Aprīļa notikums Nr.1, bez šaubām, bija skrējiensoļojums Rīga – Valmiera. No tā tad arī bija lielākais mēneša skrējēja kandidātu birums. Ievērību izpelnījās gan skrējēji, gan brīvprātīgie, gan skrienoši brīvprātīgie. Rīga – Valmiera Rubenes kontrolpunkts jau kļuvis leģendārs ar savu servisu. To jau otro gadu apsaimnieko Divplākšņi un viņu starpā arī Inta, kurai pēc skrējiena daudz pateicības vārdu veltīts. Kā aizkadrā uzzinājām – “uz brīvprātīgo darbu brauc ar savu ekipējumu, iznes no dzīvokļa labumus, lai atdāvinātu tos skrējējiem”. Un skrējēji to ir novērtējuši. Mēneša skrējēja aprīlī – Inta Amoliņa – skrējēja, mamma, pašaizliedzīga brīvprātīgā, piemērs un motivācija ikvienam.
Pirms nepilniem diviem gadiem viņa pēkšņi parādījās nez no kurienes un uzreiz kāpa uz pjedestāliem, tādējādi pārsteidzot ne vienu vien konkurenti. Izskatīga blondīne, gariem matiem – kas viņa tāda ir, droši vien ne viens vien vērotājs pie sevis un tuvākajiem jautāja. Nu jau viņu redzēt uz pjedestāla skriešanas sacensībās ir ierasta lieta. Šogad jau vienu skriešanas seriālu pieveikusi kā uzvarētāja – bijusi labākā starp dāmām “Noskrien ziemu!” garajā distancē. Spēcīga skrējēja, kas, kā izrādās, skrien savam priekam, jo nopietni trenēties nav laika! Mēneša skrējēja martā – VViva jeb Viviana Kirilova.
Arī viņš tāpat kā daudzi tūkstoši no mums ir skrējis maratonus, jo tas ir bijis viņa aicinājums. Piedalījies populārajā tautasdziesmu maratonā 1991.gadā ar rezultātu 4 h 6 min. 5 sek., skrējis nu jau atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera un vēl, un vēl… Kārlis cerēja, ka skrējiens turpināsies ilgi jo ilgi, jo tas bija viņam vajadzīgs kā gaiss, ko elpot, jo viņš bija dzimis, lai skrietu. Lasīt tālāk.
Viņš, iespējams, nav no tiem, ko visi zina, bet lielai daļai skrējēju viņa brīvprātīgais darbs ir bijis noderīgs, pēc sacensībām nepacietībā gaidot, kā izmainījušies rezultāti sezonas reitingu tabulās. Darbs “aiz kadra” nav mazāk būtisks, reizēm pat tieši pretēji – tas ir ļoti noderīgs, jo skriešanas pasauli veido ne tikai tie, kas skrien gaisa gabalus vai gozējas uz spīdīgiem žurnālu vākiem. Viņš ir arī viens no TOP15 pēc kārtas noskrietajās dienās. Mēs novērtējam Tavu darbu, Rainy777. Jeb – paldies, Ainar Zēberg!
Reizēm pietiek tikai ar šķietami maznozīmīgu sīkumu, lai lietas notiktu. Tā janvāra trešajā nedēļā cieņas cīņā “minikin pret Bembelāts” komentārs “Te prasās pēc kāda basa kilometriņa, ne?” bija kā dzirkstele baspēdu koptreniņam pa sniegu ar tam sekojošu mērkšanos āliņģī. Kad jāraksturo žūrijas izvēlētā janvāra Mēneša skrējēja, tad kāds saka: “Cilvēks kultūra, cilvēks skrējējs, cilvēks piedzīvojums.” Nevar nepiekrist – vēl pērnā gada nogalē pēc nedēļas askēzes viņa aizbrauc klases ekskursijā un noskrien gandrīz simtu kilometru un visas pārējās dāmas. Mēneša skrējēja janvārī – Bembelāts, kas šķiļ dzirksteles, ko pēc tam dzesēt āliņģos. Lasīt tālāk.
Par šo skrējēju, droši vien, daudzi teiks, ka viņai sen bija jābūt Mēneša skrējēja godā. Un viņa jau ir bijusi tuvu tam – neskaitāmas reizes pieminēta atlasot kandidātus un tik par mata tiesu no tā līdz šim bija izglābusies. Gadu noslēdzot tas viņai vairs neizdevās – skraidīšana pa purviem, skriešana uz Valmieru, pasaules čempionātos un visādos ultramaratonos un rakstu sacerēšana par savām skriešanas aktivitātēm ir tikai daļa no iemesliem. Essnee jeb Gunta Amoliņa jūsu uzmanībai! Lasīt tālāk.
km 
-