|
||||||
Piecēlos ap plkst. 6:00, tieši laikā, lai blakus esošajā ēstuvē pabrokastotu, konstatētu, ka mainīta mūsu lidmašīnas izeja uz citu, ne to, pie kuras nakšņojām, paklīstu pa lidostu, aplūkojot dažu veikaliņu piedāvājumu, un dotos uz izeju, lai kāptu ceļojuma turpceļa pēdējā transporta līdzeklī uz sava otrā pusmaratona mītnes zemi – Šveici. Lasīt tālāk. Nu ko, arī šā gada Valmieras maratons ir aiz muguras un jāteic – aizvadīts godam! Tā kā līdz šim visi mani skriešanas treniņi bija vērsti uz vienu mērķi – noskriet Valmierā pusmaratonu -, tad tagad vairs īsti nav skaidrs, kā trenēties tālāk, kad šis mērķis ir sasniegts. Ja runājam precīzāk, jāatzīst, ka īstenībā mērķis bija konkrētāks – noskriet savu pirmo maratonu, iekļaujoties divās stundās. Treniņu proces pēdējā posmā (pāris nedēļas pirms sacensībām) viss liecināja par to, ka mērķis patiešām ir reāls un tam vajadzētu būt īstenojamam pat kalnainajā Valmierā (labi, labi, Siguldā skrējušie man par Valmieras `kalniem` droši var nepiekrist). Pēdējas dažās dienās pirms pusmaratona gan atkal sanāca pāris ne tik veiksmīgi treniņi, kas sēja bažas par manu fizisko sagatavotību, tomēr uz Valmieru devos kopumā pozitīvu cerību pilns. Šīs ir arī manas pirmās nopietnās sacensības VSK Noskrien skrējēju kluba sastāvā, kuram pievienojos pavisam nesen (vēl šo klubu norādīju arī, reģistrējoties Viļnas minimaratonam un Zelta kedas skrējienam Mežaparkā). Bija gaidāms, ka Valmierā skries ievērojams pulciņš kluba biedru, lai gan es nevienu no viņiem personīgi nepazīstu ;) |
|
|||||
Redakcija un kontakti |