cimdu, kur siltajam gaisam būt?
Nordea vai varbūt jau Lattelecom? Rīgas maratona ziemas skriešanas skolā pavīdēja ieteikums salstošās kājas ierīvēt ar terpentīnu. Gan jau arī pirkstiem tas derētu.
Un Sportlandā manīju pie kases kaut kādus Karrimor sildelementus (ar atlaidi, kaut kas ap eiro bija), ievelc cimdos un būs siltāk. Bet tas vairāk darbotos uz plaukstām, ne pirkstu galiem.
Būtu jau labi par katru diētu dzirdēt kādu komentāru no diotelogiem un uztura speciālistiem! Kādas ir viņu domas! Ak, jā ārsti…
Katrs, protams, izklaidējas kā grib un var. Bet vai tās trakās diētas, skriešanas pie ārstiem, bažas, ka tik kaut kāds līmenis nenokrīt, vai nepaaugstinās, nenobendē dzīvesprieku? Man jau liekas, ka nevajag sev pašam radīt problēmas, lai būtu, ko risināt. Tās analīzes ar tak maksā bargu naudu.
Bet katrs mēs esam savādāks, ar savām prioritātēm, un, ja kādam tas liekas svarīgi, lai veicas! Novēlu izturību, galvenais, lai nepazūd priecīgums!
Es par tām analīzēm, pretēji Intai, domāju, cik labi, ka cilvēks pārbaudās, tomēr mani māc bažas, vai mēs esam tik zinoši uzturspecialisti un fiziologi, ka tik nesanāk tā, ka kaut kas būtisks ir paslīdējis garām, kādu mikroelementu neesam nopārbaudījuši, vai visas likumsakarības esam apzinājuši. Ka tā pieeja baigu beigās neizrādās vieglprātīga un nenodara kādu skādi. No otras puses – ja ir laba pašsajūsta, ko autors uzsver, bet par ko gan mani māc bažas, tai skaitā arī konkurējošajā blogā, tad jau var turpināt, cepuri kuldams.
Tas, ko es noteikti gribētu pateikt, ir uzslava gribasspēkam, jo šādas marginālas aktivitātes organisms droši vien ne visai atbalsta (bet ne jau viņam ir tā galvenā teikšana, vai ne?).
Un kopumā mans viedoklis tomēr ir neatbalstošs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka mana pārliecība ir, ka visas vēlamās izmaiņas ir jāievieš pakāpeniski, un pakāpenība vismaz šajā gadījumā, liekas, ir izpalikusi.
4. Kaloriju attiecība 80/10/10. Nu jā, tāds sākumā bija mans uzstādījums: gan no taukiem, gan no ogļhidrātiem iegūt 10% no visas kaloritātes.
Vai gadījumā šeit tekstā nav ieviesusies kļūda? Ja es kaut ko pārprotu, tad atvainojos, bet tas nekādi nesakrīt ar Anša iepriekšējā rakstā minēto – “Diētas uzturā pamatā dominē ogļhidrāti. Klasiskā attiecība starp enerģiju, ko iegūst no ogļhidrātiem, olbaltumvielā un taukiem ir 80/10/10 vai 90/5/5. Tātad ogļhidrāti sastāda 80-90% no visām kalorijām, kas tiek uzņemtas.”
Pieļauju, ka autors pārrakstījies… vajadzētu būt “gan no taukiem, gan no olbaltumvielām iegūt 10% no visas kaloritātes”.
Izlasīju ar interesi. Vai ir kāda grāmata par svaigēšanu, kur pētītas sievietes?
Ja skrien regulaari 500 km meenesii, tad tik un taa ieksheejie orgaani peld taukos, ja eed nepareizi?
druupij, ja ēd nepareizi, to daļēji var labot ar vingrinājumiem, piemēram, skriešanu. Pētījumi liecina, ka vingrinājumi palielina jutīgumu pret insulīnu pacientiem ar taukaino aknu slimību, kā rezultātā aknu aptaukošanās tiek mazināta.
Bet nepareizas ēšanas sekas nav tikai iekšējo orgānu aptaukošanās. Skriešana nav universālas zāles pret jebkuru slimību, ja arī tā daudz ko palīdz kādu laiku aizkavēt.
Jautājums paliek atklāts – kāpēc ēst nepareizi? Intas Amoliņas arguments par labu nepareizai ēšanai ar domu nenokaut dzīvesprieku ir vērā ņemams. Vienīgi vai ar to pietiek? Arī atteikšanās no narkotiku lietošanas laikam taču nokauj kaut kādu prieku.. Droši vien katram individuāli. Man prieks visu mūžu nodzīvot veselam, nevis tikai papriecāties tagad un gulēt slimnīcā vecumdienās. Lai gan no otras puses – kāda jēga nomirt veselam? Ir, par ko padomāt..
Ansiso, mani noteikti interesēs tavas turpmākās sekmes un no savas puses lūdzu: turpini rakstīt par šo tēmu, par spīti skepticismam.
Pārējiem gribu atgādināt, ka ikvienam ir tiesības rīkoties kā uzskata par labu esam, tajă skaitā arī kļūdīties, bet krtizēt otra izvēles nav viedi.
Nākamreiz pārbaui Feritīnu nevis dzelzi. Dzels pats par sevi neko neparāda. Feritīns ir tas, kurš parāda, kādas ir orghanisma dzelzs rezerves, bet dzelzs var dienas laikā lēkāt un mainīties pat 2x vairāk/mazāk..
Ansiso, turpini publicēt smieklīgās bildes, es tās likšu desktopa ekrānā!
Kāpēc ēst nepareizi? Vienkārši tāpēc, ka patiesībā neviens nezina, kā īsti ir pareizi. Tie viedokļi ir tik dažādi un visu laiku mainās… Un tāpēc ir ļoti labi, ka daži cilvēki iegulda tik lielas pūles, lai kaut ko uzzinātu par to, kas ir vai nav pareizi. Un šīs divas pretējās pieejas ar pamatojumiem un rezultātiem ir vienkārši super!
Vasarā ir loģiski likt akcentu uz augļiem , bet ziemā zināmu periodu var nedaudz vairāk taukus. Un varbut pa starpai paredzēt ap 1 nedēļu badošanās tūri (Ilmars Bricis nopietnas sportēšanas laika pec sezonas esot badojies). To saka Maruta Noveičuka, kuras padomus Ilmārs ņēma vērā). Pārējā laikā tradicionālais sabalansētais uzturs
Precizējums.Noveičukas ideja ir badošanās, sārmains uzturs.. Mana doma- dažādi akcenti dažādos periodos, bet ne tīra veidā(robežgadījumi) kā OreMan vai Ansiso.
OreMan, kāpēc domā, ka es esmu par nepareizu ēšanu. Ja es esmu visēdāju diētas piekritēja, tas nenozīmē, ka es neveselīgi ēdu. Es pievēršu uzmanību tam, ko ēdu. Var ēst visu, bet ar mēru. Es ierobežoju saldumus, bet , ja ēdu, tad pārsvarā pašceptus, es neēdu ātrās uzkodas, bet mājās gatavotu ēdienu. Visu ar mēru. Drīzāk es brīnos par to, ka jūs visi dzerat kolu. Tā nu gan manā ēdienkartē nav un nebūs. Man ir 55 gadi, un es nevaru atrast neko tādu, kas liktu domāt, ka es nupat nupat galīgi slima, dēļ nepareizas ēšanas, taisītos uz miršanu. Es reizi gadā pārbaudos pie ārstiem. manas analīzes ir lieliskas, asinsspiediens kā jaunai meitenei. Nekādas sirdskaites nav. Pēc nepilna gada skriešanas treniņiem es, pāri par 30 grādu karstumā noskrēju CETā 15 km, pastāvēju uz pjedestāla savā vecuma grupā, pēc gada noskrēju pusmaratonu. Dzīvesprieku un optimismu varu aizdot arī citiem. Tā, ka, man liekas, ka es ēdu ļoti pareizi. Bet es nesaku, ka citi ēd nepareizi, tikai savādāk. Lai visiem veicas!
Mēs visi nedzeram kolu ;)
Es ta ari neatradu atbildi, kāpēc pie izmaksām ir kola!
Patiesībā gribēju salīdzināšanai pie izmaksām ielikt dažādus neaugļu pārtikas produktus, ko lieto daudzi skrējēji, piemēram, sieru, gaļu, pienu, želejas, cukurotus dzērienus, sporta dzērienus, makaronus utt. Iesprūdu pie vistas filejas, kā izmaksas man tā arī neizdevās aprēķināt pēc kaloritātes. Rakstot biju domājis pie tām izmaksām atgriezties, bet galu galā aizmirsu. Savas aizmāršības dēļ aizmirsu arī vēl dažus augļus pielikt klāt, piemēram, vīnogas.
Mieru, tikai mieru! Pirmo reizi piedodam :)
Varbūt kāds noskrienietis pārtiek tikai no kolas, picas un līdzīgas “neveselīgās pārtikas”? Būtu interesanti uzzināt izmaksu/kaloriju aprēķinus un izmaiņas organisma darbībā.
Par izmaiņām organismā no standarta “neveselīgās pārtikas” var paskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=8GA8LnPg4ZA
Ar kolēģiem diskutējām un nevarējam saprast kāpēc burgeris ir kaitīgs!Maize ir, gaļa ir, salāti ir, mērce ir.
Nu tieši tāpēc jau ir kaitīgs, ka `maize ir`! ;)
Tā jau tur nav normāla maize, kaut kāda mačalka, kas pat nepelē. To pašu gan jau var teikt par “gaļu”, mērci un pārējo. Nātrija glutamāts biezā slānī, lai veidojas atkarība, un tik štopējam kuņģī, kaifojam un pēc tam nožēlojam.
Pāris reizes gadā bankas karte paslīd Hesītī – atkarība neveidojas, un nožēlas arī nav :D
Noblēdījuši glutamātu, tāpēc neveidojas :D
Tu jau tievs, tāpēc nožēlas nav! Meitenēm tas ir drusku citādāk:D Bet šitais grēks ir salds, jā. Labi, ka ir motivācija piebremzēt uz tādiem sū…
Es arī pāris reizes gadā Hesīti ieeju, jo komandējumos diemžēl normālām ēstuvēm īsti laika neatliek, un, piemēram, Daugavpils Rimi kulinārija ir nebaudāma. Bet dzīva vēl esmu!
Kam te interesēja tie holesterīni?
Kopējais holesterīns 2.58 (ref. 1)
ne-ABL holesterīns 1.48
zema blīvuma holesterīns 1.3 (ref. <3.0)
triglicerīdi 0.37 (ref. <1.7)
Attiecība: kopējais/ZBH=1.98 (ref. <5, optimālais skaitoties 1-3.5)
Komentāri? Ieteikumi? Sūdzības?
Piesiešos – vai KH līmenim nav jābūt “zem 5“?
“Pasaulē par kopējā holesterīna riska robežu ir pieņemti 5,0 mmol/L.” (no šejienes)
Bet vispār holesterīni izskatās smuki, cik nu saprotu. Vienīgi… ABL holesterīns, kas tad sanāk 1.1 mmol/l, varētu būt drusciņ vairāk… Normā (vīriešiem >1.03 vai >1.0, kā nu kurā vietā raksta) vēl iekļaujas.
Kļūdu labojums: Kopējais holesterīns 2.58 (ref. <5)
Attiecība: kopējais/ABH=2.35 (ref. <5, optimālais skaitoties 1-3.5)
Ļoti interesants pretnostatījums OreManam. Tagad jāgaida kāda atskaite no Dikāna piekritēja – tikai gaļa.
Bet vispār interesē, ko un kā ēda sportisti pirms 40 gadiem. Pirms visām modernajām ketovegāndikān diētām. Ko ēda Frenks Šorters (42km maratons minhenē 1972) vai Jannis Kouros (spartatlonists).
Augļēdāju un taukēdāju diētām ir viena kopīga iezīme – neēd ar cieti bagātus produktus: graudaugus, kartupeļus, rīsus.