Kāzas skrienot

Ko par jūsu ekstravaganto lēmumu teica vecāki, radi un draugi? Vai nebija vīlušies, ka viņiem netiek organizēts standarta kāzu “tusiņš”?
Ēriks: Man šķiet, ka mana mamma pat līdz brīdim, kad mūs sporta tērpos ieraudzīja Siguldas dzimtsarakstu nodaļā, neticēja mūsu sacītajam par kāzu dienas plānu, jo domāja, ka jokojamies. Radi un draugi nedaudz nosala mūs atbalstot, bet neizskatījās dusmīgi. Lai skaisti nobeigtu kāzu dienu, pēc skriešanas pasēdējām pie svētku vakariņu galda.

Vai pēc Siguldas esat vēl kopā skrējuši?
Ēriks: Jā, bijām aizbraukuši pie maniem vecākiem ciemos un paskrējām pa mežiem. Tā kā Aleksandrai bija trakoti daudz darbu pirms un pēc Siguldas, tad šis bija ļoti lēns skrējien-gājiens, lai izkustinātos.
Aleksandra: Skriešanas pirmssākumos mēģinājām skriet kopā un viens otru atbalstīt, bet mūsu tempi diezgan atšķiras un tas traucē normālai skriešanai. Lai gan Ēriks centās turēt man piemērotu tempu, tas tāpatās bija par ātru.

Kā ir, Aleksandra, pusmaratonu skriesi vēl?
Ja viss būs kārtībā ar veselību, noteikti, ka skriešu vēl pusmaratonu, un iespējams, ka arī kādreiz maratonu.

Kāpēc tieši tāda izvēle kāzu ceremonijai un dienai? Vai tiešām negribējās to lielo, balto kleitu un standarta svinīgo pasākumu?
Aleksandra: Nē, man tiešām negribējās ne balto kleitu, ne arī standarta svinīgo pasākumu. Es zinu, ka daudzi par to brīnās – kā tas var būt, ka kādai varētu negribēties balto kleitu un princešsajūtu, jo vairumā meiteņu ir šāds sapnis jau no bērnības, bet man tiešām negribējās. Es nevaru sevi ne iedomāties kāzu kleitā, ne arī, ka izpildu visas kāzu tradīcijas.
Manuprāt, es pat biju tā, kas piedāvāja Ērikam skriet maratonu un precēties sporta tērpos.
Ēriks: Otrs faktors, kāpēc izvēlējāmies netradicionālās kāzas, ir tas, ka pats esmu fotogrāfs un katru gadu sabildēju vairāk kā 20 kāzas. Tā kā 90% kāzu, ko bildēju ir tradicionālas, tad pašiem šis sportiskais variants likās baigi ok, jo tas atspoguļo mūsu jauno, sportisko dzīvesveidu.

Kā radās doma tieši par skriešanu kā kāzu dienā kopā darāmo darbiņu? Cik pirms tam bijāt noskrējuši?
Ēriks: Jau no sākuma zinājām, ka nevēlamies neko tradicionālu. Pirms idejas par noskriešanu kāzās, ik pa laikam apskatījām skriešanas sacensību laikus/dienas, jo gribējām kādu reizi arī paši sacensībās piedalīties. Dienā, kad sākām runāt par precēšanos, Aleksandrai ienāca prātā apskatīt sacensību kalendāru un nosvinēt kāzas skrienot.
Aleksandra: Sākumā gribējām skriet Rēzeknē, bet kaut kā nevienojāmies. Tad izlēmām, ka skriesim Siguldā, oktobrī, kad ir visjaukākais laiks.
Ēriks: Iepriekš diezgan bieži kopā skrējām, it sevišķi sākumā, kad sekoju līdzi tam, lai Aleksandra nepārskrietos un būtu izaugsme. Aleksandra skrien tikai no šā gada aprīļa, iepriekš skolā sporta stundās regulāri nepiedalījās veselības problēmu dēļ.
Aleksandra: Tāpēc jo lielāks prieks par noskrieto pusmaratonu. Bet lielākais kilometru skaits, cik pirms tam bijām kopā noskrējuši, bija 12 km – Budapeštā. Izdomājām, ka apceļot un iepazīt pilsētu ir daudz jaukāk skrienot. Pēc kāzām kopā pie Ērika vecākiem skrējām un arī novembra vidū – Varšavā.

Šis jau nav tikai atsevišķs gadījums – tā jūs parādat savu attieksmi pret dzīvi, dzīvesveidu.
Aleksandra: Nu jā, tādējādi, pašiem to neapzinoties, mēs parādām savu dzīves uztveri. Neapzināti, jo kāzu rīkošanai tieši šādā veidā nebija nekāda cita mērķa – kā vienīgi darīt to, kas pašiem rada prieku. Un skriešana rada prieku.
Ēriks: Man šķiet, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk darīt to, ko paši vēlas.

Aleksandra sāka skriet kopā ar tevi. Kā sāki skriet tu?
Ēriks: Sportoju jau skolas un studiju laikā, bet kaut kā motivācijas tam visam pietrūka un laikam pa slinku biju treniņiem. Žēl, ka toreiz nebija patreizējā prāta. Pēc desmit gadu sportošanas pārtraukuma kaut kas pārslēdzās galvā. Pirmais mērķis bija nomest lieko svaru, ko biju labi uzkrājis. Tas izdevās, jo gada laikā, skrienot, nometu ~16kg. Un līdz ar to arī atgriezās prieks skriet un trenēties.

Kādi jums ir tuvākie skriešanas mērķi?
Ēriks: Lielākais mērķis ir izskriet 5km zem 20min. Ceru, ka tas tuvākā gada laikā izdosies. Ja tas izdosies, tad izdosies arī uzlabot pusmaratona rezultātu. Vēl mani ļoti vilina ultramaratoni kalnos, bet priekš tiem vēl vajag ļoti daudz ieguldīt treniņos.
Aleksandra: Pagaidām nāksies mazliet piebremzēt ar skriešanu, bet ceru, protams, pēc kāda laika gan uzlabot pusmaratona rezultātus, gan uzaudzēt izturību vēl garākiem skrējieniem.

Tev ir kādi speciāli treniņi, lai uzlabotu ātrumu?
Ēriks: Reizi nedēļā uztaisu tempo vai intervālus. Citreiz abus vienā nedēļā sakombinēju ar dienu starpā. It kā mēģinu pieturēties pie treniņa programmas, ko saveidoju ar SmartCoach runnersworld.com lapā, bet diezgan daudz improvizēju, jo citreiz gribās paskriet vairāk, citreiz mazāk.