Ievads.
Vispirms sākšu ar pašu diētu. Fruitarianism: nezinu pat, kā tieši uz latviešu valodu iztulkot. Google translate saka: fruitarian – a person who eats only fruit. Fruitarianism diēta: tas arī faktiski to nozīmē – pārtikt pārsvarā tikai no svaigiem augļiem. Var teikt arī savadāk: vegāna-svaigēdāja diēta, kur pamatā enerģija tiek uzņemta no augļiem. Uzturā pieļaujami arī svaigi lapu salāti, atsevišķi augļu dārzeņi (gurķi, tomāti, saldie pipari, cukini), rieksti, sēklas, arī žāvēti augļi, kuru žāvēšanas procesā netiek pārsniegta 45 °C temperatūra, tomēr pamatā enerģija tiek uzņemta no augļiem. Nekas termiski apstrādāts, nekādi dzīvnieku valsts produkti, nekādu graudaugu. Diētas uzturā pamatā dominē ogļhidrāti. Klasiskā attiecība starp enerģiju, ko iegūst no ogļhidrātiem, olbaltumvielā un taukiem ir 80/10/10 vai 90/5/5. Tātad ogļhidrāti sastāda 80-90% no visām kalorijām, kas tiek uzņemtas. Striktākās diētas versijās sēklas un rieksti tiek izslēgti no uztura, un tiek pārtikts tikai no augļiem un tajos esošajām sēkliņām. Ja ir vēlme, var iet vēl dziļāk iekšā visā šajā un pārtikt tikai no savvaļas augļiem. Piemēram, banāni, kādus mēs zinām šodien, tiek selekcionēts tikai 200 gadus, bet savvaļas banāns izskatās pavisam savādāk, un tajā ir arī sēkliņas. Lielākie fanāti var paši iet iekšā džungļos un vākt savvaļas augļus. Bet, ja ar to nepietiek, tad var raut tos augļus nevis zaļus un mākslīgi nogatavināt, bet gan gaidīt, kamēr tie paši nokritīs no koka! Tā sakot, ir kur tiekties. Vēl jau ir arī tādi ekstrēmi varianti kā pārtikšana tikai no 30 banāniem dienā (aptuveni 3000kCal). Katrs pats var izspriest, cik šis ir labi un veselīgi.
Fruitarianism diētas būtība.
Vispirms sākšu ar pašiem evolūcijas pirmsākumiem. Pasaulē ir vairāk kā 100 diētas un apakšdiētas, bet Fruitarian diēta ir īpaša ar to, ka, ļoti iespējams, tā ir pati dabiskākā no visām. Līdz zināmam posmam mūsu priekšteči pārtika pārsvarā tikai no augļiem, tas ir, bija fruitarianisti. To, veicot izpēti uz mūsu senajiem priekštečiem, droši apgalvo paleoantropologs Alana Volkera darba grupa. Bija pamatā tikai ogļhidrāti, un tādi lieli olbaltumvielu avoti vēl nebija pieejami. Un tikai pēc zināma laika, iespējams, nošpikojot no plēsoņām vai sākot klejot uz aukstākiem reģioniem, varbūt savvaļas augļus bija grūtāk dabūt lielos kvantumos kā mūsdienās, arī cilvēki sāka medīt, kā arī iemācījās izmantot uguni, lai medījumus termiski apstrādātu. Interesanti, ka neskatoties uz to, ka šobrīd uz pasaules ir aptuveni (nu patiešām aptuveni) 8.7 miljoni sugu, cilvēki līdz pat šim brīdim ir palikusi kā vienīgā suga, kas termiski apstrādā pārtiku. Ar laiku cilvēki sāka audzēt arī graudaugus, un turēt mājlopus, kurus ne tikai apēda, bet arī sāka mākslīgi apaugļot un mākslīgi izmantot to pienu, kļūstot par vienīgo sugu pasaulē, kas izmanto nevis savas mātes pienu, bet gan citu dzīvnieku pienu. Cilvēce pamazām attālinājās no fruitarian diētas… Strauji un neizbēgami.
Mūsdienu diētas versijā tā filozofija ir tāda, ka, lai audzētu graudus un sakņaugus, nākas bieži vien izcirst daļu koku, kā arī augsne tiek noplicināta, tādā veidā izraisot pat dabas katastrofas, piemēram, slaveno smilšu vētru pagājušā gadsimta vidū ASV vidienē. Nepareizi apstrādājot augsni, arī tuksneši ar laiku rodās. Lopkopība vispār rada lielu piesārņojumu dabai. Savukārt, augļkoku izmantošana ir videi krietni draudzīgāka. Par šo es varētu ilgi rakstīt, bet man šobrīd negribās. Vārdu sakot, fruitarianis diēta var izglābt šo pasauli…
Slavenākie fruitarianisti.
Neskatoties uz evolucījas gaitā veiktajām izmaiņām, tomēr arī mūsdienās ir tādi, kas ir fruitarianisti, kaut bieži vien trūkst spēcīgi un nepārprotami pierādījumi. Iespējams, kādu laiku Leanardo Da Vinči bija augļēdājs. Bet varbūt arī nebija… Trūkst pierādījumu. Mūziķis Braiens Adams? Vabūt. Stīvs Džobs bijis fruitarians. Runā, ka pat nosaukums Apple esot radies no auzraušanās ar augļiem. Tomēr viņam esot jau kopš bērnības bijis iedzimts audzējs. Kopumā ir grūti atrast nepārprotamus pierādījumus par vienas vai otras slavenības aizraušanos ar fruitarianismu, jo tā robežšķirtne starp vegānismu-svaigēšanu un fruitarianismu brīžam ir ļoti šaura.
No skrējējiem lielākais populists ir Maikls Arnšteins, kura PB maratonā ir 2:28h. Nekas īpašs, bet tomēr pieklājīgā tempā paskriet viņš var, ēdot tikai augļus. Aizkulisēs gan runā, ka ar viņa personīgajiem PB koledžu sacensībās, kas vēl nebija fruitarians, viņam maratons būtu bijis jāskrien pāris minūtes ātrāk. Aizrāvies arī ar ultrām. 2012. gadā skrējis 11 ultras. Augstvērtīgākais rezultāts ir 100 jūdzēs: 12:57h. Salīdzināšanai: pasaules labākais sasniegums ir 11:22, bet reāli izskriet zem 12h jau ir ekstra rezultāts, ko reti kurš ir spējis. Skrien 160-320 km nedēļā, kas nozīmē, ka viņam nepieciešams uzņemt no augļiem vismaz 4000 kCal. Un Arnšteina kungs to spēj! Vēl ir šādi tādi visādu amatieru sportistu, kas samērā nopietni trenējas vai kas vienkārši ir sportiski, veselīgi un uz kuriem šī diēta strādā, piemēram, šī banānmeitene. Par to, ka kāds pasaules līmeņa skrējējs būtu strikts fruitarianists, gan neesmu dzirdējis, kaut vienā ziņā šai diētai ir liela līdzība ar ātro afrikāņu skrējēju tipisko diētu: ļoti augsts ogļhidrātu daudzums. Tik šai gadījumā kukurūzas putraimu vietā ir augļi. Nu labi. Tas tā, runājot pavisam vienkāršoti.
Un tagad par pašu galveno.
Kā jebkurai diētai, nav nekādu pierādījumu un ne mazāko pavedienu, ka fruitarian diēta labāka par optimālu visēdāja uzturu, tomēr ir cilvēki, uz kuriem šī diēta strādā un kuri dzīvo patiešām veselīgi. Ir cilvēku pašu pieredze uz labvēlīgajām izmaiņām uz veselību, un es gribēju pamēģināt, kā šī diēta varētu strādāt uz mani. Daļēji tāpēc, ka neesmu īpaši talantīgs skriešanā, man ir diezgan slikta kaulu mineralizācija, arī dažādi iekaisumi regulāri nomoca, un vispār dažbrīd liekas, ka neesmu derīgs skriešanai. Un vispār veselību varētu vēlēties labāku. Tas, kas radikāli atšķirās no visēdāju uztura, ir tas, ka uzturā nav graudaugu un termiski apstrādātas pārtikas, mazāk olbaltumvielu, ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu dabiskā “iepakojumā” un varbūt šāda tik strikta diēta varētu būt tas, kas tiešām uz mani varētu labvēlīgi iedarboties.
Kaut ēdu ļoti daudz augļus, ar fruitarian diētu nekad iepriekš nebiju pamēģinājis. Uzsākot šo diētu, mani interesēja šādas lietas:Vai pietiks enerģijas? Vai izdosies sasniegt vajadzīgo kaloriju daudziju no augļiem? Neviena diēta, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo enerģiju normālai funkcionēšanai, nav ilgtspējīga.
- Vai pietiks enerģijas? Vai izdosies sasniegt vajadzīgo kaloriju daudziju no augļiem? Neviena diēta, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo enerģiju normālai funkcionēšanai, nav ilgtspējīga.
- Vai nebūs pārāk dārgi? Ja pie lieliem treniņapjomiem, kad nepieciešamas vairāk kā 3000kCal, nespēšu iekļauties 10 Eiro robežās dienā, tad nāksies par šo diētu aizmirst. Pavisam ciešami būtu 7-8 Eiro dienā.
- Kā skriesies? Nebūs tā, ka nevarēšu veikt tik lielu treniņapjomu, jo trūks enerģijas, organismam vienkārši nepatiks, ka pirms skriešanas būs tikai augļi?
- Kā organisms tiks galā ar lielo ūdens daudzumu, kas tiek uzņemts no augļiem? Man kā nedzērājam vispār diezgan grūti kaut nelielu ūdens daudzumu dzert. Tāda organisma īpatnība.
- Minerālvielas dzelzs, kalcijs. Pamatā riekstos/sēklās ir vairāk dzelzs. Teorētiski dzelzs uzsūkšanos ievērojami palīdz uzlabot C vitamīns, un šis vitamīns tiek uzņemts lielās devās no augļiem. Pieņemot, ka vidēji 100 g augļos ir 2% dzelzs no diennakts normas, tad, apēdot, piemēram, 3 kg, sanāks pat 6-%. Tas tā vienkārši rēķinot. Vēl arī tas, ka atsevišķi graudaugi aizkavē dzelzs uzsūkšanos, bet augļi jau nu nav tie, kas kaut ko aizkavētu. Kalcijs ļoti labi tiek uzņemts no lapu salātiem. Pie tam vēl jau arī tas, ka lielākoties visi produkti ir sārmaini. Pie skābu vidi izraisošiem produktiem organismā izdalās skābes, un pie kalcija deficīta tas tiek ņemts no kauliem, un tie kļūst trauslāki. Ja tiek lietoti sārmaini produkti, tad nepieciešamība ņemt no organisma kalciju ir krietni mazāka. Tas tā vienkāršoti runājot. Veikšu analīzes un skatīšos, kā būs ar mani, vai lūzīs kauli, vai iestāsies anēmija. Prakse rāda, ka tā nav nekāda problēma fruitarianistiem, kas iekļauj lapu salātus.
- Svara pazemināšanās. Principā lielai daļai svars samazinās, jo tiek uzņemtas daudz šķiedrvielas, ūdens, kas attīra organismu, vitamīni un gandrīz nemaz netiek uzņemti tauki. Pie tam, pat uzņemot patiešām lielu kaloriju daudzumu (vairāk, kā vajag), svars nepaaugstināsies, kas ir šīs diētas īpatnība.
- Citu pieredze ir tāda, ka mazāk salst pie šīs diētas. Tā kā pat esmu diezgan salīgs, un pie mīnusiem nevaru skriet īsajā treniņtērpā, tad ceru, ka varētu tomēr būt uzlabojumi šajā ziņā.
- Mazs olbaltumvielu daudzums. Šī ir tā lieta, kas man faktiski visvairāk interesē. Man ir iepotēts, ka, aktīvi sportojot, nepieciešams lielāks olbaltumvielu daudzums organismā, lai atjaunotos, lai nerastos dažādi iekaisumi no lielākām slodzēm utt. Tā es visu laiku esmu domājis, bet, iespējams, ka tas ir mīts, un nemaz tās olbaltumvielas nav tik būtiskas. Varbūt. Bet varbūt arī ne. Tam, ka ir mazāks olbaltumvielu saturs, teorētiski ir vairāki plusi. Un ir pat tādi fruitarianisti, kas aizraujās ar bodibildingu un kuriem ir salīdzinoši liela muskuļu masa, kas iegūta no augļiem. Man tas liekas prātam neaptverami. Mans prāts ir pārāk samaitāts, lai to apsmadzeņotu! Kā mans organisms reaģēs uz tik mazu olbaltumvielu daudzumu, tas ir tas, kas mani tiešām interesē.
Fruitarianism diēta praksē.
Un tagad pie reālās prakses un eksperimentiem. Biju plānojis uzsākt ap Ziemassvētkiem, tomēr neizturēju, un sāku 2 nedēļas ātrāk. Es gan esmu tomēr izvēlējies nestriktāku diētu, iekļaujot arī nedaudz alģu un sēklu pulverīšus, kas satur koncentrētā veidā minerālvielas, kā arī pavisam nedaudz sakņaugus. Arī grauzdētu zemesriekstu sviests nedaudz. Teorētiski šo produktu var aizstāt ar negrauzdētu mandeļu sviestu, bet tādu veikalā neesmu atradis, un pašam taisīt sanāk diezgan padārgi un neizdevīgi. No augļiem izvēlos lielākoties tos augļus, kas ir lētāki un labi garšo, kaut garšo man faktiski visi augļi. Tātad mana pagaidu izvēle: lielos kvantumos banāni, apelsīni, mandarīni, hurmas. Pārējais krietni mazāk: kivi, pa retam kāda melone, ananāss, granātābols, greifrūti, mango, avokado, jāņogas, žāvēti augļi. Protams, augļēšana ir sezonāla. Vasarā būtu daudz ogu: mellenes, zemenes, ķirši, avenes. Tad vēl arī lapu salāti un sēklas. Manā gadījumā mērķis bija pieturēties pie kaloriju attiecības 80/10/10 diētas, un uzņemt ap 2500-3000 kCal. Ja intensīvāk kustos un sportoju, tad attiecīgi vairāk: līdz pat 4000 kCal. Lai vieglāk būtu adaptētes, sākumā ēdu pilnīgi to pašu, ko ikdienā, tikai palielināju devas. Uzinstalēta ļoti laba programma cron-o-meter, ko ļoti ērti izmantot analīzei. Iekšā liela datubāze ar produktiem, to sastāvu, minerālvielām, vitamīniem, kalorijām. Atliek tikai izvēlēties vajadzīgo produktu un norādīt apēstos gramus, un varēs iegūt vērtīgu informāciju. Pirmās nedēļas plānots rūpīgi pierakstīt apēsto. Ne jau prieka pēc, bet drošībai, lai zinātu, kas varētu būt par maz vai par daudz.
Vēl jāielāgo, ka pareizāk augļus ir ēst atsevišķi, tas ir, stūķēt vēderā, piemēram, tikai apelsīnus vai banānus, cik nu saiet. Tas vismaz 45 min atpūta līdz nākamajai ēdienreizei. Var jaukt kopā augļus no vienas grupas, skatīt attēlu, piemēram, citrusaugļus – mandarīnus, greipfrūtus, apelsīnus – var ēst kopā. Esmu ievērojis, ka patiešām zaļie lapu salāti ir ēdami kopā ar gandrīz jebkuru augli. Riekstus ar augļiem kopā ēst nebūtu labi utt. Uzskatu, ka organismam jāļauj pielāgoties, tāpēc sākumā skriešanu gribēju ņemt pavisam maz un vieglā režīmā. Sākam!
1. diena.
112 grami – burkāns, 110 g – zemesriekstu sviests, 1270 g – apelsīni, 1000 g – banāni, 200 g – bietes, 100g – lapu salāti, 25g – Indijas rieksti, 9g – zivju eļļa, 145g – avokado, 30g – granātābols.
Kopā 8 ēdienreizes. Negrūžu vēderā uzreiz lielas devas, jo nav pierasts. Ēsts tiek ik pa stundu. Rakstu kopā visu, kaut, piemēram, banānus ēdu 3 ēdienreizēs. Kopā 2815 kCal. Kaloriju attiecība ogļhidrāti/olbaltumvielas/tauki 62/9/29. Ēdot zemesriekstu sviestu un riekstus, sakrājās diezgan daudz tauku. Olbaltumvielas pēc plāna. Enerģijas pietiek, bet problēma tā, ka ļoti daudz ūdens uzņēmu caur augļiem, kas man kā nedzērājam ir neierasta slodze, jo šķidrumu maz uzņemu. Vitamīni visi ir virs 100% no dienas normas, pat krietni virs, izņemot B12, ko tikai caur uztura bagātinātājiem varu uzņemt, ja patiešām šis vitamīns man pēkšņi izrādās svarīgs. Minerālvielas: kritiskais dzelzs 150%. Nezinu gan, cik daudz no tā manī uzsūcies. Kalcijs, cinks nedaudz zem 100%.
2. diena.
170g burkāni, 70g lapu salāti 25g Indijas rieksti, 750g apelsīni, 74g – zemesriekstu sviests, 820g banāni, 450g melone, 370g hurmas, 36g kaņepju proteīns, 280g kivi.
Kopā 2500 kCal. Attiecība: 71/11/18. 2.5 kg augļu apēsti, kas man bija ļoti nepierasta slodze. Ļoti regulāri WC apmeklējumi. Patiešām grūti man tik lielu ūdens daudzumu uzņemti. Grūta diena. Arī pirmais skrējiens, kaut esmu piedardzīgs, un pārāk ar skriešanu neaizraujos. Vitamīni visi skaisti virs 100%, izņemot D un B12. Par A vitamīna megadevām var nesatraukties, jo tas uzņemts no augļiem un lapu salātiem, nav toksisks lielās devās. Minerālvielas: viss kārtībā, izņemot cinku un kalciju, kas nedaudz mazāk par 100%, kā noteikuši USDA.
3. diena.
380g melone, 520g burkāni, 90g bietes, 45g Indijas rieksti, 180g lapu salāti, 590g apelsīni, 170g kivi, 65g granātābols, 980g banāni, 580g hurmas, 30g ķirbju sēklas, 34g žāvētas plūmes.
Kopā 2620 kCal. Attiecība 80/7/13. Nu jau esmu ļoti tuvu tipiskajai fruitarianistu attiecībai 80/10/10. Tomēr vienalga īsti nesaprotu, kā olbaltumvielas var dabūt tikpat, cik taukus. Sēklās/riekstos tauki izteikti dominē pār olbaltumvielām kaloriju ziņā. Nemācēšu teikt, kad tik maz olbaltumvielas būtu uzņēmis, bet nejūtu, ka tas kaut kā mani ietekmētu. Skrējās ļoti viegli, kaut ar 2 zaļajām pauzēm, skrienot nieka 6km. Tiešām vēl neesmu pieradis pie tik liela ūdens daudzuma. Vitamīni: iespaidīgs skaitlis saskaitījās pie A vitamīna, B grupas vitamīni ka parasti ideāli. Minerālvielas: šoreiz buksē selēns, kas ir mazāk kā iepriekš. Kritiskais dzelzs virs 200%, un vēl daļa minerālvielu virs 200%.
4. diena.
1840 g apelsīnu, 1240 g banānu, 180g avokado, 210g lapu salāti, 290g kivi, 30g kaņepju proteīns, 25g ķirbju sēklas.
Kopā 2750 kCal. Kaloriju attiecība 77/8/15. Kalorijas pietiekoši. Uzturs izcili vienveidīgs, kā jau šai diētai pienākas. 1.8kg (!!!) apelsīnu apēsti pa 3 ēdienreizēm. C vitamīna trieciendeva 1500%! A vitamīns šoreiz tikai 700%. Beidzot arī kalcijs virs 100%. Selēns un cinks gan mazāk.
5. diena.
Esmu diskvalificēts, jo brokastīs bija 100g auzas! Bija nepieciešama atelpa no tā lielā ūdens daudzuma, ko visu laiku uzņemu caur augļiem. Vai tad man dienu trūkst? Ejam tālāk uz nākamo dienu.
6. diena.
1440g banāni, 150g bietes, 150g burkāni, 36g žāvētas dateles, 27g kaņepju proteīns, 250g kivi, 210g lapu salāti, 1280g apelsīni, 40g zemesriekstu sviests, 780g hurmas, 37g ķirbju sēklas.
3400 kCal! Sākumā domāju, ka esmu kļūdījies ar ēdienu ievadīšanu, bet nē. Kaloriju attiecība 80/8/12. Apēsti 3.8 kg augļu. Rekords apēstajās kalorijās, un nu jau esmu vistuvāk optimālajam 80/10/10, kaut vienalga nesaprotu, kā kCal no taukiem var būt ne vairāk par olbaltumvielām. Dzelzs 275% no dienas devas. Kaut kā neizskatās, ka varētu būt lielas problēmas ar dzelzi, piedevām C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos, un tas jau nu tiek uzņemts megadevās, un netiek ēsti graudu produkti, no kuriem daļa traucē uzsūkties dzelzij. Arī selēns un cinks ir tuvu 100%. Šodien kopumā izskatās patiešām labi vitamīnu un minerālvielu sadalījums, neskatoties uz absolūti vienveidīgu uzturu.
7. diena.
180g avokado, 1200g banāni, 160g greifrūti, 30g kaņepju proteīns, 260g lapu salāti, 1230g apelsīni, 40g zemesriekstu sviests, 800g hurmas, 110g granātāboli.
Šoreiz tikai 3060 kCal. Attiecība 77/8/15. Nu jau sāku pamazām pierast pie gaužām vienveidīgā uztura. Nedēļa pagājusi, pārtiekot pārsvarā tikai no augļiem, un pamazām arī entuziasms sāk noplakt, jo visu laiku tie vitamīnu un minerālvielu procenti ir līdzīgi. Pamazām sāku apzināties to situāciju. Arī esmu pamazām apradis ar to lielo ūdens daudzumu, ko uzņemu no augļiem.
8. diena.
920g banāni, 28g žāvētas dateles, 130g greifrūti, 85g kivi, 100g lapu salāti, 1030g apelsīni, 1290g hurmas, 25g ķirbju sēklas.
2520 kCal. Attiecība 89/5/6. Šodien esmu faktiski sasniedzi radikālāku fruitarian diētas sadalījumu 90/5/5. Tas gan vairāk izņēmums ne likumsakarība. Šoreiz nesavācās tik daudz selēna un cinka, kā vēlas USDA. Daļēji tāpēc, ka mazāk kCal uzņemtas, arī mazāk sēklas apēstas. Šodien pat 1. reizi B3 vitamīns zem 100%! Pēc ilgāka pārtraukuma paskrēju treniņā kaut ko nedaudz nopietnāku: ātrā tempā 5km. Atpaliku 45s no personīgā rekorda, kas nebūt nav slikti, ņemot vērā, ka šobrīd man ir offSeason un faktiski netrenējos. Bet nu pēc šī skrējiena pārliecinājos, ka varu paskriet arī, ja tikai augļi vēderā.
9. diena, 10. diena,…
Varētu jau turpināt, bet nav jau galīgi nekas interesants un jauns sakāms par apēsto. Visu laiku viens un tas pats. Aina jau nemainās, un domāju, ka lasītājam aptuveni skaidrs, kā tās kalorijas tiek uzņemts, kas tiek ēsts.
Secinājumi.
Nu jau gandrīz 2 nedēļas pagājušas, kopš pārtieku pārsvarā tikai no augļiem. Esmu pārliecinājies, ka vajadzīgo kaloritāti var sasniegt arī šādi. Izmaksas nav nemaz tik lielas (par tām sīkāk varbūt citreiz), pie tam izmaksas var arī samazināt, pērkot vairumā augļus. Ja vienubrīd likās, ka tomēr nāksies pāriet atpakaļ uz svaigēdāja-vegāna diētu, iekļaujot uzturā arī auzas, vairāk riekstus un dārzeņus, tad šobrīd tomēr liekas, ka augļēšanu esmu spējīgs turpināt. Dzelzs pārsteidzoši daudz sakrājās, apēdot vairākus kg augļu. Rezumējot, var teikt, ka jūtos labi, izbadējies neesmu, vienīgās minerālvielas, kas uzturā konsekventi ir nedaudz zem 100% no ieteiktās devas ir kalcijs, selēns, cinks, kaut par kalciju, ēdot gandrīz tikai sārmainus produktus, jau nu vismazāk jāuztraucas. Pētījumi rāda, ka šī minerālviela lieliski tiek uzņemta no lapu salātiem. Vitamīni visi ir, izņemot D un B12, kas tikai dzīvnieku produktos ir. Neuzskatu, ka caur sauli ziemas mēnešos pārāk daudz varētu uzņemt D vitamīnu, tāpēc regulāri tomēr lietoju arī zivju eļļu. Ja vajag, varu arī B12 lietot uztura bagātinātāju veidā, tik strikts jau es neesmu, kaut šis vitamīns gadiem ir uzkrājies aknās. Arī psiholoģiskais moments: visi augļi, ko ēdu, man patiešām ļoti garšo. Pētījumi rāda, ka, iespējams, efekts no ēdiena ir lielāks, ja tiek ēsts ar baudu, un šī nu nav tā diēat, kur kaut kas būtu negaršīgs. Tas, ka uzņemu šobrīd ap 3-4 reizēm mazāk olbaltumvielu, arī pagaidām ļoti lielas neertības nerada. Drīzumā atsākšu taisīt fiziskos vingrinājumus. Tad redzēs, kā ies, bet šobrīd olbaltumvielu tēma mani visvairāk interesē, neesmu to izpratis no teorētiskā viedokļa. Iepriekš pēc fiziskajiem uzņēmu diezgan lielu olbaltumvielu daudzumu, bet tagad būs savādāk. Protams, tūlīt veikšu 1. analīzes, kur uzrādīsies, cik reāli man ir dažas no minerālvielām un vitamīniem. Šajā diētā analīzēm rūpīgi jāseko līdzi.
Nobeigumā: tie, kas vēlas apriet manu diētu un teikt, cik tas ir slikti, varbūt paši lai parāda, cik daudz ar uzturu tiek uzņemtas minerālvielas un vitamīni. Varam pamērīties. Kritiku diezgan bieži saņemu par šo fruitarian diētu. Un tas man brīžam liekas patiešām paradoksāli un neizprotami: ja tiek ēsti regulāri tā saucamie Junk food jeb ēdieni ar zemu uzturvērtību – hamburgeri, kūkas, picas, čipsi, snikeri, kolas utt – tad jau tas ir normāli, sabiedrībā tā pieņemts, bet pārtikšana no augļiem, tas uzreiz ir tikai slikti. Suņi rej, karavāna dodas tālāk…
km 
-
Gaidīšu nākamo pieredzes aprakstu (par izmaksām, analīzēm). Kā arī labprāt uzklausītu citu viedokli.
Vai tu pirms šī eksperimenta biji jau svaigādējs?
Negribu apriet, Tavs organisms, ko gribi, to dari, kamēr citiem netraucē ;) Bet – D vitamīns tomēr arī vajadzīgs. [Zivju eļļa 1x nedēļā (ja ne vēl retāk) varētu būt nepietiekami.]
http://www.drdavidgeier.com/healthy-athlete-tip-consider-supplemental-vitamin-d/?utm_content=buffer613e3&utm_medium=social&utm_source=facebook.com&utm_campaign=buffer
Arī ar interesi sekošu. Īpaši par dzelzi (esmu mūždien anēmiska, arī šobrīd). Vai Tev pirms tam problēmas ar dzelzi ir bijušas?
Interesanta diēta. Diezgan piekājīgs un izmēļošs formulējums un pats pētījums. Nemaz tik traki nav, jo lieto zemesriekstu sviestu, citus riekstus utml.olbatumvielas avotu. No savas puses (no pieredzes) varu pateikt tikai to, ka aizraujoties ar viegliem oglhidrātiem noved organismu līdz stāvoklim, kad pārstrādād sarežģītas vielas tādas kā tauki un olbatumvielas kļūst grūti, un tāpēc prāsās tikai augļi, dārzeņi, salāti utt.(ne pākšaugi, ne graudaugi, ne riekti). Bet līdz tam jānodzīvo vairāk kā trīs mēneši tikai uz augļiem un citiem vitamīniem un minerālvielām bagātiem, bet ļoti viegliem produktiem.
p.s. vecuma ietekmei arī ir ļoti svarīga loma. Piem., nevar salīdzīnāt 20-25.g. puiša organismu ar meitenes (jau dzemdējušas) 20-25.g. organismu. vai arī 20-30 ar 40-50 gadiem. Ir ļoti jāuzmanās ar eksperimentiem, tiem kuriem ir problēmas ar vitamīnu uzsukšanos, asinsspiedienu un citām kaitēm, kas nav uzskatāmas par slimībām, bet ļoti ietekme organisma kopējo darbību.
Paldies, Ansi!
Dikti labs raksts. Ar aprēķiniem, zinātnisko pamatojumu un personīgo pieredzi. Veiksmīgi turpināt un ziņot arī tālāk.
Man vairāki jautājumi:
– Kur Tu pērc augļus?
– kuri graudaugi traucē uzsūkties dzelzij?
– izskatās, ka banāni, apelsīni un lapu salāti ir diētas pamats, tie ir uzturā katru dienu
– kādas ir svara izmaiņas šajā laikā?
Btw, par pēdējo rindkopu gan nepiekritīšu. Man šķiet, ka skrējēji kopumā ir diezgan toleranta publika.
Ceru, ka te izveidosies intereanta, vērtīga viedokļu apmaiņa
lai veicas
Izmaksu ailīte pie katras dienas ēdienkartes būtu noderīga.
Turpini eksperimentēt un dalīties, ir interesanti.
Vārdu krājuma paplašināšanai – augļēšana, augļēdājs, augļu diēta – šķiet, ka šeit labi iederētos frutariānisma vietā.
Ļoti interesanti. Nelaiž vaļā doma – vai šo visu varētu pielāgot arī LV apstākļiem, nu es domāju lietojot pārtikā vietējos sezonālos augļus, dārzeņus, ogas? Skaidrs, ka banāni šeit ir pamatu pamats, bet kas varētu būt vietējā alternatīva?
Vari jau ar lepoties, ka ar augļiem uzņem daudz kalcija, bet bez D vitamīna tam kalcijam nav jēga! Uztaisi urīna analīzes uz kalciju, kur ir visas dienas urīns jāsavāc un pasties cik kalcija podā izskalo! Varbūt, ja tā zivju eļļa tik ļoti nepatīk un traucē principiem, tad aptiekā nopērc D-vit pilienus vai pērles. Varbūt jums vīriešiem tas nav tik būtiski, bet kauli visiem vienas vielas prasa!
Ķirbji arī esot barojoši, tik nezinu vai salīdzināms ar banāniem, bet svaigu ēdot ātri var pieēsties!
es tik aizdomājos par to, kāda ķīmija vēl salasās ēdot šos silto zemju augļus ko pie mums nav iespējams izaudzēt? siltajās zemēs šāds risinājums noteikti ir daudz veselīgāks nekā mūsu platuma grādos
fruitarianis diēta var izglābt šo pasauli…šitam es nepiekritīšu pat degot uz sārta
Ļoti interesanti! Uzreiz jāpiekrīt pēdējai rindkopai, tā tiešām ir, ka parasti lielākie kritizētāji nāk ar saukli ‘es ēdu visu un ar to lepojos’..
Ar olbaltumvielām problēmām nevajadzētu būt, 10% no kalorijām ir pat ļoti adekvāti. Taču noteikti būs problēma ar taukiem, tie ir ļoti nepiedodami par maz. Nav arī īsti jēgas mērīt daudzu minerālvielu un vitamīnu kvantitāti, jo tikai neliela daļa no tiem tiek uzsūkta, it īpaši jau tas attiecas uz taukos šķīstošajiem vietamīniem. Atsevišķa runa ir par B12 – bez tā papildus uzņemšanas Tu vienkārši nomirsi.
Katrā ziņā visādus šādus eksperimentus es atbalstu, pats esmu līdzīgi eksperimentējis. Cita lieta, ka tieši šī konkrētā diēta nav nekas veselīgs, bet to jau Tu tāpat caur eksperimentiem ar laiku pats noskaidrotu.
Bet, starp citu, tas par to kalcija izsūkšanu no kauliem skābas vides klātbūtnē gan ir viens milzu mīts..
Kritizētāji ir reālisti! Sakiet kā ir svaigēdāji un augļēdāji – Vai mūsu platumu grādiem šīs diētas der?
Šajā brīvās tirdzniecības un globalizācijas laikmetā runāt par platuma grādiem piemērotu diētu, šķiet, nevietā. Vitamīnus, minerālvielas u.c. brīnumus varam dabūt no Rimi atrodamajiem svešzemju augļiem un dārzeņiem vai ar pārtikas piedevām (abstrahējoties no bloga ierakstā minētās diētas un veselīguma), ķermeņa apsildīšanai var nopirkt visādas drēbes un ādu pabarot ar dažādiem smiņķiem.
Pārmērības nekad pie laba nav novedušas
Atliek noskaidrot, kas kuram pārmērība.
Kad noskaidros, var būt jau par vēlu :)
Ticu ansiso spējai pārtraukt eksperimentu pareizajā brīdī, ja nepieciešams :)
1. Svaigēdājs iepriekš neesmu bijis pat nedēļu. Iemesls tam, ka klasiskajā svaigēšanas variantā, ko sezonāli citi piekopj vasarā (rieksti, sēklas, daudz dārzeņu, varbūt arī auzas) gluži vienkārši neredzu veidu, kā varu nodrošināt vajadzīgo kaloriju daudzumu.
2. Zivju eļļu D vitamīnam es vēl dažas reizes pēc tam esmu lietojis. Kompensācija tam, ka dzīvojam ne tajos platuma grādos. Vienkārši noslinkoju un nepierakstīju savā cronometrā.
3. Ar dzelzi nav bijušas problēmas, kaut sarkano gaļu ar ārkārtīgi retiem izņēmumiem neēdu jau vismaz kādus 5 gadus. Tā patiešām ir ļoti individuāla lieta par to uzsūkšanos. Meitenēm šai ziņā ir krietni grūtāk. Cik nu esmu pētījis citu pieredzi, kopumā šī nav nekāda lielā problēma augļēdājiem. Pētījumi rāda, ka no tām pašām ķirbju sēklām dzelzs ļoti labi uzsūcās. Arī visēdājiem. Savukārt, piemēram, makaroni, kas tiek ieteikti kā svarīgs ogļhidrātu avots, satur fitīnskābi, kas būtiski traucē uzsūkties dzelzij. Augļi un dārzeņi nesatur fitīnskābi.
4. Augļus pamatā pērku tur, kur tuvāk: Alfas Rimi. Tirgū reizēm šis tas lēts patrāpās. Banānus var lēti par 1 Eiro kilogramā mazajos veikalos šur tur nopirkt. Bet vislabākā man zināmā vieta, kur nopirkt augļus, ir Centrāltirgus, bet diemžēl dzīvoju pārāk tālu. Tad izmaksas būtu par kādiem 25% mazākas. Tur var krietni lētāk visu kaut ko nopirkt, it īpaši darba dienas beigās, kad ir palicis liels augļu pārpalikums, ko neizpērk. Piemēram, ananāsu esmu pircis par 0.50Ls gabalā. Pilnīgi gatavi banāni bieži stāv par kādiem 0.7-0.8 Eiro uz kg utt.
5. Svars lēkā diezgan pamatīgi pat vienas dienas laikā 3kg robežās. Bet, piemēram, šorīt pēc skriešanas svēru 63kg, un tik maz sen nebija bijis. Parasti ir 66-68kg.
6. Teorētiski varbūt var pielāgot šo diētu arī vietējiem apstākļiem, bet praktiski tas man liekas diezgan nereāli un ļoti dārgi. Ja ļoti garšo āboli un vēders ņem pretī, to var izmantot. 10 vidēji āboli – 1000 kCal. Vēl var žāvētos augļus ēst. Un sasaldētos augļus var izmantot, bet tad jābūt milzīgai saldētavai vai jāpērk veikalā. Lapu salātus arī ziemā pie mums audzē. Bet mūsdienās tā komercializācija un tirdzniecība ir tiktāl attīstījusies, ka, piemēram, banāni kaloritātes ziņā sanāk krietni lētāk nekā gandrīz jebkurš auglis vai ogas, kas aug Latvijā. 1.5 kg bānānu ar mizu ēdamā daļa ir ap 1kg jeb 900kCal. Tātad, ja pērk banānus par 1 Eiro kilogramā, sanāks, ka būs uzņemtas 2700 kCal par 4.5 Eiro. Šādi nav daudz. Arī hurmas īstajā sezonā stāv diezgan tuvu lētuma ziņā banāniem. Un tos pašus lapu salātus ziemā pērku no Itālijas, jo vienkārši sanāk lētāk.
7. Ķirbim ir pārāk daudz A vitamīna. Un pārāk maza kaloritāte. 1 kg ēdamās daļas dos tikpat, cik 2 liela izmēra banāni…
8. Visa ķīmija, kas ir augļos, tiek gluži vienkārši izčurāta ārā. Un C vitamīns ir lieliska pretinde. Vispār tas ir viens no iemesliem, kāpēc es neriskēju ēst tikai 3 ēdienreizes dienā, kā dara vairāki citi augļēdāji, bet gan 6-8 reizes mazākās devās. Tā, manuprāt, ir daudz drošāk.
9. Esmu elastīgs, atļaujos uzturā to, ko ne tie stingrākie augļēdāji, šodien veikšu 1. analīzes. Nākamās drošvien taisīšu pēc 2 nedēļām, tā ka viss būs redzams.
kaut kāds sviests, kam tas man jāzin
Nav sviests, ir banāni :D
Ansi, lūdzu, turpini publicēt atskaites. Protams, analīžu rezultāti dažam labam interesēs… Paldies par finansiālo apsvērumu izklāstu.
8. punkts (“visa ķīmija tiek izčurāta”) gan tāds šaubīgs liekas. Vai tiešām nekas organismā neuzkrājas? Pat, ja neuzkrājas – vai tiešām nekādu ļaunumu nespēj nodarīt pirms izčurāšanas?
Jā, vajadzētu uzdot jautājumu konkrētāk, par kādu atsevišķu vielu, taču jāatzīst – nezinu, kas tieši (un cik) mūsdienās mēdz būt “komerciālos” banānos, salātos, u.t.t.
Šaubos arī drusku, vai tiešām C vitamīns ir pretinde visam… Panaceja?!
Ķīmija vispār ir viss, visa pasaule sastāv no ķīmijas. Ja tiek runāts par ķimikālijām, ar ko apstrādā augļus, lai tie labāk glabātos, mākslīgi nogatavinātos, būtu izturīgi pret savām slimībām utt, tas, protams, aknās paliek. Ne jau viss, bet paliek.
Kas attiecas uz vitamīniem, tie gan tiek izčurāti. Cik vajag, ķermenis paņem, bet pārējo laiž ārā, tā ka nevar sarīties paprikas kaudzi ar domu, ka tagad mēnesi man nevajadzēs C vitamīnu lietot. Tas gan neattiecas uz rūpnieciski ražotajiem vitamīniem, kurus var pārdozēt (aknas, aknas).
Tas viss gan nekādi neattiecas tikai un vienīgi uz augļēdājiem, jo skar mūs visus. Kas attiecas uz augļēšanu, es laikam būšu pie tiem, kam labāk tagad paklusēt:)
pilnigi piekritu, essnee ;)
Parasti ir strids: fiziologi(arsti)-molekularie biol.-treneri(sportisti). Katram ir sava taisniba, sava limeni.
Vienigais, ko velos vel vienu reizi atgadinat, ka metabolisms un kermena spejas mainas ar gadiem, tapec ludzu neeksperimentejiet ar savu kermeni, bet labak izziniet to, kas vinam tiesham ir nepiecieshams ;)
Šai gadījumā es vārdu ķīmija izmantoju kā žargonu, frazeoloģismu vai metaforu. Var saukt, kā grib. Atvainojos, ja kādam šāds apzīmējums liekas aizvainojošs. Domāju, ka daudz vairāk jāuztraucas par ķīmiju, kas ir citos produktos, piemēram, gaļā. Tas, ka nitrāti, kas ir augļos, vispār kaut ko sliktu varētu nodarīt, tos uzņemot kopā ar augļiem, nav pamatots. Vispār es nevienu jēdzīgu publikāciju neesmu atradis.
P.S. Ja neinteresē, tad, protams, var nelasīt. Dažbrīd es patiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki lasa to, kas viņus vispār neinteresē
ansiso, par tām analīzēm, kādas plāno taisīt un kāpēc? Tajā analīžu lapā ir ļoooooti garš saraksts ar to ko ir iespējams pārbaudīt.
Ja svars ir nokrities un nav pats sezonas vidus/beigas, varbūt jāpadomā vai viss ar aprēķiniem ir kārtībā vai arī vienkārši organisms ir atbrīvojies no liekā svara pateicoties lielākam uzņemtā šķidruma daudzumam caur augļiem?
Piekrītu Daryai, ka espermentēt ar ķermeni nevaiga! Īpaši jau nu ar diētām.
Ja jūti, ka tev vajag tieši tā, tad dari. Ķermenis zina labāk par prātu. Seko sajūtām, seko intuīcijai. Neviens tev ne par ko nav jāpārliecina. Un eksperimentēt vajaga noteikti.
Mani vairāk interesē(pateikšu krieviski) -raģi čevo? Bet tā,katrs dara kā grib…un šitam visam tomēr vajadzīga baigā apņemšanas :)
Un vēl…nedomāju.ka kāds grib kādu apriet,bet lielākā daļa diezvai vispār rēķina cik kur ir kalorijas…
Atcerējos, ka mums kādreiz universitātē bija jāveido dienas ēdienkarte tā, lai savāktu dienā nepieciešamās uzturvielas, minerālus, vitamīnus ieteicamajā daudzumā. Un tik ļoti pārsniegt, kā šeit redzams, nebija ļauts.
Bet mūsdienās jau ir visādas programmas, kas rēķina cilvēka vietā, ja kādam gribas sekot sevis uzņemto kaloriju daudzumam. Sākumā nākas vērot un koriģēt ēdienkarti, pēc tam jau “piešaujas”.
Kritiski vērtējot augļēdāju diēta nav ilgtspējīga, jo veidojas mērens kalcija, dzelzs un cinka deficīts, krasi pietrūkst D un B12 vitamīni, bet taukos šķīstošie A, E un K vitamīni tiek pārdozēti.
Normāli organismā ir D un B12 vitamīnu gada rezerve. D vitamīnu, var uzkrāt vasarā sauļojoties un tā izvairīties no rahīta un osteoporozes. Sliktāk ir ar B12 vitamīna trūkumu, kas izraisa anēmiju un nervu sistēmas bojājumus. Vispār neuzņemot B12 problēmas ir jau pēc gada, uzņemot nepietiekami pirmie simptomi var parādīties arī pēc pieciem gadiem. Runā, ka ēdot nemazgātus augļus un dzerot nevārītu avota ūdeni varot apēst baktērijas, kas ražo B12, bet tas nav zinātniski apstiprināts. Dažas rauga sēnītes ražo B12 kā blakusproduktu.
Vēl uztura speciālisti brīdina, ka svaigēdāju un augļēdāju diētām ir augsts risks reizē ar termiski neapstrādātiem produktiem apēst dažādas baktērijas, parazītus un sēnītes.
Detalizēti par B12 vitamīna avotiem un analīzēm: http://vegan.lv/veseliba/b12-vitamins/
Dot, kur tu saskati manā ēdienkartē E vitamīnu pārprodukciju? Runā gan, ka B12 vitamīna rezerves pat līdz 20-30 gadiem var uzkrāties. Prakse rāda, ka citi arī krietni ilgāk par tiem 20 gadiem iztur bez B12 vitamīna. Patiesība ir tāda, ka zinātne visu, kas saistīts ar B12 vitamīns, ne tuvu nav līdz izpētījusi un izpratusi. Viss mainās, un varbūt pēc pāris gadiem jau būs citi spriedumi par šo vitamīnu.
O, forši, es arī esmu par eksperimentiem, pati ar tiem nodarbojos no pusaudžu vecuma :D
Par B12 – piekritīšu Ansim, tā trūkums tiek pārspīlēts. To vajag pavisam nedaudz, ar rezervēm pietiek ilgam laikam. Kaut kur lasīju interesantu ieteikumu tā uzņemšanai vegāniem – vaarā jāēd dārzā audzēti nemazgāti zaļumi, jo uz tiem esošajās sīkbūtēs ir pietiekami B12. Nezinu, vai taisnība, bet izklausās interesanti :D
Ansi, savā komentārā nekritizēju tavu bet augļēdāju/vegānu diētas kopumā.
Tevis publicētajā diētā ir daudz par daudz A vitamīns un nav B12 vitamīna. Pārējais ir daudzmaz saprātīgās robežās. A vitamīna augšēja pieļaujamā robeža ir 3000 µg dienā. To nevar tieši izteikt tavā rakstā minētajās IU (starptaustiskajās vienībās). A vitamīna 3000 µg atkarībā no avota ir – 20 000 IU beta-karotīns tabletēs, 40 000 IU beta-karotīns no pārtikas, 80 000 IU alfa-karotīns vai beta-kriptoksantīns no pārtikas. A vitamīna pārdozēšanas simptomi: miegainība, galvassāpes, slikta dūša un sāpes kājās.
Par B12 vitamīna deficītu jau rakstīju – vari lolot veltas cerības, ka tev nebūs. Nav vērts. Cilvēki to ir daudzreiz pārbaudījuši ar smagam sekām veselībai. Labāk nopērc aptiekā Feroglobin B12 – tur sastāvā ir dzelzs, folskābe, B12, B6, cinks, varš.
Es izlasīju “pa diogonāli” un varbūt palaidu garām, tādēļ precizēšu: Pirms sāki, asins analīzes nodevi, lai ir ar ko salīdzināt pēc kāda laika?
un kā nosaki šo- “Dzelzs pārsteidzoši daudz sakrājās”?
Ja nemaldos taukos šķīstošo vitamīnu KEDA pārdozēšana ir veselībai un dzīvībai bīstama. Ķermenis Magniju, Kalciju, utt. vielas nevajadzīgo izvada! Arī C vitamīnu var pardozēt!
Patiesībā A vitamīnu es diezgan bieži iepriekš uzņēmu pat vairāk nekā šobrīd. Tagad man ir saskaitījis vidējo 30000 IU pa 2 nedēļām, kas ir stipri mazāk par tiem 40000. Tam pat nav tik liela sakara ar šo diētu, bet gan ar konkrēto augli hurmu, kurai tagad ir īstā sezona. Par laimi A vitamīna pārdozēšanas simptomus var viegli konstatēt.
Nezinu, vai tas ir pārāk interesanti kādam, bet šeit es iekopēju visu savu apēsto:
https://docs.google.com/spreadsheets/d/1leTBeaf5KaRYbAcAY7FCagYQLEf8EcLiQox5a1Vuswc/edit?usp=sharing
Analīzes tieši pirms nenodevu. Analīzes pēc 2 nedēļām salīdzināšu ar šīm, kas ir šodien veiktas. Piemēram, šobrīd dzelzs ir tieši pa vidu references intervālam 16.7 μmol/L, intervāls 6.6 -28.3. Kalcijs tieši tāpat 2.37 mmol/L, intervāls 2.10 – 2.60. Vairāk kaut ko uzrakstīšu pēc 2 nedēļām.
“”Listen to everyone, follow no one.” Each runner is unique, there’s no single training system, shoe, or breakfast that is equally effective for every athlete. Experiment during training and find what works best for you.”
veiksmi svaigēdājiem, pats esmu 18 gadus stingrs veģetārietis,jūtos labi, zinu, ka ir cilvēk,i kas spēj būt veseli atsakoties no itkā neaizvietojamiem produktiem. Nemāku savu viedokli aizstāvēt, bet ticu un paļaujos uz tiem, kas ir gudri ēšanas jautājumos.
Pasaules rekordists skriešanā bez apstājas – 563 km 80 h! Ir vērts ieklausīties šī vīra vārdos!
Agy, ar C vitamīna pārdozēšanu jāuztraucas tikai, ja uzņem ar tabletēm, dabīgais neuzkrājas. Un no C vitamīna pārdozēšanas var vienīgi pumpas samesties :)
Ar taukos šķīstošajiem sarežģītāk, bet katram organisms ir citādāks. Ir redzams, ka cilvēks seko līdzi savai veselībai un ir spējīgs atrast sev nepieciešamo informāciju.
Ansiso, lai veicas ar eksperimentiem un izdodas atrast sev piemērotāko un pieņemamāko uzturu! ;-)
C vitamīnam augšējā pieļaujamā robeža ir 2000 mg dienā. To ir grūti pārsniegt ēdot augļus. Hroniski pārdozējot C vitamīnu ne tikai pumpas var samesties, bet arī palielinās vēža risks.
Viss ir zāles un viss ir inde atkarībā no dozas. Arī viena deva alkohola (150 ml vīna vai 0,3 l alus) dienā veselībai nekaitē. Tas gan nenozīmē, ka piektdienas vakarā ir veselīgi izdzert nedēļas normu ;)
Ja cilvēkam ir daudz brīva laika, viņš var eksperimentēt, dietizēt, augļoties utt. Manā uztverē diētas ir tāds jautrs laika nosišanas veids kā, piemēram, skriešana, strādāšana, precēšanās, naudas krāšana, sapņošana, bet ir bīstami pārdozēt…organismā nosēžas visas mūsu pārslodzes, un, ja dievs dod garu mūžu, tas viss parāda īstās sekas. Neesmu nūģis un nesaku, ka tas ir slikti, parasti, 7 no 10 tas der un pat ir vēlams, bet pārējie 3 kļūst par dakteru pacentiem…pēc kāda laika.
Man diētas nedraud, jo nespēju sev atteikt latvieša nacionālo komplektu: šašliks, ketčups, rupjmaize, alus un nakts pie ugunskura. Lai jums veicas augļoties …. šašlikam būs lielākas atlaides…
No otras puses – kaut kā dīvaini, pat mazliet muļķīgi būtu garo mūžu beigt pilnīgi veselam ;)
Ja savairosies daudz augļēdāju, tad šašliks izmirs pavisam :P Varbūt kāds ekonomiku pārzinošs biedrs spēj aprēķināt veģetāriešu un gaļēdāju skaita attiecību Latvijā, kuru pārsniedzot, varētu tā notikt? :D
Ekonomikas likumi, veģetariešu skaits un šašlika ražošanas apjomi ir mānīgi lielumi, ja mums latviešiem uzradīsies kāds Jēzus Superstār lieluma elks, kas pateiks: Latvieši, ēdiet latviešu zemnieku cūkas šašliku katru dienu, lai glābtu nāciju no Krievijas TERORA….uz augļošanos noskanotie tiks norieti vairāk kā slāvu tautu iznireļi…
Vai tik pirmais Ulmanis nebija jau kādreiz teicis – “cūkās ir mūsu nākotne“? :) Avotu nepratīšu uzrādīt.
15. maija Latviju bekons gan nepaglāba. Hipotētiskajam 21. gs. elkam vajadzēs bruņoties ar citu programmu…
Nu labi, augļēdājs, precīzāk būtu augļ-dārzeņēdājs, tas apmēram skaidrs. Kas notiek ar pākšaugiem, kāpēc tie nekur nefigurē?
Savā prātā domāju, ka silto zemju augļu diēta ir domāta tur dzīvojošajiem. Mums pilnai laimei vajag vietējo, un brīvprātīgo ekperimentētāju.
Svara vērotāji noteikti var saausīties :)
Nē, augļdārzeņēdājs būtu vēl neprecīzāk, jo ar dārzeņiem šajā diētā domāti pārsvarā augļveidīgie dārzeņi. Augļēdājs arī ne visai, jo tas vairāk saistās vienkārši ar uzturu ar palielinātu augļu daudzumu. Ierakstot meklētājā augļu ēšanas diēta, pirmais, kas izlec, ir Holivudas diēta… Arī nākamie ieraksti ir pilnīgs sviests un ne pa tēmu. Ierakstot augļēšanas diēta, 1. izlec šis blogs. Pārējais ne pa tēmu. Toties, ja ieraksta fruitarian, tad uzreiz visi raksti ir par tēmu. Tāpēc arī es rakstā lietoju šo anglicismu.
Ansi, tātad Tev ir iespēja [kādu brīdi] būt galvenajam augļēšanas diētas popularizētājam latviskajā internetā! :) Ja neviens nemēģinās latviskot, tad jau skaidrs, ka pašreizējais stāvoklis meklētājā turpināsies. Jā, pirmajiem ir grūtāk…
Atradu :)
http://www.adme.ru/tvorchestvo-hudozhniki/25-chertovski-pravdivyh-diagrmm-o-nashej-zhizni-763060/#image8665210
Diez kurš ir izdomājis, ka pirms vārda vegāns, svaigēdājs, fruitiāns vai kā jālieto vārds diēta? Neesmu redzējis vārdu salikumu – visēdāju diēta :D Tas tā, atkāpei :D
Vispār baigi daudz jāēd.. Kā minimums kādi 5kg augļu dienā, ja trenējas nopientāk,tad jau vēl vairāk, skatos Maikls uzņem 6000 kalorijas dienā.. Brokastīs 50 apelsīnu!! Es 5 maksimums varētu iestūķēt :D
Bet nu apsveicami – jo vairāk tādu kā Tu, jo vairāk lielveikalos būs augļu un lētākas cenas, varbūt vasarā jāpamēģina pāris dienas, kad dažādība lielāka, citādi varētu ātri apnikt vienveidība – īpaši banānus stūķēt iekšā pāris kg.
Programma laba, jau pāris dienas sekoju līdzi tam ko ēdu un var ļoti labi saprast,ko ēdienkartē kombinēt, lai uzņemtu nepieciešamās vielas, vitamīnus utt. (pāris mēnešus esmu vegāns, bet līdz šim baigi nedomāju ko ēdu, ēdu to, kas garšo un viss :D)