Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus.
1.jūnijs. 4 kilometri pa 33:01. Vidējais pulss – 168
Sāku 20:44. Nesaprotu, kā es noskriešu 21km. Tas ir grūti. Pārsvarā pulss turas pie 168, kas ir gandrīz 90% no mana maksimālā. Pie 6:50min sāka durt sānā labajā, tā viegli. Dažas minūtes. Pēc divdesmitās minūtes jau pulss visu laiku skrēja virs 180. Nācās iet. Kopumā gāju kādas 4 minūtes. Vispār jutu arī kreiso potīti. Ne tā, ka sāpēja, bet jutu. Tas noteikti nav labi. Tātad 4km ir pa karjera ceļu līdz pirmajam ceļam mežā pa labi un atpakaļ. Noteikti neteikšu, ka bija viegli. Toties iztērēju 341kcal.
3.jūnijs. 4 kilometri pa 33:26. Vidējais pulss – 168
Sāku 22:30. Šodien noteikti bija vieglāk. Jo saules nebija, nebija karsti. Potīti kreiso sāku just ap piecpadsmito minūti un līdz pašām beigām. Sānā nedūra nevienu reizi. Pastaigāju pavisam maz, tikai četras reizes pulss uzlēca virs 180. Daudz pļāpāju pa ceļam ar Jāni, kas nāca vai skrēja līdzi, tajā brīdī man par izbrīnu pulss bija zemāks. Laikam tāpēc, ka elpoju caur muti. Un tad laikam arī lēnāk skrēju. Jo sajūtas, ka vieglāk un gāju mazāk, bet kopumā laiks ilgāks. Pēc tam jutu arī savu labo pēdu tai vietā, kur tā bieži agrāk rāvās krampī, kad peldēju. 343kcal.
5.jūnijs. 6 kilometri pa 49:39. Vidējais pulss – 175
Sāku 19:27. Pirmo reizi virs 180 bija divpadsmitajā minūtē. Pēc divdesmit piektās minūtes virs 180 bija katru otro minūti. Ap trīsdesmit piekto minūti izdomāju, ka varbūt nevajag tam pievērst uzmanību un nevajag katrreiz, kad virs 180, sākt iet, lai dabūtu pulsu zem 170. Kopumā nogāju noteikti kādas piecas minūtes, bet nedomāju, ka vairāk par septiņām minūtēm. Nebija ļoti grūti vispār. Saulē – jā, bet, kur pa mežu, pa ēnu bija tīri patīkami. Otrais tālākais skrējiens manā mūžā. Potīti sāku just ap kādu sešpadsmito minūti. Bet ne baigi. Pazaudēju 542kcal.
8. jūnijs. 4 kilometri pa 31:43. Vidējais pulss – 176
Sāku 21:02. Šoreiz bija vieglāk kā iepriekšējās trīs reizes. Saule nebija tik spilgta, nebija tik karsts. Šoreiz ignorēju pulsometru, vairs nesāku iet brīžos, kad virs 180. Nezinu, labi, vai slikti, bet noskrēju. Kopumā gāju divas reizes pa pusminūtei. 349kcal.
10. jūnijs. 4 kilometri pa 30:47. Vidējais pulss – 181
Sāku 20:52. 353kcal. Jā, Lafuma kedas pa to granti/smiltīm ir labāk kā Asics skriešanas kedas. Šodien potīti nejutu vispār. Atkal ignorēju pulsu, skrēju, cik varēju. Pastaigāju pa vienai minūtei divpadsmitajā, sešpadsmitajā un divdesmit piektajā minūtē. Tagad divu nedēļu skriešanas pauze, pastaigāšu pa Grieķijas kalniem, tā kā galīgi bez fiziskās slodzes jau nebūšu.
29. jūnijs. 4 kilometri pa 29:31. Vidējais pulss – 181
Sāku 20:17. 335kcal. Pirmais treniņš pēc divarpus nedēļām. Nebija nemaz baigi grūti. Un galvenais – mūzika man neļauj dzirdēt pašai sevi – savus soļus, savu elsošanu. Tad vieglāk skriet! Tiešām! Dzelzs Vilka “Mēness” konkrēti derēja. Un nesāpēja kājas vispār, kaut baidījos, ka Grieķijas sastiepumi liks sevi manīt. Nostaigāju tikai vienu minūti ap divdesmit trešo minūti. Pret pauguriņu.
1.jūlijs. 4 kilometri pa 30:03. Vidējais pulss – 184
Sāku 20:57. 352kcal. Izrādās, ka iepriekšējā reizē klausījos nevis Dzelzs Vilks “Mēness”, bet “Mana draudzene nakts”. Šoreiz arī visu ceļu “pavilkās” un palīdzēja tā dziesma. Uzreiz pēc otrā kilometra sāku just kreiso potīti, bet minimāli.
httpv://www.youtube.com/watch?v=0IGv1SLgefk
3.jūlijs. 6 kilometri pa 44:38. Vidējais pulss – 187
Sāku 19:47. 536kcal. Vēl joprojām dzīvoju ar Dzelzs Vilka “Mana draudzene nakts”. Tad nejūt laiku. Visu skrējienu lija lietus. Patiesībā tas bija ļoti patīkami, daudz labāk nekā tad, kad spīd saule. Cerams, ka Valmierā līs tāpat kā pagājušajā gadā. Šķiet, ka šodien iegāju pat tādā savējā ritmā. Nu, ir sajūta, ka varbūt esmu noķērusi to.
Šī ir Dagnijas dienasgrāmata par viņas gatavošanās sākumu Valmieras maratona pusmaratona distancei.
Ar tik trakiem pulsiem es labāk nopauzētu…(varbūt pat labāk pakonsultēties ar savu ģimenes ārstu pirms sākt treniņus(“motoru” nokaut nebūtu tas labākais sākums gatavojoties pusmaratonam.)
Vai kaut kas līdzīgs nesanāk pievienotajos skrējienos rakstot komentārus?
Šis ir ņemts no Dagnijas pievienoto skrējienu komentāriem. Bet šādi ir pārskatāmāk tieši tie komentāri, nevis distances, ilgums un pulsi. Personiskāk un interesantāk citiem. Lai arī “Uzdrošinies noskriet” dalībniekiem ir kas līdzīgs jau šim. Maratonistiem jau ir, pusmaratonistiem būs pēc pāris nedēļām.
http://www.noskrien.lv/uzdrosinies-noskriet-2-maratonisti-skrejieni/
Dienasgrāmata priekš sevis ir ļoti laba lieta, jo ļauj daudz efektīvāk izmantot gūto pieredzi (kā mainās mans treniņu grafiks, kā es jutos, darot to un to, kā es iedzīvojos savainojumā un kā tiku no tā vaļā un un…) Lai vestu tādu dienasgrāmatu, pietiek ar piezīmju bloku, pildspalvu un vēlēšanos.
Virtuālajām dienasgrāmatām ir vismaz divas priekšrocības. A) motivācija. B) iespēja iepazīties ar citu skrējēju pieredzi. Komentāri, pierakstot skrējienus, jau ir solis šajā virzienā, bet šobrīd ir jālādē iekšā katrs skrējiens, lai izlasītu komentāru, kura tur varbūt nemaz nav, tāpēc ir vērts padomāt, kā to padarīšanu var optimizēt.
Manuprāt ir pietiekami ar komentāru pie skrējiena. Pārskatot citu pēdējos skrējienus zem sadaļas “noskrietais”, pietiek uziet ar kursoru uz skrējiena nosaukuma, lai izlasītu komentāru (nav jāver skrējiens vaļā). Bet vispār šis ir gaumes jautājums.
Skrējēja dienasgrāmata ir laba lieta, taču: Uzdrošinies Noskriet ietvaros gan pati esmu parakstījusies uz zināmu atklātību, tomēr ikdienā man patiktos izvēlēties, vai šādu informāciju padarīt pieejamu jebkuram interneta lietotājam vai arī tomēr tikai noskrien.lv biedriem.
Ievas piezīme ir ļoti ok. Tieši tā arī būs jādara un visi skrējienu komentāri jārāda tikai biedriem.
Skrējējas pulsi ir stipri par augstu, lai neteiku vairāk… Sirdi var uztrenēt skrienot ar zemiem pulsiem. Te jau tā tiek nokauta.
Varbūt vienkārši pulsometrs gļuko? Pamēģināji apstāties un pamērīt pulsu pēc pulksteņa? Ja tiešām pulss ir tik augsts, es laikam uztrauktos un skrietu ( vai ātri ietu :) ) uz sporta laboratoriju nomērīties smalkāk.
paldies visiem, kas satraucas par manu augsto pulsu. es arī satraucos un meklēju risinājumus :)
par dienasgrāmatu/blogu VSK mājas lapā… es labprāt rakstītu tādu (bet pieejamu tikai VSK biedriem), jo tas lauciņš pie skrējiena ievades ir parāk mazs, lai optimāli un ērti es uzrakstītu pilnīgi visu, kas man ir ienācis prātā pa to skriešanas laiku. un ļoti svētīgi būtu biedru komentāri, jo tur, kur rakstu savu ikdienas blogu, man nav neviena lasītāja-skrējēja, līdz ar to viņiem nav, ko teikt ne par pulsu, ne par kedām, ne par gadžetiem, ne skriešanas apģērbu vai jebko citu, kas iesācējam-skrējējam ir aktuāls.
Dagnija, varbūt pareklamē savu `ikdienas blogu` – kur tas atrodams?
tur jau nav, ko reklamēt :) tas ir tāds privātās dzīves apraksts, ko lasa kādi padsmit man personīgi vai virtuāli zināmi cilvēki. bet es tur nemaz nerakstu par skriešanu, jo viņiem tāpat tas nebūtu interesanti :) tur es rakstu par savu ikdienu: par darbu, mūziku, kulināriju, bērnu, veselīgu uzturu… :) šīs tēmas, savukārt, biedriem-skrējējiem nebūtu interesanti :) tieši tāpēc es labprāt ieviestu tieši skriešanai veltītu blogu :) jo, piekrītot biedra Nulle teiktajam augstāk, – tā būtu kā atskaitīšanās, tas motivētu un es varētu iegūt daudz nenovērtējamu padomu :) un tā varētu sekot līdzi savam progresam, kurš (man gribas ticēt) neizbēgami būs :)
Arī šeit ir cilvēki, kas interesējas par darbu, mūziku, kulināriju un bērniem.
jā, Signi, tavam blogam un interesēm es sekoju jau kādu laiciņu ;)
klau, tad pastāv tāda iespēja, ka te varētu ieviest blogu sadaļu?
Varbūt ne gluži bloga sadaļu, bet ļaut iespēju pie skrējieniem vairāk pievienot tekstu un citus fun datus (piemēram mūziku, karti) un to attēlot līdzīgi kā bloga ierakstus ar iespēju komentēt. Nu tiem kas grib, skrējienu pievienošanu padarīt plašāku un citiem savukārt vieglāk lasāmu.
Sigņa pēdējais komentārs (11:41) izklausās jau daudzmaz pievilcīgi. Varbūt pat ņemšu un nobalsošu aptaujā. :)
Jā, dažreiz ir gribējies citu biedru skrējienus komentēt. ;) Vai tas ir labi/atbalstāmi – atkal atsevišķs jautājums…
Jāpiekrīt Andulim – man arī ir reizēm bijusi vēlēšanās nokomentēt kāda cita skrējienu..
Ne tikai nokomentēt, bet arī padiskutēt par cita līdzatkarīgā skrējienu bieži vien ir vēlēšanās