Mēneša skrējējs. Ainīc

Mēneša skrējēja nomināciju ar katru mēnesi arvien grūtāk izvēlēties. Jūs visi daudz skrienat, uzvarat sevi sacensībās, parādāt skriešanas burvību citiem un noteikti būtu pelnījuši šo uzslavu. Šī mēneša skrējēju zinu jau sen un, ja kāds man teiktu, ka viņš var noskriet maratonu, tad pasmīnētu. Jā, viņš varēja pārskriet futbola laukumu lielā tempā, bet tikt atpakaļ jau bija grūtāk. Bet viņš var arī maratonu un var arī palīdzēt noturēt tempu citiem maratonistiem. Ainīc, tu esi godam nopelnījis šo titulu.

Pagājušā gada beigās skrēji ap sešdesmit kilometriem nedēļā, šogad jau vairāk par simts. Kam gatavojies?

Jāsāk ar to, ka pagājušā gada nogalē piedzīvoju brīnišķīgu notikumu – kļuvu par tēti. Bija skaidrs, ka dzīvē daudz kas mainīsies un tagad viss būs pakārtots mazajam brīnumam, tajā skaitā arī skriešana.

Jau iepriekš biju saplānojis atvaļinājumu tā, lai varētu ar dēliņu pavadīt pirmo dzīves mēnesi kopā. Nopriecājos arī par to, ka pēc mēneša ilga pārtraukuma varēšu atkal atsākt skriet, bet – nekā, decembris paskrēja acumirklī un šī mēneša laikā sanāca tikai vienu reizi izskriet.

Parasti skriešanas sezonu sāku pavasarī un beidzu vēlā rudenī. Nebija jau tā, ka ziemas mēnešos biju bez fiziskajām aktivitātēm – spēlēju gan basketbolu, gan futbolu. Kādu laiku nebiju ieskatījies VSK Noskrien lapā, bet gada sākumā, kad ieskatījos, kas šeit jauns, biju patīkami izbrīnīts par to, cik daudz cilvēku joprojām skrien, lai gan ir taču ziema. Līdz ar to iedvesmojos no citiem skrējējiem un pie sevis nodomāju, kāpēc lai arī es neskrietu visu gadu.

Iepriekš skrēju tikai vakaros pēc darba un nevarēju sevi iedomāties skrienam no rītiem. Tā kā mājās no darba esmu salīdzinoši vēlu un gribas atlikušo dienas daļu pavadīt kopā ar ģimeni, tad sapratu, ka kaut kas ir jāmaina un jāmēģina ieplānot arī laiks skriešanai.

Sāku skriet agri no rītiem. Cēlos piecos no rīta, lai dotos savā rīta skrējienā. Tas prasīja stipru gribu, motivāciju un apņēmību, bet man tas izdevās un joprojām turpinu no rītiem skriet. Rīta gaiss ir citādāks, tas ir tīrāks un visapkārt valda miers, no rīta skrējieniem iegūstu enerģiju visai dienai, rūdu raksturu un kaut kādā veidā arī disciplinēju sevi.

Skriešana no rītiem ir devusi savu kilometru pienesumu nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad vidēji skrēju 60km. Žēl tikai, ka laika trūkuma dēļ nesanāk tā nopietnāk trenēties – paskriet intervāla un tempa treniņus, jo līdz šim pārsvarā skrienu pēc izjūtām. Sava loma kilometru krāšanā, protams, ir motivācijas sadaļai un spēlei ”Apkārt pasaulei”, kur savā ziņā esi atbildīgs savas komandas priekšā, lai tā atrastos pēc iespējas augstākā vietā. Pašreiz esam godpilnajā 3.vietā un par to man ir liels prieks!

Līdz šim esmu piedalījies salīdzinoši maz sacensībās, bet šogad esmu apņēmies startēt visos Skrien Latvija posmos, kā arī ir padomā pāris maratoni, līdz ar to domāju, ka esošie rezultāti gan jau arī tiks pārspēti, protams, ja ar veselību viss būs kārtībā un varēšu turpināt skriet.

Ko ir grūtāk izdarīt – noskriet dienā maratonu vai divus pusmaratonus?

Tā kā man ļoti patīk peldēt, tad izdomāju reiz pārbaudīt savus spēkus peldēšanā un piedalījos Latvijas čempionātā peldēšanā atklātajā ūdenī. Izvēlējos maratona distanci – 3km. Nopeldēju 57min un ieguvu 3.vietu savā grupā. Tad nu no savas pieredzes varu pateikt tikai to, ka 3km nopeldēt sacensību tempā ir daudz grūtāk nekā dienā noskriet maratonu vai divus pusmaratonus.

Simts dienas pēc kārtas skriet uz Ozolniekiem.

100 dienas pēc kārtas skriet mani motivēja jaunas nozīmītes izveidošana, jo, kad tika izveidota šī nozīmīte, tad līdz tās iegūšanai man bija atlicis nedaudz vairāk par mēnesi. Skrējiens pēc šīs nozīmītes nebija viegls. Uz beigām jau bija neliels nogurums, kā arī pāris dienas pirms tās iegūšanas mani mocīja viegla saaukstēšanās, bet beigu beigās nepadevos un sasniedzu sev izvirzīto mērķi.

Jā, Ozolnieki man ir kļuvuši ļoti mīļi, un tās apkārtnē es pavadu samērā daudz laika. Uz Ozolniekiem ved jauks veloceliņš gar meža malu, tāpēc arī labāk izvēlos skriet pa šādu maršrutu nekā skriešanu pa pilsētas ielām. Tāpat arī Ozolnieku novadā ir daudz skaistu vietu, kur skriet, lai varētu dažādot skriešanas maršrutus.

Futbols un basketbols ar skriešanu ir savietojami?

Principā var jau apvienot futbola un basketbola spēlēšanu ar skriešanu, bet, ja nopietni grib nodarboties ar skriešanu, tad jāatceras, ka gan futbols, gan basketbols ir traumatiski sporta veidi un skriešanai šie sporta veidi var tikai traucēt. No savas pieredzes varu teikt, ka visas lielākās traumas (potīšu izmežģījumi, ceļu trauma) iegūtas tieši no basketbola un futbola. Protams, arī skrienot var iedzīvoties traumās. Līdz ko atsāku skriet, basketbols un futbols vairs netiek tik regulāri spēlēti, kaut arī abi šie sporta veidi man ļoti patīk.

Standarta jautājums. Kāpēc skrien?

Man nav vairs jāmeklē liela motivācija, lai ietu ārā paskriet, tā jau ir kļuvusi par vajadzību. Varētu teikt, ka zināmā mērā tas ir ieradums, varbūt pat atkarība, kas man patīk.

Reizēm tieši pats skriešanas sākums ir sarežģīts posms, bet pati skriešana sagādā man daudz prieku un gandarījumu par paveikto. Arī pēc diezgan nogurdinošas darba nedēļas nekas nevar tā atbrīvot un nomierināt kā viegls skrējiens. Skrienot varu sakārtot domas un daudz vairāk laika pavadīt svaigā gaisā.

Un pats svarīgākais, ka pēc katra skrējiena jūtos nevis noguris, bet tieši otrādi – enerģisks un pozitīvs. Turklāt tagad, kad skrienu, gribas veselīgāk ēst. Brokastīs biežāk esmu atsācis ēst auzu pārslu putru, dzeru zāļu tēju, kafijas dzeršana samazināta līdz minimumam. Vairāk gribas augļus, dārzeņus, mazāk – treknu un ceptu ēdienu.

Līdz ar to tiem, kuri vēl neskrien, iesaku pamēģināt skriet! Visgrūtākais ir saņemties un iziet no mājas, bet skriet ir viegli! Skriešana pozitīvi ietekmē cilvēku un stiprina gribasspēku!

Otrs standarta jautājums. Kāds bija tavs skriešanas sākums?

Vēl viena no manām motivācijām skriet ir veselīgs dzīvesveids. Man sports ir ļoti tuvs! Ar sportu nodarbojos jau no skolas laikiem. Spēlēju basketbolu, futbolu, florbolu, volejbolu, peldu, agrāk nopietni trenējos arī galda tenisā.

Kad iestājos augstskolā, lielā sportošana pamazām palika novārtā. Arī pēc augstskolas beigšanas ar fiziskām aktivitātēm nodarbojos ļoti maz un biju pārāk daudz pieņēmies svarā. Kaut kas bija jādara lietas labā. Ziemas posmā atsāku spēlēt basketbolu, futbolu, bet vasarā skriet. Kad pirms 3 gadiem sāku skriet, mans svars bija ~105kg, bet tagad 83kg un jūtos lieliski!

Cik maratonus esi noskrējis un kurš ir palicis spilgtākā atmiņā

Pašreiz esmu noskrējis 3 maratonus un visspilgtāk atmiņā palicis pēdējais – Valmieras maratons, kurā skrēju kā tempa turētājs.

Uz Valmieras maratonu braucu ar mērķi uzlabot iepriekš noskrieto maratona rezultātu un klusībā cerēju, ka tas varētu izdoties, jo tomēr visu vasaru biju tam gatavojies.

Tiekoties ar VSK Noskrien biedriem, Signis piedāvāja skriet maratonu kā tempa turētājam uz 3h30min. Tā kā komandā bija vēl divi ļoti pieredzējuši skrējēji (sm72 un druupijs), ilgi nedomādams, piekritu, jo tas bija kas jauns man. Lai gan pēc tam drusku bažījos par to, vai spēšu tikt galā ar šo uzticēto uzdevumu, jo kā nekā mans labākais rezultāts bija tikai par 6 minūtēm ātrāks par nepieciešamo. Šī bija lieliska iespēja izbaudīt skrējienu kopā ar daudziem skrējējiem, uzmundrināt viņus, palīdzot noskriet šo distanci, kad viņi bija nonākuši līdz spēka izsīkumam. Kopumā izdevās sekmīgi noturēt vienmērīgu tempu visas distances garumā un finiša līniju sasniedzām vajadzīgajā laikā. Bija ļoti liels gandarījums par paveikto un viennozīmīgi iesaku arī citiem izmēģināt spēkus šajā atbildīgajā uzdevumā – tempa turēšanā!

Kāpēc VSK Noskrien un kāpēc brālis nav iesaistīts?

Šī ir brīnišķīga vieta ikvienam skriešanas entuziastam, kur piereģistrēt savus skrējienus, analizēt tos, salīdzināt ar citiem biedriem, iegūt visdažādāko informāciju par un ap skriešanu, motivēties, kā arī iegūt fantastiskus domubiedrus un gūt pozitīvas emocijas, piedaloties kopīgajos treniņos. Domāju, ka daudzi jaunie skrējēji ir pievērsušies skriešanai tieši VSK Noskrien un tā draudzīgās komandas dēļ!

Esmu jau brālim stāstījis par šo vietu un ne reizi vien, bet viņam nevajag papildus motivāciju, lai skrietu. Ja izdomā paskriet, tad iet un skrien. Ja ar veselību viņam viss būs kārtībā, tad jau kā par tradīciju kļuvis skriet kopā Rīgas Nordea maratonu.

Mēneša skrējējs tiek pasludināts jau ceturto reizi. Kurš tavuprāt skrējējs ir šos četrus mēnešus palicis neievērots?

Manuprāt, viens no kandidātiem, kurš būtu pelnījis būt par Mēneša skrējēju ir Arle. Divas nedēļas noskriet 200+ km, tur jābūt iekšā. Visu cieņu!

Kā arī, protams, Kampars, kurš tik turpina skriet un skriet. Ja būtu tāda nominācija kā gada skrējējs, tad viennozīmīgi pagaidām uz to pretendētu tieši Kampars!

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.