Un komentāros.
 |
| VSK Noskrien komanda gatavojas startam. |
 |
| Iespējams grūtākā tikšana uz starta vietu sacensībās Latvijā. |
 |
| imy: “Skrējiens vienkārši fantastisks. Arī man dažas jaunas atklāsmes un secinājumi-man šis skrējiens bija īpašs sekojošu iemeslu dēļ. Visgarākā pieveiktā distance (55 km). Visilgākā (6:41). Pirmo reizi skriešanas laikā dabūju tādu krampi kājā, ka jāķer kāja un jākrīt gar zemi. Jāpiebilsk, ka pēdējais minētais notikums notika apmēram 4 km pirms finiša, un pēc 10min pasēdēšanas tomēr aizčāpoju līdz finišam un veiksmīgi dabūju medaļu un Monblāna punktu. Zaudētā pusstunda no rezultāta un kādas 5-6 vietas nav tik būtiski, jo galvenais taču ir noskriet.” |
 |
| Andulis: “Jāatzīst, es tomēr vieglāk jūtos plaknē.” |
 |
| Ainārs: “Pozitīvas emocijas, distance ļoti patika. Ir skaidrs, ka sākt skrējienu (īpaši jau šo) ar drusku apārstētu traumu nav prāta darbs. Līdzenajos gabalos un pret kalnu nebija problēmu. Noskrējienos jau tā īpaši uzmanījos, bet Kaķīša kalnā saiti atkal atplēsu, Pilsētas trasi vispār knapi tiku lejā. Sāku otro apli, bet tiku tikai līdz starta kalna pusei. Rāpos atkal atpakaļ un izdalīju interesentiem savus dzērienu, želeju, magnija krājumus. Pat šādā kondīcijā ar savu laiku un aptuveno vietu pēc 22 km esmu ļoti apmierināts, būs iemesl nopietni gatavoties uz nākamo gadu.Es aicināju Ozolniekos nokausēt leišus. Nu nenokausējāt taču:)Forši, ka pēc izstāšanās stundas 5 varēju atbalstīt citus. Un kad vēl pēcpusdienā saule uzspīdēja, skati bija vienkārši ģeniāli…Spriežot pēc šī rīta sajūtām, vakar padomāt par skriešanas lietderību vajadzēja jau pirms starta. Apzināti un neapzināti sargājot celi esmu iedzīvojies absolūti asimetriskās sāpēs – muguras muskuļi sāp vienā pusē, vēdera prese otrā, katrai kājai citas sajūtas. Nerunājot par pašu celi, kurš tagad droši vien būs nopietnāk jāpadakterē.” |
 |
| ing_a: “Divi vārdi = ļoti patika!! Skrēju bez uzstādījumiem un baudot!” |
 |
| Ivars: “Aizvadīts kārtējais skaistais pasākums domubiedru pulciņā, kājas smeldz, bet uz ledusskapi iemītā taciņa jau pamazām sāk izplēnēt. Finišā pateicu paldies savam veselajam saprātam, kas mani atturēja no 55 km, jo arī jau pēc 33 spēki bija krietni izsīkuši, skrienampulvera pietika tikai pirmajam aplim, tālāk sekoja “nūjošana”. Ir kur tiekties. Visu cieņu jums, kuri pieveica garo. Manuprāt ļoti labi noorganizēts pasākums, visi tie cienasti dzeršanas punktos, mmm, noderēja patiešām. Tā kā savu dzērienu no kā ieraut pa malciņam nesu līdzi arī visos civilizētajos un plakanajos pusmaratonos, tad dzeršanas punktu trūkumu neizjutu.” |
 |
| Vizbulīte: “Man patika! Brīžiem gan nācu pie atziņas, ka laikam tomēr esmu taisno, līdzeno gabalu skrējēja. Augšupceļi sagādāja zināmas grūtības, pat bez pulsometriem varēja pateikt, ka sirsniņai slodze pa lielu. Pa brīdim celī parādījās neliela, dīvaina sāpe, kas skrienot parastos pusmaratonus nekad nenotiek. Un tie četri kāpumi katra apļa beigās pamatīgi izsūca spēkus no kājām. Rēķinoties ar to, dzeramais būs pēc 11km, paņēmu līdzi 125ml pudelīti ar dzeramo, kuru dzerampunktos uzpildīju ar ūdeni. Man pietika. Mērķis izpildīts – kontrollaikā iekļāvos. Lieliski pavadīta diena, izbaudīts īsts Siguldas rudens. Tomēr visspilgtāk atmiņā paliek trešais aplis, kuru skrēju jau tumsā ar lukturīti. Viena. Klausoties, kā čaukst lapas. Mazliet baisi, bet tik un tā forši.Paldies daudzajiem atbalstītājiem. Bija patīkami dzirdēt jūsu balsis. Un gribu teikt, ka dzīve ir arī pēc 55km.” |
 |
| MAKRO: “Skrējiens bīja superīgs,tas starts un finišs tajā drausmīgajā kalnā bīja kalngals visām manām spējām,beigās pēdējā kalnā gandrīz galus atdevu knapi ko iestreipuļoju finišā,izbrīnīja tas ka izcīnīju 3 vietu kopvērtējumā 33km kautgan temps bīja miroņa ātrumā,būtu man bījusi agrākā kilometrāžas bāze varētu viegli uzvarēt bet ar 200km mēnesī esmu vairāk nekā apmierināts.Stulbi ka pa 3 vietu kopvērtējumā iedeva tikai 10ls dāvanu karti bet uzvarētājam 30ls,pagāšo gadu uzvarētājs dabūja 70ls dāvanu karti.” |
 |
| Kampars: “Sen tā nav sāpējuši muskuļi, kā pēc vakardienas 55km. Pavisam jautri ir staigāt pa kāpnēm uz augšu un uz leju. Labi, ka augstāk par otro stāvu šodien nav jākāpj.” |
 |
| druupijs: “Man pilnīgi pretējs variants – jātrenē uzskrējienos, jo sirds netiek līdzi kāju muskuļiem kalniņos.” Druupiju satiku, kad viņam līdz finišam bija trīs-četri kilometri un atšķirībā no citiem apdzinējiem kustējās apbrīnojami viegli un ar milzīgu smaidu. |
 |
| OreMan: “Ļoti labs pasākums un ļoti noderīgs fiziskajai formai. No otras puses – ļoti grūts (dabiski). Pirmais aplis vēl tīri OK, pat ļoti ātrs sanāca, ne tuvu tā nebija cerēts. Taču ik pa laikam varēju kādu apdzīt, tas motivēja turēt tempu. Visu otro pirmā apļa pusi mēģināju turēties līdzi imy, kuram bija labs temps – pārsteidzošā kārtā man tas arī tīri labi izdevās. Tiesa – imy skrēja 55-nieku, bet es – 33 km.Pēdējais kāpums pirms starpfiniša vienkārši graujošs – visus spēkus izsūca. Starpfinišā pavadīju 3 minūtes, 20 sekundes, līmējot uz noberztajiem pēdu sāniem plāksterus.Pēc tam otrs – mazais – aplītis pavisam cita lieta. Daudz lēnāks temps. Viss aplis praktiski vienatnē. Tomēr arī ar visu it kā lēno tempu mani visa apļa laikā apdzina tikai viena persona. Es apdzinu apaļas desmit! Pēdējie četri kāpumi drausmīgi grūti, īpaši jau atkal pats pēdējais – MAKRO vārdiem runājot, gandrīz galus atdevu. Ar rezultātu gan esmu apmierināts, nevaru sūdzēties.” |
 |
| Bullīts: “Paldies visiem, kuri piedalījās, līdzi juta un dokumentēja. Man 55 km skrējās nu ļoti jauki un beidzās pēc 6:59:45.” |
 |
| dima.h2o: “Kalnu skrējiens-gājiens grūtāks viennozīmīgi. Tāpēc jau viņš ir pa pusei gājiens, jo skriet vairs nav iespējams. Kalns lejā, kalns augšā ir papildus izklaide. Maratonā tā vairāk vai mazāk var izplānot savu skrējiena tempu, kalnos/pauguros grūtāk. Un protams, ātrums nogalina. Var gan to gan to komfortabli pieveikt, šeit vienkārši darbojas attālums, ātrums, laiks sakarība.” |
 |
| xorix: “Lieliska aktīvā atpūta Siguldā. Sākumā skrēju labā tempiņā – cīnījos ar kalniņiem, bet apmēram pus distancē izretinājās skrējēji – pazuda mani labākie TT un motivācija no nežēlīgās skriešanas/rāpšanās kalnos pārgāja distances baudīšanā. Rezultāti attēloti video materiālā, kur ar katru minūti es kļūstu lēnāks un līdz ar to video kļūst skatāmāks. Bet beigu beigās pēdējos 2-3 km apziņā ieslēdzās doma “tuvojās finišs” – tad noskatīju dažus skrējējus labu gabalu priekšā un noskrēju viņus tā, ka finišējot šie vēl rāpās puskalnā… Zinu, ka varēju noskriet labāk, bet to jāatstāj “sēklai.”” Xorix un heely filmētais raksta beigās. |
 |
| GunaO: “Bija labs pasākums. Interesanti, ka pirms diviem gadiem 11 km šķita grūtāki nekā 33 km šodien. Garākais noskrietais gabals līdz šim. Galvenais secinājums – jātrenē noskrējiens no kalna, jo uz beigām tas bija ļoti sāpīgi. Vēl piemirsu piemetināt, ka biju sajūsmā par dzirdināšanas punktos pieejamo uzkodu klāstu – bija ļoti grūti atsākt ceļu, jo vēl taču varētu vienu sieriņu, vienu šokolādīti, vienu apelsīniņu…” |
 |
| eees: “Dullajiem tak pieder pasaule! Man ļoti patika… Protams, ar sāpošu potīti laikam nevajadzētu doties šajā 33km garajā pastaigā, bet par to es domāšu nākamās divas nedēļas, kad nāksies mazliet paklibot un iespējams samazināt citas aktivitātes, bet tas bija tā vērts! Skaistās ainavas, nereālie kalniņi, jaukie cilvēki apkārt… To visu nevar uzskaitīt, bet visi, kas tur bija mani saprot! Neforšākais sekos tad, kad parādīsies bildes… fotogrāfam patika mans nošļuciens uz dibena pa kalnu uz leju… es gan viņam teicu, lai tās nepublicē, bet šaubos, ka šis mani klausīs. Bet vispār superīgi… domāju ka šī nebūs pēdējā reize Siguldas kalnos.” |
 |
| elie: “Fantastisks pasākums! Bija baigi grūti un smagi, bet tas jau piederas pie lietas. Ļoti skaists skrējiens, lieliskas meža taciņas, forši kalniņi.Gandrīz visa trase skrējās ļoti labi, bet pēdējos 5 kilometros pilnīgi nolūzu. Neesmu trenējusies šādus gabalus skriet un vēl pa kalniņiem, tāpēc nebiju pietiekami sagatavojusies ar ūdens un enerģijas krājumiem. Pēdējos kilometrus gāju un centos noturēties kājās, neticēju, ka vispār pietiks spēka aiziet līdz finišam, nemaz nerunājot par skriešanu un par tiem pēdējiem kāpieniem. Bet tad nez no kurienes meža vidū uzradās puisis, kurš iedeva želeju (ko nekad iepriekš nebiju lietojusi, bet man tiešām kritiski vajadzēja enerģiju), kā arī nedaudz tālāk uzradās strautiņš, no kura ārkārtīgi labi padzēros. Tad jau arī bija spēki tikt līdz finišam, pat nedaudz paskriet :)Sajūtas – neaprakstāmas. Bija tiešām forši!Ceru, ka citiem arī gāja labi!” |
 |
| VSK Noskrien komanda arī Siguldas Kalnu skrējiena distances vidū ir komanda. |
 |
| Monvīds: “Siguldas kalnu maratona 55km pievarēti otro gadu pēc kārtas. esmu apmierināts ar finišu, lai gan ne ar rezultātu, bet laikam jau viss ir objektīvi. garāks gabals par pusmaratonu pēdējo reizi tika izskriets maijā Nordea Rīgas maratonā. Priecē, ka salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad abi ceļi ir ok un neizrāda ne mazākās sāpju pazīmes – progress ir panākts. potītes gan ir diezgan sāpīgas. pēdējā aplī pa tumsu noskrienot no pilsētnieka sanāca trāpīt pāris neredzamās bedrēs. Iepriecināja, ka ļoti aktīvi spēju strādāt noskrējienos (treniņi Vālī un Ozolkalnā sevi attaisnoja), bet diemžēl iegūto handikapu drīz vien izsēju uz plakanā. Apsveicu visus, kas pieveica savas distances un liels prieks par tiem kam personīgie sasniegumi.” |
 |
| Galvenais ir noskriet. Un ar smaidu. |
 |
| Artūrs Veics distancē. |
 |
| Inga_K: “Viss ļoti patika, par spīti tam, ka pēc 22km jutu nepārvaramu vēlmi izstāties, kā arī pēdējos 11km ļoti pietrūka ūdens. Paldies kādas mājas iedzīvotājiem, kas mūs ar Indru pacienāja ar garšīgu Boržomi, bez tā līdz finišam nez vai tiktu, jo bez ūdens iekšā bija iestājies tāds melnais caurums, un visas domas bija tikai par to, ka gribās ūdeni. Pirmaie 22km vēl sanāca ar skriešanu, bet tā kā dīvainais gurdums nekur nebija pazudis, bet vēl nodevīgi izplatījās uz rokām, ar skriešanas resursu bija švaki. Faktiski, ja ne Indra, būtu izstājusies pēc 22km, bet tā kā viņa gribēji turpināt distanci, es arī saņēmos, un tā mēs draudzīgi tos 33 pieveicām. Šī ir mana garākā distance un ilgākais laiks trasē. Tomēr palieku pie uzskata, ka dzīve pēc pusmaratona ir maziņa un grūta.” |
 |
| Alma: “Man tik ļoti patika! Baigais prieks no sākuma līdz pašām beigām! Paradokss, bet Valmieras maratons man bija reāli grūtāks, nekā tagad Sigulda. Nebūtu es pielauzta uz Valmieru, šodien tik ļoti nespriņģotu apkārt. Nu sestdienas/svētdienas Siguldā ir devušas taustāmu rezultātu! Lielisks skrējiens, lieliska kompānija!” |
 |
| raitis1898: “Ja pagājušajā gadā pēc 11km skrējiena likās, ka “nu nekad vairs uz tiem kalniem nelīdīšu”, tad vakardien noskrēju 55km. Bija ļoti, ļoti grūti. Ššoreiz man rezultāts nav svarīgs (8:21:30), priecājos, ka vispār tiku līdz finišam. Otrajā aplī tālajā dzeršanas punktā uznāca baigā vēlme izstāties, Bet tad sapratu, ka līdz startam pēc mantām jātiek tik un tā. Pēc tam jau paliek tikai 11 km, ko kaut vai vienkārši norāpot. Pēdējā apļa otro pusi dabūju skriet pa tumsu. Samērā interesanti. Vēl forši bija skatīties, kā citas mazās gaismiņas skrien lejā pa kalnu. Tāds interesants skats.” |
 |
| Laimīgais finišā. |
 |
| laumiic: “Ļoti patika mazais 11km aplis, kur pārsteidzošā kārtā organizatori bija parūpējušies, lai nebūtu garlaicīgi. Garās distances cilpā jutos vīlusies it īpaši tajā taisnajā 10km skrienamgabalā, kur pagriezās 22km skrējēji līdz pat karjeram. Tur jau pirmajā aplī palika mana motivācija un iedvesma skriet tālāk. Ēšanas punkts 13km nedaudz apskaidroja aizmiglojušos prātu un mazu brīdi. Karjers un upīte pretējā virzienā – interesanti. Pirmajā aplī kāpjot lejā no Ķeizarskata pamanījos nedaudz nošļukt pa dubļiem. Slēpošanas kalniņi augšā lejā – jautrība pa pilnu programmu. Otro apli un arī trešo devos kopā ar Gvido. Nebūtu kola būtu palikusi starta/finiša zonā jau pēc pirmajiem 22km (kas būtu bijis prātīgs risinājums). Un šeit arī sākās nūjošanas pasākums ar kalnu elementiem – nāves ēnā. Plāns finišēt 9h nesanāca, bet mazais aplis pa pilnīgu tumsu ir pilnīgi savādāks nekā dienā. Ne trepītes, ne kalniņi, ne Bezdelīgas grava lielus pārsteigumus nesagādāja.” |
 |
| Aivars703: “Šis bija visgrūtākais skrējiens manā ne visai garajā skrējēja karjerā. Sākumā skrēju dikti pa ātru, pārāk biju sacerējies uz labu rezultātu. Jau pēc pirmā apļa beigās tas atspēlējās. Esmu skrējis maratonu, gājis gan 12 stundas, gan diennakts rogainā, gan 33km un 55km Siguldas kalnu skrējienā – un pateikt kas ir grūtāk nevaru. Fiziski visgrūtākais bija šis pasākums. Pasākumi, kas ir garāki par 6 stundām, svarīgāk par fizisko sagatavotību ir psiholoģiski būt gatavam. Vakar no 25.kilometra apsvēru domu par izstāšanos un atdzīšos man palika bail par tiem trīs beigu kāpumiem apļa galā (pa galvu griezās domas ka ja ne otrajā tad trešajā aplī es vienkārši augša netikšu). Bet es saņēmos uz izturēju. Kad otrajā aplī 35.km pie dzirdināšanas izdzirdēju ka pēdējie dzirdināšanā ienāks aptuveni pēc stundas, liku to apkalpojošam personālam atkārtot vairākas reizes – tas tā sasilda sirdi. Otrajā aplī noskrienot no Kaķīša tā sapriecājos ka redzama jau Bobsleja trase, ka galīgi apstulbu uz sāku skriet pa ceļu uz to – labi ka trases tiesnese sabļāva mani un aizvadīja pareizā virzienā. Paldies kluba biedriem kas mani atvizināja, aizvizināja un kopā nogāja (tad skriešana sen bija pārgājusi uz lēnu pārvietošanos) pa tumsu pēdējos 9 kilometrus līdz finišam. Ja vakar vēl domāju ka nekad vairs neiešu 55km, tad tagad, vakarā, jau citas domas – nākošgad jāuzlabo rezultāts un vismaz 3 dalībnieki jāatstāj aiz sevis savā grupā. Šoreiz paliku 15.vietā – diemžēl tikai 16 dalībnieki pabeidza distanci. Nu un kas ka šovakar arī 15 pakāpieni teātrī man sagādāja mežonīgas mokas un visi skatījās uz mani kā invalīdu kas iekāries lenterē mēģina nokāpt pa trepēm.” |
km 
-
Njā, trakajiem pieder pasaule :) Visu cieņu, malačiiii!!!!
Būs nākamgad ar jāpamēģina, izskatās diezgan jautri :D
labs kopasvilkums :)
”Druupiju satiku, kad viņam līdz finišam bija trīs-četri kilometri un atšķirībā no citiem apdzinējiem kustējās apbrīnojami viegli un ar milzīgu smaidu.”
pirmos 15-18km tiešām kustējos ar smaidu un vēl brīžiem pa priekšu pat Makro Un Kamparam..sākās trases beigu kalninji un beidzās smaids… 4 km pirms beigām biju kautcik atguvis spēju skriet, jo apļa beigu kalniņi to bija atņēmuši- par to arī smaids :D (kamer nebiju atkal liidz kalninjiem ticis :D )
Sezonas grūtākā gonka:)
Kā jau dažiem solījos – no 1.novembra sākas mana diētas tūre. Vismaz vienu mēnesi nevarēs uztaisīt bildi ar mani un Alu. Novembrī – ne pilītes.
Vēlreiz paldies visiem kas mani atbalstīja – tas ļoti palīdzēja (it īpaši finiša kalnā) un to mazumņu lai es tomēr izvēlētos distanci turpināt.
Nākošgad, mēnesi pirms kalnu skrējiena noteikti uzsākšu kāpņu treniņus (jāatrod tik kāda klusa augstceltne, kur var paskraidīt)
Tā kā pēc Ozolniekiem visu nedēļu novārtījos pa gultu un ārts ( ne tikai) kategoriski aizliedza Siguldai pat tuvumā rādīties, tad man nekas cits neatlika kā sestdienas rītā žigli saposties un tomēr braukt uz Siguldu. Pašai jau likās, ka esmu neuzvarama, bet kalni pierādīja pretējo – jau pēc pirmā 22 km apļa sapratu, ka šogad 55 km man būtu nāves spriedums. Bet vēl ļoti gribējās :) un nogāju vēl 11 km kopā ar Ingu. Paldies Ingai par jauko kompāniju!
Tgd kājas gan sāp, bet pārējais veselības stāvoklis ir manāmi uzlabojies, neskatoties uz drausmīgo pašsajūtu trasē.
Nevaru vien sagaidīt nākamo gadu un nākamo iespēju!
Labi gan, Aivar703, ka par bez-Alus mēnesi izvēlējies novembri, nevis, piemēram, oktobri vai decembri.. Februāris gan būtu bijis vēl labāks variants.. Vēlams – šā vai aiznākamā gada, nevis, piemēram, nākamā..
Mjaa..man laikam vēl daudz un dikti jātrenējas..likās, ka man forma ir ok, bet tie daudzie cilvēki kurus iedzinu taisnēs, viens un divi kāpjot un noskrējienos gāja man garām..
šādus kalniņus gan manas kājas redzēja pirmo reizi un bija diezgan lielā apmulsumā..
asfalta botas ar nedaudz lika slidināties un viens kritiens uz mutes ar sanāca, bet es domāju atgriezties nākamgad..gudrāka un labāk sagatavota..
Iespējams pašas jautrākās sacensības Latvijā…
p.s. Aivar703 šodien ar mēru!
Aivar703, prātīgi. Tāds lēmums var būt smagāks par 55 km:)
Nu tagad atkāpšanās ceļa vairs man nav. Pēdējās desmit nedēļās bija 9 sacensības (2 pusītes, 30 km, Vienības brauciens, Duatlons, 2 Maratoni, 8 stundu rogains un Siguldas 55km). Un kā pēc mačiem neiedzert pāris (dažreiz varbūt vairākus) Alus. Pa vidu tik daži treniņi. Viss gāja uz iepriekš noskrieto bāzi. Tagad palēnām jāsāk audzēt jauna kilometrāža – regulāri, mierīgi skrējieni bez stresa un pārslodzēm. Un bez kaitīgiem ieradumiem. Aivars man mērķi Frankfurtē uzstādīja – no sava PB pavasarī Maratonā minūte jānomet.
Malači visi! Lai gan tagad tikai video pirmo reizi redzēju kāds ir Siguldas skrējiens – izskatās nenormāli grūts, bet radās nepārvarama vēlme nākamgad pašai to pievarēt.
Foršs apkopojums ar bildēm un komentāriem! Tā kā vēl daudzus nepazīstu, tad pēc šī beidzot, tā teikt, salikās bilde kopā ar vārdu :)
Lasot šos komentārus, redzot bildes un atceroties sajūtas trasē, jau nevaru sagaidīt nākamā gada skrējienu! Tas bija tik lieliski un forši, ka gribas vēl!
Varbūt vēl pirms ziemas varētu kādu treniņu pa Siguldas kalniņiem uzrīkot? :D
Ak tad tas bija Andulis, kas trasē pasveicināja. :) Es ar dažus vārdus ar bildēm saliku.
Mazliet riskēju:) , nebiju pilnīgi drošs par atpazīšanas precizitāti. Tātad kļūdījies neesmu. :)
smuks fotostāsts ar oriģināliem un patiesiem komentāriem
es par zemu novērtēju Siguldas kalniņus un tie man parādija ar ko man ir saskaršanās :D bija grūti, bet man patika. Nākamgad arī jāskrien :)
Foto, komentāri un video – lieliski.
Super – man patīk šī bilžu reportāža, gluži kā intervija no katra skrējēja, kur sniegtas patiesas atbildes un ar visām emocijām :)
Superīgs apkopojums… it kā jau lasīti komentāri, bet šādi tie šķiet kā jauni.. personīgāki :)
Un vēlreiz liek izdzīvot visas trasē piedzīvotās emocijas :) Ļoti laba ideja! :)
Nu, laikam skaidrs kāda vide nepieciešama VSK Noskrien koptreniņiem…
Laba reportāža – tagad atpazīšu vēl dažus mūsu biedrus :)
Skaisti. Reportāža iedvesmojoša. Pašam arī viegli negāja, tāpēc citu pierdze pamācoša. Sveiciens visiem, kas finišēja:)
Baltā skaudība, malači visi :) :)
Jūs visi esat MALAČI !
Prieks par visiem, kas piedalījās :-)
Reportāža tiešām interesanta un pilnībā mani pārliecināja nākamajā gadā mainīt “ļoti svarīgās lekcijas” augstskolā pret kārtīgu eksāmenu kājām un galvai :-))
Es arī saku – trakiem pieder pasaule! Super! Malači! Fotostāsts skaists! Vai nav brīnišķīgi, ka mēs esam “noskrienieši”?
Sigulda šogad bija skaista un skarba:) sveicieni visiem, kas pievarējuši savas distances! Īpaši apsveicieni monstrīgajai Ingai ar lielisko rezultātu! Tā turēt! pirmajā aplī es vēl centos turēt līdzi, bet nu noplīsu gan :)
No raksta, video var secināt- viegli nav..bet azarta uguntiņa manī iedegās! Un vēl ir laiks, lai vismaz uz kādu mazāku distanci mēģinātu sagatavoties.