Tradicionāli rudenī nedēļu pirms pašmāju Valmieras maratona abu Baltijas kaimiņvalstu galvaspilsētās notiek pa maratonam. Viļņā maratonu noskriet iespējams kopš 2004.gada, savukārt 2007.gadā trase sertificēta AIMS. Maratona skrējiens izvietots divos apļos un vijas pa Lietuvas galvaspilsētas skaistākajām vietām abpus Neris upei. Reljefs nav no pateicīgākajiem personīgo rekordu stādīšanai, taču tas netraucē dažiem to izdarīt. Pietiekami intriģējoši, lai vairāki VSK Noskrien biedri dotos piedalīties šajā sporta pasākumā un padalītos saviem iespaidiem par to. Lasīt tālāk.
Šajā vasarā šī meitene pamanīta uz pjedestāla Āžu kalna stirnu buka skrējienā, un tikko aizvadītajā Nike Riga Run, viņai finišējot kā otrajai no dāmām, komentētājs bija pārsteigts – Karīna Helmane – kas ir šī skrējēja? Neviens tādu nezinot. Noskrieniešiem arī ir ziņkāre, kas ir šī ātrā un smaidīgā dāma. Tādēļ nolēmām uzdot pāris jautājumus. Plānotā ekspresintervija ar Karīnu jeb noskrienieti Englishteacher izvērtās “piecu lappušu garā sacerējumā”, īsāk mums nekādi nesanāca!
Augusts bija interesants mēnesis. Daudz notikumu, daudz skrējēju, kas nonāca mēneša skrējēja žūrijas uzmanības lokā – divi pasākumu rīkotāji (Cēsu Eco Trail un Āžu kalna stirnu buks), Monblāna skrējēji (šogad īpaši kuplā skaitā), Baskāju ultramaratons ar jaunu trases rekordu un ne mazums citu pasākumu. Žūrija lēma, ka 268 Monblāna punktu izdalīšana rīkojot sacensības un septiņu iztērēšana pašam skrienot pelnījusi mēneša skrējēja kronīti. Kā to dabūt gatavu un kas vēl sekos? Jūsu uzmanībai – turiburu. Lasīt tālāk.
Pirms sešiem gadiem 31.jūlijā tapa šis ieraksts. Var teikt, ka tas bija sākums. Tāds oficiālais sākums. Un uzsāka to viens cilvēks, pamazām apaugot ar dažiem domu biedriem, bet nu tas ir izvērties par plašu publisku pasākumu – savedis kopā dažādus cilvēkus, radījis draudzības, interešu grupas, uzlabojis dzīves kvalitāti ne vienam vien. Mēs zinām, ka ar mēneša skrējēja titulu ir krietni par maz, bet bez tā viņu arī nevar atstāt. Žūrijai tika dots mājiens, ka jāmēģina Mēneša skrējēja rindās šoreiz iebīdīt kādu džeku, kas neskrien daudz un ātri. Un kur tad vēl piemērotāku kandidatūru – neskrien daudz, neskrien ātri, bet iedvesmojis ir tik daudzus. Jūsu uzmanībai – Mēneša skrējējs jūlijā – Signis, mūsu “šefs”! Lasīt tālāk.
Jūnijā bija īsākās nakts skrējiens, kurā viņa ieradās un noskrēja 36 kilometrus. Mūsu rindās tas tāds nieks vien šķiet. Ja vien… pirms nepilnas nedēļas nav noskrieti 211 kilometri iegūstot uzvaru sieviešu konkurencē kā vienīgajai dāmai, kura pieveikusi pilnu distanci Laulasmaa ultra skrējienā. Šķiet, ka šīs skrējējas enerģijas rezerves ir neizsmeļamas, jau trešais ultramaratons pusgada laikā, pāris maratoni, regulāri treniņi ar kilometrāžu virs 30. Varbūt noslēpums ir viņas ugunīgajās matu cirtās, kuras nevar nepamanīt plīvojam vējā, varbūt īpašajās kleitās un ekstravagantajos tērpos? Pajautāsim to viņai pašai. Jūsu uzmanībai jūnija titulētā – Veipaskundzīte! Lasīt tālāk.
Vēl 18.maijā varējām viņu sastapt krastmalā, kad posāmies kopbildei, un trases malā atbalstot mūs, kad jau mērojām kilometrus Nordea Rīgas maratonā. Pēc ierakstiem ar sportu saistītajos sociālajos tīklos var manīt, ka vēl 22.maijā viņa orientējās Garkalnes kāpās, bet jau nākamajā dienā laida pasaulē meitiņu Hannu. Varētu domāt – dulla, traka, neprātīga!, bet pazīstot viņu dzīvē, tā gan negribas teikt, jo visu dara ar apdomu, pamatīgi, iepriekš izzinot un izpētot, tādēļ vienmēr būs interesanta sarunu biedrene par tēmām, kas viņai ir tuvas. Visu grūtniecības laiku dalījās ar savām skriešanas gaitām šajā periodā bloga ierakstos, gaidām arī turpinājumus, atsākot skriet. Iepazīstieties ar maija mēneša skrējēju – Jekaterinu. Lasīt tālāk.