Viss, esmu nolēmis atsākt veikt ierakstus savā blogā, lai atskatītos uz aizvadītajām sacensībām, savu sniegumu, kļūdām, emocijām utml. Varētu teikt, ka tā būs mana jaunā 2023.gada apņemšanās. Sākumā, pirms ķeros klāt par pirmajām šī gada ITRA / UTMB index sacensībām, vēlos pieminēt, ka, sākot ar šo gadu, esmu pamainījis arī savu galveno atbalsītāju ekipējuma ziņā un pēc 6 gadu ļoti veiksmīgas sadarbības ar OSveikals.lv / Inov8, esmu uzsācis jaunu sadarbību ar Scott zīmolu un tā izplatītāju Latvijā pulsometrs.lv, ar kuru jau man ir veiksmīga sadarbība saistībā ar Polar zīmolu. Paralēli esmu vienojies ar vēl dažiem zīmoliem, kur kā lielākos jaunumus vēlos pieminēt Amerikas zīmolu Naked, kur pirmo reizi savā karjerā man ir sadarbība pa tiešo ar zīmola ražotāju, līdzīgi kā ar Latvijā radītu zīmolu un produkcijas ražotāju EPIC un Lumonite skriešanas lapmu ražotājiem Somijā.
2023. gada sezona īsti gan neuzsākās ar Taliharja Vanakuri skrējienu, bet neilgi pirms Ziemassvētkiem, ar Noskrien ziemu 2023 Priekuļos, kur pašam un visiem citiem par pārsteigumu izdevās dziļajā sniegā izcīnīt diezgan pārliecinošu uzvaru sporta distancē. Otrajā posmā, kas norisinājās Salacgrīvā, tik labi gan neskrējās un super ātrajā trasē paliku tikai 5.vietā 2′ aiz uzvarētāja.
Bet nu par Taliharja vanakuri! Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad biju nolēmis skriet “mīksto” distanci, kas bija 51km gara un gana labi ierakstījās kopējā ziemas treniņplānā. Izlēmu, ka uz Haapsalu došos kopā ar ģimeni, kamēr es skriešu pa Hiiumaa salu, tikmēr pārējie izklaidēsies SPA zonā viesnīcā. Vienīgais mīnuss šim visam bija tas, ka sacensību rītā gana agri bija jāceļas, lai paspētu uz prāmi 6:30, jo ar nākošo prāmi vairs nevarēja paspēt uz sacensību startu. Ņemot vērā, ka ikdienā ceļos ap 6:00, tad liela problēma tā nebija, brokastis uz prāmja un gana daudz laika, lai pēc numura izņemšanas varētu vēlreiz pārdomāt ko un cik daudz vilkt mugurā, jo laikapstākļus solīja ļoti lietainus un vējainus.
Starts 11:00, uz starta līnijas arī divas igauņu orientēšanas sporta leģendas Olle Karner un Andreas Kraas, kur abi divi ir dekādi vecāki kā es, bet savā laikā vēl paspējām krustoties elites grupā daudz un dažādās sacensībās. Aprunājoties ar vīriem, kļuva skaidrs, ka visdrīzāk šis būs man gana vienmuļš skrējiens un cīņa tikai un vienīgi pašam ar sevi. Pozitīvi, ka garā distance startēja 30min pirms mūsu starta, vismaz trasē būs kompānija brīžos, kad apdzīšu lēnākos skrējējus/nūjotājus.
Lielākā un praktiski vienīgā kļūda, kuru pieļāvu bija tāda, ka uzvilku vienu kārtu vēja jakas par daudz, ko sapratu jau pēc noskriet 3km, kad ķermenis bija kārtīgi iesilis, solītais lietus tā arī īsti neuznāca un mežā stiprais vējš tik ļoti nebija jūtams. Tā kā virs vēja jakas man virsū bija lietus jaka un Naked veste ar obligāto ekipējumu, tad īsti nebija opciju ātri novilkt lieko apģērba kārtu. Turpināju skriet un nolēmu, ja galīgi traucēs, tad vienīgajā kontrolpunktā distances vidū piestāšu un novilkšu.
Plāns bija distanci veikt 4h, kas likās ļoti optimāli šim brīdim. BET, es nebiju rēķinājies ar dažiem būtiskiem faktoriem: 1) trase vijās pa ļoti šaurām taciņām, kas lielākoties gāja augšā/lejā pa reljefu, līdz ar to nebija daudz posmu, kur varēja attīstīt vienmērīgu ātrumu un visu laiku nācās strādāt; 2) pirmos 25km noskrēju 2h, bet tad trase mainīja rakstu un vijās pa salas Z daļu, kur praktiski visu atlikušo distanci līdz finišam bija jāskrien pa sniegu / sniega putru virs potītēm.
Finišēju ar rezultātu 4h28’18” ar 40′ pārsvaru pār otro vietu. Interesanti, ka distances laikā noķēru pilnīgi visus garās distances skrējējus, pēdējos divus tieši savas distances finišā, kur džeki pāvilka apģērbu/ieturējās atlikušajai distancei. Šajā skrējienā izmēģināju jaunu uztura plānu, kur paralēli enerģijas želejām ogļhidrātus uzņēmu arī šķidrā veidā. Manuprāt šī kombinācija man strādāja krietni labāk, jo 1h laikā spēju uzņemt vairāk ogļhidrātu kā iepriekš un pēc sajūtām bija tā, ka varu vēl nedaudz pielikt. Iepriekš tā man vienmēr ir bijusi problēma, ka distances laikā uzņemu par maz oģlhidrātus un vienā brīdī iestājas tāds lūziens, ka nepieciešams pilnīgs restarts, cietā pārtika utml., jo esmu badā. Pozitīvi bija arī tas, ka distances pēdējos 10km spēju sevi motivēt un atsevišķos “skrienamajos” kilometros vidēji skriet ātrāk par 5min/km.
Pirmās uzvaras 2023. gadā ir izcīnītas, atliek turpināt trenēties un atbilstošā līmenī nostartēt Transgrancanaria, kur plānoju vertikālo kilometru un maratona distanci vai tikai maratona distanci, atkarībā no tā kā veiksies pēdējās 4 nedēļās treniņos!
Tiekamies mežā un takās!
Ieraksts pārpublicēts no janiskums.com
Super!
Iespaidīgi. Man tikai jajautājums – es nekad nebiju dzirdējusi šādu kombināciju, ka velk vēja jaku un vēl pa virsu lietus jaku. Ir kāda pievienotā vērtība no 2 funkcionāli stipri līdzīgām jakām? Es, piemēram, būtu vilkusi tikai lietus jaku.
GPS sekošanas links aizved uz kaut kādu prezentāciju. :)
Izskatās pēc orientēšanās pārskrējiena