Biedriem

Divi pusmaratoni minimālistu apavos

Kādu brīdi domāju – vai vispār rakstīt šo rakstu, jo nekāds dižais sasniegums jau tas nav. Ivans Ļisicins šogad Romā noskrēja maratonu basām kājām, OreMan Vibramos noskrējis ne vienu vien pusīti un arī citi biedri savos skrējienos vairāk vai mazāk iekļauj baskāju kilometrus. Mans mērķis arī nav raisīt kārtējo diskusiju par to, kas ir „pareizāk”, jo katram pareizi ir tas, kas vislabāk der. Tomēr, redzot cik daudz materiāla forumos ir pēc atslēgvārdiem – „sāpes potītēs, ceļos, cirksnī, mugurā”, nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kas varbūt kādam noder lai tiktu pāri traumām un sāpēm. Lasīt tālāk.

Saaremaa Jooks nav nekāds joks

Jau kaut kad vasarā Didzis mani „iebaroja” ar stāstiem par foršo  Sāremas trīsdiennieku, kurā tikai drusciņ jāpaskrien, vakarā jāpaguļ džakuzi ar alus glāzi rokās  un skat – maratona distance pieveikta!  Lai gan realitāte beigās izrādījās skarbāka, pasākums deva milzumu pozitīvu emociju un šo skrējienu droši iesaku arī citiem. Lasīt tālāk.

Camino Santiago – 400km desmit dienās

Desmit stundās pieveikt 45 kilometrus nav nekāds varoņdarbs un droši vien pie labas veselības un nākamās dienas brīvas to varētu katrs. Bet desmit dienās pievarēt vairāk kā 400km noteikti ir izaicinājums un savu spēku pārbaude daudziem. Stāsts ne gluži par skriešanu, bet tajā ir visas ar skriešanu saistītas lietas – tulznas, sāpes ceļos, nogurums, bailes un paveikšanas prieks. VSK Noskrien biedrs Ivars piedalījās Camino Santiago un šī dienasgrāmata var kalpot daudziem par iedvesmu pārvarēt sevi un noiet vai noskriet. Lasīt tālāk.