Labas tradīcijas jāuzlabo un jāturpina, tāpēc motivācijas akcijai „Mēneša skrējējs” ir turpinājums un tās jauninājums ir tas, ka „Mēneša skrējēju” izvēlas iepriekšējie „Mēneša skrējējs” nozīmītes ieguvēji. Valteram nebija ilgi jādomā un viņš kā februāra nozīmītes ieguvēju nozīmēja mūsu visilgāk treniņos pavadošo skrējēju. Tas ir dot.
Tev profilā ir bilde uz dīvāna. Tāpēc skrien?
Gan jā, gan nē. Profila bildē man vēl ne tuvu nebija sasniegts maksimālais dzīvsvars – 127 kilogrami. Patiesībā tur svars ir tuvu patreizējiem 108 kilogramiem. Un nebija tā, ka liekais svars īpaši traucētu dzīvot. Sīkas neērtības gan – ciskas strīķejās viena gar otru un tajās vietās džinsu biksēm ātri izdila caurumi, vēders traucēja pieliekties, lai aizsietu kurpju šņores. Bet tie tiešām ir dzīves sīkumi, jo joprojām varēju ar 5 kg iepirkumu maisiņiem katrā rokā raitā solī atnākt no 2 km attālā veikala un uzkāpt līdz 4. stāvam bez problēmām, ko pat mana sportiskā sieva var ar lielām grūtībām.
Bildē redzams vecais dīvāns, kura sen vairs nav, bet lietas būtību tas nemaina. Visa mana dzīve pamazām pārvācās uz dīvānu. Es tur strādāju, ēdu, atpūšos un diezgan bieži vakarā pat aizmiegu pie ieslēgta televizora. Kopš pārgāju uz strādāšanu tikai mājās, divas trešdaļas vai pat reizēm visu diennakti pavadīju dīvānā. Tā bilde man simbolizē, par ko biju pārvērties, un katru reizi uz to paskatoties gribas aiziet paskriet.
Savā kalendārā esi atzīmējis visus Skrien Latvija posmus. Visur arī skriesi?
Man dzimšanas dienā uzdāvināja Skrien Latvija abonementu, tāpēc nekas cits neatliek – būs vien jāskrien par visu naudu. Ceru, ka nesatraumēšos un visur arī varēšu startēt. Vispār jau plāns ir piedalīties gandrīz visās sacensībās, par kurām dos punktus “Noskrien 2012″ kopvērtējumā. Tikai nesakiet to nevienam, jo tad citi arī gribēs un būs pārāk liela konkurence. ;)
Tavs pusmaratona labākais laiks ir 2:33:23, cik būs pēc šī gada?
Ozolnieku rudens pusmaratons 2011 ir ne tikai labākais, bet arī pirmais un pagaidām vienīgais. Tas, ka tagad ikdienas treniņos skrienu pusmaratonus, tā pa lielam neskaitās. Ja Renča skaitlis ir 20, tad nekas cits neatliek kā skriet 21 km. Ļoti priecāšos, ja šo gadu varēšu noslēgt Ozolniekos ar pusmaratonu zem divām stundām. Iespējams, ka tāpat kā pagājušogad būs vēl kādas 15 un 10 km sacensības, bet Ozolnieku rudens pusmaratons būs kā atskaites punkts, lai novērtētu gada laikā izdarīto.
Ilgajos treniņs ņem līdzi arī pusdienas?
Jā, ņemu līdzi, jo svētdienas garais treniņš neatstāj vietu īstām pusdienām. Tas gan nenozīmē, ka mugursomā līdzi ir zupa burciņā un kartupeļi ar kotleti. Šobrīd tie ir BelVita brokasteri – pilngraudu cepumi bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem. Prasa uzdzert vairāk šķidruma, bet ir ļoti drupani un viegli sakožami. Iepriekš izmēģināju banānus un paniņas, bet tās bija kļūdas. Banāns radīja smaguma sajūtu vēderā, bet paniņas nedeva enerģiju.
Kāds esi pēc gandrīz 6h ilga treniņa?
Noguris. Vakarā pēc treniņa kājas ir stīvas vairākas stundas, bet tas ir sīkums salīdzinot ar sešām stundām nepārtraukta kaifa. Pēc dienišķā trīsstundnieka nogurums ir daudz mazāks, bet mazāks ir arī gandarījums, jo jūtu, ka iekšā vēl ir daudz neiztērētas enerģijas.
30% laika cilvēks guļ. Tu pēdēja laikā aptuveni 8% sava laika pavadi skrienot. Ko dari pārējā laikā?
Šobrīd jau skriešana ir pieaugusi līdz apmēram 10% no laika. Ja vēl pierēķina laiku, kas netiek pavadīts trasē, bet ir cieši saistīts ar skriešanu, tad sanāk visi 15%. Vēl ļoti daudz laika aizņem ēšana. Lai regulētu svaru ir jāēd bieži un lēni – piecreiz dienā apmēram pa pusstundai. Tas gan nav pārāk precīzi, jo ir divas īsās un trīs garās ēdienreizes, bet kopumā apmēram divarpus stundas savācas un tas jau ir 10% no kopējā laika. Esmu darbaholiķis un agrāk vismaz 50% laika pavadīju darbā un gandrīz “sadegu darbā”. Varbūt arī patiešām “sadegu”, bet pašam par to grūti spriest. Tagad strādāju mājās, darbs aizņem mazāk kā 30% no laika un tas ļauj brīvi plānot dienas režīmu un skriet izdevīgākajā laikā – no rīta, kad ir visvairāk enerģijas un vasarā vēl nav pārāk karsti, vai pusdienlaikā, kad aukstajās dienās ir vissiltāk. Uzskatu, ka, lai kādā nodarbē sasniegtu savu spēju robežas, tai ir jāvelta 10000 stundas. Lai ātrāk savāktu 10000 stundas, skriešanas laiku varētu vēl palielināt uz darba laika rēķina – “ja darbs traucē skriešanai, tad jāmaina darbs.”
Ja jautājums ir par to kā pelnu naudu, tad esmu IT&T speciālists, sistēmu administrators frīlanceris. Vienkāršā valodā runājot – vairākiem interneta pakalpojumu sniedzējiem palīdzu nodrošināt kvalitatīvu internetu. Atbildu par to, lai datu plūsmas no Rīgas uz Maskavu un atpakaļ ietu pa tuvāko maršrutu nevis caur Ņujorku un pa ceļam nekas nepazustu.
Kas ir un kas nav skriešana?
Par šo tēmu forumā ir lauzts daudz sķēpu. Viss atkarīgs no tā kādus kritērijus izvēlamies. Perelmana grāmatas “Interesantā fizika” nodaļā “Iešana un skriešana” ir šādas definīcijas: “Iešana nav nekas cits kā kritienu uz priekšu virkne, kas tiek novērsti noliekot priekšā atbalsta kāju, kas pirms tam bija aizmugurē. […] Skriešana no iešanas atšķiras ar to, ka kāja, kas ir pie zemes, ar pēkšņu muskuļu saraušanos enerģiski iztaisnojas un pamet visu ķermeni uz priekšu, tā ka pēdējais uz vienu bŗīdi pavisam atraujas no zemes. Pēc tam tas atkal nokrīt uz zemes uz otras kājas, kura, kamēr ķermenis bija gaisā, ātri pārvietojās uz priekšu. Tādejādi, skriešana sastāv no lēcienu virknes no vienas kājas uz otru.” Līdzīgi kritēriji ir soļošanas sacensībās, kur par vienlaicīgu atraušanos ar abām kājām no zemes pienākas diskvalifikācija. Pa vidu pārejas zonā starp soļošanu un skriešanu ir tipināšana teciņus jeb džogings. Džogošana notiek skriešanas solī, bet soļa impulss ir tik mazs, ka ķermenis pilnībā neatraujas no zemes vai atraujas uz tik īsu brīdi, ka to ar aci var nepamanīt. Turpretī skriešanas sacensībās ir atļauta jebkāda veida pārvietošanās pa trasi bez palīglīdzekļiem ieskaitot iešanu, rāpošanu vai ripināšanos. Izņēmums ir kalnu maratoni, kur atļautas nūjas. Skrienot nūjas drīzāk traucē nevis palīdz, bet kāpjot kalnā vai ejot pa šķēršļotu apvidu, tās palīdz noturēt līdzsvaru un pārnest daļu ķermeņa svara uz rokām. Pats es džogoju un neuzskatīju to par “īstu” skriešanu. Tikai nesen esmu pamanījis sev izteiktu lidojuma fāzi, kas sākumā bija pie tempa zem 6:00, bet tagad jau arī zem 7:00. Sākumā Endomondo weblapā savu lēno skriešanu reģistrēju kā “fitness walking“, jo šī kategorija pēc kaloriju patēriņa ir vistuvāk džogošanai. Tajā ietilpst gan nūjošana (nordic walking), gan iešana sparīgi viconot rokas (power walking). Tagad visu reģistrēju kā skriešanu, lai tādiem pūristiem kā Arle pētot manu Endomondo vai Garmin profilu nebūtu pamata dzēlīgām piezīmēm.
Jums ar kapteini sm72 notiek iekšējā cīņa par komandas līdera godu?
Mums ar sm72 jau no gada sākuma ir daudzmaz līdzīgs skriešanas apjoms. Mans nedēļas plāns ir šāds: divreiz pulsa trepes – apmēram 13 km; trīsreiz Renča skaitlis +1 – šobrīd 21 km; svētdienas garais – 24 līdz 37 km. Atslodzes nedēļās nedaudz atpaliku, bet pēc tam atkal deldēju atstarpi. Katrā ziņā neesmu mainījis treniņu plānu speciāli, lai apsteigtu kapteini. Pagājušnedēļ sm72 noķēra vīrusu un viņam sanāca piespiedu atpūta gandrīz nedēļas garumā un es izvirzījos līderos. Būt kilometru līderim ir patīkami, bet ne jau par šādu cenu – kapteiņa slimošanas laikā komanda nokrita no 4. uz 8. vietu kopvērtējumā. Tikai divatā vien nevaram kā lokomotīves izvilkt komandu cauri visai pasaulei. Ja mums nebūtu tādu regulāru skrējēju kā Andris M, zjaniss, vagabundo, Marciitis, Dainis Mors, azhons un Ivars, tad komanda būtu pēdējā nevis 4. vai 9. vietā. Viņi ir pat lielāki malači, jo prot atrast laiku skriešanai saspringtajā dienas rutīnā starp gulēšanu, ēšanu, darbu un ģimeni.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai – gluži kā Valteram – būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
> Vakarā pēc treniņa kājas ir stīvas vairākas stundas, bet tas ir sīkums salīdzinot ar sešām stundām nepārtraukta kaifa.
Labākais teikums, ko pēdējā laikā esmu izlasījis.
Visu cieņu par laika izbrīvēšanas iespējām un apņēmību! Nozīmīte godam pelnīta! :)
Starp citu, dot skrienot pavadītais laiks februārī ir 57h 17min. Un tas līdz 26.02. Es teiktu, cienīgi, nu ļoti cienīgi!!!
Man ļoti simpātiska šķiet Dot motivācija – ar foto no senākiem laikiem, kad sev neesi visai paticis.
Turies! Šādai apņēmībai vajag daudz spēka un Tu esi labs piemērs citiem. Nav grūti sākt jaunu dzīvi no pirmdienas, bet daudz grūtāk to noturēt līdz nākošajai pirmdienai un ilgāk. Lai veicas!
Vaiii, kā apsteidzu laiku :) pa dažām stundām :)Pirmā laba bilde, kā priekš tēmas par skriešanu iešanu – uzdod jautājum lidos šoreiz vai ne?
Paldies dot, ka dod man motivāciju ātrākai skriešanas atsākšanai:)
Ehh, un kas mani tagad fočēs un pados pudelītes sacensībās :(
Bet vispār apsveicu ar jauniegūto nozīmīti :)
esmu bijis par slinku, lai noskaidrotu, kas ir pulsa trepes
dot, kāda tev sanāk amplitūda ap plānoto pulsu, kad skrien pulsa trepi?
kas ir pulsa trepe?
Trepes ir intervālu treniņa veids – http://adventure.howstuffworks.com/outdoor-activities/running/training/running-ladders.htm
Skriešanas trepēm ir vairāki paveidi atkarībā no tā, ko palielina/samazina intervālos – ātrumu, attālumu, ilgumu vai pulsu. Pulsa trepes palīdzot regulēt asinsspiedienu, bet es to izmantoju, lai redzētu pulsa/ātruma attiecību un novērtētu kopējo progresu.
Manas pulsa trepes ir šādas:
10 min. iesildīšanās ar pulsu 95-115;
10 min. intervāls ar pulsu 110-120;
katrā nākamajā 10 min. intervālā +5 pulsa sitieni līdz sasniedz 135-145;
tad 5 min intervāli ar -5 pulsa sitieniem līdz sasniedz 115-125;
beigās 10 min. atsildīšanās ar pulsu 110-120.
Starp intervāliem nav paužu, kopējais treniņa ilgums 1h40.
Principā pulsa amplitūdu var samazināt līdz 5 sitieniem, bet tad pulsometrs visu laiku pīkst, jo pulss sanāk vai nu par augstu vai par zemu. Ārste lika kāpt pa trepēm līdz 140, bet es mazliet šmaucos, jo turos pie pulsa augšējās robežas un maksimālais intervāls sanāk ar vidējo pulsu 145. Reizēs, kad pulsometrs gļuko un rāda kosmosu, maksimālo intervālu skrienu sacensību tempā, šobrīd tas ir jau ap 5:30.
Visu cieņu no manis. Nedaudz pat apskaužu par uzņēmību. BET, es arī esmu nolēmis maijā, Rīgā maratonu zem 5 stundām noskriet. (diez vai sanāks, bet…..) :)
Nu ja jau adminiem nepatika taisnība. Tad īsāka versija ==>
Un gribās uzzināt ar ko manis ieteiktā kandidatūra izrādījās sliktāka? Manis ieteiktā kandidatūra bija eees, jo uzskatu viņa nu noteikti ir pelnījusi būt par mēneša skrējēju. Bet redz izrādās nē. Labāku kandidatūru par viņu es šomēnes nemanīju, jo uz viņu var paļauties (komandas interesēs), ka katru dienu nu vismaz kaut cik pavirzīsimies uz priekšu skrējienā apkārt pasaulei, un tas tikai bija viens no daudzajiem iemesliem, ko vēstulē Signim minēju.
Kur var pieteikt kandidatūru par mēneša skrējēju?? Es arī piesaku kandidatūru – sevi. Pamatojums:
Februāri (pirmajā februārī) esmu noskrējis 14 Km. Dikti kājas slīd, grūti skriet. Dzīvoju laukos, kur ceļus nešķūrē. Pievērsos distaņču slēpošanai. Vēja dēļ katru reizi, slēpoju gar jūru, nācās špūres dzīt, grūti bija. Labi ka pus kilometru no jūras pa ceļam, 5km no mājām ir hesburgeri, kur ieslēpot kakao un tēju padzert. Pagājušo nedēļu biju Itālijā slēpot. Otrajā dienā maigi nokrītot, celi sačakarēju, ka visu trešo dienu gultā pavadīju, un atlikušās 5 dienas tā arī nepaslēpoju. Dikti centos pārējiem kolēģiem ar kuriem kopā biju, dzīvi nečakarēt un nekašķēties, lai gan baaaigi gribējās. Pašlaik, pēdējā februāra dienā lūkojos pa logu uz sniegputeni un esmu apņēmības pilns rīt atkal slēpot iet. Celis gan nedaudz jūtīgs, bet pamēģināšu. Līdz ar to un sakarā ar manu grūto un nelaimju pilno dzīvi, man pienākās mēneša skrējēja tituls, lai tik skumji ap sirdi nebūtu. Nu labi, ja ne kā mēneša izcilākajam skrējējam, tad vienalga kāda skrējēja (velns viņu zina kāda, izdomājiet paši) tituls. Bet nozīme man pienākās. Es vismaz tā domāju. (dikti, dikti gribās titulu un nozīmīti)
:)
Paldies par interesanto rakstu un to, ka beidzot manī ir kliedēta neziņa par pulsa trepēm!
Nedomāju gan, ka pievēršoties distanču slēpošanai var kļūt par mēneša skrējēju.
Arle, nekreņķējies tik daudz par vienu nozīmīti, turklāt virtuālu! Manuprāt, tā ir laba doma, ka kandidatūru šim titulam izvirza iepriekšējie titula ieguvēji (tā vienlaikus arī atbilde Hermanim).
P.S. Esmu iekļuvusi mēneša skrējēja bildē, tāpēc jūtos gandrīz kā mēneša skrējēja!:):)
Arle, raksta sākumā taču minēts, ka šai akcijai ir jauninājums un Mēneša skrējēju izvēlas iepriekšējais Mēneša skrējējs nozīmītes ieguvējs. Ja reiz Valters ir tā ir izlēmis, tad tā arī ir. Varu tikai pievienoties viņam! Cepuri nost par dot motivāciju! Lai gan uzskatu, ka šī mēneša potenciāls kandidāts bija ar OreMan. :)
Ilksy, šeit vairs nav runa par mani :)
Ainīc, iepriekš man liekas, tas nekur nebija minēts, ka iepriekšējais izvēlās nākamo un tāpēc biju ieteicis savu kandidatūru. P.S. Es takš netaisos to visu kluci lasīt, bezjēdzīgs laika patēriņš.
Protams, Ainīc, ka OreMan bija kandidāts februāra skrējāja titulam. Viņa noskrietos km., taču nevar neievērot!. Bija arī citi kandidāti, bet tā nu Signis ir lēmis, ka mēneša skrējējs ir tikai viens, nevis trīs vai četri. Un februārī tas ir dot. Manuprāt pelnīti.
Personīgi man daudz interesantāk ir uzzināt ko vairāk par konkrētu kluba biedru ne sekot, kurš vienkārši ir savācis visvairāk kilometrus mēnesī. dot ir noskrējis visvairāk stundas no visiem un kā zināms, gatavojoties garajiem gabaliem, mērķtiecīgi ir skriet laiku ne kilometrus. dot subjektīvi izvēlēsies nākamā mēneša skrējēju un tas pārējos subjektīvi apmierinās vai subjektīvi neapmierinās. Viss ir subjektīvs
Nu ja jau par visvairāk stundām runājot, tad iesaku nākamajā mēnesī nozīmīti dot par ilgāk pavadītajām stundām forumā.
Eeu, Signi, varbūt tomēr Arlem vajag to burkšķa nozīmīti?! Viņš tik ļoti cenšas! ;)
Domāju, ka es kā gana īgns un kašķīgs cilvēks varu viņu uz to nominēt! :)
Uz priekšu. Būšu pat ļoti pateicīgs, jo es burkšķēšu un burkšķēšu un man tas neapniks
Tauta, nu nevajag kašķēties. Tie kas grib nozīmīti, atnāk pie manis (vajag vismaz divus kandidātus). Katrs iedod man pa Alam, draudzīgi parunājamies, ja gribat varat savā starpā izkauties un es 10 minūšu laikā uztaisu nozīmītes (katram pa vienai) – vairāk Alu – vairāk nozīmītes. Teksts pēc vēlēšanās – KAŠĶIS, NĪGRAIS, NEAPMIERINĀTAIS, LABAIS, VISLABĀKAIS, SUPERMENS (trīs pēdējās – 2 Ali par vienu gab.) Der arī skaidra nauda.
Hermanis27, vēl jau nav gan februāra pēdējā diena ;)
ilksy, jā, es arī esmu šī mēneša skrējēja bildē, tas jau faktiski tas pats vien ir, kā pašam tikt pie titula :)
Nu tā, trīs no čtriem bildē redzamajiem ir pieteikušies. Atliek noskaidrot ceturto. :)))
Gribētu precizēt. Marta skrējēju izvēlēsies dot un Valters. Bet tā pat kā Arle, vai jebkurš cits var ieteikt. Es ļoti apdomāju Arle ieteikto, bet dot bija uzvarētājs.
Malacis, dot! Uzskatu, ka tiešām godam nopelnīta nozīmīte un tituls. Es spēju vien apbrīnot to, ka tik daudz laika var veltīt skriešanai – es arī labprāt tā darītu, un ceru, ka kādreiz būs arī tāda iespēja. Šis noteikti ir lielisks piemērs, ka var arī tik daudz laika dzīvē veltīt tam :)
Lai lieliski veicas arī turpmāk!
… tas jau faktiski tas pats vien ir, kā pašam tikt pie titula …
nestāsti nu pasakas OreMan :D tagad zini, kāda ir sajūta, ka mēneša laikā iegūsti 150km un 500km nozīmīti, bet titulu paņem kāds cits.
P.S. Dāmas un kungi, šīs abas nozīmītes, pēc manām domām, ir nolādētas :D iegūtot tās pie lielā titula tikt nevar. Un tas pat nav mans izdomājums, bet tas ir fakta konstatējums :)
… bet pa to laiku Kampars tikai skrien un skrien, klusītēm un neviena nepamanīts :)
Izskatās Arle skrien par daudz:) tipiskas pārtrenēšanās pazīmes..
Varbūt motivācijas sadaļā derētu kāds brīdinājums; piemēram: pārmērīga skriešana bojā jūsu veselību un garastāvokli:)
katram savas prioritātes :)
baskāji, vai Tu mums būtu “tipisko pārtrenēšanās pazīmju” eksperts?
Es jau nedodu nekādu ekspertīzes slēdzienu, tikai izsaku iespaidus. Mūsdienās daudz informācijas pieejama ne tikai “ekspertiem”.
nu tad varu teikt, ka tu galīgi garām aizšāvi :D manā gadījumā viss ir pretēji tevis rakstītajam
Iedvesmojošs raksts. Izlasot rodas motivācija skriet mazliet vairāk nekā līdz šim.
Re kā! Izdevās paspiest roku februāra mēneša skrējējam satiekot viņu trasē – smagajā darbā. Sumināts.
Es vispār kaut kā neticu tam km skaitam ko uzrāda mēneša skrējējs
Tas vispār kaut kas nereāls skriet 5 stundas no vietas un vēl baigi labi justies.A pusdienas līdzi tas kāds pārgājiens vai?
m.jordan paskaties manus maršrutus, varbūt acīm noticēsi?
http://connect.garmin.com/activity/149092106
http://connect.garmin.com/activity/139915942
http://connect.garmin.com/activity/135117305
http://connect.garmin.com/activity/132612448
http://connect.garmin.com/activity/131256488
Sarp citu, 37km gabals bija pie -20C un diezgan ilgi sanāca malties pa piesnigušu meža ceļu.
Kas tur neticams? dot pārvietojas rāmā tempā, ar saprātīgu pulsu.
Esam ļoti dažādi – un tas ir forši. :)
Sorry, kļūdijos – 37km bija pie -15C, nedēļu iepriekš 28km bija pie -20C. http://connect.garmin.com/activity/147369794
Jā, m.jordan, es arī kādreiz neticēju, ka ir iespējams noskriet pusmaratonu – t.i. pavadīt divas stundas skrienot, par maratonistiem nemaz neuzdrošinājos domāt. Tos, kas to darīja uzskatīju par pārcilvēkiem. :)
Linda, nav jau obligāti jāskrien pusmaratons, maratons, re, ka var arī iet, un tevi ceļ godā :D
Ko Arle ņemies, tā kā mazs bērns!!! Signi iedod viņam kaut kādu nozīmīti papildus, lai nomierinās, a to tas nav pelnījis, tas nav tā skrējis, nu toč kāvecmeita ne….si!
Arle, tiešām izbeidz, Tu jau sāc palikt smieklīgs! Aizej labāk paskrien, varbūt izdosies to skaudību “izskriet”.
Kādam iespējams arī Tava skriešana šķiet lēna rāpošana, viss ir subjektīvs, bet tas nenozīmē, ka Tavējā patiesība ir vienīgā un pareizā!
Paldies, Linda! Pēc Tava ieteikuma aizgāju paskriet, sanāca i galvu izvēdināt i sirds mierīgāka palika. Pardon noskrienieši :)
Okey,dot,sāku jau ticēt.Vajag labāk tikai skriet pa maršrutiem kur mazāk mašīnas braukā-izplūdes gāzes neveselīgas.
Tikko atklaaju komentaaru par mani… Nee, es veel neesmu gatava buut meenesha skreejeejs… es veel taa nejuutos… Negribu! :) Bet paldies Arle par atziniibu! :)
Bet dot tieshaam to bij pelniijis, tik daudz stundu treninjaa… Priex, ka izdodaas atrast darbu, kas netraucee citiem meerkjiem un hobijiem! :)
Tā ir laba ideja-mēneša cilvēks.Jo savādāk sanāk-pilns monitors ar nikiem,bet aiz katra nika taču ir cilvēks,ar savām idejām,spējām,varēšanu un gribēšanu.Savādāk pat neuzzinātu par šiem diviem laureātiem.Bija patīkami lasīt par dot pieredzi.Vislielākā cieņa.Un ticu ka viņš to var. Es kādreiz neticēju ka var skriet 15 minūtes bez pārtraukuma.Bet kad pats esi visam gājis cauri,saproti arī citus.Dot,tā turpināt!Un….lai karavāna iet tālāk.
Dot, ja ne pilnīgi visa komanda, tad es toč’ ar tevi lepojos! :D
+1
Mjā, latvieši pat šādā notikumā atrod iespēju pakašķēties… Sveicieni kaimiņam ar mēneša skrējēja nosaukuma iegūšanu! Un visu cieņu par iespaidīgajiem kilometriem un neatlaidību treniņos.
dot: Apskaužu Tavu uzņēmību. Tie gabali tiešām ir iespaidīgi !!!
dot: apsveicu ar PR, lielisks rezultāts šodien LSC – esmu šokā! :)
Dot progresē acīmredzami.MALACIS.Maijā gaidāms lielais notikums,kad DOT mūs visus iepriecinās ar savu PIRMO MARATONU ! NOSKRIEN !
njā, dot laikam ir sācis skriet :D
40 minūtes nost no Ozolnieku pusmaratona rezultāta – pats esmu šokā!
Laika apstākļi bija ideāli PR uzstādīšanai, ko arī daudzi izdarīja.
tātad skrēji vai gāji?
Galīgi nebija laika uztraukties par “pareizu” skriešanas soli. Sākuma daļā uzmanīju, lai pulss nelien virs katram kilometram noteiktā diapazona. Vidusdaļā izbaudīju par augstu uzkāpušo asisnspiedienu. Beigu daļā pulss spītīgi krita zem saprogrammētā diapazona. Papildus tam vēl bija jāskaita minūtes, lai nepalaistu garām kārtējo dzeršanas reizi ik pa 15 minūtēm. Pēdējā aplī apjuku un mazliet paskēju pretējā virzienā domājot, ka esmu palaidis garām pagriezienu. Bet kad redzēju, ka manis apdzītie skrējēji tur negrasās nogriezties un apdzen mani, atsāku kustību pareizajā virzienā. Tāpēc godīgi atzīstos, ka nepiedomāju kādā veidā pārvietojos – ejot, džogojot vai “īstajā” skriešanas solī ar abām kājām atraujoties no zemes. Varbūt bildēs varēs saskatīt ko vairāk.
malacis, dot! Lielisks rezultāts.