Aizvadīti divi pilni sacensību mēneši un parādījusies pirmā reitinga intriga – kura no skrējēju ģimenēm būs labākā? Lasīt tālāk.
|
||||||
Aizvadīti divi pilni sacensību mēneši un parādījusies pirmā reitinga intriga – kura no skrējēju ģimenēm būs labākā? Lasīt tālāk. Lattelecom Rīgas maratona EXPO, viesojoties “Stirnubuka” stendā, redzēju, kā divi puiši ar nepārprotamu nodarbošanos pieteicās Siguldas posmam. Viņi ir no Kolorādospringsas un dienē Amerikas armijā. Šeit viņi bija dažu nedēļu mācībās un brīvdienas izmantoja savu skriešanas atkarību remdēšanai. Tad es atcerējos par Alex, kurš pēc pirmā “Stirnubuka” posma rakstīja organizatoriem par lielisko maču. Piedāvāju jums interviju par to, kā tad ir būt no skriešanas atkarīgam amerikāņu armijniekam Latvijā.
Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums. Lasīt tālāk. Katram ir sapnis. Lielāks vai mazāks, bet katram. Sākt skriet, noskriet pirmo kilometru bez pāriešanas soļos, nostāties starta pūlī kādās sacensībās, lai tiktu galā ar pieciem kilometriem. Desmit kilometriem, pusmaratonu, maratonu. Pieciem pusmaratoniem vai pieciem maratoniem. Visu to pašu, bet jau sasniegt rezultātu. Labāku nekā pagājušo gadu vai ātrāk nekā draugs. Pirmo reizi doties skriet ārzemēs. Piedalīties koptreniņā, uzrīkot savu koptreniņu. Skriet nedēļu katru dienu. Mēnesi. Gadu. Uzvarēt visas cīņas vai neizkrist no pirmās divīzijas. Būt tempa turētājs. Vienalga kas. Vai pat, sasodīts, tikt līdz kliņķim. Lasīt tālāk. |
|
|||||
Redakcija un kontakti |