Ir pagājuši četri mēneši pēc mana pirmā maratona. To skrēju Portugālē, Porto. Janvārī uzsāku gatavoties nākamajam maratonam, kuru gribēju noskriet Rīgā. Bet gribēšana sajust maratona gaisotni jau ātrāk, es pirms Nordea Rīgas maratonu gribēju uzskriet kaut kur citur. Acīs iekrita Romas maratons un tur es noteikti gribēju nokļūt.
Romas maratons notika 20. martā un pēc kārtas jau bija 17. Romas maratons. Man līdz nosolījās braukt māsa ar savu draugu. Viņi arī pirmajā maratonā Porto bija mana atbalstītāju komanda.
Dalības maksa marartonam bija 60 EUR, bet nedienas sanāca ar medicīnas formu, ko vajadzēja nosūtīt pa pastu. Beigās gan viss sanāca labi, epastā saņēmu reģistrācijas apstiprinājumu un dabūju savu numuru. 4741.
Trenējos pārsvarā aerobā režīmā un tempa krosus skrēju ļoti reti, varbūt kādas trīs četras reizes. Starp Porto maratonu un Romas maratonu noskrēju 768 kilometurs un šķiet tas ir pietiekami. Katrā treniņā gāju ar domu par gaidāmo maratonu. Atkal gribās izjust lielā pasākuma atmosfēru un pašu skrējienu. Trenējos gan lietu, gan aukstumā, gan vēlās vakara stundās. Internetā lasu un skatos visu par Romas maratonu un ļoti bieži skatos maratona video.
Pēdējā mēnesī pirms maratona dzeru daudz ūdens. Vismaz divus ar pusi litrus dienā. Ar katru pēdējo nedēļu arvien vairāk un vairāk. Ēdu ogļhidrātiem bagātu pārtiku un trenējos. Man ļoti patīk viss ap maratonu. Visa plānošana, gaidīšanas laiks, trenēšanās ar domu ka skriešu tur un tur, pats brauciens, pēdējais vakars pirms maratona, noskaņošanās. Tas sajūtas ir tas, kas liek man skriet maratonu vēl un vēl.
Noskaņojums ir lielisks, Itālija labs laiks un gaidāmais Romas maratons būs jauns rekords. 2010. gadā piedalījās 15346 dalībnieki no 83 valstīm, bet šogad jau būs par astoņiem simtiem vairāk un jau no 84 valstīm. Uz startu izies 13317 vīrieši un 2871 sieviete. Finišētāju skaits gan nav zināms.
Uz Itāliju brauksim divas dienas iepriekš un tā kā uz lidojums būs no Londonas, tad iepriekšējā vakarā dodos pie māsas. Mani līdzjutēji ir jau ceļa gaidās un saka, ka maratona svinības jau sāks uzreiz. Gulēt nav jēgas iet, jo uz lidostu jābrauc jau četros. Es kā sportists trīs stundas pagulēju un piecēlies visus svinētājus atradu aizmigušus. Brokastis lidostā, pēdējie iekļūstam lidmašīnā un viss labais noskaņojums vējā, jo vietu dabūju tikai lidmašīnas aizmugurē. Toties lidmašīnā satiku stjuarti ar Latvijas karogu, kura pat izmaksāja man kolu un stundu norunājām.
Romā +20C un saulains. Visu dienu baudām Romu un dodamies pēc numura un uz pasta party. Makaroni un ūdens pudele izmaksā trīs eiro. Hotelis labā vietā, pašā centrā – nav tālu no apskates objektiem. Ja kāds dodas uz Romu, var ieteikt, jo nemaksā dārgi.
Vakarā pirms maratona izeju vēl uzskriet pēdējo vieglo treniņu un apvienoju to ar Vatikāna apskati. Iemetu arī pastkartīti Vatikāna pasta nodaļā, apskatu bazilikus un slaveno laukumu. Romā gandrīz vai katrā laukumā kaut kas notiek – cilvēki sēž, staigā, muzikanti spēlē jautras melodijas.
Maratona rīts sākas ar noskaņošanos. Divas ar pusi stundas pirms starta izēdu jogurtu un apēdu banānu un ābolu. Starts ir pie Kolizeja un skrējējiem transports par brīvu. Metro nav vietas, jo viss ir pilns ar maratonistiem. Īsi pirms starta apēdu želeju un dodos uz savu C sektoru. Cilvēku pilns, emocijas lieliskas, skan mūzika, visi priecīgi un gaida startu. Tāds pūlis – 16 tūkstoši. Startā skan Final countdown un paiet divas minūtes līdz šķērsoju starta līniju.
Pirmajos kilometros ir reāla drūzma un tas ļoti bojāja garastāvokli. Temps lēns un garām tikt nevar. Laužos kā varu, bet temps brīžiem pat tikai 5:30 min/km. Manam tempam vajadzētu būt 4:40 min/km. Skrienu, spaucos garām kā vien varu. Kopā ar dažiem citiem ātrāk skriet gribētājiem meklējam apkārtceļus. Pirmie desmit kilometri bija tādi saraustīti un tikai pēc tam varēju turēt savu tempu. Nu jau tam jābūt 4:30 min/km. Ap 17km varu netraucēti skriet savā tempā un ik pa 25 minūtēm apēdu želeju un iedzeru ūdeni. Ūdens, elektrolītu dzēriens un augļi ik pēc pieciem kilometriem.
Pie Vatikāna mani sagaida atbalstītāju komanda – uzgavilē un nobildē mani. Strādāju savā nodabā, cenšos iegrimt tādā noskaņā it kā skrietu treniņā pa savu St. Helens road. Cilvēki apkārt labsirdīgi, uzmundrina un uzsauc „bravoo, bravisimoo!”
Pusmaratonā man laiks ir 1:35:05. Temps ir tāds kā plānots. Lai arī mākoņains, saule cepina riktīgi un leju ūdeni virsū cik vien iespējams. Pie 25km atkal problēmas, jo vienas kājas muskulim patīk joki. Paleju ūdeni, atvēsinu, pamasēju un skrienu tālāk. Šoreiz izdevās. Pēc pāris kilometriem atkal. Atkārtoju procedūru, bet turpinu skriet nedaudz lēnāk. Temps turās pie 4:30-4:40 min/km. Sākas kalniņi un temps nokrītas pa pusminūti uz kilometru.
No 30km skrienu kopā ar itāli. Mūsu temps ir vienāds un turam to 4:35 min/km. Vārds pa vārdam un pēc viņa aprēķiniem finišā mums būtu jābūt ap 3 stundām un 10 minūtēm. Alberto uztur tempu un kārtīgi skrienam.
Atzīme 40km. Visapkārt mūzika un atbalstītāju pūļi. Pēdējā dzeršanas punktā iedzeru pēdējos malkus, aplejos, pasaku meitenēm paldies un lidoju uz finišu. Atdūros kā pret sienu, jo sākās pamatīgi kalni. Pie sevis jau smējos, ka varenā Romas impērija ar saviem gladiatoriem tik viegli neatdosies, bet es sev tā uzkurinu agresīvu omu.
Tālumā jau spīd Kolizejs un ovācijas. Apkārt Kolizejam pēdējie metri un finišs. Redzot laiku uz tablo es esmu neizsakāmi priecīgs. Tas rāda 03:15:30, bet zinu, ka kādu minūtu būšu bijis ātrāks, jo laiks pagāja līdz šķērsoju finiša līniju. Saņemu medaļu, ūdeni, augļus, dzērienus, ietinos folijā un dodos meklēt savus atbalstītājus.
Vakarā saņemu ziņu, ka mans chipa laiks ir 03:13:30. Lielisks rezultāts un man dod 720 vietu no 16 tūkstošiem. Saprotu, ka visi nav finišējuši, bet tik un tā finiša līniju sasniedz vairāk kā 12 tūkstoši. Tūkstotī ieskriet nebiju cerējis.
Protams, rezultāts nav nekāds, salīdzinot ar augstāka līmeņa skrējējiem un man vēl daudz un nopietni jātrenējas, bet pašam priekš sevis tas ir labs sasniegums.
Tāpēc ceru, ka cilvēki biežāk un biežāk ienāks noskrien.lv lapā un izlasīs gan manu, gan citus rakstus par sacensībām un uzdrošināsies noskriet paši. Nav svarīgi kādā laikā noskriesiet, cik jūs noskriesiet, minimaratonu, pusmaratonu vai maratonu un vairāk. Pati piedalīšanās un izvēlētās distances noskriešana dos jums gandarījumu un sagādās prieku. Ne velti – galvenais ir noskriet.
km 
-
Bravo, bravisimoo par tādu rezultātu Romas maratonā. Mani pirms diviem gadiem tie 40. km bruģainie kalni pilnīgi nogalināja!
Paldies!
Pedejie km pa brugji bij sapigakie, bet nu, bij!
Lielisks rezultāts! Arī raksts! Apsveicu ar finišu!
Paldies!
apsveic tevi Salvi! rezultaats prieksh taadaam lielaam sacensiibaam ir vienkaarshi leilisks. man pasham pagaidam lielaakaas sac . ir bijushas ap 5000, bet man sakaraa ar lielo skaitu noskrieto maratonu un pusmaratonu ir iestaajusies rutiina. es protams izbaudu skreejienu lielajaa kopiibas sajuutaakad startee daudzi tuukstoshi un skrienu uz rezultaatu un vietu (vec grupaa tad ja es redzu ka ir kaut nelielas izredzes)galvenais lai skreejiens sagaadaa prieku
Lieliski,APSVEICU !
Apsveicu ar labo laiku.
Es ari biju taja Romas maratona un noskreju to 100% basam kajam (gribeju skriet pa Abebe Bikila pedam). Lieliski noorganizets!
http://on.fb.me/fdOdyD
Oho ! Kādā laikā novicoji ? Krakovā vienu censoni manīju zeķēs.Man pašam gan šķiet,ka tā ir kāju maitāšana un viss.
Baigi forši, Ivan Lisicin! Kādas sajūtas pēc basā maratona? Kā ar tulznām un noberzumiem, bija kaut kas tāds?
Paldies Didzis, OreMan.
Salvis aimsory, sis ir tavs raxts, tomer 2 vardos par manim:
Mans laiks Roma ir 4:14:52. Pasa maratona tulznu nebija vispar, tie bija daudz kad trenejos skrienot pa treadmill (Kijeva ari bija daudz sniega un ara vareju noskriet tikai paris reizes marta). Pec maratona sapeja locitavas, un protams, muskuli. Locitavas ‘vareja just’ vel kadas 2 nedelas.
Skriesanas gaita LOTI DAUDZ atbalstija pasi italu skrejieji, kliedzot- Bikila, Scalzo, Senca scarpe, u.c.
Maratons bija Gold Label un labi organizets (iznemot medalu gravejumu kur bija totals haoss).
Varen labs rezultāts priekš baskāja.APSVEICU ! Palieku gan pie sava-ar plikām kājām pārāk aizrauties skriet ir bīstami,skat no kuras puses vien vēlies.
Didzi, vai tad Tu rakstus nemaz nelasi? ;) Bīstami un kāju maitāšana ir tieši skriešana apavos!
drosmīgs apgalvojums
Oo, super!
Personigi nemaniju nevienu baskaaji, bet redz!
Apsveicu ar lielisko rezultātu un otro noskrieto maratonu!
Vai visos itāļu maratonos organizatori pieprasa “ārsta zīmi”? Šis formālais dokuments līdz ar jau iepriekš paredzamu karstumu mani pagaidām attur no itāļu maratonu “nogaršošanas”. Jā, un Romā ir vēl trešais iemesls – bruģētie kalni pašā finišā.:) Pārvarēt visas šīs trīs problēmas – tas jau ir kaut kas! :D
Prieks, ka ir cilvēki, kuriem tas izdodas. Un kuri ar saviem stāstiem un sasniegumiem motivē citus.
Pievienojos apsveikumiem, Salvi! Lielisks rezultāts (no mana līmeņa raugoties) un raksts.
Tas tiešām ir būtisks mīnuss lielajiem skrējieniem ar daudziem tūkstošiem dalībnieku – ka pirmajos kilometros atrodies tādā kā gaļas masā, nevari skriet brīvi un savā tempā. Labi, ja to kompensē kopējā pozitīvā atmosfēra un nav jāsaspringst uz PR labošanu, konkrētu rezultātu… Iesaku izmēģināt arī ko mazāku. Man pašam šķiet patīkamāk, ja skrējēju skaits nepārsniedz, teiksim, kādus 2 tūkstošus. Tas gan atkarīgs arī no trases.
Par Romas kalniņiem sm72 jau ir žēlojies, tagad tie atkal pieminēti… tas kļūst interesanti (= vilinoši). :) Vajadzēs kādreiz pārbaudīt.
Aivar – varu ziņot, ka pērn piedalījos itāļu maratonā, kur ārsta zīmi neprasīja. Tiesa, “kalniņi” tur vēl jūtamāki kā Romā, tas nu gan. Bet nav bruģēti! ;) http://www.noskrien.lv/kalendars/1-brixen-dolomiten-marathon/
Šī gada nolikumā gan garāmejot pieminēta arī ārsta atļauja – taču interesanti formulēts, nevar īsti saprast, cik tā obligāta: “By signing the registration form the runner accepts the rules and regulations and has a valid medical certificate.” Jebkurā gadījumā, domāju, ka dabā – iztiks bez tās.
Karstums liels arī nav, jo sāk no rīta, bet vēlāk jau nokļūst augstāk kalnos. Tā ka padomā. :)
Apsveicu arī Ivanu! Cepure nost, to vispār pagaidām nespēju saprast, kā ar basām pa asfaltu var maratonu pieveikt!
Rezultāts tiešām labs! Un, ja vēl ņem vērā to, ka Romas trase nav no tām ātrākajām (cik noprotu). Lieliski!
Apsveikumi arī baskāju rūdas vīram! Novicot tādu gabalu ar basām kājām… Visu cieņu!
Mazliet ne par tēmu – Anduli, kā izpaužas šī, tevis pieminētā daktera izziņa, pie tam, ja taisu LV, tad taču tas būs latviski, nevis, piemēram – makaronēdāju valodā?
Es taisīju priekš Milānas. Parasti maratona lapā ir nepieciešamā forma, kuru vienkārši ir jāaizpilda. Aizgāju pie sava ģimenes ārsta, kurš bija šausmās, bet neko vairāk kā parakstu un zīmogu tur nevajag. Principā, drošāki džeki var paši uztaisīt. Tādiem bailuļiem kā man, vēl vajadzēja asinis nodotu un sirds pārbaudes uztaisīt.
Paldies!
Par kalninjiem-ap 23 km mazliet ir, bet finisha pedejie 3 km pa brugjetiem kalninjiem!
Jaa, Romas maratona trase neesot no atrakajam!
Runajos ar beibi no Viines, vinja arii teica ka trase bijusi pagruta, un par brugjetajiem kalninjiem arii, ka pasmagi bijis!
Teica, ka Milanas maratona trase esot fast!
Aigar, tas baskājis, ko Tev jāapsveic, ir kāds cits, nevis rūdas vīrs.. ;)
Aigar, nu vispār jau Signis atbildēja; es piebildīšu, ka laikam jau NEVARĒS vis latviski rakstīt. ;) Ja ir gatava forma, tad tā būs taisni makaronēdāju valodā, varbūt vēl arī angliskā variantā. (Signi, kā bija Milānā?) Mans (nu jau bijušais) ģimenes ārsts vismaz no angļu mēles nebaidījās, tajā ziņā bija labi…
Taču, kā jau minēju, pērn Briksenā vispār izziņu neprasīja. 2008. g. Palermo – vajadzēja. Sacerēju kaut ko pats angliski (formas laikam nebija), ģimenes ārsts jau būtu parakstījis, bet neizdevās viņu pēdējā brīdī vairs noķert. Aizbraucu tāpat. Numura izsniedzējs gan drusku nošķobījās, beigās atmeta ar roku. Laikam nodomāja, ka galīgs vārgulis jau tik tālu nedzītos, lai maratonu skrietu…
Tā ka neko daudz par izziņām pastāstīt nevaru. sm72, Kampars, tagad arī Signis un pārējie milānieši šajā sakarā ir izvaicājami. ;)
Ak, jā, un Salvis taču arī varbūt padalīsies – kas īsti bija par “nedienām” ar medicīnisko dokumentu? Varbūt mēs varam kaut ko no tā mācīties?
OreMan, otrie apsveikumi bija domāti Ivanam. Jā, un es domāju arī citi pievienosies, gaidam ko līdzīgu arī no Tevis, kādreiz, nākotnē!:) Tāds maziņš, bet tomēr sapnītis ir arī man.
Ok, par medicīnisko apmēram skaidrs, paldies! Ar šmaukšanos un pēc iespējas svarīgāku sejas izteiksmi arī var tikt cauri, bet pie vajadzības kādreiz drīzāk izvēlēšos ģimenes ārstu.
Ko pats Salvis saka, kā viņam izgāja?
Medical form bija janoladee no vinju majaslapas!
Medical form angliski!
Jaaizpilda arstam-visi arsta dati, adrese, attiecigas iestades adrese utt.!
Ka arsts apliecina ka Salvis Grushvs ir vesels un var skriet maratonu kas ir 42,195 km!
Medical form visu iztulkoju, jo arsts angliski nerubij!
Pats galvenais bija shtempelis!
Varbut pats visu arii vareeju sarakstiit bet ja nav arsta paraksta un shtempelja, paartijaa ieeja sleegta!!!
Majaslapa paris dienas ieprieks bij ieliktas 2vas medical form, kur vienaa viss ir aizpildits, bet nav shtempelja, kas ir nederiiga, bet deriiga ir taa, kas ar stempeli!
NU ta vot :)
Malacis! Iedvesmojošs raksts! :)
Paldies!
Ceru, ka iedvesmojies vel vairaak :)
laikam man ar uz karstam oglem vajadzetu aprakstit Maratonu , ko tikko noskreju Luksemburgaa! daudz kas lidzigs, bet tai pat laikaa ari daudz kas cits!…protams 1. maratona man pirms pusgada iespaidi bij vel neatkartojamaki! Interesantakais tas, ka esam skrejushi vienaa tempaa, bet tomer neklatiene Tev esmu zaudeejis 5sekundes :), man pirms 4 dienam bija 3:13:35 :)
sandza, noteikti vajadzētu gan aprakstīt. Jau gaidām!
SANDZA,MALACIS,APSVEICU ! Labs rezultāts.Būtu jau jauki palasīties kā tev tur gājis.Ja ir doma,tad raksti.
jaa Sandza, tempa vienadaa skrejaam :)
Kaa vispar maratons? Patiikams?