Izaicini sevi Siguldā!
Certa un vien’s alutiņš, nu tik būs tā svinēšan’!
Un, kurš teica, ka jautrība nesāksies jau pašā startā – Ziediņkalna pakājē?
Ceļs ved uz augšup!
Pa labi, pa kreisi, pa kreisi, pa labi, āāā dubļi…
Katram savs ceļš brienams Kaķīškalnā.
Vienu nūju pāri man vajag, lai tiktu kalnā, otru, lai būtu ko nest.
Uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti.
Pat cepure jānoņem šai trasei traucoties cauri.
Dullie pa kreisi, trakie pa labi. Jaunais cilvēk pa labi, es teicu!
Nezinu kā ir ar jums, bet manas skrienam kurpes dubļus nebaidās.
Nāc! Celies un dodies man līdzi.
Tik balts un kluss tas Siguldas kalnu maratons….
km 
-
Arī es tai ballē biju, Siguld’s dubļus pabaudīju… Jautri bija, eh, kā ieraugot tik feinas bildes atkal gribās skriet :)
“Jaunais cilvēk pa labi, es teicu!” Būtu jau tā kā laiks tās iespējas aizskriet pa kreisi vispār noņemt.
Šis fotostāsts ziemā neļaus sēdēt iekšā. :)
tik gaišas bildes. neviens neticēs, ka pēcāk pilna māja Gaujas senlejas baltajiem dubļiem
Riktīgi jautras bildes un komentāri :))
Ar 2 nūju pāriem ir tā, ka augšā tikšanai ir viens modelis un lejā tikšanai pavisam cits – kā, vai tad jūs nezinājāt? :))
Arī braucu, bet pa ceļam salauzu roku uz pirmā ledus… Šogad man nebija lemts :( cerība izzuda kā smarža vējā.