Kādreiz maratonus skrēja tikai vīrieši. Pirmās sievietes, kas centās piedalīties sacensībās, tika izstumtas no trases. Bet nu jau ir meitenes, kas skrien cītīgāk kā vīrieši, trenējas biežāk un vairāk. Kā arī mīl skriešanu tikai un vienīgi pašas skriešanas dēļ, nevis medaļu, vietu vai rezultāta dēļ. Tieši tāda ir marta mēneša skrējēja. eees vai Evita ir godam nopelnījusi šo titulu.
Tavus vairāk nekā 1000 trijos mēnešos noskrietos kilometrus apskaustu vai katrs džeks. Kam tu gatavojies?
Vajadzības gadījumā gribu būt gatava aizmukt no tā džeka, kas apskaustu. Ja nopietnāk, tad jau laikam šobrīd gatavojos savam pirmajam maratonam. Bet vispār – es vienkārši krāju kilometrus. Tā ir tāda vērtība, ko man nevar atņemt, sakrāto mantu var pazaudēt, bet manus noskrietos kilometrus man neatņems neviens. Pie tam ir tik interesanti pārbaudīt, cik varu, izpētīt savas sajūtas pie katra jauna sasnieguma, reizēm sevi mācēt piebremzēt. Ar to man ir visgrūtāk. 1000 km tā nejauši sanāca. Decembrī man bija doma, ka šogad katru mēnesi vajadzētu skriet vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Tāda kā sacensība pašai ar sevi. Bet tad tā virtuālā spēlīte “Apkārt pasaulei” un Renča skaitlis, kas pēkšņi bija nulle un, vēl redzot, ka citi skrien pie -20 grādu sala. Nu kā lai visu šo iemeslu ietekmē neskrien? Tā nu sanāca janvārī 400km, februārī vajadzēja to pašu – lai būtu kārtība. Marts jau aizgāja autopilotā, beigās sevi piebremzēju, lai nav daudz vairāk kā februārī, jo, zinot sevi, var gadīties, ka aprīlī censtos vēl vairāk noskriet.
Pagājušā gada divpadsmit mēnešos tikai drusku vairāk. Grūtāk treniņos, vieglāk kaujā?
O jā, gribu, lai kaujā ir vieglāk. Bet nu šo un pagājušo gadu nevar tā objektīvi salīdzināt. Pagājušā gada sākumā es vēl nezināju, kas ir laimes sajūta pēc skrējiena. To pa īstam sajutu pēc sava pirmā skrējiena līdz Jūrmalai, kad sapratu, ka es varu daudz un ka man tas dod prieku. Tad sākās mana atkarība no skriešanas. Dodiet vēl un vēl.
Bet skrienu tikai prieka pēc. Ātrumu netrenēju, ambīcijas nekādas lielās nav, treniņu plāna nav, kā varu tā skrienu, cik varu, tik skrienu un vēl mazliet. Cilvēks vienmēr var mazliet vairāk nekā viņš domā, ka var. Man gan vēl tālu kilometru ziņā līdz Kampara, Arles un citiem sen skrienošajiem, bet domāju, ka man noteikti nav mazāks prieks par saviem noskrietajiem kilometriem.
Pie tam šogad ir jāskrien vairāk – man tak jāiegūst jaunas virtuālās nozīmītes, un šobrīd skrienu, lai apskrietu Latviju.
Tavā pasākumu kalendārā plānoti visi Skrien Latvija posmi. Tiešām vēlies noskriet visus vai tas vairāk ir VSK Noskrien/arle komandas dēļ?
Te būtu jāprecizē, ka iespējams neskriešu Liepājā, jo, ja man sanāks visu saplānot, tad šo skrējienu prioritāšu ziņā pārspēs dejas Hamburgā. Citos posmos skriešu sevis dēļ, man sacensībās patīk sajūta pēc finiša, kad ir izdevies noskrubināt nost no sava iepriekšējā labākā laika pāris sekundes, minūtes. Man patīk satikt citus skrējējus un runāties par skriešanu, sajūtām trasē, sasniegtiem un vēl nesasniegtiem rekordiem. Tie ir tikai daži iemesli, kādēļ es skrienu sacensībās, un tie visi man rada pozitīvas emocijas – līdz ar to sanāk, ka sevis dēļ.
Man arī nav vienaldzīga Arle komanda. Tā kā skriešu arī tās dēļ. Mums ir labi skrējēji komandā, kas skrien daudz ātrāk par mani. Ceru, viņi pacentīsies iegūt pirmos trīs labākos rezultātus ieskaitei, bet es varu būt atbalsts no aizmugures, kas padzīs uz priekšu, kas maisīsies pa kājām citu komandu ātrajiem skrējējiem. Pie tam meiteņu uzdevums vispār ir tikai smaidīt un labi izskatīties. Man ir skaidrs mans uzdevums komandas labā.
Kādu rezultātu tu šogad gribētu sasniegt pusmaratonā?
Ja par konkrētiem cipariem, tad mērķis ir katrā skrējienā noskriet labāk nekā pagājušā gadā atbilstošajā skrējienā. Kaut vai pāris sekundes. Es tak sacenšos pati ar sevi.
Pagājušo gadu noskrēji piecus pusmaratonus. Kurš bija visvieglākais, grūtākais?
Visgrūtākais pirmais – Ventspils. Nebija pārliecības, ka es to varu. Šķiet, ka arī nebija pietiekami daudz noskrieto kilometru pirms tam. Gāja ļoti grūti, gribējās dzert tur, kur nebija dzeršanas punktu, kājas arī baigi piedzinu un beigās pat pārgāju soļos. Bet bija ļoti liels gribasspēks pusmaratonu pieveikt, pierādīt sev, ka es to varu. Un varēju! Superīga sajūta, sev to pierādot. Tajā vakarā, atbraucot uz Rīgu, enerģijas no priekiem bija tik daudz, ka vēl uz deju tusiņu aizgāju.
Vieglākais bija Sigulda. Nekāda stresa. To, ka noskriešu, zināju. Mērķi iekļauties divās stundās jau biju izpildījusi Valmierā, atlika tikai skriet, lai dabūtu seriāla Skrien Latvija krekliņu un glīto medaļu.
Vai šogad Rīgā, Valmierā un varbūt Tallinā būs maratons?
Gribētos jau. Domāju, ka katrs garo distanču skrējējs sapņo par Maratonu. Neesmu izņēmums – klusi loloju šo domu, ka šogad derētu, vēlākais nākamgad. Skaisti būtu Rīgā, bet ir daudz bet… Vienā nedēļas nogalē – draugu kāzas, Viļņas deju festivāls, Nordea Rīgas maratons un vēl bailes. Paniskas bailes no maratona, no tā, vai es to varēšu, varbūt labāk vēl gadiņu pagaidīt un pakrāt kilometrus. Negribu, lai man pirmajā maratonā ietu tik grūti kā manā pirmajā pusmaratonā. Gribu noskriet tā, lai finišējot pasmaidītu un pateiktu: “Man šis vēl jāatkārto.” Un vēl tā kā piecās stundās arī derētu iekļauties.
Gada sākumā domāju, ka tad, kad sasniegšu Renča skaitli 21, varēšu domāt par maratonu, tad es būšu tam gatava. Negaidīju, ka tik ātri to sasniegšu, jo vēl īsti gatava nejūtos!
Mans galvenais plāns un vēlēšanās, lai mana veselība atļautu man skriet tik, cik grib mans prāts! To es arī visiem citiem skrējējiem varētu novēlēt.
Droši vien vajadzēja sākt ar šo jautājumu. Kāpēc skrien?
Laimes hormons! Skrienu, lai smaidītu, lai ražotu enerģiju citām nodarbēm, lai aizmuktu no stresa, lai padomātu vai nedomātu. Skrienu, jo man tas patīk!
Neesmu nekāda atlēte, bērnībā sportu nemīlēju, skrēju tikai pa mežu, ar puišiem indiāņos spēlējot, vai arī tik, cik skolā vajadzēja. Vēlāk kaut kā vairāk aerobika, dejas uzrunāja. Man nepatīk, ja man kaut kas traucē dzīvot. Un, ja aizskriešana līdz tramvajam prasa piecas minūtes elpas atgūšanai un ir sajūta, ka sirds pa muti izkāps laukā, tad tas ir traucēklis, kas jānovērš. Tad nu sāku skriet. No sākuma pa 1km, 1.5km. Man vienmēr patikuši tumšie, vēlie vakari. Atklāju, ka skriet tādā laikā taču ir drošāk nekā vienkārši pastaigāties. Tā arī viss sākās. Gandrīz visa mana skriešanas vēsture ir iegrāmatota noskrien.lv lapā. Viss, kas bija sakrāts exelī, tika savadīts te. Patīk, ka varu tagad visu ko salīdzināt.
Kopš sāku skriet, gandrīz no savas ikdienas izsvītroju sabiedrisko transportu. Tagad man līdz tramvajam nav jāskrien, jo uz darbu tos nieka 3.5 km aizeju kājām. Spēja patstāvīgi kustēties ir ļoti liela dāvana, kas mums ir iedota un tā ir jānovērtē.
Un vēl. Es tagad skrienu, jo man no decembra ir sacensības ar savu mašīnu. Kurš vairāk – es noskriešu vai viņa nobrauks? Pagaidām pārliecinoši uzvaru un benzīnam izmaksas ir samazinājušās. Galu galā katram tak vajag kādu atkarību, es nedzeru, nesmēķēju, tad vismaz man ir skriešanas atkarība. Ja pēkšņi manīsiet, ka neskrienu, tad tas nozīmēs, ka esmu atradusi citu atkarību.
Kāpēc jāskrien simts dienas pēc kārtas?
Vēl jau nav simts dienas. Tik pat labi varētu jautāt – kādēļ jāiet dušā katru dienu? Kādēļ zobi jātīra? Kādēļ kūkas jāēd? Lai justos labi. Lai justos labi katru dienu. Un, ja man sanāks noskriet 100 dienas pēc kārtas, tad varēšu teikt: “Jāskrien, lai pierādītu sev, ka to var, ka var atrast laiku katru dienu, lai vismaz mazliet paskrietu.”
Tu skrien 5:10 no rīta laukā un vakarā sporta klubā otro reizi. Ko pa dienu dari?
Lielākoties no rītiem skrienu tad, kad vakarā ir citi plāni. Ziemas sezonā topā ir teātri, reizēm kino, tusiņi, tikšanās ar draugiem, savukārt vasarā – dejas. Bet, tā kā reizēm uznāk slinkums iet izklaidēties, negribas socializēties vai slinkums aiziet uz ieplānoto jogas nodarbību, un jo sevišķi, ja gadās emocionāli smagāka darba diena, tad sanāk, ka atceļu visus vakara plānus un eju paskriet arī vakarā.
Astoņas stundas dienā, kas nu man paliek pāri starp miegu un pārējām izklaidēm – sēžu darbā, spēlējos ar cipariņiem datora ekrānā. Kustību maz, svaiga gaisa maz, bet patīk man tos cipariņus dzenāt.
Es vispār esmu no tiem, kas grib pamēģināt visu, paspēt visu, tā kā bez skriešanas, darba un citām aktivitātēm cenšos atrast laiku, lai arī palasītu grāmatas, paskatītos filmas, kādu rokdarbu vēl uzmeistarotu, un vēl man ik palaikam uznāk kāre kūkas cept. Sevišķi naktīs. Bez tā visa man vēl ir sarakstiņš ar lietām, ko jāpamēģina, ko jāiemācās. Īsumā sakot, laikā, kad neskrienu, es cenšos darīt visu. Arī vēlreiz paskriet.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Apsveicu, apsveicu, apsveicu :)
Man šķiet, eees ir teicams piemērs Noskrien gariņam (cik nu esmu paspējis saprast) :)
Paldies! :) varam ieviest nozīmīti “Noskrien gariņam”?- mazs, melns un pūkains :)
Esmu vienā komandā ar mēneša skrējēju!Nu forši! Apsveicu! Un piecos no rīta,tas vien ir ko vērts !!! Es to nekad(brīvprātīgi)…
Pag, cikos tad Tu īsti reģistrē šeit savu rīta skrējienu? Es biju domājis kādreiz saņemties un piecelties nedaudz agrāk, lai vienreiz par visām reizēm tiktu pie cīruļa, bet nu izskatās, ka ar `nedaudz` vien nepietiks, ja te cilvēki iet skriet piecos.. :o
Jā.. šī jaunkundze (ja drīkstu tā saukt) sadod uguņus nepajokam.:)
Nesaki – OreMan(-am)tieši šīs nozīmītes vēl nav kolekcijā!:P
Rainer- Daļa šī titula pienākās arī mūsu komandai, bez jums jau es tik daudz nesaņemtos skriet! Tā kā varu iedot uz riņķi manu kroni pavalkāt, kamēr tiekat pie savējiem! :)
OreMan- iepētīju tavas nozīmītes, tiešām cīruļa nav, bet ir uz ko tiekties, bet man Vestienas2011 nozīmīti gan nav cerības dabūt, tā kā katram savs! ;) Bet nezinu cikos jāreģistrē skrējiens-atkarīgs no veiksmes, ik pa laikam, kad 6-os pārrados no skrējiena kāds jau ir paguvis piereģistrēt savējo, tā kā citi vēl agrāk skrien :)
Aigar- drīxt par jaunkundzi saukt :)
Ak jā.. nekad nesakiet nekad… es pēc dabas esmu pūce, kas labprāt visu darītu vēlos vakaros un naktīs, bet no rīta un pa dienu gulētu, bet ar nelielu piespiešanos var visu ko izdarīt :)
Ar eees noteikti var kopā izlūkos iet – neatlaidīga un azartiska. Veiksmi turpmāk un tiekamies mačos! ;)
Bildes no feinākā Latvijas skrējiena
un jā, kilometrāža ir vienkārši graujoša un tādam kā man neaptverama. RS tāpat
Lasu interviju un secinu, ka taisos skriet maratonu ar daudz paviršāku attieksmi
Super atieksme pret skriešanu un nesatraukšanās par rekordiem tā turpināt:)
“Pie tam meiteņu uzdevums vispār ir tikai smaidīt un labi izskatīties.” Vienkārši lieliska doma, ko vajag atcerēties un censties pielietot :)
Opā, kāds pārsteigums! Apsveicu Evita!
Sagadījies, ka esmu ar mēneša skrējēju vienā ‘apkārt pasaulei’ komandā un sagadījies, ka esmu pat pāris reizes kopā izskrējis kādu gabaliņu. :)
Forši, prieks par tevi Evita!
Apsveicu eees ar spēcīgo raksturiņu!
Evita, prieks par Tevi! :)
Paldies visiem!!! :) Kaut tikai tad, kad nokļūšu līdz savam pirmajam maratonam, man palīdzētu mana attieksme! :)
IlzeL- vari necensties dikti par to piedomāt, ir jāpasmaida un pārējais jau notiek pats no sevis :)
Viss ir pareizi. Saskaņā ar Vēdām pilnvērtīga fiziska un garīga atpūta ir, ja miegam atvēl laiku no 21-22 līdz 3-4. Un rīta stundās mērena fiziska slodze ir ieteicama. Evita to jau pielieto. Forši.
Pievienojos sveicējiem! Evita,lai izdodas viss iecerētais, tai skaitā noskriet 100 dienas pēc kārtas, nekas daudz jau vairs nav palicis ;) Turpinam skriet!
Patīkami lasīt par “mēneša” cilvēkiem. Tādi pozitīvi.Liek sasparoties .Eees – tā turpināt un maratons būs!!!
Jūs visi esat tik forši, katrs komentārs liek man smaidīt un uzmundrina! Paldies! :)
Ainīc- jā mums un arī ro vēl mazliet -bet galvenais 99. dienā nenoslinkot! :)
Pievienojos sveicējiem. Bija tas gods aizvadītajā Magnēta tautas rogainingā skriet vienā komandā! Tas ar bija lielisks piedzīvojums un fantastiski pavadīts laiks. Visiem tā bija pirmā reize, bet atmosfēra komandā bija lieliska! Lai izdodas iecerētais!
Jā, kilometri tiešām respektējami :)
Un ir feini, ka ir vēl kāds, kas ceļas 5-os no rīta, lai skrietu, jo ir tik laba sajūta, kad citi kūņojas no gultas ārā, samiegojušies sēž pie brokastgalda, bet es esmu paspējusi jau pusciemu apskriet :D un gatava doties darbos :)
Malacis eees – man patīk :)
eees,prieks par TEVI.Šķiet,ka briest mums jauna maratoniste,ar tā pievārēšanu gan nav īpaši jāsasteidz.Pati jutīsi,kad īsti esi tam gatava.BAILĪTES ? – vajag tik pieteikties,sagaidīt startu un viss notiksies,bailītes pazudīs kā nebijušas,GALVENAIS – sākt pavisam mierīgi,savā tempiņā.Maratons būs izdevies,ja finišā smaidīsi – TO ARĪ NOVĒLU ! NOSKRIEN !
Ar tādiem apjomiem arī 100km varētu skriet, bet maratonam no 4h vairāk nekā vajag, tā ka uz priekšu un bez bailēm, jo TEVI atbalsta visa NOSKRIEN skrējēju saime.
nu skaidrs kāpēc Tevi tik bieži varēja sastapt skrienam, nu ir skaidrs pēc kā dzinies :) Malacīc! Apsveicu! …Turi buru! ;)
Malacis! Veiksmi maratonos, jau pagāšgad būtu varējusi, turpini smaidīt! :)
:) Man shodien vakarā nebūs jāiet skriet, jo būsiet mani uzlādējuši ar pozitīvām emocijām :)
kaut es varētu padalīties ar to prieku, ko man sniedz jūsu labie, uzmundrinoši vārdi! :)
Vaivars- “maratonos” Tu uzraxtīji daudzskaitlī, bet man vēl līdz pirmajam jātiek, vēl jāsaprot vai man tas ‘zvērs’ patiks :)
Pikols zinās labāk, miglaini atceros, ka līdz bezrūpīgam maratonam 3 gadi jāskrien, tad orgāni un sistēmas gatavas. Vēl skanēja cipari vismaz pa 200 km pēdējos vismaz 4 mēnešus.
Maza, melna, pūkaina nozīmīte būtu ļoti mīļa (-:
Atzīstos, apbrīnoju tos cilvēkus, kuri skrien katru dienu. Man tomēr tas slinkums nedaudz mīļš :)
Palīdz ‘iedegties’ par idejām. Apbrīnojami!
Uzslavas ir patīkamas, bet veselība dārgāka. Visu cieņu noskrietajiem kilometriem, bet tas lēciens no 30-40km/nedēļā uz vairāk kā 100km/nedēļā ir taisnākais ceļš uz traumām.
Super. lielisks sniegums, tā tik turēt. Lepojos un mūsu komanda vēl jo vairāk lepojas.
Paldies Evita,ka iedvesmo ļoti daudzus ar saviem noskrietiem kilometriem.Sveicu Tevi -Mēneša skrējēja.Galvenais nevajag pārtraukt iesākto bet vajag tiekties līdz savam mērķim.Apbrīnoju Tevi:) Vēlu veiksmi un panākumus,lai viss Tev piepildās.Es ticu,ka Tavs pirmais maratons nav aiz kalniem. :)
Man jau šķiet, ka ne tie km ir svarīgi, bet drīzāk spēja saņemties vismaz mazliet paskriet, tā kā noteikti neskrieniet vairāk par to cik varat, bet mazliet paskriet gan var visi! :)
Daini-es cenšos pie tā piedomāt, pie tam skrienu lēni un uzmanīgi, pie tam agrāk skrēju 30km+ dejoju vai pastaigājos katru dienu +2-4h, bet tagad dejas atliktas uz vasaras sezonu un to laiku atvēlu skriešanai.. manā uztverē tā ir vienas fiziskas nodarbes aizvietošana ar citu, kas nav nemaz tik bīstami… bet neesmu nekāds profesionālis, tā kā nepretendēju uz sava viedokļa pareizību :)
eees, gluži manas domas par vienas fiziskās nodarbes aizstāšanu ar citu – šeit vairums liek tikai skriešanas treniņus, kas nerada nekādu priekšstatu par citām fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā, attiecīgi reālais slodzes pieaugums var būt minimāls. Tomēr labi, ka Dainis pabrīdināja, jo tiešām, nevienam jau nav zināms, ko kurš dara dienās, kad neskrien :)
malacis! tā turēt!
apsveicu malacis,galvenais ieklausīties sevī kā tu jūties jo slozes ir lielas.
Evita, apsveicu! Tiekamies CF un mačos pavisam drīz!
Olev, CF ir CityFitness?
Vispār es nesaprotu kā var 3 stundas skriet pa melno lentu. Skraidelējot pa pilsētu vismaz pastāvīgi mainās reljefs un peizāža.
Es patiesiibaa skatoties, ka Olevs var skriet pa lentu, iegalvoju sev, ka es arii varu :) Bet vispaar atrast motivaciju skriet pa skrejcelinju nav gruti-skrien ilgak par citiem, skrien tik ilgi kamer kaads pievelkaas, kameer beidzaas kads raidijums(ja ir TV) utt. :)
Un jaa, CF= Cty Fitness… un labaak jau ar Olevu tur netikties, jo tas skreicelinjsh, kur skrien Olevs ir ilgi aiznjemts ;)
Liels prieks lasīt, gan interviju, gan komentus. MALACIS. No otras puses, (joks protams), Tu ar savu attieksmi atbaidi tos, kuri tikai taisās skriet, tos , kuri šaubās. (tos apņēmīgos nē). Izlasot un parēķinot ciparus, cilvēks kurš neskrien, bet tikai taisās, uzreiz nobīstās un skriešanas ideju atliek uz vēlāku laiku. No manis visa cieņa. Par maratonu nesatraucies, tas ir tikai viens no dzīves sasniegumiem. Padomā, noskriesi maratonu, ar to nebeigsies, gribēsi ko vairāk, Sasniegsi to, un atkal ko vairāk, un vairāk. Uztver maratonu kā gatavošanos kam nopietnākam, kaut vai diennakts skrējienam, jeb kam līdzīgam.
Veiksmi :)
negribu atbaidīt… es ar sāku ar 1-1.5km, tā kā nav ko šaubīties- jāiet skriet! :)
Pievienojos Tavu noskrieto km apbrīnotājiem un pie reizes apsveicu ar šodienas 4.vietu! ;)
Paldies, druupij! :) Arī Tev apsveiciens par medaās saņemšanu! :)
Paldies! :)Man liekas, ka man bija taada pati kā Tev- tikai sveciites zilas :D
Apsveiciens par šodienas rezultātu, iesākumā no malas tiešām likās, ka apļu skaitam nav nozīmes, kad redzēju Tevi riņķojam tālāk pēc 1/2 finiša sasniegšanas. Un paldies par pirmo pussolīti pretim jogai ;)
Es kā OreMan-pēdējo aplīti apskrēju, lai dabu izbaudītu-tādā foršā lēnā tempā :)
Matiss-par jogu smieklīgi :D
druupij- Tev tik konkurence bij daudz lielāka.. A un man zaļas :D
Un vēl-gribēju pateikt paldies tiem, kas pienāca iepazīties, visticamāk, ja nebūtu šī raksta, tad nepienāktu :) Tagad vismaz zinu vēl dažus noskrieniešus- tas ļoti iepriecina-bij vērts tik daudz skriet! :)
Ir mums arī meitenes mega skrējējas! :) Apsveicu! Nebaidies no maratona, tavs pagājušā gada Siguldas 33nieks nav tālu no pilnā. Ņemot vērā kilometrus, kurus tu noskrien ikdienā, maratons toč’ nebūs problēma, tik turi mērenu tempiņu, neforsē.
eees, iedosi savu numuru?
Cepuri nost, šim skuķim!
Paldies, paldies par uzslavu! :)
Kā arī Lielais paldies par mājās nogādāšanu!!!! :)
Jā, skriešanā Evita var būt par paraugu daudziem :) Un kad, skrienot 100nieku, čaļi uzzina, ka Evita nepavisam nav tālu aiz viņiem dažus apļus pirms finiša, tas liek čaļiem sarosīties ne pa jokam un skriet ātrāk :D
iedvesmo! SUPER! :)
[…] pusmaratonu un pašreiz skrien katru dienu vairāk nekā divus gadus. Vairāk par Evitu vari lasīt Mēneša skrējēja […]