Atliek tik vien, kā noskriet

Pamazām arī ir pienākušas pēdējās dienas pirms Tartu maratona. Lai arī sākotnēji treniņu plāns bija varens un arī pildījās tīri labi, bet tad pienāca vīrusu un slinkuma laiks, un iegūtā forma ir “pelmenis”. Tagad jau vairs nav domu ne par PB, ne par ātrumu, bet kā vispār aizripot līdz galam.

Pēc iesnu vīrusa We Run Riga 10km distance tika pieveikta tīri atbilstoši tā brīža kondīcijai – nepilnās 46 minūtēs un likās, ka nu jau ceļš uz formas atjaunošanu ir vaļā. Bet še tev nu bija – dabūju kaut kādu vēdera vīrusu, tāpēc pagājušo nedēļu gandrīz nemaz neskrēju un tikai nedēļas beigās pakāpelēju pa Līgatnes Stirnubuka distances pauguriem Zaķa distancē. Divu nedēļu laikā klāt nākuši 3 kg, Vo2 max nogāzies līdz 52.

Te var lieliski redzēt, ka esmu “apaļā” formā.

Bet tā jau pamazām pa gadu esmu salasījis 2000 noskrietus kilometrus. Vēl nepilni 3 mēneši, lai salasītu iecerētos 3000 km. Pēc Tartu maratona būs jātaisa kārtīgs restarts ar gariem, lēniem skrējieniem, varbūt, ka arī izdodas.

Tagad nāksies vispirms paviesoties Tallinā, kur komandējums. Cerams, ka izdosies tur arī paskriet. Un tad pa taisno uz Tartu, kur gaida tīri jauki suvenīri.