Atgriezties otrreiz un finišēt. Spartatlons. Leģendas un mīti. Dažu (vai daudzu) skrējēju sapnis (vai murgs). Pirmajā reizē kontrollaika tuvums ietekmēja psiholoģiski, tāpēc nācās atgriezties vēlreiz. Un viņš tur atgriezīšoties vēl 9 reizes vismaz. Pēteris Cābulis ir viens no nedaudzajiem latviešiem, kas pieveicis Spartatlonu, pierasts kadrs vietējas un kaimiņu nozīmes ultramaratonos, nu jau arī standarta “seja” tempa turētāju aprindās. Dažādu skriešanas pasākumu kolekcionārs, regulārs Baltijas ceļa skrējiena dalībnieks, nupat saņēmis atzinību kā viens no pavisam nedaudzajiem, kas pieveikuši visus 10 Valmieras maratonus. VSK Noskrien viņu pazīstam kā Lielkuili.
Mēs zinām, cik svarīgi sacensībās ir brīvprātīgie – viņi tev padod ūdeni, kad esi izslāpis, pasaka kādu uzmundrinošu vārdu, kad esi noguris, novirza pareizajā virzienā, kad nezini, kur skriet, uzkar kaklā medaļu, izsniedz sacensību numuru un dara vēl miljons lietu, ko tu, iespējams, nemaz nenojaut un nepamani. Gribas pat teikt – ja nebūtu brīvprātīgo, nebūtu arī sacensību. Brīvprātīgo darbs ir nepieciešams pat Olimpiskajās spēlēs. Rio olimpiāde nupat kā pagājusi, un tur bija arī viena no mūsu skriešanas sacensību regulārajām brīvprātīgajām – Agy jeb Agnese Vēze. Ar šo mēs publiski sakām paldies par rūpēm un pie viena vēlamies ielūkoties Olimpisko spēļu aizkulisēs.
Iespējams ierastajās aprindās mazāk dzirdēta skrējēja, jo nu jau standarta pusmaratonos un Stirnu bukos viņu nesastapt, toties viņa var lepoties ar trim Latvijas čempiones tituliem – 2013.gadā krosā, 2015. un 2016.gadā 3000m kavēkļu skrējienā stadionā. Latvijas olimpiādē, kas norisinājās 1.jūlijā, šajā pašā disciplīnā ieguvusi otro vietu. Piedalījusies Eiropas čempionātā krosā un Pasaules Universiādē. Pēc Latvijas čempiones titula iegūšanas paziņojusi, ka sporta kurpes tiekot uzkārtas uz nagliņas. Skriešanas karjeras beigas iezīmēs arī citas brīnišķīgas izmaiņas – mēneša skrējēja šobrīd gatavojas kāzām. Domājām – kad tad vēl, ja ne tagad, noķert un nointervēt viņu. Viena no sākotnējām VSK Noskrien biedrenēm – Mildda jeb Līna Šulgina ir labs “atsvaidzinājums” mūsu gargabalnieku birumam.
Kamēr notika balsošana par jūnija mēneša skrējēju, tikmēr viens no kandidātiem pašā jūlija sākumā izveic vēl vienu varoņdarbu, kas viņa titula iegūšanai uzliek apstiprinošo zīmogu. Skriet sācis pirms pāris gadiem, sacensību gaitas uzsācis ar ultramaratoniem, un no visām sacensībām tikai divās nav kāpis uz goda pjedestāla. Mēs teiktu – fenomens. Pats gan izklausās krietni pieticīgāks. Parunājām ar Normundu Lauci par šo un to.
Tradīcijas jākopj – jau ceturto gadu vienu no gada īsākajām naktīm sešu stundu un astoņu minūšu ilgumā noskrējām. Paldies jums un paldies mums! Lasīt tālāk.
Noskriet maratonu 2:40, turēt tempu maratonā uz 3:00, kvalificēties Bostonai – tas jau ir paveikts. Šogad plānos ir pieveikt maratonu 2:35. Plāni un ambīcijas ir, un viņš ir pierādījis, ka spēj tās realizēt. Un, kas ne mazāk svarīgi – ārvalstu skrējienos skrien mūsu dzeltenajā krekliņā – lojāls komandas biedrs! Rezultātu progress maratonā ir bijis ievērojams no 3:57 2012.gadā līdz 2:40 2015.gadā. Vēlējāmies zināt, kā to sasniegt, tāpēc par maija mēneša skrējēju izvēlējāmies Reini Topu, kas mums pazīstams kā topinjs, lai pajautātu to viņam. Lasīt tālāk.
km 
-